Preses īssaietā pēc tikšanās ar Ministru prezidentu

Valsts prezidents Valdis Zatlers: Labdien! Šodien mēs ar Ministru prezidentu apspriedām faktisko stāvokli valstī. Es informēju Ministru prezidentu par to, ko man stāstīja cilvēki uz ielas gan Mazsalacā, gan Jaunjelgavā, gan Rūjienā, ko stāstīja jauno novadu vadītāji, ar kādām problēmām viņi saskaras, kā norisinās skolu skaita optimizācija, kas notiek ar mākslas un mūzikas skolām rajonos, ko domā uzņēmēji, kāda ir cilvēku attieksme pret valsts nodokļu politiku. Centos dot Ministru prezidentam fona informāciju, kāda ir reālā dzīvē mūsu jaunajos novados, kas tikko sākuši strādāt. Protams, mēs pārrunājām arī jautājumus par budžeta veidošanas gaitu, jo budžetu jau ir sākts veidot, un mēs ar nepacietību gaidām, kādi tad tieši būs konkrētie skaitļi, cik naudas saņems katra nozare, kāda ir bāze un izdevumu samazinājumi. Šis plašais jautājumu loks faktiski aizņēma arī visu stundu, ko pavadījām kopā.

Jautājums: Joprojām ir aktuāls jautājums par lielajām algām, ko saņem dažādu valsts institūciju vadītāji un arī uzņēmumu vadītāji, kas pieder arī valstij. Vai jūs sagaidāt šeit kaut kādu risinājumu? Jūs sagaidāt, ka šīs algas tomēr tiek samazinātas?

V.Zatlers: Ja uzņēmumam ir finansiālas grūtības, ja uzņēmums ir strādājis ar zaudējumiem, viennozīmīgi viņa vadībai pirmais solis ir noteikt sev adekvātas algas. Tātad, ja uzņēmumam ir grūtības, tad parasti uzņēmuma vadītāja alga tiek samazināta. Ja tā ir valsts iestāde, noteikti nevienā iestādē algai nebūtu jālec ārā no pārējām. Šeit vēlreiz ir parādījusies nepieciešamība pēc vienotas atalgojuma sistēmas pilnīgi visās valsts iestādēs un valsts institūcijās. Ja šī sistēma ir vienkārši saprotama un atalgojumos, ņemot vērā atbildību un darba apjomu, ir ievērota hierarhija un proporcionalitāte, tad katrā ziņā nevienam šāds jautājums – kāpēc vienam vai otram cilvēkam ir tik liela alga, kas atšķiras trīs, četras reizes vai pat vēl vairāk reižu no Ministru prezidenta un Valsts prezidenta algas – tāda jautājuma tad nebūs. Jautājums ir pavisam vienkāršs. Ja iestāde pati sev nosaka algas vai uzņēmums pats sev nosaka algas, tad iestādes vai uzņēmuma vadītājam ir jābūt godavīram un algai jābūt adekvātai tam, kādu darbu pašlaik veic iestāde, cik veiksmīgs ir uzņēmums vai kāds ir kopējais algu līmenis valstī.

Jautājums: Varbūt jūs varat konkretizēt, jo sabiedrībā izskan konkrēti uzvārdi saistībā ar to, ko jūs nupat sacījāt, gan Fliks, “airBaltic”, gan arī “Latvijas dzelzceļa” ziedojums, piemēram, (tas gan neskar algas, bet arī finanšu izlietojumu) hokeja klubam “Dinamo Rīga”. Jūsu vērtējums? Un Latvijas Bankas prezidents?

V.Zatlers: Katrā ziņā jūs minējāt konkrētas iestādes un konkrētus uzvārdus. Arī tas, ko es teicu, – tie ir konkrēti cilvēki. Viņiem šobrīd ir jābūt godavīriem un arī zināmā mērā valstsvīriem un jāpieņem atbilstoši lēmumi. Es domāju, galvenais valdības uzdevums, ko prasa arī Starptautiskais valūtas fonds, ir skaidra, pārskatāma, taisnīga atalgojuma sistēma, kas ir vienāda pilnīgi visās valstij pakļautajās iestādēs un uzņēmumos. Tas ir jāizdara līdz gada beigām.

