• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Baltijas asamblejas statūti. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.06.1999., Nr. 179/180 https://www.vestnesis.lv/ta/id/19636

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Baltijas asamblejas Budžeta un kontroles komitejas lēmums

Par Baltijas asamblejas sekretariāta 1998.gada izdevumu apstiprināšanu

Vēl šajā numurā

02.06.1999., Nr. 179/180

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Baltijas Asambleja

Veids: starptautisks dokuments

Pieņemts: 29.05.1999.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Baltijas asamblejas statūti

 

I daļa

Baltijas asamblejas darbības pamati

1.pants. Baltijas asambleja

1. Baltijas asambleja ir starptautiska organizācija, kas izveidota Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas parlamentu sadarbībai. Baltijas asambleja dibināta uz 1990.gada 1.decembrī Viļņā pieņemtā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Augstāko Padomju kopīgā lēmuma pamata, un tā darbojas saskaņā ar 1991.gada 8.novembrī apstiprināto Baltijas asamblejas Nolikumu, kā arī 1994.gada 13.jūnijā Tallinā parakstīto Līgumu par Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas parlamentu un valdību sadarbību, šiem statūtiem un citiem Baltijas asamblejas un tās institūciju pieņemtajiem likumdošanas aktiem.

2. Baltijas asambleja ir starptautisko tiesību subjekts, un tās sekretariāts atrodas Rīgā, Latvijā.

3. Baltijas asamblejai ir savi simboli (emblēma, karogs, zīmogs utt.). Šo simbolu lietošanu reglamentē Nolikums par Baltijas asamblejas simboliem, kas tiek apstiprināts sesijā.

 

2.pants. Baltijas asamblejas sastāvs

Saskaņā ar apstiprinātajiem kārtības noteikumiem un principu par proporcionālu politisko pārstāvību katras Baltijas valsts parlaments Baltijas asamblejas sastāvā apstiprina 20 parlamenta locekļus (dalībvalsts delegāciju, ieskaitot tās vadītāju un vietnieku).

 

3.pants. Baltijas asamblejas darbības principi

Baltijas asambleja izskata jautājumus un dažādus projektus, kuri interesē dalībvalstu delegāciju locekļus un dalībvalstis, un pieņem lēmumus atbilstoši vienlīdzības, savstarpēja izdevīguma un vienprātības principam, kā arī izvērš sadarbību ar citām reģionālajām, starptautiskajām un starpparlamentu organizācijām.

 

4.pants. Baltijas asamblejas valodas

Baltijas asamblejas oficiālās valodas ir igauņu, latviešu un lietuviešu valoda.

Citas valodas Baltijas asamblejas darbā tiek lietotas gadījumos, ko nosaka šie statūti, vai gadījumos, kad delegācijas par to savstarpēji vienojas.

 

II daļa

Baltijas asamblejas institūcijas

1.nodaļa

Baltijas asamblejas sesija

5.pants. Baltijas asamblejas sesija

1. Baltijas asamblejas augstākā institūcija ir tās sesija.

2. Baltijas asamblejas sesijas ir kārtējās un ārkārtas.

 

6.pants. Baltijas asamblejas sesijas kompetence

1. Baltijas asamblejas sesijas kompetencē ir pieņemt lēmumus par jautājumiem, kas attiecas uz Baltijas asamblejas darbību.

2. Baltijas asamblejai ir šādas ekskluzīvas pilnvaras:

1) pieņemt un grozīt statūtus;

2) pieņemt un grozīt Nolikumu par Baltijas asamblejas simboliem un to lietošanu;

3) noteikt kārtējās Baltijas asamblejas sesijas laiku un vietu;

4) apstiprināt sesijas darba kārtību un grozījumus tajā;

5) izveidot pastāvīgās un pagaidu komitejas, iecelt to priekšsēdētājus un priekšsēdētāju vietniekus;

6) apstiprināt Baltijas asamblejas sekretāra kandidatūru;

7) pieņemt un grozīt Nolikumu par sekretariātu;

8) noklausīties Baltijas asamblejas prezidija ziņojumu par sesiju starplaikā veikto darbu;

9) apstiprināt Baltijas asamblejas budžetu un pārskatu par tā izpildi;

10) pieņemt rekomendācijas, rezolūcijas, lēmumus un paziņojumus;

11) akceptēt ieteikumus par grozījumiem prezidija sastāvā.

 

7.pants. Baltijas asamblejas sesijas lemttiesīgums

1. Kārtējā Baltijas asamblejas sesija ir lemttiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā divas trešdaļas dalībvalstu delegāciju locekļu, turklāt no katras dalībvalsts delegācijas jābūt klāt vairāk nekā pusei tās locekļu.

2.  Baltijas asamblejas ārkārtas sesija ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse katras dalībvalsts delegācijas locekļu.

3. Delegāciju locekļu reģistrācija notiek pirms sesijas sākuma vai pēc dalībvalsts delegāciju pieprasījuma.

2.nodaļa

Baltijas asamblejas prezidijs

8.pants. Baltijas asamblejas Prezidija sastāvs

1. Baltijas asamblejas prezidijs tiek izveidots Baltijas asamblejas darba organizēšanai.

2. Baltijas asamblejas prezidija sastāvā ir katras dalībvalsts delegācijas vadītājs un viņa vietnieks, kurus ieceļ attiecīgās valsts parlaments.

 

9.pants. Baltijas asamblejas prezidija priekšsēdētājs un viņa vietnieki

1. Prezidija darbu vada prezidija priekšsēdētājs un divi viņa vietnieki.

2. Katras Baltijas asamblejas kārtējās sesijas noslēgumā tās dalībvalsts delegācijas vadītājs, kurā notiks nākamā kārtējā Baltijas asamblejas sesija, kļūst par prezidija priekšsēdētāju.

3. Abu pārējo dalībvalstu delegāciju vadītāji kļūst par Baltijas asamblejas prezidija priekšsēdētāja vietniekiem.

 

10.pants. Prezidija uzdevumi un kompetence

1. Prezidijs vada Baltijas asamblejas sesiju sagatavošanu, koordinē Baltijas asamblejas institūciju darbu sesiju laikā un to starplaikā, seko Baltijas asamblejas budžeta izpildei, reprezentē Baltijas asambleju un uztur sakarus ar starptautiskajām organizācijām, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamentiem un valdībām, kā arī veic citus uzdevumus, kas prezidijam noteikti šajos statūtos un citos uz šo statūtu pamata pieņemtajos dokumentos.

