Latvijas Pašvaldību savienības 20.kongresā

Valsts prezidents Valdis Zatlers:

21.augustā Valsts prezidents Valdis Zatlers piedalījās Latvijas Pašvaldību savienības 20.kongresā, kur tikās ar jaunajiem novadu un pilsētu domju vadītājiem un deputātiem.

Latvijas Pašvaldību savienības 20.kongresā tika apspriests plašs jautājumu loks – gan iespējamie krīzes pārvarēšanas mehānismi, gan neatliekamie darbi izglītības un veselības jomā, gan arī Latvijas pašvaldību attīstības iespējas un virzieni.

Uzrunājot klātesošos, Valsts prezidents uzsvēra, ka reformas pamatā bija ļoti racionāla ideja, bet tās mantojums un pamats tālākajai attīstībai ir tieši tāds, kāds tas tika veidots desmit gadu garumā. Tomēr V.Zatlers īpaši atzīmēja jauno pašvaldību vadības nozīmi šobrīd un nepieciešamību tiem sākt aktīvu darbu jau pēc teritoriālās reformas. Viņš uzsvēra, ka tieši pašvaldības kā iedzīvotājiem vistuvākā vara spēj vistiešāk palīdzēt Latvijas ģimenēm, kurām šobrīd ir daudz grūtību un pārbaudījumu, kas jāpārvar.

Valsts prezidents piebilda, ka, viesojoties jaunajos novados, viņš novērojis vēlmi strādāt un to, ka darbi rit pilnā sparā. Viņš aicināja jauno domju deputātus un vadītājus darīt visu iespējamo, lai iedzīvotājiem attiecīgajā pašvaldībā dzīve uzlabotos: “Mums ir jādomā par to, kā radīt, un man ir prieks, ka jaunie novadu vadītāji, ar kuriem esmu ticies, tieši šādi pieiet savam darbam.” Viņš uzsvēra, ka būtiski šobrīd ir meklēt ceļus, kā palīdzēt citiem, īpaši tiem, kam situācija ir sarežģītāka.

Valsts prezidents jaunajiem pašvaldību vadītājiem un deputātiem novēlēja tikt galā ar sarežģītajiem uzdevumiem, kas tiem šobrīd stāv priekšā. Tāpat V.Zatlers novēlēja visiem jaunajiem pašvaldību vadītājiem neaizmirst, kāpēc viņi kandidēja vēlēšanās, kā arī solījumus meklēt iespējas, kā padarīt dzīvi labāku tieši savā novadā.

Valsts prezidenta preses dienests

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis:

Godātie pašvaldību vadītāji – Latvijas Pašvaldību savienības 20.kongresa dalībnieki!

Šo Pašvaldību savienības kongresu pamatoti var saukt par vēsturisku vismaz divu iemeslu dēļ: tas ir divdesmitais pēc kārtas un vienlaikus notiek Latvijai ekonomiski izšķirošā laikā.

Pašvaldību vēlēšanas ir pagājušas, kampaņu reklāmu retorika nolikta malā, un jaunievēlētā vara ir uzsākusi darbu, kas pavisam noteikti nebūs viegls. Šobrīd mēs visi labi apzināmies, kāda ir patiesā aina tautsaimniecībā un kā pildās valsts un pašvaldību kases. Tādēļ arī varam pietiekami skaidri prognozēt, kādos finanšu apstākļos nāksies strādāt šoruden un nākamgad, lai valsts pārvalde varētu pildīt savas funkcijas un pienācīgi veikt savus pienākumus pret iedzīvotājiem.

Aritmētiski salīdzinot, var teikt, ka esam atkrituši triju līdz piecu gadu nesenā pagātnē, kas itin nemaz nebūtu pieskaitāma Latvijas tautsaimniecības drūmākajiem laikiem. Tomēr ir kāda būtiska atšķirība starp Latviju šobrīd un Latviju pirms dažiem gadiem. Toreiz tika domāts, kā un kur naudu iztērēt, šodien jādomā – kā varēsim nopelnīt un iespējami racionālāk izmantot. Filozofiski sakot, esam nonākuši spoguļattēla situācijā, kas no mums visiem pieprasa attieksmes maiņu un vienotu, izsvērtu pieeju katram lēmumam, katram politiskam paziņojumam.