Jautājums: Jautājums ir, vai valdība ir pietiekami uzstājīga? Vai, piemēram, jūs pārrunājāt to, kādi ir bijuši vakar valdības nosacījumi, konceptuāli piekrītot 15 miljonu potenciālai piešķiršanai “airBaltic”? Vai tas ir ticis saistīts ar nosacījumu par Flika algas samazinājumu? Vai jūs to gaidāt no valdības un premjera?

V.Zatlers: Katrā ziņā man ir iespaids, ka šāds nosacījums ir bijis, jo Flika kungs ir paziņojis, ka koriģēs savu algu atbilstoši uzņēmuma darbības efektivitātei.

Jautājums: Sakiet, lūdzu, saistībā ar jūsu teikto Aglonā par morālo pagrimumu, vai jūsu runas saturu ietekmēja tas, ko jūs pieredzējāt mājupceļā no Azerbaidžānas lidmašīnā?

V.Zatlers: Katrā ziņā manam vērtējumam ir daudz, daudz plašāka perspektīva. Tā ir visa sabiedrība kopumā. Tie cilvēki, kas tiešām dzīvo tikumīgi un godprātīgi un godprātīgi izturas gan pret savu darbu, gan pret savu ģimeni, gan arī pret savu valsti, tie, protams, paši zina, ka viņi ir morāli tīri un viņi ir arī ētiski ļoti atbildīgi cilvēki. Par tiem jau nav runas. Runa ir par to, kas notiek visā sabiedrībā kopumā. Neviens konkrēts notikums, protams, nav šā mana vērtējuma pamatā. Mēs runāsim par to, vai politiķis maldina sabiedrību, teikdams vai melodams, vai uzņēmējs, izturoties nievājoši pret valsti un pret nodokļu maksāšanu, tomēr nav drusku morāli pagrimis. Vai pat teikšu vēl vairāk, žurnālists, kurš maldina sabiedrību, kaut ko nepateikdams vai kaut ko īpaši izceldams, vai pat dažreiz melodams un pēc tam neatzīdams savu vainu. Vai vienalga kurš cilvēks, kas iet uz darbu un nenostrādā savas astoņas stundas, bet pazūd pēc divām. Šādus piemērus mēs varētu skaitīt daudz, daudz, daudz… Vai arī tas iestādes ierēdnis, kurš rupji atbild pilsonim, kas atnācis šeit pēc palīdzības.

Tie visi ir piemēri, kas liecina: mums ir katram jāpadomā, vai mēs esam tikumiski, vai esam godprātīgi un vai tiešām gribam dzīvot tā, lai ir prieks par savu darbu, par savu dzīvi, par savas ģimenes panākumiem, bet reizē arī prieks par citas ģimenes panākumiem, par citas iestādes panākumiem, par citu cilvēku panākumiem. Tas ir jautājums, ar ko es aicināju katru cilvēku nevis kritizēt citus, bet pārdomāt sevī, ko es varu darīt. Līdzšinējā pieredze ir, ka mēs par maz esam domājuši cits par citu. Mēs vairāk esam domājuši katrs par sevi un bieži vien ne ar labām, bet gan ar ļaunām domām.

Jautājums: Vai jūs jūtat sevi kā morāles mērauklu?

V.Zatlers: Neviens cilvēks nevar būt morāles mēraukla. Mēraukla ir tas, kā tu pats vērtē un vai tu pats esi spējīgs sevi vērtēt vai ne. Tā ir mēraukla. Neviens cilvēks nevar būt etalons, jo katrreiz mums ir gan labā, gan ļaunā daļa, gan veiksmīgie darbi, gan neveiksmīgie darbi, gan kļūdas, gan varbūt apzinīgas kļūdas. Arī manī.