2. Prezidijam ir šādas pilnvaras:

1) reģistrēt Baltijas asamblejas komiteju un komisiju personālsastāvu;

2) reģistrēt Baltijas asamblejas partiju grupas (frakcijas) un to personālsastāvu;

3) organizēt konkursu Baltijas asamblejas sekretāra izraudzīšanai un ieteikt izraudzīto kandidatūru apstiprināšanai;

4) sasaukt Baltijas asamblejas ārkārtas sesijas;

5) iesniegt sesijas darba kārtības projektu;

6) iecelt atbildīgās komitejas iesniegto dokumentu izskatīšanai;

7) kopā ar Baltijas asamblejas sekretariātu sagatavot budžeta projektu un pirms sesijas izskatīt Budžeta un kontroles komitejas iesniegto pārskatu par budžeta izpildi;

8) darīt zināmus Baltijas asamblejas sesijās pieņemtos dokumentus dalībvalstu parlamentiem;

9) risināt citus Prezidija kompetencē esošus jautājumus.

3. Prezidijs sagatavo pārskatu par sesiju starplaikā veikto darbu un nolasa to Baltijas asamblejas sesijā.

 

11.pants. Prezidija sēdes

1. Prezidija sēdes tiek rīkotas ne retāk kā četras reizes gadā.

2. Prezidija sēdi sasauc prezidija priekšsēdētājs; viņš nosaka sēdes laiku un vietu un iesniedz sēdes darba kārtības projektu.

3. Prezidija sēdēs var piedalīties komiteju priekšsēdētāji un Redakcijas komisijas priekšsēdētājs, kā arī dalībvalstu delegāciju locekļi un citas prezidija uzaicinātas personas.

4. Baltijas asamblejas sekretārs nodrošina prezidija sēžu protokolēšanu. Protokolā tiek fiksēts sēdes laiks un vieta, dalībnieku uzvārdi, apspriestie jautājumi, galvenie izteiktie viedokļi un pieņemtie lēmumi. Protokolu paraksta sēdes vadītājs un protokolētājs.

5. Tehniskos pakalpojumus prezidija sēdēs nodrošina Baltijas asamblejas sekretariāts.

6. Prezidija sēdes protokoli tiek izsniegti Baltijas asamblejas dalībvalstu delegāciju locekļiem ne vēlāk kā divas nedēļas pēc prezidija sēdes.

 

12.pants. Prezidija lēmumi

1. Baltijas asamblejas prezidijs ir lemttiesīgs, ja sēdē piedalās prezidija priekšsēdētājs un pa vienam prezidija loceklim no katras Baltijas asamblejas dalībvalsts.

2. Prezidija lēmumus pieņem ar tā locekļu vienprātīgu piekrišanu. Ja vienprātīga piekrišana netiek panākta, prezidija priekšsēdētājs var izvirzīt priekšlikumu iekļaut jautājumu sesijas darba kārtībā. Šādā gadījumā sesija pieņem lēmumu ar dalībvalstu delegāciju vienprātīgu piekrišanu.

3.nodaļa

Baltijas asamblejas komitejas

13.pants. Baltijas asamblejas komitejas

1. Baltijas asambleju interesējošo jautājumu sagatavošanai un izskatīšanai tiek izveidotas komitejas.

2.  Baltijas asamblejas pastāvīgās komitejas ir:

1) Budžeta un kontroles komiteja;

2) Drošības un ārlietu komiteja;

3) Ekoloģijas un enerģētikas komiteja;

4) Izglītības, zinātnes un kultūras komiteja;

5) Komunikāciju un informātikas komiteja;

6) Sociālekonomisko lietu komiteja;

7) Tieslietu komiteja.

3. Atsevišķu jautājumu sagatavošanai Baltijas asamblejas sesija var izveidot pagaidu komitejas, nosakot to sastāvu, pilnvaras un darbības ilgumu, kā arī kārtību, kādā komiteja sniedz pārskatu par savu darbību.

 

14.pants. Pastāvīgo komiteju uzdevumi un kompetence

1. Pastāvīgo komiteju uzdevums ir izskatīt jautājumus, kuri ir šo komiteju darbības sfērā un kuri interesē Baltijas asamblejas dalībvalstu delegāciju locekļus un dalībvalstis, izstrādāt kopīgu nostāju šajos jautājumos, kā arī apspriest un sagatavot pieņemšanai sesijā dokumentus, kurus tām nodevis prezidijs.

2. Baltijas asamblejas komitejas:

1) sagatavo izskatīšanai sesijā tos jautājumus, kuri ir šo komiteju darbības sfērā;

2) sagatavo izskatīšanai sesijā tos dokumentu projektus, kurus saņēmis Baltijas asamblejas prezidijs;

3) iesniedz dokumentu projektus;

4) kontrolē komiteju sagatavoto un Baltijas asamblejā pieņemto dokumentu izpildi;

5) informē attiecīgās dalībvalstu parlamentu komisijas par tiem Baltijas asamblejas sesijās pieņemtajiem dokumentiem, kuri ir saistīti ar šo komisiju darbības sfēru;

6) risina citus savā kompetencē esošus jautājumus.

 

15.pants. Komiteju locekļu iecelšana

1. Katrs dalībvalsts delegācijas loceklis var piedalīties vienas pastāvīgās komitejas darbā un papildus — arī Budžeta un kontroles komitejas vai Redakcijas komisijas darbā.

2. Dalībvalstu delegāciju locekļus darbam Baltijas asamblejas komitejās izvirza saskaņā ar delegāciju vienlīdzīgas pārstāvības principu un pēc iespējas atbilstoši viņu interesēm.

3. Ja kāds komitejas loceklis uz laiku jāaizstāj, dalībvalsts delegācija ar savu lēmumu var iecelt no sava vidus aizstājēju, kas piedalās pastāvīgās komitejas darbā. Aizstājējam ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā komitejas loceklim.

 

16.pants. Budžeta un kontroles komiteja

1. Budžeta un kontroles komiteja ir pastāvīgā komiteja, kuras sastāvā no katras dalībvalsts delegācijas tiek izvirzīti divi locekļi, kas nav dalībvalsts delegācijas vadītājs vai viņa vietnieks.

2. Baltijas asamblejas sesija apstiprina Budžeta un kontroles komitejas sastāvu un, ja nepieciešams, pēc dalībvalstu delegāciju priekšlikuma maina to.

3. Budžeta un kontroles komiteja:

1) ir tiesīga jebkurā laikā izskatīt un pārbaudīt finansu dokumentus;

2) sagatavo priekšlikumus par kārtību, kādā izlietojami Baltijas asamblejas finansu un citi līdzekļi, un iesniedz sesijai attiecīgus lēmumu projektus;

3) izskata Baltijas asamblejas prezidija un sekretariāta sagatavoto budžeta projektu nākamajam gadam, izdara tajā grozījumus un ar prezidija starpniecību iesniedz to pieņemšanai Baltijas asamblejas rudens sesijā;

4) kontrolē Baltijas asamblejas izdevumus un sniedz pavasara sesijā ziņojumu par Baltijas asamblejas budžeta izpildi iepriekšējā gadā, kā arī atzinumu par izdevumu pamatotību.

