Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 18.augustā

 

FM: Par valsts un pašvaldību zemes nomas maksu 

18.augustā Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi MK noteikumos par valsts vai pašvaldības zemes nomu. Grozījumi izstrādāti, lai MK noteikumus saskaņotu ar grozījumiem Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā, tādējādi precizējot valsts un pašvaldību zemes nomas maksu.

Līdz šā gada 1.jūlijam minētais likums reglamentēja, ka Valsts zemes dienests (VZD) apbūvēta zemesgabala vērtību privatizācijas vajadzībām noteica saskaņā ar MK noteikumiem par zemes vērtēšanu privatizācijas vajadzībām, ņemot vērā Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra informācijas sistēmā reģistrētos datus par zemesgabala platību, apgrūtinājumiem, zemesgabalu pirkuma cenu, nomas maksu un citu ar nekustamā īpašuma tirgu saistīto informāciju (kas aktualizēta atbilstoši pēdējo sešu mēnešu pārskata periodam) attiecīgajā administratīvajā teritorijā, kā arī zemesgabala lietošanas mērķi privatizācijai.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem apbūvēta zemesgabala nomas maksu gadā noteica 1,5% apmērā no VZD noteiktās apbūvētā zemesgabala vērtības privatizācijas vajadzībām uz 2007.gada 1.novembri.

Tādēļ līdz šim, lai noteiktu zemesgabala vērtību privatizācijas vajadzībām uz 2007.gada 1.novembri, tika izmantoti dati līdz 2007.gada 31.augustam, kad nekustamā īpašuma cenām bija tendence pieaugt un tirgus cenas bija sasniegušas augstāko līmeni. Izmantojot datus uz 2007.gada 31.augustu, VZD noteiktā zemes vērtība privatizācijas vajadzībām neatbilda šobrīd reālajai zemes vērtībai, tā bija par augstu.

Ņemot vērā minēto, Ekonomikas ministrija un Tieslietu ministrija ierosināja veikt grozījumus Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas likumā. Grozījumi likumā stājās spēkā 1.jūlijā un paredz, ka VZD apbūvēta zemesgabala vērtību privatizācijas vajadzībām nosaka saskaņā ar MK noteikumiem par zemes vērtēšanu privatizācijas vajadzībām, ņemot vērā pēdējo apstiprināto kadastrālo vērtību bāzi, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus par zemesgabala platību, apgrūtinājumiem, kā arī zemesgabala lietošanas mērķi privatizācijai. Atbilstoši grozījumi veikti arī MK noteikumos par valsts vai pašvaldības zemes nomu.

Tādējādi ar šā gada 1.jūliju ir paredzēts, ka apbūvēta zemesgabala nomas maksa gadā ir:

• 1,5% apmērā no VZD noteiktās apbūvēta zemesgabala vērtības privatizācijas vajadzībām līdz 2009.gada 31.decembrim;

• 1,5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības, sākot ar 2010.gada 1.janvāri.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IeM: Par rīcības programmu bērnu aizsargāšanai un nepilngadīgo noziedzības mazināšanai

Ministru kabinets (MK) 18.augusta sēdē izskatīja un apstiprināja Iekšlietu ministrijas (IeM) izstrādāto rīcības programmu nākamajiem gadiem, kura vērsta uz bērnu noziedzības mazināšanu un pašu nepilngadīgo aizsardzību no noziedzīgiem nodarījumiem.

Kā skaidroja Iekšlietu ministrijā, nepilngadīgo personu pastrādāto likumpārkāpumu skaits pēdējos gados nav būtiski mainījies (2008.gadā – atklāti 1397 šādi noziegumi), taču nākamo divu gadu laikā situācija var mainīties. Ņemot vērā, ka lielākā daļa no nepilngadīgo pastrādātajiem noziegumiem šobrīd ir saistīti ar svešas mantas iegūšanu – zādzībām, huligānismu un laupīšanām – valstī pastāvošās ekonomiskās krīzes ietekmē, strauji kāpjot bezdarba līmenim, krītoties iedzīvotāju labklājībai un pieaugot maznodrošināto cilvēku skaitam, arvien vairāk bērnu var paši kļūt par likumpārkāpējiem vai ciest šādos uzbrukumos ikdienā.

Lai to nepieļautu, Iekšlietu ministrija sadarbībā ar citām atbildīgajām institūcijām izstrādājusi rīcības programmu laika posmam līdz 2011.gadam, kuras mērķis ir mazināt bērnu noziedzību, novērst noziedzīgu uzvedību veicinošus faktorus, kā arī uzlabot bērnu drošību, aizsargājot tos no jebkāda veida veselības un dzīvības apdraudējuma. Šīs programmas ietvaros vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem paredzēti dažādi preventīvie pasākumi, konkursi, izglītojošas lekcijas un praktiskas nodarbības, kā arī ekskursijas, kuras skolēniem sniegtu zināšanas par sabiedriskās kārtības un drošības jautājumiem. Īpaša vērība programmā pievērsta arī jautājumiem par ugunsdrošību un drošību uz ūdens vai ceļiem, jo valstī joprojām saglabājas samērā augsts šādos negadījumos cietušo nepilngadīgo skaits – satiksmes negadījumos pērn cietuši 780 nepilngadīgie, no kuriem 25 gājuši bojā, bet ugunsgrēkos ievainojumus guvuši 12 un vēl divi zaudējuši dzīvību.

Izpētot pašreizējo situāciju, Valsts policijas nepilngadīgo lietu eksperti secinājuši, ka jāpopularizē ģimenes institūcija kā vērtība, jo ģimenes loma sabiedrībā turpina samazināties, pieaug vecāku skaits, kas pienācīgi neaprūpē savus bērnus vai pilnīgi ignorē savus vecāku pienākumus, līdz ar to bērns ģimenē nejūtas droši, trūkst emocionālas tuvības ar vecākiem un pamazām nepilngadīgais var pievērsties nelikumīgām nodarbēm. Turklāt šobrīd daudzas ģimenes nonāk arvien trūcīgākos apstākļos, vecākiem nepietiek līdzekļu, lai iesaistītos bērna attīstībai nozīmīgās aktivitātēs, tāpēc programmā uzsvērta nepieciešamība nodrošināt arī saturīga brīvā laika pavadīšanas iespējas sociālā riska grupu bērniem, ko būtu iespējams panākt ar Jaunsardzes bāzēm un atbalsta skolām.