Lai gan pašvaldības kā vietējā vara ir vistuvāk iedzīvotājam un cilvēka ikdienas rūpēm, reizumis arī šā līmeņa publiskajā komunikācijā izskan politiski paziņojumi un nepamatotas sāncensības pieteikumi valdības darbam. Kā jau vairākkārt esmu uzsvēris, vērtējot valdību veidojošās koalīcijas sadarbību, šis ne pavisam nav īstais laiks politiskai sacīkstei. Šis ir laiks politiska brieduma apliecināšanai.

Šobrīd mums visiem – gan valdības partijām, gan pašvaldībās ievēlētajiem partiju un apvienību deputātiem – ir jāstrādā viena vienota mērķa labad: lai kopīgiem spēkiem atjaunotu Latvijas tautsaimniecību un lai šis darbs gala rezultātā nestu labumu mūsu valsts iedzīvotājiem. Te noteikti jāmin šīs nedēļas valdības sēdē atbalstītais likumprojekts “Par pašvaldību darbību no 2009.gada līdz 2012.gadam”, kas ierobežota finansējuma apstākļos pašvaldībām ļaus koncentrēties uz būtiskākajām prioritātēm, sniedzot atbalstu saviem iedzīvotājiem. Arī plānotās izmaiņas nodokļu politikā – gan nekustamā īpašuma nodoklī, gan iedzīvotāju ienākuma nodoklī – ļaus papildināt tieši pašvaldību budžetu ieņēmumus.

Valdība dara un darīs visu, lai uzņēmējdarbība, kas ir galvenais nodokļu ienākumu avots, gūtu iespējas un stimulus attīstīties arī krīzes apstākļos. Tas ir primārais uzdevums, lai pēc iespējas ātrāk pārtrauktu izdevumu samazināšanas ķēdi, lai varētu domāt par sabalansētu attīstību un izaugsmi!

Aicinu uz sadarbību un savstarpēju sapratni!

Apsveikums, nosūtīts Latvijas Pašvaldību savienības 20.kongresa dalībniekiem

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze:

Godātais Valsts prezidenta kungs!

Godātie Latvijas Pašvaldību savienības kongresa dalībnieki!

Man šodien ir liels gods Latvijas Republikas Saeimas vārdā sveikt visus un novēlēt pašvaldību pārstāvjiem radošu un ražīgu darbu.

Tieši no Latvijas pilsētu un novadu vadītājiem, no pašvaldībām lielā mērā atkarīgs, kā mums izdosies pārvarēt ekonomisko krīzi, kā valstij kopumā izdosies atgriezties uz augšupejošas attīstības ceļa.

Latvijas Pašvaldību savienība vienmēr bijusi un joprojām ir likumdevēja – Latvijas Republikas Saeimas – stratēģiskais sadarbības partneris, jo tikai kopdarbībā ir iespējams radīt tādus likumus, kas reāli darbojas un ir labi saprotami katram iedzīvotājam. Jo katra iedzīvotāja vēlmes un intereses vislabāk saprot tieši vietējās varas pārstāvji, kas labi pazīst un izprot pilsētu un novadu ikdienu. Tāpēc man ir patiess prieks, ka kongresa darba kārtībā šodien ir ne tikai Pašvaldību savienības organizatoriskie jautājumi, bet paredzēts arī diskutēt par valstī svarīgām problēmām un piedāvāt to risināšanas ceļus.

Gan Saeimai, pieņemot krīzes laika lēmumus, gan valdībai, kas kā izpildvara nodarbojas ar krīzes pārvarēšanas plāna realizāciju, ir būtiska sadarbība un, pats galvenais, arī savstarpēja sapratne ar vietējo varu, ar novadu un pilsētu domēm. Tāpēc pašvaldību viedoklis par nepieciešamo rīcību valsts pārvaldes, kā arī fiskālās un nodokļu politikas jomās ir ļoti nozīmīgs.

Man kā ārstam ir īpašs gandarījums, ka Latvijas Pašvaldību savienības kongress šajā ļoti sarežģītajā laikā pievērsīsies arī veselības aprūpes problēmām, jo veselības aprūpe, medicīniskās palīdzības pieejamība pilsētās un novados patiesi rūp arī pilsētu un novadu domēm.