 

17.pants. Komitejas priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieki

1. Katras sesijas noslēgumā tās dalībvalsts delegācijas locekļi, kurā notiks nākamā kārtējā Baltijas asamblejas sesija, izvirza no sava vidus komiteju priekšsēdētājus. Abas pārējo dalībvalstu delegācijas izvirza komiteju priekšsēdētāju vietniekus. Komiteju priekšsēdētājus un viņu vietniekus apstiprina Baltijas asamblejas sesijā.

2. Komitejas priekšsēdētājs:

1) koordinē un organizē komitejas darbu, sastāda tās darba plānu;

2) sasauc komitejas sēdes un sagatavo to darba kārtības projektus;

3) izlemj, ko uzaicināt piedalīties jautājumu un dokumentu projektu apspriešanā;

4) vada komitejas sēdes;

5) ja nepieciešams, piedalās prezidija sēdēs kā komitejas pārstāvis;

6) paraksta komitejas dokumentus.

3. Komitejas priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa funkcijas veic priekšsēdētāja vietnieks no tās dalībvalsts, kurā notika iepriekšējā Baltijas asamblejas sesija. Šā vietnieka prombūtnes gadījumā komitejas priekšsēdētāja funkcijas veic otrs vietnieks.

 

18.pants. Komiteju sēdes

1. Pastāvīgo komiteju sēdes tiek rīkotas ne retāk kā divas reizes sešos mēnešos, bet pagaidu komiteju sēdes — pēc vajadzības.

2. Komiteju priekšsēdētāji sasauc komiteju sēdes, paziņojot sēžu darba kārtību, laiku un vietu.

3. Piedalīties komiteju sēdēs var uzaicināt citus Baltijas asamblejas dalībvalstu delegāciju locekļus, valdību pārstāvjus, ekspertus un citas personas pēc komiteju priekšsēdētāju ieskatiem.

4. Komiteju sēžu protokolēšanu nodrošina tās dalībvalsts delegācijas sekretārs, kurā sēde notiek. Protokolā tiek fiksēts sēdes laiks un vieta, dalībnieku uzvārdi, apspriestie jautājumi, galvenie izteiktie viedokļi un pieņemtie lēmumi. Protokolu paraksta sēdes vadītājs un protokolētājs.

5. Tehniskos pakalpojumus komiteju sēdēs nodrošina tās dalībvalsts delegācijas sekretārs, kurā sēdes notiek.

6. Komiteju sēžu protokoli tiek izsniegti komiteju locekļiem un Baltijas asamblejas sekretāram ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc sēdēm.

 

19.pants. Komiteju lēmumi

1. Baltijas asamblejas komiteja ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts delegācijas, ieskaitot komitejas priekšsēdētāju vai viņa vietnieku.

2. Komitejas lēmumus pieņem ar sēdes dalībnieku vienprātīgu piekrišanu. Ja vienprātīga piekrišana netiek panākta, komitejas priekšsēdētājs var iesniegt jautājumu izskatīšanai sesijā.

4.nodaļa

Baltijas asamblejas Redakcijas komisija

20.pants. Redakcijas komisijas izveidošana

1. Sesijās izskatāmie dokumentu projekti jārediģē un jānodrošina to atbilstība tehniskajām prasībām un standartiem. Šajā nolūkā Baltijas asambleja izveido pastāvīgu Redakcijas komisiju.

2. Katra dalībvalsts delegācija darbam Redakcijas komisijā izvirza divus pārstāvjus. Redakcijas komisijas sastāvs tiek izziņots katras sesijas noslēgumā.

 

21.pants. Redakcijas komisijas uzdevumi un kompetence

1. Redakcijas komisijas uzdevums ir nodrošināt sesijās izskatāmo dokumentu projektu atbilstību tehniskajām prasībām un standartiem, kā arī rediģēt tos.

2. Redakcijas komisija:

1) izskata visus Baltijas asamblejas sesijai iesniegtos dokumentu projektus un izdara tajos nepieciešamos redakcionālos labojumus, saskaņojot tos ar komitejām, kuras gatavo attiecīgos dokumentus, kā arī liek tos uz balsošanu sesijā;

2) šajos statūtos noteiktajā kārtībā un laikā sniedz atzinumu par visiem dokumentu projektiem, kuri jāpieņem sesijā;

3) apstiprina pieņemamo dokumentu projektu galīgos variantus;

4) risina citus tās kompetencē esošus jautājumus.

 

22.pants. Redakcijas komisijas priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieki

1. Redakcijas komisijas priekšsēdētāju izvirza tās dalībvalsts delegācija, kurā notiks nākamā kārtējā Baltijas asamblejas sesija, un priekšsēdētāju, kā arī Redakcijas komisijas sastāvu nosauc sesijā. Redakcijas komisijas priekšsēdētāja vietniekus izvirza abu pārējo Baltijas asamblejas dalībvalstu delegācijas.

2. Redakcijas komisijas priekšsēdētājs:

1) koordinē un organizē Redakcijas komisijas darbu;

2) sasauc Redakcijas komisijas sēdes un sagatavo to darba kārtības projektus;

3) izlemj, ko uzaicināt piedalīties darba kārtības jautājumu apspriešanā;

4) vada Redakcijas komisijas sēdes;

5) ja nepieciešams, piedalās prezidija sēdēs kā Redakcijas komisijas pārstāvis;

6) ja nepieciešams, piedalās Redakcijas komisijas ieteikto grozījumu apspriešanā pastāvīgajās komitejās vai norīko savā vietā citu Redakcijas komisijas pārstāvi;

7) paraksta visus komisijas akceptētos dokumentu projektus.

3. Redakcijas komisijas priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda priekšsēdētāja vietnieks — tās dalībvalsts delegācijas loceklis, kurā notika iepriekšējā kārtējā sesija.

 

23.pants. Redakcijas komisijas sēdes

1. Redakcijas komisijas sēdes notiek Baltijas asamblejas statūtos noteiktajā laikā un, ja nepieciešams, — komisijas priekšsēdētāja noteiktajā laikā.

2. Redakcijas komisijas priekšsēdētājs sasauc komisijas sēdes, paziņo darba kārtību un precīzu sēdes laiku un vietu.

3. Personas, kuras nav Redakcijas komisijas locekļi, drīkst piedalīties Redakcijas komisijas sēdēs tikai tad, ja komisijas priekšsēdētājs tās uzaicina.

4. Redakcijas komisijas sēdes protokolē. Protokolā tiek fiksēts sēdes laiks un vieta, dalībnieku uzvārdi, apspriestie jautājumi, galvenie izteiktie viedokļi un pieņemtie lēmumi. Protokolu paraksta sēdes vadītājs un protokolētājs.

5. Tehniskos pakalpojumus Redakcijas komisijas sēdē, arī protokolēšanu, nodrošina tās dalībvalsts delegācijas sekretārs, kurā notiek komitejas sēde.