Īpašas aktivitātes programmā vērstas arī uz to, lai palīdzētu ieslodzījuma vietās nonākušajiem vai no tām iznākušajiem pusaudžiem un jauniešiem, kuriem pastāv risks atgriezties noziedzības pasaulē. Jau šogad un nākamajos divos gados plānots panākt nepilngadīgo personu pastrādāto noziegumu skaita samazinājumu par pieciem procentiem ik gadu, kā arī par pieciem procentiem ik gadu samazināt to nepilngadīgo skaitu, kas nostājas uz noziedzības ceļa.

Pilns Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgu nodarījumu programmas 2009.–2011.gadam projekts atrodams Iekšlietu ministrijas mājaslapā internetā www.iem.gov.lv.

Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgu nodarījumu programma 2009.–2011.gadam ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas paredz profilakses pasākumus nepilngadīgo noziedzības novēršanai, kā arī bērnu drošības jautājumu risināšanai atbilstoši nepilngadīgo noziedzību ietekmējošo faktoru kompleksajam raksturam.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

 

IeM: Par pabalstu nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem

Ministru kabinets 18.augustā atbalstīja grozījumus Ministru kabineta noteikumos saistībā ar nacionālās pretošanās kustības dalībnieku pabalstu izmaksu, kas paredz vienkāršot informācijas apriti starp valsts un pašvaldību institūcijām šajā jomā.

Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumos Nr.646 “Noteikumi par pabalstu nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem” paredz vienkāršot informācijas apriti par statusu saņēmušajām personām, izslēdzot lieku starpposmu – Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP).

Līdzšinējā kārtība nosaka, ka pašvaldība, kura piešķīrusi personai nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu, nosūta ziņas ar šo personu PMLP personas datu pārbaudei Iedzīvotāju reģistrā. Taču, tā kā šobrīd gandrīz visām pašvaldībām Iedzīvotāju reģistrs ir pieejams, ziņu nosūtīšana pārbaudei PMLP vairs nav nepieciešama.

Tāpat līdz šim PMLP 30 dienu laikā pēc statusa piešķiršanas vai atņemšanas bija jāinformē par to pabalstu izmaksātāja – Aizsardzības ministrija. Taču, tā kā lēmumu par statusa piešķiršanu pieņem pašvaldības, grozījumos noteikts, ka Aizsardzības ministriju par statusa izmaiņām turpmāk informēs attiecīgā pašvaldība.

Pēc grozījumiem kļūs efektīvāka dokumentu un informācijas aprite un optimizēts valsts un pašvaldību resursu izlietojums.

Laura Karnīte, PMLP priekšnieka palīdze

 

IZM: Par Sarkanā Krusta medicīnas koledžas reorganizāciju

Lai īstenotu efektīvu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un tās padotības iestāžu funkciju izpildi, nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu optimālu izlietojumu, saskaņotu studiju programmu izstrādi un pilnvērtīgāk izmantotu materiāli tehnisko bāzi, Ministru kabinetā (MK) 18.augustā nolemts atbalstīt IZM padotībā esošās Sarkanā Krusta medicīnas koledžas reorganizāciju. Saskaņā ar MK rīkojumu Sarkanā Krusta medicīnas koledžu nodos atvasinātai publiskai personai – Rīgas Stradiņa universitātei (RSU).

Reorganizācijas rezultātā koledža no IZM padotības pāries RSU padotībā un turpinās pastāvēt kā Rīgas Stradiņa universitātes aģentūra – Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža.

Lēmumu par koledžas reorganizāciju un tās pārveidošanu par aģentūru pieņēma koledžas padome, izvērtējot koledžas darbības ekonomiskos rādītājus un attīstības perspektīvas samazināta valsts budžeta finansējuma apstākļos, konsultējoties ar saistīto institūciju pārstāvjiem.

Koledžas reorganizācijas rezultātā tiks nodrošināta koledžas resursu efektīvāka izmantošana un izglītības kvalitāte, kas saistīta ar optimālas un efektīvas pārvaldes sistēmas izveidi, saskaņotu studiju programmu izstrādi, iespējām izmantot apvienotos bibliotēku resursus, racionāli organizējot akadēmiskā personāla darba uzskaiti, optimizēt to slodzes, izmantot Rīgas Stradiņa universitātes materiāli tehnisko bāzi (laboratorijas, iekārtas u.c.), finanšu resursus, kā arī iespējām iesniegt kopīgus makroprojektus ES fondiem.

Koledža īsteno pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas “Māszinības” un “Ārstniecība”, sagatavojot 4.līmeņa profesionālās kvalifikācijas speciālistus – māsas un ārsta palīgus, kā arī īsteno arodizglītības programmu “Māszinības” ar iegūstamo kvalifikāciju “māsas palīgs”.

 

IZM: Par valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanu Liepājas 1.ģimnāzijai

Lai nodrošinātu sabalansētu valsts ģimnāziju tīklu Latvijā, Izglītības un zinātnes ministrija sagatavojusi Ministru kabineta rīkojuma projektu, kas paredz ar 2009.gada 1.septembri piešķirt valsts ģimnāzijas statusu Liepājas 1.ģimnāzijai. 18.augustā rīkojuma projekts apstiprināts Ministru kabinetā. Skola ir otrā valsts ģimnāzija Kurzemē.

Līdz šim Latvijā bija 19 valsts ģimnāzijas, no kurām tikai viena Kurzemē – Talsos. Valsts ģimnāzijās mācās talantīgākie un spējīgākie Latvijas skolēni, turklāt tās veic arī reģionālā metodiskā centra un pedagogu tālākizglītības centra funkcijas. Valsts ģimnāziju darbība ir svarīga, lai kopumā paaugstinātu Latvijas skolēnu zināšanu kvalitāti, kā arī nodrošinātu talantīgāko un spējīgāko skolēnu potenciāla attīstību visos Latvijas reģionos.

Valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2001.gada 20.marta noteikumi Nr.129 “Ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība un kritēriji”. Noteikumi nosaka, ka uz valsts ģimnāzijas statusu var pretendēt izglītības iestāde, kura īsteno vispārējās vidējās izglītības programmas ne mazāk kā trijos virzienos, kuras 10. līdz 12.klasē mācās ne mazāk par 350 skolēniem republikas pilsētā, kurā iepriekšējos divos mācību gados ne mazāk kā 75 procentiem skolēnu mācību sasniegumu novērtējums centralizētajos eksāmenos nav bijis zemāks par C līmeni, kura veic pedagogu tālākizglītības centra un reģionālā metodiskā centra funkcijas. Liepājas 1.ģimnāzija atbilst visiem noteiktajiem kritērijiem.

Liepājas 1.ģimnāzija iepriekšējā mācību gadā īstenoja trīs vispārējās vidējās izglītības programmas, plānots, ka 2009./2010.mācību gadā 10., 11. un 12.klasē kopā mācīsies 363 skolēni. 2007./2008.m.g. mācību sasniegumu novērtējums centralizētajos eksāmenos 85% Liepājas 1.ģimnāzijas skolēnu nav bijis zemāks par C līmeni. Jau šobrīd skola veic pedagogu tālākizglītības centra un reģionālā metodiskā centra funkcijas, Liepājas 1.ģimnāzijā strādā četri pilsētas mācību priekšmetu metodisko apvienību vadītāji.

Metodisko centru darba nodrošināšanai IZM ik gadu izskata iespēju valsts ģimnāzijām piešķirt papildu finansējumu, turklāt pedagogu darba samaksas noteikumi paredz, ka pedagogiem valsts ģimnāzijās nosaka piemaksu līdz 10 procentiem no mēneša darba algas.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par izmaiņām Bērnu tiesību aizsardzības likumā

Lai aizsargātu bērnu intereses, turpmāk ne tikai bāriņtiesa, bet arī policija, bērnu aprūpes iestāde, izglītības, ārstniecības vai sociālās rehabilitācijas iestāde varēs nepaziņot vecākiem un tuviem radiniekiem bērna atrašanās vietu vai aizliegt viņiem satikties ar bērnu, ja tas apdraudēs bērna drošību.

To paredz 18.augustā valdībā pieņemtās izmaiņas Bērnu tiesību aizsardzības likumā.

Izmaiņas likumā nosaka, ka neatklāt bērna atrašanās vietu un aizliegt vecākiem un tuviem radiniekiem tikties ar viņu varēs gadījumos, kad bērns šķirts no ģimenes, jo konstatēta vardarbība pret bērnu vai arī pastāv pamatotas aizdomas par draudiem bērna veselībai vai dzīvībai, bet bāriņtiesa vēl nav pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi.

Tāpat bāriņtiesa, kura pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, var atteikties paziņot vecākiem un tuviem radiniekiem bērna atrašanās vietu arī tādā gadījumā, ja tas apdraud aizbildņus, audžuģimenes, bērnu aprūpes iestāžu darbiniekus vai citus bērnus.

Savukārt institūcijai nekavējoties jāinformē bāriņtiesa, kura ir kompetenta lemt par aprūpes tiesību atņemšanu vecākiem, ja konstatēti bērnu tiesību pārkāpumi ģimenē un līdz ar to bērns šķirts no ģimenes.

Vecākiem un tuviem radiniekiem ir tiesības bāriņtiesas vai citas minētās institūcijas lēmumu par atteikšanos paziņot bērna atrašanās vietu un lēmumu par aizliegumu satikties ar bērnu pārsūdzēt tiesā.

Tomēr izmaiņas likumā paredz, ka turpmāk vecāki un tuvi radinieki, pārsūdzot administratīvajā tiesā bāriņtiesas vai citas institūcijas aizliegumu satikties ar bērnu, līdz lēmuma pieņemšanas dienai joprojām nedrīkstēs tikties ar bērnu, lai pasargātu viņu no iespējamiem draudiem veselībai.

 

LM: Par bērnu drošību izglītības iestādēs un bērnu uzraudzības pakalpojumu kvalitāti

Lai uzlabotu bērnu drošību izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos, kā arī bērnu uzraudzības pakalpojumu kvalitāti, sagatavoti grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Grozījumi 18.augustā apstiprināti valdībā.

Atbilstoši grozījumiem par bērna uzraudzības pakalpojumu sniegšanas prasību neievērošanu vainīgo varēs administratīvi sodīt. Respektīvi, vainīgajam izteiks brīdinājumu vai uzliks naudas sodu. Tā apmērs fiziskajām personām būs no 5 līdz 25 latiem, bet juridiskajām personām – no 50 līdz 100 latiem. Ja tāds pats pārkāpums atkārtoti būs izdarīts gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, naudas sods fiziskajām personām būs no 25 līdz 150 latiem, bet juridiskajām – no 100 līdz 250 latiem.

Vienlaikus izmaiņas paredz, ka administratīvo pārkāpumu lietas par bērna uzraudzības pakalpojumu sniegšanas prasību neievērošanu izskatīs pašvaldību administratīvās komisijas.

Precizēts arī pants par drošības prasību ievērošanu izglītības iestādēs. Atsevišķos gadījumos par pienākumu nepildīšanu atbildīgi būs ne tikai izglītības iestāžu vadītāji, bet arī darbinieki. Par pārkāpumu darbinieku varēs sodīt ar naudas sodu no 25 līdz 50 latiem, bet vadītāju – no 50 līdz 200 latiem. Savukārt, ja pārkāpumi izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, darbiniekam varēs uzlikt naudas sodu no 50 līdz 150 latiem, vadītājam – no 200 līdz 500 latiem.

Administratīvo pārkāpumu lietas par normatīvajos aktos noteikto izglītības iestādes darbinieka vai vadītāja pienākumu nepildīšanu izskatīs Izglītības kvalitātes valsts dienests.

 

LM: Par termiņa pagarināšanu grozījumu izstrādei par sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļu izmaksu

Ņemot vērā pašreizējo un prognozēto ekonomisko situāciju un tās ietekmi uz sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumiem, valdība 18.augustā vienojās, ka grozījumi attiecīgajos normatīvajos aktos izskatāmi likumprojekta “Par valsts budžetu 2010.gadam” sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

Šāds lēmums pieņemts, jo iespējams, ka, sagatavojot 2010.gada budžetu, vēl papildus būs jāpārskata sociālās apdrošināšanas budžeta izdevumi, līdz ar to Labklājības ministrijas (LM) informatīvajā ziņojumā “Par sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļu nepamatotu izmaksāšanu” minētās problēmas risināšana jāatliek.