Es ceru, ka šajā diskusijā mēs dzirdēsim arī jaunas idejas par to, kā tad būtu visracionālāk rīkoties.

Šie ir Latvijas iedzīvotājiem ļoti svarīgi un sociāli īpaši jutīgi jautājumi, tādēļ to risināšanā ir nepieciešama izpratne un sadarbība, noliekot malā vienkārši deklaratīvus paziņojumus, kas nedod reālus rezultātus.

Šis Latvijas Pašvaldību savienības kongress ir atšķirīgs no iepriekšējiem arī ar to, ka ir sasaukts uzreiz pēc jauno pašvaldību vēlēšanām, tātad – pēc ievērojami izmainītas vietējās pārvaldes sistēmas ieviešanas.

Tas nozīmē, ka šajā kongresā mēs noteikti dzirdēsim jaunievēlēto novadu un pilsētu domju vadītāju viedokli par notikušo reformu, par to, kas un kā vēl būtu jāpaveic, lai sakārtotu jauno Latvijas pašvaldību pārvaldi iespējami efektīvāk. Mums visiem būtu svarīgi dzirdēt konstruktīvus priekšlikumus un uz pieredzi balstītus ieteikumus.

Esmu pārliecināts, ka Saeimas sadarbība ar Latvijas Pašvaldību savienību arī turpmāk būs tikpat sekmīga un savstarpēji noderīga.

Novēlu mums visiem šodien rast idejas un risinājumus, lai palīdzētu valstij pārvarēt šo sarežģīto laiku.

Uzruna Latvijas Pašvaldību savienības 20.kongresā 2009.gada 21.augustā

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns:

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns 21.augustā, uzstājoties Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 20.kongresā, aicināja pašvaldības uz vienotu un saskaņotu darbu ar valdību, lai kopīgi risinātu iedzīvotājiem šobrīd aktuālos jautājumus un sniegtu atbalstu grūtībās nonākušajiem.

Norādot uz LPS lomu, ministrs sacīja, ka ir īstais laiks no reakcionāriem izteikumiem pāriet uz konkrētiem, realizējamiem priekšlikumiem, kļūstot par līdzvērtīgu partneri valdībai. “Pašvaldībām vajag nevis valdībai lūgt vai pieprasīt, bet strādāt kopā ar valdību,” uzsvēra E.Zalāns.

Ministrs aicināja pašvaldības uz aktīvāku rīcību, lai savā teritorijā veicinātu ekonomisko aktivitāti, piesaistot uzņēmējus un tādējādi sekmējot jaunu darbavietu radīšanu. “Pašvaldībām pašām jābūt pārmaiņu un attīstības aģentiem,” uzskata E.Zalāns.

Ministrs norādīja uz to, ka pēc reformas pašvaldības, apvienojoties novados, ir kļuvušas par spēcīgākiem spēlētājiem ar lielāku atbildību un rīcībspēju. Līdz ar to E.Zalāns par nepieciešamu uzskata atsevišķu valsts pārvaldes funkciju un atbilstošo resursu nodošanu pašvaldībām, kas, esot tuvāk iedzīvotājiem, efektīvāk spētu risināt tiem svarīgus jautājumus.

E.Zalāns apspriešanai ir piedāvājis priekšlikumus valsts pārvaldes reformām, kuru mērķis ir sekmēt ātru, efektīvu un saskaņotu valsts pārvaldes darbu, nodrošinot ne tikai būtisko valsts pamatfunkciju un pakalpojumu saglabāšanu, bet arī sektorāli saskaņotu attīstību.

 “Ja valsts pēc piecpadsmit gadu ilgām diskusijām tomēr noveda pašvaldību reformu līdz realizācijai, tad tagad, krīzes laikā, ir īstais brīdis reformēties pašai valsts pārvaldei. Pretējā gadījumā nāksies samierināties ar to, ka no krīzes iziesim ar tikpat smagu birokrātijas un sektoru greizsirdības nastu, kā tajā nokļuvām,” atzina ministrs.

Dace Kārkliņa, ministra preses sekretāre