6. Redakcijas komisijas sēdes protokols tūlīt pēc parakstīšanas tiek nodots Prezidijam. Protokola izrakstus, kuri attiecas uz dokumentu sagatavošanu, iesniedz attiecīgajām komitejām.

 

24.pants. Redakcijas komisijas lēmumi

1. Redakcijas komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz viens komisijas loceklis no katras dalībvalsts, ieskaitot komisijas priekšsēdētāju vai viņa vietnieku.

2. Redakcijas komisija lēmumus pieņem ar komisijas locekļu vienprātīgu piekrišanu. Ja vienprātīga piekrišana netiek panākta, Redakcijas komisijas priekšsēdētājs strīdīgo jautājumu nodod izskatīšanai tai komitejai, kura dokumentu sagatavojusi, vai saskaņā ar komisijas lēmumu liek šo jautājumu uz balsošanu sesijā.

5.nodaļa

Partiju grupas

25.pants. Baltijas asamblejas partiju grupas (frakcijas)

1. Lai paustu līdzīgas politiskās intereses un viedokļus, pamatojoties uz attiecīgu kopīgu deklarāciju, dalībvalstu delegāciju locekļi var veidot partiju grupas (frakcijas), kurās ir ne mazāk par pieciem locekļiem vismaz no divām dalībvalstu delegācijām.

2. Partiju grupa (frakcija) ievēlē priekšsēdētāju un viņa vietnieku un informē par to Baltijas asamblejas prezidiju.

3. Katrs dalībvalsts delegācijas loceklis drīkst būt tikai vienas partiju grupas (frakcijas) sastāvā.

4. Partiju grupām (frakcijām) ir tiesības iesniegt prezidijam vai sesijai dokumentu projektus un ierosināt balsot par tiem.

 

III daļa

Baltijas asamblejas sesija

26.pants. Kārtējā sesija

1. Baltijas asamblejas kārtējās sesijas notiek divas reizes gadā — pavasarī un rudenī.

2. Nākamās kārtējās sesijas datumu nosaka iepriekšējā kārtējā Baltijas asamblejas sesijā. Nosakot sesijas datumu, ņem vērā dalībvalstu parlamentu vēlēšanu laiku.

3. Kārtējās sesijas notiek pēc kārtas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Ne vēlāk kā divus mēnešus pirms sesijas sākuma tā dalībvalsts, kura organizē Baltijas asamblejas sesiju, nosaka konkrēto sesijas vietu un šīs dalībvalsts delegācijas sekretārs informē par to Baltijas asamblejas sekretariātu un pārējo delegāciju sekretārus.

4. Ja nepieciešams, Baltijas asambleja izņēmuma kārtā var mainīt sesijas norises vietu un laiku, taču, nosakot, kurā no Baltijas valstīm notiks nākamā sesija, ir jāievēro vienlīdzības princips attiecībā uz visām Baltijas asamblejas dalībvalstīm.

 

27.pants. Ārkārtas sesija

1. Priekšlikumu sasaukt ārkārtas sesiju var iesniegt jebkuras dalībvalsts delegācija atsevišķi vai kopā ar pārējo dalībvalstu delegācijām.

2. Priekšlikumam sasaukt ārkārtas sesiju jābūt pamatotam, un tajā jānorāda sesijā izskatāmie jautājumi.

3. Lēmumu par ārkārtas sesijas sasaukšanu pieņem kārtējās sesijas laikā, bet sesiju starplaikā — Baltijas asamblejas prezidijs.

4. Lēmumu par ārkārtas sesijas sasaukšanu pieņem ar dalībvalstu delegāciju vai prezidija locekļu vienprātīgu piekrišanu.

5. Ārkārtas sesijas darba kārtību, vietu un laiku nosaka Baltijas asamblejas sesija vai prezidijs.

 

28.pants. Sesijas darba kārtība

1. Prezidijs iesniedz sesijas darba kārtības projektu dalībvalstu delegācijām ne vēlāk kā divas nedēļas pirms kārtējās sesijas sākuma vai sasaucot ārkārtas sesiju. Sesijas darba kārtībā jāiekļauj apspriežamie jautājumi un paredzamais Baltijas asamblejas darba grafiks. Darba kārtībai jāpievieno dokumentu projekti.

2. Izskatot sesijas darba kārtību, tiek reglamentēts runām un atbildēm uz jautājumiem atvēlētais laiks.

3. Pēc sesijas atklāšanas sēdes vadītājs liek darba kārtību uz balsošanu.

4. Ar sesijas vienprātīgu lēmumu darba kārtību jebkurā brīdī var grozīt.

 

29.pants. Sesijas darba vadīšana

1. Sesijas darbu vada Baltijas asamblejas prezidija priekšsēdētājs vai viens no viņa vietniekiem.

2. Sesijas vadītājs nodrošina sesijas darbu.

 

30.pants. Darba atklātums

1. Baltijas asamblejas darbs ir atklāts.

2. Ar dalībvalstu delegāciju kopīgu lēmumu Baltijas asambleja var pasludināt sesiju vai sesijas daļu par slēgtu, ja par to nobalso ne mazāk kā divas trešdaļas Baltijas asamblejas dalībvalstu delegāciju locekļu.

 

31.pants. Sesijas darba stenografēšana un protokolēšana

1. Baltijas asamblejas sesijas darbs tiek stenografēts un protokolēts.

2. Protokolā tiek fiksēts sesijas laiks un vieta, sesijas vadītāja un dalībnieku uzvārdi, darba kārtība, runātāju uzvārdi un runu galvenais saturs, pieņemto lēmumu pilns teksts un balsošanas rezultāti.

3. Sesijas protokolu paraksta prezidija priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieki un Baltijas asamblejas sekretārs.

4. Sesijas protokols tiek rakstīts angļu valodā un pārtulkots Baltijas asamblejas oficiālajās valodās.

5. Sesijas protokols tiek izsniegts Baltijas asamblejas dalībvalstu delegāciju locekļiem ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc sesijas slēgšanas.

6. Sesijas protokola teksts pēc tā parakstīšanas tiek publicēts un ievietots Baltijas asamblejas interneta lapā.

 

32.pants. Lēmumu pieņemšana sesijās

1. Baltijas asamblejas sesija lēmumus pieņem balsojot.

2. Katram dalībvalsts delegācijas loceklim ir viena balss. Lēmums uzskatāms par pieņemtu, ja par to ir nobalsojusi vairāk nekā puse no visiem Baltijas asamblejas dalībvalstu delegāciju locekļiem.

3. Šo statūtu 6.panta 1., 3., 6., 9. un 11.punktā minētie lēmumi tiek pieņemti ar dalībvalstu delegāciju vienprātīgu piekrišanu.

