Lietuvas Republikā

Par maizi un degvielu jāizdod vairāk

Aizvadītajā nedēļā Lietuvā piepeši par 10 līdz 12 procentiem pieauga maizes un konditorejas izstrādājumu cenas. Cenu kāpumu noteica tas, ka kļuvusi dārgāka labība, milti un degviela. Valsts labības iepirkšanas aģentūra pacēla graudu cenu, savukārt melderi — miltu cenu. Bet degvielai cena paaugstināta jau vairākkārt.

Tiesa, valdība tūdaļ samazināja labības iepirkšanas cenu par 20 procentiem, tātad var cerēt, ka maize un konditorejas izstrādājumi atkal būs lētāki. Taču tautsaimniecības analītiķi nav pārliecināti, ka cenas atkal būs tādas pašas kā pirms padārdzinājuma.

Degvielas cenu kāpums izskaidrojams ar to, ka pārstrādes rūpnīca "Mažeikiu nafta" kādu brīdi nesaņēma izejvielas no Krievijas. Lielā kaimiņvalsts aizbildinājās, ka tai pašai trūkst degvielas, lai nodrošinātu pavasara lauku darbus.

Ģimnāzijas gaida visus skolēnus

Šogad mainīta audzēkņu uzņemšanas un izglītošanas kārtība ģimnāzijās. Turpmāk šajās mācību iestādēs vairs nevajadzēs likt iestājpārbaudījumus vai pārcelšanas eksāmenus, lai skolēns būtu tiesīgs sākt mācīties nākamajā klasē. Šāds lēmums ir pieņemts tāpēc, lai vairumam skolēnu dotu iespējas mācīties ģimnāzijās. Nākamajos desmit gados Lietuvā paredzēts likvidēt vispārizglītojošās vidusskolas un viscaur sasniegt ģimnāziju prasībām atbilstošu jauniešu izglītošanas līmeni.

Patlaban Lietuvā darbojas 59 ģimnāzijas un 30 skolas, kurās ir ģimnāziju klases. Pagaidām tiek spriests, kurā no Viļņas ģimnāzijām vai tām pielīdzinātām mācību iestādēm mācās visvairāk īpaši talantīgu audzēkņu. Domājams, ka tas varētu būt Eksakto, tehnisko un dabaszinātņu licejs.

Visaugstākā minimālā alga, bet viszemākā pensija

Kā zināms, Lietuvā arī patlaban strādājošajiem ir visaugstākā minimālā alga Baltijas valstīs, tā tiks vēl paaugstināta jau nākamajā mēnesī — ar 1. jūliju. Tomēr pensiju laukā viss ir otrādi — no visām trim Baltijas valstīm viszemākās pensijas saņem tieši Lietuvas iedzīvotāji.

Pēc Statistikas departamenta datiem, minimālā darba alga Lietuvā aprīlī bija 107,5 ASV dolāri, Latvijā — 84,8 dolāri, bet Igaunijā — 85,6 ASV dolāri. Visprāvāko caurmēra vecuma pensiju šā gada pirmajā ceturksnī maksāja Igaunijā — 110,2 ASV dolārus, Latvijā šī pensija bija 94,4 dolāri, bet Lietuvā — 77,1 ASV dolārs. Visaugstākā vidējā darba alga gada pirmajos mēnešos bija Igaunijā — 290,9 ASV dolāri, Lietuvā vidējā alga tajā paša laika posmā bija 1068,9 liti ( lits — Ls 0,149), bet Latvijā — 229,4 ASV dolāri.

Lietuvas meistari taisa antīkās mēbeles Anglijai

Tik augstas klases mēbeļgaldniekus, kādi strādā Šilutes un Klaipēdas rajonos, Nīderlandē nav iespējams sameklēt. Tā atzīst holandiešu uzņēmējs F.Brērsens, kas Lietuvā nodarbojas ar mēbeļu ražošanu, piegādi un pārdošanu rietumvalstīm. Uzņēmējs ir pārliecinājies, ka lietuviešu mēbeļniekiem neviens senais meistarstiķis nav par grūtu un viņiem ir pa spēkam veikt vissarežģītākos un izsmalcinātākos darbus.

Pērnruden Vilkīču ciemā holandiešu uzņēmējs iznomāja telpas un tur iekārtoja Anglijas mēbeļu ražotni, pieņemot darbā astoņus vietējos meistarus. Pēc paraugiem no angļu seno mēbeļu katalogiem Lietuvā tiek darinātas kopijas mēbelēm, kuru oriģināli aplūkojami Anglijas muzejos. No Francijas ozola top 12 nosaukumu mēbeles — galdi, galdiņi, kumodes, bufetes, krēsli, sekretāri, grāmatplaukti, biroju iekārtas. Tiek likta lietā īpaša apdares tehnika, lai jaunās mēbeles gandrīz vai nebūtu atšķiramas no oriģinālajām. Patlaban mēbeļu patieso vecumu vēl nodod tikko uzklātā lakas kārtiņa, bet pēc dažiem gadiem pat ekspertiem nāksies piepūlēties, lai muzeja eksponātus nesajauktu ar atdarinājumiem, jo ozolkoka raksts būs ievizējies visā krāšņumā.

Holandiešu uzņēmējs stāsta, ka vēsturiski vērtīgas antikvārās mēbeles rietumvalstu izsolēs pērk par 100 līdz 200 tūkstošiem litu. Bet šo pašu mēbeļu kopijas, kas ražotas Lietuvā, patlaban var iegādāties par diviem līdz 20 tūkstošiem litu. Ik mēnesi uzņēmējs izved uz dzimteni mēbeles par 300 tūkstošiem litu. Pēc tam tās tiek vestas tālāk uz Angliju un Ameriku.

No Kosovas 100 bēgļus uzņems Lietuva

Aizvadītajā nedēļā Lietuvas valdība no rezerves fonda līdzekļiem piešķīra 147 tūkstošus litu Lietuvas Satiksmes ministrijai. Šī nauda paredzēta, lai valstī atgādātu 100 albāņu bēgļu no Kosovas. Viņiem tiks piešķirts pagaidu teritoriālais patvērums, kamēr bēgļu dzimtenē beigsies karadarbība un albāņiem radīsies iespēja atgriezties Kosovā.

Ne visiem tiek aizdevums

Parāds nav brālis, tomēr reizēm ar saviem spēkiem vien nekādi nav iespējams tikt galā. Kaut vai tajā gadījumā, ja gribas sava īpašuma — tad jāmeklē aizdevums. Taču pērn tikai diviem procentiem ģimeņu, kam nepieciešams atbalsts un kas ietvertas pašvaldību sarakstos, tika piešķirta materiālā palīdzība.

Statistikas dati liecina, ka iepriekšējā gadā pašvaldības bija saņēmušas 104,3 tūkstošus iesniegumu no ģimenēm un arī vieniniekiem, kas lūdza palīdzību īres un dzīvokļu apstākļu uzlabošanai. Valsts materiāli atbalstīja 2,2 tūkstošus ģimeņu un vieninieku. Aizdevumi ar atvieglotiem noteikumiem tika piešķirti 1249 ģimenēm. Caurmēra kredīta apjoms — 32,6 tūkstoši litu. 973 ģimenēm tika piešķirta dzīvojamā platība pašvaldībām piederošajos īpašumos.

Šogad uz valsts palīdzību cer vairāk nekā 105 tūkstoši ģimeņu. No tām 85 procenti vēlētos saņemt lētu kredītu un būvēt vai pirkt mitekli, bet pārējie domā, ka izdosies noīrēt dzīvokli namā, kas pieder pašvaldībai