LM uzsver, ka informatīvā ziņojuma “Par sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļu nepamatotu izmaksāšanu” īstenošanai jāizstrādā vairāki likumprojekti, t.sk. “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””, “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” un “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” un Ministru kabineta noteikumu projekti.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

LM: Par darbnespējas lapas pagarināšanu

Lai turpmāk cilvēks varētu pamatoti saņemt darbnespējas lapas pagarinājumu garāku par 26 nedēļām, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija sniegs attiecīgu atzinumu.

Atgādinām, ka slimības pabalsta izmaksas ilgums ir samazināts no 52 līdz 26 nedēļām, ja cilvēks slimo nepārtraukti, ilgstoši.

Savukārt, ja cilvēks slimo ar pārtraukumiem, tad, pamatojoties uz šo Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinumu, slimības pabalsta izmaksas laiku varēs pagarināt līdz laikam ne ilgākam kā 52 nedēļas trīs gadu periodā. Tātad kopumā šis periods nevarēs būt garāks par 52 nedēļām trīs gadu periodā.

Lai saņemtu atzinumu, cilvēkam komisijā būs jāiesniedz ārstējošā ārsta nosūtījums, iesniegums un jāuzrāda personas apliecinošs dokuments.

Līdz šim komisija neizsniedza šādus atzinumus, bet darbnespējas lapu ne ilgāk kā līdz 52 nedēļām pagarināja ģimenes ārsts.

Atgādinām, ka par pirmajām 10 darba nespējas dienām cilvēkam slimības naudu maksā darba devējs. Pirmo slimošanas dienu neapmaksā, par 2. un 3.darba nespējas dienu pabalstu izmaksā ne mazāk kā 75% apmērā no cilvēka vidējās izpeļņas, bet no 4. līdz 10.dienai slimības pabalstu izmaksā ne mazāk kā 80% apmērā no cilvēka vidējās izpeļņas.

No darba nespējas 11.dienas valsts piešķir un izmaksā slimības pabalstu 80% apmērā no cilvēka vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

 

LM: Par vienotu izdienas pensiju piešķiršanu un izmaksu

Ieviešot vienotu izdienas pensiju piešķiršanu un izmaksu, Latvijā par to būtu atbildīga Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) un Satversmes aizsardzības birojs, nevis deviņas institūcijas, kā tas ir šobrīd. Šāda iecere iekļauta Labklājības ministrijas (LM) izstrādātajā informatīvajā ziņojumā “Par visu pensiju administrēšanas centralizēšanu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā”, kas 18.augustā izskatīts valdībā.

Lai iepriekšminēto īstenotu, LM piedāvā divus risinājumus, no kuriem viens variants paredzēja vienotu izdienas pensiju administrēšanu no 2010.gada 1.janvāra. Tomēr, ievērojot, ka minētais variants saistīts ar papildu finanšu līdzekļu nepieciešamību, valdība vienojās atbalstīt otro variantu, kas neprasa papildu finansējumu programmatūras izstrādei. Tas nozīmē, ka VSAA vienotu izdienas pensiju administrēšanu (izņemot izdienas pensiju administrēšanu Satversmes aizsardzības biroja amatpersonām) sāks no 2011.gada 1.janvāra. LM uzsver, ka vienota administrēšana nodrošinātu labāku kontroli gadījumos, kad izdienas pensijas saņēmējam tiek piešķirts bezdarbnieka pabalsts. Tāpat, piešķirot izdienas pensijas vietā cita veida pensiju, cilvēkam būtu jāvēršas tikai vienā institūcijā un nebūtu jāiesniedz papildu dokumenti no otras institūcijas.

Patlaban izdienas pensijas aprēķina, piešķir un izmaksā Aizsardzības, Kultūras, Iekšlietu, Tieslietu, Ārlietu ministrija, Ģenerālprokuratūra, Satversmes aizsardzības birojs, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, VSAA.

Pēc LM rīcībā esošās statistiskās informācijas kopējais visu izdienas pensiju saņēmēju skaits uz 2009.gada 1.jūliju ir 8485 cilvēki. Vidēji gadā tiek piešķirtas 1070 jaunas izdienas pensijas.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

RAPLM: Par ministrijas pārziņā esošo Eiropas Savienības struktūrfondu aktivitāšu ieviešanas progresu

Apstākļos, kad strauji mazinās komercdarbības aktivitāte, pieaug bezdarba līmenis un iedzīvotāju migrācija, ir jānodrošina mērķtiecīgi ieguldījumi novadu konkurētspējas sekmēšanai, lai veicinātu iedzīvotāju un komersantu piesaisti reģionos, teikts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) ziņojumā par jaunas Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu aktivitātes “Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai” izveidošanu.

Valdība jau iepriekš atbalstījusi, ka jaunajā aktivitātē, kuras mērķis ir sekmēt novadu nostiprināšanos, tiks noteikts publiskais finansējums 9,48 miljoni latu, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums 8,06 miljoni latu un nacionālais publiskais finansējums 1,42 miljoni latu. RAPLM turpinās izvērtēt finansiāli ietilpīgās ES fondu aktivitātes ar mērķi sagatavot priekšlikumus par papildu finansējuma novirzīšanu atbalstam novadu pašvaldību kompleksai attīstībai.

RAPLM uzskata: lai atbalstītu administratīvi teritoriālās reformas ietvaros izveidotos novadus, būtiski ir novirzīt atbalstu komercdarbības infrastruktūras sakārtošanai, kā arī sabiedrisko pakalpojumu pieejamības un sasniedzamības sekmēšanai.

Kā priekšnosacījums Eiropas Savienības fondu apguvei jaunajā aktivitātē pašvaldībām tiek izvirzīta prasība izstrādāt kvalitatīvu attīstības programmu, izvērtējot dažādu nozaru vajadzību koordinēšanu, atspoguļojot plānoto investīciju savstarpējo papildinātību un ietekmi uz apkārtējām teritorijām.