4. Pirms balsošanas par jebkuru jautājumu dalībvalsts delegācijai ir tiesības pieprasīt, lai balsojums notiktu pēc delegāciju vienprātīgas vienošanās principa. Šādā gadījumā lēmums uzskatāms par pieņemtu, ja par to ir balsojuši visi dalībvalstu delegāciju locekļi.

IV daļa

Baltijas asamblejas dokumentu sagatavošanas kārtība

1.nodaļa

Dokumentu projektu iesniegšana

33.pants. Dokumenti, ko pieņem Baltijas asambleja

Baltijas asambleja izsaka savu nostāju rezolūciju, deklarāciju, rekomendāciju, aicinājumu, lēmumu, paziņojumu, priekšlikumu, atzinumu un memorandu veidā.

 

34.pants. Tiesības iesniegt dokumentu projektus

1. Ikvienam dalībvalsts delegācijas loceklim, komitejai un partiju grupai (frakcijai), kā arī dalībvalsts delegācijai kopumā ir tiesības iesniegt Baltijas asamblejai jebkāda veida dokumentu projektus.

2. Prezidijam ir tiesības iesniegt dokumentu projektus gadījumos, kad tiek risināti Baltijas asamblejas organizatoriskie jautājumi, un šajos statūtos noteiktajos gadījumos.

 

35.pants. Dokumentu projektu iesniegšana

1. Dokumentu projekti tiek iesniegti prezidijam.

2. Kārtējā sesijā izskatāmā dokumenta projekts jāiesniedz prezidijam ne vēlāk kā pusotru mēnesi pirms sesijas sākuma.

3. Izņēmuma veidā dalībvalsts delegācijai ir tiesības iesniegt dokumenta projektu kārtējās sesijas sākumā.

4. Ārkārtas sesijā izskatāmo dokumentu projektus var iesniegt šīs ārkārtas sesijas sākumā.

 

36.pants. Prasības attiecībā uz iesniedzamo dokumentu projektiem

1. Dokumentu projekti iesniedzami prezidijam vienā no Baltijas asamblejas oficiālajām valodām kopā ar tulkojumu angļu valodā. Dokumenta projektam jāpievieno paskaidrojums, kurā dokumenta projekta autors (iesniedzējs) pamato tā pieņemšanas nepieciešamību.

2. Dokumenta projektā jānorāda datums, kā arī iesniedzēju vai to pārstāvju vārds, uzvārds un paraksts.

 

37.pants. Dokumentu projektu saraksts

1. Baltijas asamblejas sekretārs sagatavo to dokumentu projektu sarakstu, kuri ir savlaicīgi iesniegti izskatīšanai sesijā un kuri atbilst šajos statūtos noteiktajām prasībām, un nosūta šo sarakstu kopā ar dokumentu projektiem dalībvalstu delegāciju sekretāriem.

2. Ja nepieciešams, sesijā izskatīšanai iesniegto dokumentu projektu saraksts ir papildināms vai īsināms saskaņā ar to institūciju lēmumiem, kuru kompetencē ir sagatavot dokumentu projektus.

2.nodaļa

Dokumentu projektu sagatavošanas kārtība

38.pants. Atbildīgās komitejas noteikšana

1. Tūlīt pēc dokumenta projekta saņemšanas Baltijas asamblejas prezidijs, ņemot vērā katras komitejas darbības sfēru, nosaka atbildīgo komiteju, kas strādās ar iesniegto dokumenta projektu. Baltijas asamblejas sekretariāts norāda šīs komitejas nosaukumu dokumentu projektu sarakstā un ar delegāciju sekretāru starpniecību organizē dokumenta projekta tulkošanu un nodošanu atbildīgās komitejas locekļiem.

2. Prezidijs nekavējoties nosaka atbildīgo komiteju darbam ar dokumenta projektu, kuru dalībvalsts delegācija izņēmuma veidā iesniegusi sesijas sākumā, un nodod šo projektu Redakcijas komisijai.

3. Ja nepieciešams un ja par to komitejas savstarpēji vienojas, prezidijs var attiecīgo dokumenta projektu nodot citai komitejai.

 

39.pants. Ziņotāja izraudzīšana un viņa uzdevumi

1. Pēc dokumenta projekta saņemšanas atbildīgās komitejas priekšsēdētājs nosaka personu, kura ir atbildīga par minētā dokumenta projekta sagatavošanu, jeb komitejas ziņotāju.

2. Ziņotāja uzvārdu dara zināmu Baltijas asamblejas sekretariātam, un Baltijas asamblejas sekretariāts ieraksta to sagatavojamo dokumentu projektu sarakstā.

3. Ziņotājs sagatavo dokumenta projektu apspriešanai pēc būtības komitejā un komitejas vārdā šā dokumenta apspriešanas laikā Baltijas asamblejas sesijā ziņo par to.

 

40.pants. Atbildīgās komitejas darbs ar dokumenta projektu

1. Ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms sesijas sākuma atbildīgā komiteja savā sēdē izskata iesniegto dokumenta projektu. Komitejas priekšsēdētājs dokumenta projekta apspriešanai uzaicina nepieciešamos speciālistus un valdības pārstāvjus.

2. Atbildīgā komiteja izdara nepieciešamos grozījumus dokumenta projektā un ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms kārtējās sesijas sākuma pieņem lēmumu par to, vai dokuments ir apspriežams Baltijas asamblejas sesijā.

3. Dokumenta projektu, kuru atbildīgā komiteja ir nolēmusi piedāvāt apspriešanai sesijā un kurā tā ir izdarījusi vajadzīgos grozījumus, iesniedz Redakcijas komisijai kopā ar atbildīgās komitejas atzinumu.

 

41.pants. Redakcijas komisijas darbs ar dokumentu projektiem

1. Redakcijas komisija izskata tos dokumentu projektus, kuri tai iesniegti ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sesijas sākuma.

2. Lai panāktu dokumentu projektu redakcionālu (stilistisku) un formas vienotību, Redakcijas komisija izdara tajos nepieciešamos grozījumus.

3. Ja Redakcijas komisijai rodas šaubas par dokumenta projekta vai kādas šā dokumenta projekta būtiskas daļas pamatotību, tā nekavējoties rakstveidā iesniedz savu atzinumu atbildīgajai komitejai un Baltijas asamblejas prezidijam.

 

42.pants. Dokumenta projekta sagatavošana

1. Dokumenta projekta autors un atbildīgās komitejas ziņotājs Baltijas asamblejas sesijā ziņo par dokumenta projektu. Pēc ziņojuma noklausīšanās var uzdot jautājumus autoram un ziņotājam, kuri sniedz atbildes.

2. Kad jautājumu vairs nav, sēdes priekšsēdētājs nosaka laiku, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi par grozījumiem dokumenta projektā.

3. Priekšlikumus par grozījumiem dokumenta projektā var iesniegt partiju grupa (frakcija), komiteja un dalībvalstu delegāciju locekļi. Priekšlikumi par grozījumiem iesniedzami atbildīgajai komitejai rakstveidā.