Jautājums: Jūs sacījāt, ka premjeru esat informējis par reālo situāciju valstī. Kāds tad ir stāvoklis valstī?

V.Zatlers: Būs jārunā gandrīz vesela stunda… Katrā ziņā mani interesē tie jautājumi, kas satrauc cilvēkus. Cilvēkus, protams, satrauc 1.septembris, slimnīcu un ārstu prakšu liktenis tuvākajā laikā, tas, ka valsts, viņuprāt, neko nedara “Parex bankas” gadījumā. Ir jautājums gandrīz katrā vietā – kāpēc bijušie akcionāri saņem tik lielus procentus. Protams, jautājums ir par to, kā tiks aizsargāti mazāk nodrošinātie, tai skaitā pensionāri. Tie ir četri jautājumi, ko uzdod cilvēki jebkurā apdzīvotā vietā. Protams, valdībai ir jāatbild uz šiem četriem jautājumiem, jo to arī gaida. Cilvēki saprot, ka ne katrs ministrs šobrīd var braukt uz katru novadu stāstīt, ko viņš darīs un kas ir izdarīts, bet katrā ziņā cilvēki gaida, ka viņu problēmas tiek uzklausītas un ka pretī viņi redz valdības rīcību šo problēmu ja ne pilnīgā atrisināšanā, tad atvieglošanā. Protams, ka var runāt ļoti ilgi par šo lietu.

Cilvēki ir ļoti satraukti par mākslas skolām, mūzikas skolām, jo tā ir lauku dzīves, kultūras dzīves būtiska sastāvdaļa. Cilvēki varbūt ne tik daudz uztraucas par kādas mazākas skolas likvidāciju, bet ļoti uztraucas tieši par mākslas un mūzikas skolu likvidāciju. Tas ir laiks, ko skolēni pavada līdz autobusam, lai brauktu mājās. Viņi pavada to radoši, pilnvērtīgi, un tā ir daļa no audzināšanas procesa.

Tāpat cilvēki ir ļoti satraukti par to, vai no viņu novada nepazudīs slimnīca. Cilvēkus neuztrauc tas, cik liela slimnīca būs vai cik moderna tā būs, bet viņi grib šo vietu, kur, ja viņiem ir problēmas ar veselību, viņi var aiziet un saņemt palīdzību. Tas ir jāsaprot, ka īstenībā reformas, ko valdība šobrīd veic, tās jau nav vērstas pret cilvēkiem. Bet bieži vien veids, kā tas tiek darīts, ir cilvēka cieņu aizskarošs – gan tiem, kas strādā, gan tiem, kas saņem pakalpojumus. Par to tuvākajā laikā būtu jādomā. Šeit ir tas pats, ko uzdeva žurnālists no “Dienas”, – ja mēs spējam mainīties un pret to atbildīgāk izturēties, ja mēs spējam sevī būt labāki pret līdzcilvēkiem, tad katrā ziņā tas palīdzēs mums ātrāk, vieglāk pārvarēt grūtības, kuras ir realitāte šodien.

Jautājums: Jūs atstāstījāt cilvēku vērtējumu, bet kāds ir jūsu vērtējums par valdību? Vai esat apmierināts ar valdības darbu?

V.Zatlers: Es vairāk atbildēšu par to, kas notiek novados. Katrā ziņā novadu jaunā vadība ir pieņēmusi šo reformu, un interesanti, ka jau redz reformas pirmās kļūdas, kur dažreiz personības vai personīgas ambīcijas ir noteikušas novadu robežas, kas nebūt nav optimālas. Bet patīkami ir dzirdēt, ka jau divus mēnešus pēc vēlēšanām izskan klusa doma, ka nav tā, ka starp novadiem nevar sadarboties, ja tas ir izdevīgi šo novadu iedzīvotājiem. Tā bija ļoti laba ziņa, ko es dzirdēju. Protams, tiem novadiem, kas izveidoti ļoti loģiski, šādu problēmu nav.