Šāda pieeja sevi attaisnojusi citā RAPLM pārziņā esošajā ES fondu aktivitātē – “Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai”, kurā uz atbalstu var pretendēt 16 Latvijas pilsētas.

Kopējais pieejamais finansējums aktivitātē ir 209,22 miljoni latu. Pirmajā atlases kārtā tika apstiprināti 19 projekti par kopējo summu 47,35 miljoni latu. Šobrīd ministrijā notiek otrā projektu iesniegumu atlases kārta, kur jau atbalstīti 42 projekti par kopējo summu 118,94 miljoni latu.

Sekmīgi norisinās arī citu RAPLM pārziņā esošo ES fondu aktivitāšu īstenošana.

Aktivitātē “Pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstība nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros” pirmajā kārtā tika apstiprināti 27 projekti par kopējo summu 18,06 miljoni latu. Otrā atlases kārtā, kura izsludināta līdz šā gada 17.septembrim, plānots atbalstīt projektus par 6,7 miljoniem latu.

Aktivitātē “Atbalsts alternatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības attīstībai” līdz šā gada 31.martam tika saņemti 58 projektu iesniegumi, kuru kopējās izmaksas ir 10,12 miljoni latu.

Aktivitātē “Rīgas pilsētas ilgtspējīga attīstība” degradēto teritoriju atjaunošanai un attīstības sekmēšanai ir pieejams 8,27 miljonu latu finansējums. Šobrīd notiek projektu iesniegšana.

Īstenojot aktivitāti “Publisko interneta pieejas punktu attīstība”, izveidoti 549 publiskie interneta pieejas punkti, savukārt Latvijas valsts un Bila un Melindas Geitsu fonda līdzfinansētā pašvaldību publisko bibliotēku attīstības projekta “Trešais tēva dēls” rezultātā 874 Latvijas bibliotēkās tika ierīkoti apmēram 4000 datori un pieejams bezmaksas internets.

Informatīvais ziņojums par RAPLM pārziņā esošo ES struktūrfondu aktivitāšu finanšu un fizisko ieviešanas progresu 18.augustā tika izskatīts Ministru kabinetā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

SM: Par atbalstu autoceļam “Rīgas apvedceļš–Sēnīte”

Valdība 18.augustā atbalstīja valsts un privātās partnerības (VPP) projekta autoceļa E77/A2 posma “Rīgas apvedceļš–Sēnīte” turpmāko virzību.

Informatīvais ziņojums par atbalstu projekta “Autoceļa E77/A2 posms “Rīgas apvedceļš–Sēnīte”” realizācijai Ministru kabineta sēdē tika iesniegts pēc Finanšu ministrijas lūguma, lai izvērtētu tā atbilstību šābrīža valsts makroekonomiskajai situācijai.

Projekta “Rīgas apvedceļš–Sēnīte” īstenošana pašlaik ir ļoti izdevīga un nepieciešama. Ceļa posma atjaunošana tuvākajos trīs četros gados jebkurā gadījumā būs nepieciešama, jo tā konstrukcija, mākslīgās būves un aprīkojums ir nokalpojuši, taču pašlaik nav iespējams rast finansējumu valsts budžetā. Līdz ar to VPP principa izmantošana posma rekonstrukcijā ir vienīgā iespēja mazināt valsts autoceļu tīkla pasliktināšanos. Citādi minētajā posmā būs jāsamazina maksimālais braukšanas ātrums, kā arī jāierobežo vai jāslēdz satiksme kādā no ceļa pārvadiem.

Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka, piesaistot privāto finansējumu, tiktu veicināta ekonomiskā aktivitāte valstī un projektu ietvaros tiktu nodrošinātas jaunas darba vietas privātajā sektorā. Pēc SM aprēķiniem, aptuveni viena trešdaļa no šim projektam valstij papildus piesaistītā finansējuma turpmākajos četros gados nodokļu veidā nonāktu valsts budžeta ieņēmumos.

Turklāt pašlaik būtiski samazinājušās būvdarbu izmaksas, tās ir krietni zemākas nekā 2008. un 2007.gadā. Projekta kopējās izmaksas (projektēšana, būvniecība, ikdienas (arī ziemas) uzturēšana, kā arī ceļa seguma un aprīkojuma atjaunošana 20 gadu periodā) 2006.gadā tika lēstas 245 miljonu latu apmērā. Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju, būvniecības cenas ir samazinājušās divkārt. Līdz ar to pirmā VPP projekta realizēšana varētu izmaksāt aptuveni 130–140 miljonus latu.

Projektā ieguldīto finansējumu paredzēts atmaksāt pēc būves nodošanas ekspluatācijā, t.i., ceļa uzturēšanas periodā no 2014. līdz 2034.gadam, sadalot to proporcionāli pa gadiem. Ikgadējais maksājums nepārsniegtu septiņus miljonus latu. Finansējuma avots būs Valsts autoceļa fonda programma valsts budžetā, kurai papildu ienākumus veidos valsts galveno autoceļu lietošanas nodevas (eirovinjetes) ieviešana, kas plānota 2011.gada 1.janvārī.

Privātajam partnerim tiks maksāts ar nosacījumu, ka tas 20 gadus autobraucējiem nodrošinās kvalitatīvu un pieejamu autoceļu. Par līgumā atrunātu ceļa kompleksa uzturēšanas noteikumu pārkāpumu tiks samazināta līgumcena un veicamais maksājums.

Pašlaik norit iepirkuma procedūras (slēgta konkursa) otrā kārta, kurā četri izvēlētie pretendenti līdz šā gada 14.decembrim gatavo piedāvājumus projekta realizācijai, taču lēmums par līguma slēgšanu tiks pieņemts pēc nākamā informatīvā ziņojuma par iepirkuma rezultātiem izskatīšanas MK.

Rekonstruējamais posms ietver divas 24 km brauktuves, kā arī satiksmes mezglus un rampas, līdz ar to kopējais rekonstruējamās braucamās daļas kopgarums sastāda aptuveni 58 km. Papildus tam tiks atjaunoti 13 satiksmes pārvadi, trīs gājēju tuneļi, caurtekas un autoceļa aprīkojums, bet no jauna uzbūvēs vēl vienu satiksmes pārvadu Vangažos, četrus gājēju un riteņbraucēju pārvadus un vienu gājēju tuneli satiksmes drošības uzlabošanai.