4. Atbildīgā komiteja izskata priekšlikumus par grozījumiem un pieņem lēmumu. Pēc tam dokumenta projektu iesniedz Redakcijas komisijai, kura to izskata un pēc saskaņošanas ar atbildīgo komiteju dokumenta galīgo variantu nodod Baltijas asamblejas prezidijam. Baltijas asamblejas prezidijs un sekretariāts organizē dokumenta projekta galīgā varianta tulkošanu.

5. Dokumenta projekta galīgo variantu kopā ar priekšlikumiem par grozījumiem vēlreiz izskata sesijā, un ziņojumu par to sniedz tikai ziņotājs.

6. Pēc ziņojuma noklausīšanās to grozījumu autori, kuru priekšlikumi nav ņemti vērā, var pieprasīt balsojumu par šiem grozījumiem. Pēc balsojuma par grozījumiem notiek galīgais balsojums par dokumenta projektu.

7. Atbildīgajai komitejai vai dokumenta projekta autoram ir tiesības jebkurā brīdī apturēt dokumenta projekta izskatīšanu. Ja dokumenta projekta izskatīšana tiek apturēta, atbildīgā komiteja, ievērojot sesijas darba kārtību, var pieprasīt projekta atkārtotu izskatīšanu tās pašas sesijas laikā vai izskatīšanu atlikt. Lēmumu šajā jautājumā pieņem Baltijas asamblejas sesija.

 

43.pants. Sesijas nobeiguma dokuments

1. Pēc visu dokumentu projektu pieņemšanas Baltijas asamblejas prezidijs aicina sesiju pieņemt Nobeiguma dokumentu. Nobeiguma dokumentā tiek minēti visi sesijā pieņemtie dokumenti un atspoguļoti citi sesijā apspriestie vissvarīgākie jautājumi, kā arī norādīts, kurā valstī un kad notiks nākamā kārtējā sesija.

2. Nobeiguma dokuments kopā ar sesijā pieņemtajiem dokumentiem ir vispārpieejams un tiek ievietots Baltijas asamblejas interneta lapā.

 

44.pants. Darbs ar izņēmuma kārtībā iesniegtajiem dokumentiem

1. Ja dalībvalsts delegācija iesniedz dokumenta projektu sesijas sākumā, Baltijas asamblejas prezidijs nekavējoties nosaka atbildīgo komiteju un nodod projektu Redakcijas komisijai.

2. Baltijas asamblejas sekretariāts nekavējoties organizē dokumenta projekta tulkošanu un izdala tulkojumu dalībvalstu delegāciju locekļiem.

3. Atbildīgā komiteja izskata dokumenta projektu, izdara tajā nepieciešamos grozījumus un iesniedz projektu Redakcijas komisijai, kura to kopā ar savu atzinumu atdod prezidijam.

4. Prezidijs prioritāšu secībā iekļauj dokumenta projektu darba kārtībā.

5. Dokumenta projekta autors un atbildīgās komitejas pārstāvis komentē dokumenta projektu. Pēc tam dokuments tiek likts uz galīgo balsošanu vai tā izskatīšana tiek izbeigta.

6. Izņēmuma kārtībā iesniegto dokumentu projekti ir jāizskata pirms sesijas Nobeiguma dokumenta izskatīšanas.

3.nodaļa

Pārējo jautājumu izskatīšana

45.pants. Citu jautājumu iekļaušana darba kārtībā

Izstrādājot sesijas darba kārtību, Baltijas asamblejas prezidijs, ievērojot komiteju, partiju grupu (frakciju) vai dalībvalstu delegāciju locekļu ieteikumu, var tajā iekļaut aktuālu tematu izskatīšanu un amatpersonu atbildes uz iesniegtajiem jautājumiem.

 

46.pants. Citu jautājumu izskatīšanas kārtība

1. Priekšlikumu iesniedzēji ziņo par aktuāliem jautājumiem, kuri ir iekļauti sesijas darba kārtībā, un uzaicinātā amatpersona atbild uz jautājumiem, ja tādi ir.

2. Pēc ziņojuma noklausīšanās var uzdot jautājumus, uz kuriem ziņotāji sniedz atbildes.

3. Kad jautājumu vairs nav, sēdes vadītājs atklāj debates un tajās noteiktā kārtībā dod vārdu katram, kas vēlas izteikties. Pieteikums piedalīties debatēs iesniedzams rakstveidā, un runātāju secību nosaka pieteikumu iesniegšanas secībā.

V daļa

Baltijas asamblejas sekretariāts

47.pants. Vispārīgie noteikumi

1. Baltijas asamblejas sekretariāts nodrošina Baltijas asamblejas un tās institūciju regulāru darbību.

2. Baltijas asamblejas sekretariāta sastāvā ir Baltijas asamblejas sekretārs, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas delegāciju sekretāri (delegāciju sekretāri). Sekretariātam ir savi štata darbinieki.

3. Baltijas asamblejas sekretāra un dalībvalstu delegāciju sekretāru saskaņotu darbību nodrošina šie statūti un citi dokumenti, kas pieņemti saskaņā ar šiem statūtiem.

 

48.pants. Baltijas asamblejas sekretariāta veidošana

1. Igaunijas, Latvijas un Lietuvas delegācijas informē Baltijas asamblejas prezidiju un sekretāru par savas delegācijas sekretāra apstiprināšanu.

2. Lai izraudzītos kandidātu Baltijas asamblejas sekretāra amatam, prezidijs organizē atklātu konkursu. Persona, kas uzvarējusi konkursā, tiek stādīta priekšā sesijā apstiprināšanai par Baltijas asamblejas sekretāru.

3. Baltijas asamblejas sekretārs amatā tiek apstiprināts ar dalībvalstu delegāciju vienprātīgu piekrišanu. Baltijas asamblejas prezidija priekšsēdētājs, balstoties uz sesijas lēmumu, noslēdz darba līgumu ar Baltijas asamblejas sekretāru.

4. Baltijas asamblejas sekretāru apstiprina uz trim gadiem ar tiesībām tikt atkārtoti ievēlētam vēl uz trim gadiem.

 

49.pants. Baltijas asamblejas sekretariāta štata darbinieki

1. Baltijas asamblejas sekretariāta štata darbinieku sarakstu apstiprina sesija saskaņā ar prezidija iesniegumu.

2. Baltijas asamblejas štata darbiniekus pieņem darbā Baltijas asamblejas sekretariāts saskaņā ar sekretariāta štata darbinieku sarakstu un budžetu.

