Igaunijas Republikā Ekonomiskā prognoze 1999.gadam

Ekonomikas pieaugums:

Igaunijas prese šobrīd ir optimistiskāka nekā gada sākumā. Ekonomikas pieaugums šinī gadā varētu būt līdz 4 procentiem. Pamats tam ir dažas pozitīvas iezīmes, kas radušās pirmajā ceturksnī. Negaidīti pazeminājušās kredītprocentu likmes sakarā ar Austrumu tirgus zaudēšanu, tomēr nav sekojis bankrotu vilnis.

Patēriņa preču cenu indekss:

Patēriņa preču cenu indeksa pieaugums tiek prognozēts 5 procentu apmērā. Konkurence liks privātuzņēmējiem pazemināt preču cenu līmeni vai arī atstāt iepriekšējā līmenī, bet paaugstināsies individuālā sektora cenas.

Kredītprocentu likmes:

Ciešā konkurence banku tirgū ir veicinājusi tieksmi ievērojami pazemināt kredītprocentu līmeni. Domājams, ka kredītprocentu likmes vairs ievērojami nepazemināsies un stabilizēsies. Pieaugs kredītu apjoms, un kredītņēmējiem tiks mīkstināti kredītnoteikumi. Kredītprocentu straujš kritums pirmajā ceturksnī bija pārsteidzošs. Gada sākumā prognozējām, ka ievērojams kredītprocentu likmes kritums sāksies tikai gada otrajā pusē.

Nodarbinātība un vidējā alga:

Bezdarbs 1999.gadā gan palielināsies, tomēr pateicoties ekonomikas aktivizēšanai, gada otraja pusē pieaugs pieprasījums pēc kvalificētiem strādniekiem. Tas ir piekšnoteikums tam, ka algas pieaugs arī privātsektorā.

Ārējā tirdzniecība un maksājumu bilance:

Kā lēš Igunijas ekonomisko aprindu prese, ārējās tirdzniecības apjomi samazināsies. Cēlonis tam ir pērn notikusī banku kredītdarbības bremzēšana un tas, ka samazinājušās prasības pēc importprecēm. Ciešā konkurence Eiropā, Austrumu tirgus radītas tirdzniecības darījumu problēmas, kam sekojoši pārkārtojumi uzņēmējdarbībā bremzējoši ietekmējis eksportu. Tāpēc būtiski nemazināsies tekošā konta deficīts.

Eksporta bāze:

Palielināsies eksportpreču konkurencspēja, ir pazeminājušies inflācijas tempi. Pozitīvi procesu ietekmē arī Igaunijas iespēja iestāties Pasaules tirdzniecības organizācijā. Pagājušajā gadā iesāktā un šā gada pirmajā ceturksnī turpinājusies rūpnieciskā sektora rekonstrukcija liek uzņēmējiem uzlabot izstrādājumu kvalitāti un ražošanas efektivitāti.

Pēc parlamenta vēlēšanām:

Martā notikušās parlamenta vēlēšanas 1999.gadā ekonomisko dzīvi būtiski neietekmēs. 1999.gadā vēlēšanas var paātrināt infrastruktūras uzņēmumu privatizācijas gaitu. Labējo uzvara vēlēšanās ir palielinājusi uzņēmēju cerības.

Igaunijas attīstības galvenās problēmas:

Šā gada galvenās problēmas ir ārējo investīciju pieauguma turpināšanās, kredītiespēju uzlabošanās, bezdarba pieaugums un pirktspējas samazināšanās, eksporta pieaugums, jaunās valdības koalīcijas pastāvēšana.

Ko prognozē ekonomisti, valstsvīri, zinātnieki?

Hardo Pajula , apvienības "Pricewatrhouse–Coopers" analītiķis:

Ekonomikas pieaugumu prognozē par 3—4 procentiem, bet neredz pieprasījuma pieaugumu pēc iekšzemes ražojumiem, tāpat eksporta izredzes ir vājas, jo pasaulē valda protekcionisms.

Aivo Kanguss (Uehispank") kapitāltirgus stratēģis:

Uzņēmēju ekonomiskais stāvoklis noteikti uzlabosies gada otrajā pusē, bet līdz ražotājiem šis uzlabojums acīmredzot vēl nenonāk. Dzīves apstākļu uzlabošanos var gaidīt nākamajā gadā un arī tikai tad, ja valsts eksports un ārējās investīcijas Igaunijas ekonomikā palielināsies jau šovasar.

Sīms Kallass , finansu ministrs:

Gada ekonomikas pieaugumu Finansu ministrija prognozē 8–2,2 procentu līmenī, bet inflāciju 4,5 procentu robežās. Gada pirmajā pusē tas būs uz nullēm, bet atdzīvosies gada otrajā pusē. Ministrija prognozē pakalpojumu cenu celšanos par 10 procentiem, bet preces padārdzināsies par pāris procentiem.

Peters Lihmuss , Igaunijas bankas viceprezidents:

1998.gada ekonomskās politikas pārskatā atzīmējām, ka turpinās piemērošanās ekonomisko nosacījumu maiņai. Atdzīvošanās ir gaidāma gada otrajā pusē.

Makroekonomikas risks pērn nav realizējies ar "melno scenāriju", kaut gan risks vēl pilnībā nav garām.

Alari Paju , Tallinas Tehniskās augstskolas Ekonomisko zinātņu fakultātes dekāns:

Igaunijas ekonomikā salīdzinājumā ar pagājušā gada rudeni var pamanīt stabilizācijas iezīmes, bet neticu, ka straujš ekonomikas pieaugums iespējams tikai līdz ar iekšzemes ekonomiskās darbības palielinājumu. Ja ekonomikas pieaugums šogad būtu 3–4 procenti, tas būtu labs rādītājs.

Igaunijas iekšējais tirgus ir mazs, ekonomikas pieaugums ir iespējams tikai saistībā ar ārējo tirgu, ārējos tirgos nenoteiktība ir liela un tas zināmā mērā bremzē investorus un citus ekonomikas darboņus, no kuru rīcības ir atkarīga strauja ekonomikas attīstība.

Roņu salā — vairāk nekā puse zviedriem

Roņu salā zemes reforma sākās pirms sešiem gadiem, un zviedri vispirms sāka atgūt zemes tieši Roņu salā. Kopš pagājušā gada zviedru rokās ir vairāk nekā puse no salas. Naudas izteiksmē tās ir apmēram 700 000 kronas, jo, pēc pagasta vecākā Vello Kimmeli izteikumiem, tikai Tallinā zemes cena ir augsta, citur zemei vērtības nav. Roņu (Ruhnu) salā aptuveni 1000 kronu par hektāru, piebilstot, ka ne viņš, ne arī zviedri nezinot, ko ar šo zemi iesākt. Vietējos iedzīvotājus zviedri neskar, jo tie savu zemi (aptuveni 100 ha) ir atguvuši un, ja arī kāds zviedru īpašumos pagana govi, no tā problēma nerodas.

Par Igauniju — Katrīna Ducmane,

par Lietuvu — Andris Sproģi