 

SM: Par ERAF un Kohēzijas fondu aktivitāšu ieviešanas progresu

Astoņu sākto aktivitāšu ietvaros Satiksmes ministrija (SM) ir izstrādājusi un apstiprinājusi Ministru kabineta (MK) noteikumus, veikusi projektu iesniegumu atlasi un atsevišķos projektos jau ir sākti būvdarbi.

Citās četrās SM aktivitātēs tiek izstrādāti MK noteikumu projekti un vēl divās – arī projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju grozījumi.

Šie dati apkopoti 18.augustā valdības atbalstītajā informatīvajā ziņojumā par SM pārziņā esošo Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda aktivitāšu finanšu un fizisko ieviešanas progresu, īstenojamo aktivitāšu pamatotību un to ieviešanas nepieciešamību krīzes apstākļos, kā arī iespējām pārdalīt tajās paredzēto publisko finansējumu citām aktivitātēm, kurās visefektīvāk iespējams apgūt ES finansējumu un veicināt uzņēmējdarbību, sakārtojot infrastruktūru.

Ziņojumā izklāstīta astoņu sākto projektu virzība. Piemēram, aktivitātes “Valsts 1.šķiras autoceļu maršrutu sakārtošana” ietvaros apstiprināti 35 projekti, divos projektos sākti būvdarbi, sagatavoti divi maksājuma pieprasījumi un veikta līdzekļu atmaksa valsts budžetā 2,76 miljonu latu apmērā. Taču, lai varētu noslēgt nākamos būvdarbu līgumus, jāsaņem Valsts kases aizdevums.

Savukārt aktivitātē “Lielo ostu infrastruktūras attīstība “Jūras maģistrāļu” ietvaros” apstiprināti divi projekti – Liepājas ostas padziļināšana un Ventspils ostas termināļa būvniecība.

Informatīvajā ziņojumā iekļauti arī priekšlikumi par nepieciešamo līdzekļu pārdali starp aktivitātēm, lai efektīvāk apgūtu Eiropas Savienības fondu līdzekļus. SM piedāvā palielināt ERAF finansējuma apjomu aktivitātei “Elektronisko sakaru pakalpojumu vienlīdzīgas pieejamības nodrošināšana visā valsts teritorijā (platjoslas tīkla attīstība)” un Kohēzijas fonda finansējuma apjomu aktivitātei “TEN-T dzelzceļa posmu rekonstrukcija un attīstība (Austrumu–Rietumu dzelzceļa koridora infrastruktūras attīstība un Rail Baltica)”.

Tādējādi līdzekļi tiks pārdalīti aktivitātēm, kuras visefektīvāk nodrošinās uzņēmējdarbības atbalstu visā valsts teritorijā, sekmēs pārvadājumu infrastruktūras uzlabošanu un apkārtējās vides sakārtošanu.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par dzimuma maiņas reģistrēšanas nosacījumiem

18.augustā Ministru kabinets akceptēja izmaiņas Civilstāvokļa aktu likumā un Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, kas nosaka kārtību, kādā veicami papildinājumi dzimšanas reģistrā sakarā ar personas, kura nesastāv laulībā, dzimuma maiņu.

Kā teikts likumprojektu anotācijā, pašlaik spēkā esošie normatīvie akti neparedz nekādu regulējumu attiecībā uz personas dzimuma maiņu, tostarp arī kritērijus, kas ļauj veikt dzimuma maiņas fakta konstatēšanu un veikt izmaiņas dzimšanas reģistrā.

Ar grozījumiem Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā paredzēts noteikt informācijas apjomu, ko savā atzinumā sniegs ārstu komisija personai, kura vēlas juridiski noformēt savu dzimuma maiņu, proti, veikt izmaiņas dzimšanas reģistrā. Ārstu komisijai atzinumā būs jānorāda uzstādītā diagnoze, tās uzstādīšanas datums, informācija par personas viedokli mainīt dzimumu, informācija par personas bioloģiskajam dzimumam raksturīgās reproduktīvo orgānu funkcionalitātes statusu.

Savukārt grozījumi Civilstāvokļa aktu likumā paredz, kādiem ierakstiem jābūt ārstu atzinumā, lai dzimtsarakstu nodaļa varētu veikt šo ierakstu. Proti, vienīgā diagnoze, lai varētu veikt personas dzimuma maiņas fakta konstatēšanu, ir transseksuālisms, kā arī tai ir jābūt uzstādītai vismaz pirms viena gada. Personai jābūt savā viedoklī psiholoģiski noturīgai, bet pārliecībai – nemainīgai, kā arī nedrīkst būt saglabāta reproduktīvā funkcija, kas piemitusi līdzšinējam dzimumam. Tas saistīts ar nepieciešamību izslēgt iespēju, ka persona, kas tiks reģistrēta kā vīrietis, varētu kļūt par māti, vai arī sieviete varētu kļūt par tēvu. Šādā veidā tiek novērsts iespējamais bērnu tiesību apdraudējums, kā arī juridiski sarežģījumi, kas var rasties šādā gadījumā.

Grozījumus izstrādājusi Tieslietu ministrijas izveidota darba grupa, kurā piedalījās speciālisti no Veselības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Labklājības ministrijas, Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas un Ministru kabineta pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās biroja.

Likuma grozījumi jāpieņem Saeimā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par nepilngadīgo aizsardzību no noziedzīgiem nodarījumiem pret dzimumneaizskaramību

Ministru kabinets 18.augustā apstiprināja rīcības plānu nepilngadīgo aizsardzībai no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību. Plānu izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti, un tas paredzēts 2010.–2013.gadam.

Kā teikts rīcības plāna kopsavilkumā, pēdējos gados aizvien aktuālāks kļūst jautājums par sabiedrības, īpaši nepilngadīgo personu, aizsardzību pret noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar dzimumneaizskaramību, šos noziedzīgos nodarījumus izdarījušo personu īpašas uzraudzības nepieciešamību un citiem pasākumiem, kas ļautu efektīvāk aizsargāt sabiedrību kopumā, īpaši sabiedrības jutīgākās grupas.