 

50.pants. Baltijas asamblejas sekretāra pienākumi

1. Baltijas asamblejas sekretārs ir tieši atbildīgs Baltijas asamblejas prezidija priekšsēdētājam.

2. Baltijas asamblejas sekretāra pienākums ir:

1) vadīt Baltijas asamblejas sekretariāta darbiniekus Rīgā, Latvijā;

2) rīkot apspriedes ar Baltijas asamblejas dalībvalstu delegāciju sekretāriem un sekretariāta darbiniekiem;

3) vākt, apkopot un izplatīt informāciju, kas saņemta no starptautiskajām un parlamentu organizācijām, ar kurām Baltijas asambleja ir noslēgusi vienošanos vai kuru darbā Baltijas asambleja piedalās kā organizācija, kā arī apmainīties ar informāciju un piegādāt to Baltijas asamblejas prezidijam un delegāciju sekretāriem;

4) sadarboties un apmainīties ar informāciju ar Baltijas Ministru padomes sekretariātu, piegādāt saņemto informāciju delegāciju sekretāriem;

5) sagatavot publicēšanai sesiju dokumentus un materiālus par Baltijas asamblejas darbību;

6) veikt sekretāra pienākumus Baltijas asamblejas prezidija sēdēs;

7) kārtot un glabāt Baltijas asamblejas arhīvu (dokumentus, sēžu protokolus utt.);

8) apstiprināt un parakstīt finansu dokumentus (maksājumu uzdevumus, rēķinus) atbilstoši Baltijas asamblejas un tās sekretariāta budžeta līdzekļiem un savām pilnvarām;

9) sagatavot kopā ar prezidiju Baltijas asamblejas budžeta projektu;

10) kārtot grāmatvedības uzskaiti atbilstoši Latvijas Republikas likumu prasībām un saskaņā ar Budžeta un kontroles komitejas noteikto kārtību;

11) saglabāt un likumīgi izmantot Baltijas asamblejas īpašumu un finansu līdzekļus;

12) uzraudzīt Baltijas asamblejas simbolu likumīgu izmantošanu.

 

51.pants. Baltijas asamblejas dalībvalsts delegācijas sekretāra pienākumi

1. Baltijas asamblejas dalībvalsts delegācijas sekretārs (delegācijas sekretārs) tiek iecelts amatā un ir atbildīgs par savu darbu saskaņā ar attiecīgās Baltijas asamblejas dalībvalsts likumdošanas aktiem un šiem Statūtiem.

2. Dalībvalsts delegācijas sekretāra pienākums ir:

1) sagatavot un koordinēt tos Baltijas asamblejas pasākumus, kuri notiek attiecīgajā dalībvalstī, un sniegt tehnisku palīdzību to organizēšanā;

2) sniegt palīdzību dalībvalsts delegācijas vadītājam un viņa vietniekam delegācijas vadīšanā;

3) sniegt tehnisku palīdzību dalībvalsts delegācijas locekļiem;

4) piedalīties prezidija sēdēs un prezidija sanāksmēs, kuras notiek kopā ar Baltijas asamblejas sadarbības partneriem;

5) ja nepieciešams, sniegt palīdzību prezidija locekļiem oficiālo sarunu laikā ar Baltijas asamblejas sadarbības partneriem un organizācijām, kuru darbā Baltijas asambleja piedalās;

6) uzturēt sakarus un apmainīties ar informāciju ar Baltijas asamblejas sekretāru;

7) koordinēt un organizēt Baltijas asamblejas pasākumus, kas saistīti ar informācijas izplatīšanu savā valstī;

8) uzturēt sakarus un sadarboties ar Baltijas Ministru padomes atbildīgajām amatpersonām savā valstī;

9) sagatavot un protokolēt kopīgās dalībvalstu delegāciju un ārvalstu delegāciju sēdes;

10) organizēt, sniegt tehnisku palīdzību un protokolēt Baltijas asamblejas komiteju oficiālās tikšanās ārvalstīs;

11) organizēt un sagatavot Baltijas asamblejas sesiju savā valstī un piedalīties delegācijas darbā, kad sesija notiek citā Baltijas valstī;

12) organizēt nacionālās žūrijas komitejas Baltijas asamblejas balvu piešķiršanai par sasniegumiem literatūrā, mākslā un zinātnē darbu;

13) uzraudzīt Baltijas asamblejas simbolu izmantošanas likumīgumu savas valsts teritorijā;

14) saglabāt un likumīgi izmantot viņam uzticēto Baltijas asamblejas īpašumu un finansu līdzekļus.

 

52.pants. Prezidējošās dalībvalsts delegācijas sekretāra pienākumi

Prezidējošās dalībvalsts delegācijas sekretārs ir atbildīgs par Baltijas asamblejas sesijas, prezidija, komiteju, Redakcijas komisijas un partiju grupu (frakciju) darba tehnisko un organizatorisko apkalpošanu. Prezidējošās dalībvalsts delegācijas sekretāram ir šādi papildu pienākumi:

1) kopā ar Baltijas asamblejas sekretāru vadīt sesijas organizēšanu un sagatavošanu;

2) organizēt sesijas, komiteju un Redakcijas komisijas sēžu tehnisko apkalpošanu;

3) sniegt tehnisku un organizatorisku palīdzību apvienotajai žūrijas komisijai Baltijas asamblejas balvu piešķiršanai par sasniegumiem literatūrā, mākslā un zinātnē;

4) koordinēt kopīgos pasākumus ar Baltijas asamblejas sadarbības partneriem.

 

VI daļa

Baltijas asamblejas manta, finansu līdzekļi un budžets

53.pants. Baltijas asamblejas manta un finansu līdzekļi

1. Baltijas asamblejas darbību finansē no līdzekļiem, ko veido dalības maksas.

2. Atbilstoši noteiktai kārtībai Baltijas asamblejai var piederēt un tā var izmantot savas darbības nodrošināšanai nepieciešamo mantu un finansu līdzekļus, kas saņemti kā ziedojumi, mantojums vai iegūti ar Baltijas asamblejas mērķiem saistītas saimnieciskas darbības rezultātā (pārdodot suvenīrus ar Baltijas asamblejas simboliem, publikācijas utt.).

3. Projektu kārtībai, kādā izlietojama Baltijas asamblejas manta un finansu līdzekļi, sagatavo Budžeta un kontroles komiteja, un to apstiprina sesijā.

4. Atbilstoši šiem statūtiem Baltijas asamblejas sekretāram ir tiesības rīkoties ar Baltijas asamblejas mantu un finansu līdzekļiem.

 

54.pants. Baltijas asamblejas darbības finansēšana

1. Katras Baltijas asamblejas dalībvalsts delegācija pati sedz izdevumus, kas saistīti ar tās locekļu piedalīšanos Baltijas asamblejas sesijās, kā arī prezidija, komiteju un komisiju sēdēs.