Jautājums: Kādēļ jūs izvairāties no valdības darba vērtējuma? Jūs tikai atstāstījāt sabiedrības viedokli.

V.Zatlers: Domāju, ka valdībai šobrīd ir ļoti grūts darbs. Un grūtākais darbs būs nākamā gada budžets. Valdību varēsim novērtēt tikai tad, kad šis budžets būs pieņemts Saeimā. Šobrīd vērtēt valdību, pirms šis darbs ir izdarīts, būtu priekšlaikus, jo vērtēt par to, kas ir aiz muguras, tas ir tā – ir bijuši veiksmīgāki un neveiksmīgāki brīži. Bet šobrīd valdība ir tieši šā grūtā darba priekšvakarā, kad ir jāpieņem jaunā gada budžets. Tas vērtējums būs pavisam drīz, tas būs oktobrī. Šobrīd ir visādā veidā jācenšas prasīt, lai budžeta veidošana nekavētos. Tas ir tas, ko es lūdzu valdībai, prasu valdībai un kam es ļoti rūpīgi sekošu līdzi.

Jautājums: Mans jautājums ir par Latvijas forumu. Vai jūs sekosit līdzi, lai apspriestais tiktu arī īstenots un nepaliktu tikai diskusija?

V.Zatlers: Katrā ziņā pirmā Latvijas foruma pieredze pierādīja, ka bija pilsētas, kurās cilvēki bija ļoti aktīvi, lai līdzdarbotos ar savu vietējo varu, lai tās grūtības, kas šobrīd ir ģimenēm, pārvarētu. Padomāsim: samazināti ieņēmumi, samazinātas pensijas, iespējama bērnu pārvietošana uz citu skolu, iespējama medicīniskās palīdzības pārvietošana uz citu vietu. Tas viss nāk vienlaikus. Protams, var gaidīt, ka kāds to sakārtos vai vara to sakārtos. Bet daudz veiksmīgāk viss notiek tajās pilsētās, kur cilvēki iesaistās – mēs jums palīdzēsim veikt to reformu, mēs jums palīdzēsim tādu iestādi pārveidot, mēs palīdzēsim skolēnus nogādāt uz skolu, mēs palīdzēsim skolu apgādāt ar pārtiku. Tie ir jautājumi, kas ir ļoti ikdienišķi.

Tāpēc šī Latvijas foruma tēma ir, kā savā pilsētā var palīdzēt sagatavoties 1.septembrim. Pat tad, kad mums bija labie gadi, es, būdams iestādes vadītājs, ļoti labi zināju – 1.septembrī tiem, kam ir mazas algas un jāsūta vairāki bērni skolā, ir diezgan lieli finansiāli izdevumi. Katrā ziņā ir jādomā, kā šeit palīdzēt citiem un palīdzēt pašai skolai. Ja cilvēkiem pašiem izdosies šajās divās nedēļās organizēties un izlemt, kā viņi palīdzēs savai skolai, cits citam un saviem bērniem, tas būs ieguvums. Bet, tā kā tas ir Latvijas forums, viss ir atkarīgs no diskusijas, kāda būs katrā pilsētā. Mēs centāmies arī šos kopsavilkumus pēc pirmā foruma nodot citām pilsētām, un bija arī diezgan daudz labu ieteikumu vai, kā mēs toreiz teicām, 500 cilvēku radīja 100 idejas. To es gaidu arī no šā Latvijas foruma. Pats piedalīšos Cēsīs ar savu redzējumu par to, ko esmu novērojis tajos pagastos, kur skolu reforma jau notiek, klāstot gan pozitīvās, gan negatīvās iezīmes.

Valsts prezidenta preses dienesta preses īssaieta transkripts pēc Valsts prezidenta Valda Zatlera tikšanās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski 2009.gada 19.augustā