Minēto iemeslu dēļ ir aktualizējies jautājums par dzimumnoziedznieku uzraudzības iespējām, par šādas uzraudzības pastiprināšanu, tās veidiem un citām iespējām kontrolēt dzimumnoziedznieku dzīvesveidu.

Kā norāda rīcības plāna autori, ļoti būtiski ir izveidot visaptverošu sistēmu, kas nodrošinātu dzimumnoziegumu profilaksi, notikušo noziegumu efektīvu izmeklēšanu, savlaicīgu palīdzību un atbalstu dzimumnoziegumos cietušajām personām.

Rīcības plānā ietverti četri galvenie virzieni, kas jāattīsta kompleksi: profilakses pasākumi, sabiedrības izglītošana un iesaistīšana noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību ierobežošanā; sodu politikas pilnveidošana; to personu uzraudzības, ārstēšanas un resocializācijas prakses uzlabo­šana, kuras izdarījušas noziedzīgus nodarījumus pret tikumību un dzimum­neaizskaramību, kā arī starpinstitucionālās sadarbības attīstīšana.

Piemēram, plānota apmācība bērniem pirmsskolas iestādēs, pamatskolās, apmācība speciālistiem izglītības iestādēs, bāriņtiesām, kā arī tiesu, prokuratūras, policijas darbinieku zināšanu pilnveidošana. Plānots pārskatīt arī Krimināllikumā noteikto sodu sistēmu, lai papildinātu to ar jauniem sodiem vai krimināltiesiskiem piespiedu līdzekļiem, kas cita starpā piemērojami personām, kuras izdarījušas noziedzīgus nodarījumus pret dzimumneaizskaramību un tikumību pret bērniem, kā arī noteiktu personu informēšanu par iespējamiem bērnu tiesību apdraudējumiem (par personām, kuras izdarījušas noziedzīgus nodarījumus pret tikumību un dzimumneaizskaramību) un starpinstitucionālās sadarbības procedūru pilnveide attiecībā uz bērnu tiesību aizsardzību.

Saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu par rīcības plāna izpildi atbildīga būs Tieslietu ministrija, turklāt iesaistītajām institūcijām būs jānodrošina rīcības plāna īstenošana piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

 

TM: Par kadastrālo vērtību bāzi 2010.gadam

Ministru kabinets 18.augustā apstiprināja noteikumus par kadastrālo vērtību bāzi 2010.gadam. Noteikumus izstrādājuši Valsts zemes dienesta (VZD) un Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

Pašlaik valstī ir spēkā četri dažādi Ministru kabineta noteikumi, kas apstiprina kadastrālo vērtību bāzi. Tā kā šogad tiek aktualizētas visu nekustamo īpašumu grupu bāzes vērtības un lai vienlaikus nebūtu spēkā vairāki noteikumi, kas nosaka kadastrālo vērtību bāzi, sagatavots viens noteikumu projekts, kas ietver visu kadastrālo vērtību bāzi. Turpmāk katru gadu plānots izdot jaunus noteikumus nākamajam gadam.

Kā informē VZD, kopš 2006.gada aprīļa kadastrālo vērtību bāzi izstrādā vienlaikus zemei un ēkām visā valsts teritorijā pa nekustamā īpašuma grupām.

Vērtēšanas noteikumi nosaka, ka gadījumā, ja kārtējā gada 31.decembrī nekustamā īpašuma tirgus informācija par pēdējā gada periodu valstī uzrāda cenu krituma tendenci, tad zemes un ēku bāzes vērtības pārskata visām nekustamā īpašuma grupām vienlaikus.

Cenu indeksi 2008.gadā uzrādīja nekustamā īpašuma tirgus cenu kritumu, līdz ar to 2009.gadā papildus kadastrālo vērtību bāzes izstrādei komercdarbības un sabiedriskās apbūves nekustamo īpašumu grupai tiek aktualizētas arī pārējo nekustamā īpašuma grupu zemes un ēku bāzes vērtības. 2008.gada decembrī attiecībā pret 2007.gada pirmo pusgadu nekustamā īpašuma tirgus cenas valstī vidēji ir kritušās par 20%.

Līdz ar 18.augusta valdības lēmumu ir apstiprināti visu nekustamo īpašumu grupu vērtību zonējumi un kadastrālo vērtību bāzes, proti, lauksaimniecībā izmantojamās zemes, meža zemes, dzīvojamo māju apbūves, rūpnieciskās ražošanas objektu apbūves un komercobjektu apbūves zonējumi.

Apstiprinātas arī lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža zemes bāzes vērtības lauku apvidos, apbūves zemes bāzes vērtības un zemes bāzes vērtības pilsētās nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem no mērķu grupām “Lauksaimniecības zeme”, “Ūdens objektu zeme” un “Mežsaimniecības zeme un īpaši aizsargāja­mās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta ar normatīvo aktu”, apbūves zemes standartplatības un standartplatību korekcijas koeficientus, ēku tipu bāzes vērtības, ēku standartapjomi un apjoma korekcijas koeficienti, inženierbūvju tipu (elementu) bāzes vērtības.

Vērtību zonējuma kartes pieejamas Valsts zemes dienesta interneta mājaslapā www.vzd.gov.lv.

 

TM: Par reliģisko organizāciju gada pārskatu iesniegšanas kārtību

18.augustā Ministru kabinets apstiprināja kārtību, kādā reliģiskās organizācijas iesniedz pārskatu par savu darbību. Noteikumu projektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

Kā teikts noteikumu projekta anotācijā, reliģiskās organizācijas katru gadu ne vēlāk kā 1.martā iesniedz TM pārskatu par savu darbību. Līdz šim pārskati bija jāiesniedz Reliģisko lietu pārvaldē, taču šā gada sākumā iestāde tika reorganizēta.

Ar noteikumiem apstiprinātas divas veidlapas, no kurām vienu iesniegs reliģiskā organizācija, kas nepieder pie reliģiskās savienības (baznīcas) vai diecēzes. Savukārt otru aizpildīs reliģiskā savienība (baznīca), kā arī diecēze par savu darbību, iekļaujot tajā ziņas par visām tās sastāvā esošajām draudzēm.