2. Baltijas asamblejas sekretariāta izdevumus un citus kopējos Baltijas asamblejas izdevumus (izdevumus, kas saistīti ar sesiju un sēžu organizēšanu un norisi, ar komiteju organizatorisko darbu saistītos izdevumus, atlīdzību, ko izmaksā komiteju, komisiju priekšsēdētājiem un prezidija priekšsēdētājam, kā arī prezidējošās valsts delegācijas sekretāram un algotajiem ekspertiem, summas, kas nepieciešamas delegāciju un viesu uzņemšanai utt.) Baltijas asamblejas dalībvalstis sedz līdzīgās daļās.

3. Ar Baltijas asamblejas darbību saistītie kopējie izdevumi tiek segti no Baltijas asamblejas budžeta.

 

55.pants. Baltijas asamblejas budžeta sastādīšana un apstiprināšana

1. Baltijas asamblejas budžetu nākamajam gadam apstiprina rudens sesijā, bet šā budžeta kontrolskaitļus parlamentiem iesniedz kārtējā gada aprīlī.

2. Baltijas asamblejas budžeta projektu sagatavo sekretariāts kopā ar prezidiju atbilstoši vispārējiem principiem par Baltijas asamblejas darbības finansēšanu un iesniedz šo projektu Budžeta un kontroles komitejai.

3. Budžeta un kontroles komiteja, ja nepieciešams, izdara grozījumus iesniegtajā budžeta projektā, atdod to atpakaļ prezidijam un tad iesniedz Baltijas asamblejas sesijai apstiprināšanai.

4. Sesija izskata Baltijas asamblejas budžeta projektu un apstiprina to ar dalībvalstu delegāciju vienprātīgu piekrišanu.

 

56.pants. Informācija par Baltijas asamblejas budžetu

Tūlīt pēc Baltijas asamblejas budžeta apstiprināšanas prezidijs informē dalībvalstu parlamentus un valdības par konkrētajām iemaksu summām Baltijas asamblejas budžetā.

 

57.pants. Neparedzēti izdevumi un grozījumi budžetā

1. Ja nepieciešams, ārkārtas gadījumos proporcijas Baltijas asamblejas budžeta izdevumu posteņos var grozīt ar sesijas lēmumu.

2. Konsultējoties ar Budžeta un kontroles komiteju, prezidijs var iekļaut budžetā un izlietot neplānotus ziedojumus un ienākumus.

3. Nākamajā sesijā pēc neplānoto ziedojumu un ienākumu saņemšanas Budžeta un kontroles komiteja ziņo par attiecīgo ziedojumu un ienākumu izlietošanu.

 

58.pants. Brīvo budžeta līdzekļu izlietošana

1. Baltijas asamblejas sekretārs ieskaita brīvos budžeta līdzekļus kontā tajā kredītiestādē, kuru noteikusi Budžeta un kontroles komiteja.

2. Atbilstoši Budžeta un kontroles komitejas izstrādātajiem noteikumiem Baltijas asamblejas sekretārs vienpersoniski drīkst rīkoties ar Baltijas asamblejas bankas kontu.

3. Budžeta un kontroles komiteja sagatavo projektu par Baltijas asamblejas finansu līdzekļu izlietošanas kārtību un iesniedz to apstiprināšanai Baltijas asamblejas sesijā.

VII daļa

Baltijas asamblejas sadarbība ar Baltijas Ministru padomi

59.pants. Sadarbības organizēšana

1. Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes sadarbība pamatojas uz 1994.gada 13.jūnijā parakstīto Līgumu par Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas parlamentu un valdību sadarbību, šiem statūtiem un citiem likumdošanas aktiem. Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes sadarbību īsteno Baltijas asamblejas prezidijs un pastāvīgās komitejas, un to koordinē Baltijas asamblejas sekretariāts un Baltijas Ministru padomes sekretariāts.

2.  Baltijas asambleja un Baltijas Ministru padome ar savu sekretariātu starpniecību pastāvīgi apmainās ar informāciju.

 

60.pants. Baltijas Padomes sēdes

1. Katru gadu Baltijas asambleja un Baltijas Ministru padome rīko kopīgas sēdes — Baltijas Padomi. Kopīgās sēdes laiku, vietu un darba kārtību saskaņo attiecīgie sekretariāti, pamatojoties uz vienošanos starp Baltijas asamblejas prezidiju un to Baltijas valsti, kura ir Baltijas Ministru padomes prezidējošā valsts.

2. Katrā ikgadējā Baltijas Padomes sēdē Baltijas Ministru padome ziņo par Baltijas valstu sadarbību un kopīgo rīcību iepriekšējā gadā un sadarbības plāniem nākotnē.

3. Ikgadējās kopīgajās sēdēs un arī to starplaikā Baltijas asamblejas locekļi personiski vai savas dalībvalsts delegācijas vārdā, kādas pastāvīgās komitejas vai reģistrētas partiju grupas (frakcijas) vārdā var Baltijas Ministru padomei iesniegt rakstveidā vai izteikt mutvārdos jautājumus par Baltijas valstu sadarbību.

4. Baltijas asambleja var vērsties pie Baltijas Ministru padomes ar priekšlikumiem un rekomendācijām.

VIII daļa

Nobeiguma noteikumi

61.pants. Baltijas asamblejas darbības izbeigšana

1. Baltijas asamblejas darbība tiek izbeigta, ja tiek lauzts Līgums par Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas parlamentu un valdību sadarbību.

2. Katras Baltijas valsts parlaments var pieņemt lēmumu par izstāšanos no Baltijas asamblejas. Tādā gadījumā Baltijas asamblejas darbība tiek uzskatīta par izbeigtu sešus mēnešus pēc dienas, kad tā valsts, kuras parlaments ir pieņēmis šādu lēmumu, ir paziņojusi par to Baltijas asamblejas prezidijam vai pārējo Baltijas asamblejas dalībvalstu delegāciju vadītājiem.

 

62.pants. Statūtu oficiālie teksti un to interpretācija

1. Šie statūti tiek sastādīti četrās valodās: igauņu, latviešu, lietuviešu un angļu valodā. Visiem tekstiem ir vienāds juridiskais spēks, bet strīdu gadījumos par pamatu tiek uzskatīts teksts angļu valodā.

2. Ja nepieciešams, Baltijas asamblejas prezidijam, pamatojoties uz atzinumiem, kas saņemti no Baltijas asamblejas Tieslietu komitejas, ir tiesības interpretēt šos statūtus.

 

63.pants. Statūtu stāšanās spēkā

1. Šie statūti stājas spēkā ar brīdi, kad tie ir vienprātīgi pieņemti Baltijas asamblejas sesijā (delegāciju kopīgajā sēdē).

2. Līdz ar šo Baltijas asamblejas statūtu pieņemšanu 1991.gada 8.novembrī apstiprinātais Baltijas asamblejas nolikums un tajā vēlāk izdarītie grozījumi zaudē savu spēku.

Pieņemti ar Baltijas asamblejas lēmumu Viļņā 1999.gada 29.maijā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!