Ja reliģiskā organizācija pārskatu termiņā neiesniegs, Tieslietu ministrija rakstiski par šo faktu informēs attiecīgo reliģisko organizāciju, nosakot divu nedēļu termiņu pārskata iesniegšanai vai konstatēto trūkumu novēršanai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VesM: Par obligātajām higiēnas prasībām pirmsskolas izglītības iestādēm

Lai mazinātu birokrātiskos šķēršļus pirmsskolas izglītības iestāžu tīkla attīstībai un sekmētu jaunu bērnudārzu atvēršanu, 18.augustā Ministru kabineta sēdē apstiprināti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka obligātās higiēnas prasības pirmsskolas izglītības iestādēm.

Grozījumi paredz turpmāk nenoteikt minimālās prasības tualešu izmēriem un telpām, kuras pielāgotas ģērbtuves vajadzībām, bērnu kultūras pasākumu, mūzikas un sporta nodarbību rīkošanai. Turpmāk saglabāsies obligātas minimālās prasības tikai pirmsskolas izglītības iestāžu grupu telpai un guļamtelpai. Tāpat nebūs jānodrošina vieta bērnu ratiņu novietošanai un atsevišķa ieeja telpās, kurās uzturas bērni līdz 1,5 gadu vecumam.

Ministru kabineta noteikumu grozījumos svītrotas prasības par minimālo mākslīgā apgaismojuma līmeni pirmsskolas izglītības iestāžu telpās, paredzot prasības apgaismojumam tikai grupas telpā, kur notiek bērnu mācību nodarbības – tam jābūt vismaz 300 luksi (Lx). Vienkāršotas arī prasības par minimālās gaisa temperatūras nodrošināšanu iestādes telpās, nosakot, ka telpās, kurās uzturas bērni līdz trīs gadu vecumam, gaisa temperatūrai jābūt vismaz +20°C, savukārt telpām, kurās uzturas bērni pēc trīs gadu vecuma, – vismaz +18°C.

Veselības ministrijas Komunikācijas departaments

 

ZM: Par Agroķīmisko pētījumu centra likvidāciju

Valdība 18.augustā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto Ministru kabineta (MK) rīkojumu “Par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Agroķīmisko pētījumu centrs” likvidāciju”.

Rīkojums paredz likvidēt SIA “Agroķīmisko pētījumu centrs”, tās funkcijas nododot Valsts augu aizsardzības dienestam (VAAD). Likvidācijas procesa ietvaros tiks veikta inventarizācija, un abas puses vienosies par darbinieku pāreju uz VAAD. Likvidācijas procesu plānots pabeigt līdz 2010.gada 1.februārim.

Rīkojums stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VK: Par strukturālām reformām Valsts kasē

Valsts kases veiktās strukturālās reformas 18.augustā Ministru kabinets pieņēma, apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta noteikumos Nr.677 “Valsts kases nolikums”.

Ņemot vērā, ka ar 1.jūniju ir veikta pilnīga iekšzemes latu maksājumu pāreja uz valsts budžeta elektronisko norēķinu veikšanu tikai valsts budžeta elektronisko norēķinu sistēmā “eKase” un ir sākta pašvaldību budžeta izpildes pārskatu centralizēta pieņemšana un apkopošana Valsts kases Pārskatu departamentā, Valsts kase 1.augustā veica izmaiņas Valsts kases struktūrā. Proti, notika Valsts kases reģionālo norēķinu centru un Norēķinu centru koordinācijas departamenta reorganizācija, izveidojot vienu departamentu – Klientu apkalpošanas un pakalpojumu attīstības departamentu ar divām daļām: Klientu apkalpošanas daļu un Pakalpojumu attīstības daļu (ar 3 vadītāju, 1 vietnieka un 21 vecākā eksperta un 1 eksperta amatu).

Ministru kabineta noteikumu projektā tiek apstiprināta Valsts kases struktūra, likvidējot sektorus un reģionālos norēķinu centrus, saglabājot tikai departamentus un daļas. Valsts kases strukturālo reformu rezultātā 2009.gadā centrālajā aparātā tiks samazinātas 13 amata vietas, Valsts kases budžeta izpildes un kontroles funkcijas izpildē – 62 amata vietas, t.sk. 26 vadītāju, 11 vietnieku un 25 vecāko ekspertu amata vietas.

 

VK: Par norēķinu procesa vienkāršošanu par budžeta iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem

18.augustā Ministru kabinets pieņēma informatīvo ziņojumu “Par iespējamajiem risinājumiem, vienkāršojot ar internetbankas starpniecību par budžeta iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem veikto maksājumu atzīšanu”.

Pašreiz, iekasējot valsts budžeta maksājumus (tajā skaitā maksu par budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem) bezskaidras naudas veidā kredītiestādē, budžeta iestādes maksātājam kā veiktā maksājuma apliecinājumu pieprasa ar kredītiestādes zīmogu un parakstu apliecinātu maksājuma uzdevumu.

Informatīvais ziņojums apskata risinājumus, kā vienkāršot attālināti veikto norēķinu (tajā skaitā ar internetbankas starpniecību) par budžeta iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem veikto maksājumu atzīšanu. Informatīvajā ziņojumā ir apkopots līdz šim paveiktais jautājuma risināšanā, apkopoti veicamie uzdevumi un formulēti secinājumi.

Ministru kabinets 18.augustā pieņēma, ka ministrijām (par ministriju un to padotības iestādēm) un citām centrālajām valsts iestādēm jāveic ietekmes uz valsts budžetu izvērtējums, t.i., cik lielu budžeta līdzekļu ietaupījumu iespējams iegūt, ieviešot šādu risinājumu, un divu mēnešu laikā no šā protokollēmuma pieņemšanas jāiesniedz informācija Finanšu ministrijā apkopošanai.

Finanšu ministrija mēneša laikā pēc ministriju un citu centrālo valsts iestāžu noteiktās informācijas saņemšanas to apkopos un iesniegs Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par atbalstītā risinājuma precizēto ietekmes uz valsts budžetu aprēķinu un finansēšanas iespējām.

Zane Šneidere, Valsts kases preses sekretāre