Valsts sekretāru sanāksmē: 2009.gada 20.augustā

FM: Par grozījumiem likumā “Par zvērinātiem revidentiem”

20.augustā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem”.

Grozījumi paredz noteikt pienākumu zvērinātiem revidentiem ziņot Finanšu un kapitāla tirgus komisijai par maksājumu iestāžu revīzijas rezultātiem, ja tajā konstatēti kādi pārkāpumi. Tāpat noteiktas ziņojumā sniedzamās ziņas par maksājumu iestādes darbībām.

Grozījumi izstrādāti saskaņā ar Eiropas Komisijas 2007.gada direktīvas prasībām par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, kas nosaka prasības attiecībā uz revīziju maksājumu iestādēs.

Grozījumi saistīti ar prasībām maksājumu iestādēm (komercsabiedrībām) ievērot normatīvo aktu prasības par gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu sagatavošanu, kas ir noteiktas valsts sekretāru sanāksmē šā gada 11.jūnijā izsludinātajā likumprojektā par maksājumu pakalpojumu. Tāpat likumprojektā noteikta prasība maksājumu iestādei, kas ir fiziska persona, līdz kārtējā gada 1.aprīlim iesniegt Komisijai informāciju par iepriekšējā kalendārajā gadā veikto maksājumu kopējo summu.

Pēc izsludināšanas valsts sekretāru sanāksmē par likumprojektu vēl lems Ministru kabinetā.

FM: Par pašvaldību ilgtermiņa saistībām nozīmīgu infrastruktūras objektu īstenošanai

20.augustā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie Ministru kabineta (MK) noteikumi par pašvaldību ilgtermiņa saistībām, kas noteiks kārtību, kādā pašvaldības varēs uzņemties saistības ilgtermiņa attīstībai nozīmīgu infrastruktūras objektu īstenošanai atbilstoši likuma “Par pašvaldību budžetiem” prasībām.

Likums par valsts budžetu 2009.gadam paredz, ka pašvaldībām nav tiesību uzņemties ilgtermiņa saistības atbilstoši likuma “Par pašvaldību budžetiem” prasībām, izņemot attīstībai nozīmīgu infrastruktūras objektu īstenošanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ar finanšu ministra atļauju, Eiropas Savienības un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī publiskās un privātās partnerības projektu īstenošanai, ja saņemta Ministru kabineta atļauja iepirkuma līguma slēgšanai.

Noteikumu projektā ir uzskaitīti konkrēti dokumenti, kādi būs jāiesniedz FM finanšu ministra atļaujas saņemšanai, lai uzņemtos ilgtermiņa saistības.

Noteikumi par pašvaldību ilgtermiņa saistībām nepieciešami, lai pašvaldības varētu pabeigt realizēt projektus, kas saistīti ar attīstībai nozīmīgiem infrastruktūras objektiem. Attīstībai nozīmīgu infrastruktūras objektu īstenošana šo noteikumu izpratnē ir uzsāktie projekti, kas saistīti ar izglītības iestāžu (pirmsskolas un vispārējās izglītības iestāžu, interešu un speciālās izglītības iestāžu, internātskolu) un sociālo māju rekonstrukciju vai būvniecību, kur pašvaldības faktiskais ieguldījums nav mazāks par 50% no kopējām izmaksām, savukārt nepieciešamo ilgtermiņa saistību apmērs nav lielāks par 50% līdz pilnīgai objekta nodošanai ekspluatācijā.

Noteikumu projektu vēl izskatīs un par tā pieņemšanu lems MK.

FM: Par atteikšanos no liekas prasības Eiropas Savienības fondu uzraugošo iestāžu darbā

Valsts sekretāru sanāksmē 20.augustā tika izsludināts grozījums Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā publisko informāciju par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektiem.

Saskaņā ar noteikumiem par ikvienu apstiprinātu Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda projektu tiek publicēta šāda informācija: projekta un finansējuma saņēmēja nosaukums, projektā iesaistītie partneri, projekta finansējums, projekta īstenošanas vieta un laiks, kā arī īss projekta apraksts (kopsavilkums). Papildus līdz šim bija jāpievieno saite uz projekta īstenotāja mājaslapu, kur ievietota detalizēta informācija par projektu.

Grozījums kārtībā paredz, ka turpmāk ES fonda projektu uzraugošajai iestādei vairs nevajadzēs papildus iepriekš minētajai informācijai par projektu savā mājaslapā ievietot interneta saiti, kas norāda uz informāciju par projektu tā iesniedzēja mājaslapā.

Tādējādi sadarbības iestādei vairs nebūs jātērē laika resursi, lai katra projekta īstenošanas gaitā noskaidrotu jaunizveidotās projekta sadaļas interneta saiti. Grozījuma rezultātā tiks mazināts iestāžu administratīvais slogs.

Pēc izsludināšanas valsts sekretāru sanāksmē par grozījuma projektu vēl lems Ministru kabinetā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IZM: Par skolēnu profilaktisko veselības aprūpi un pirmās palīdzības pieejamību skolās

Lai operatīvāk reaģētu uz narkotisko un alkoholisko vielu lietošanu skolās, nodrošinātu atkarību profilaksi, kā arī lai dotu iespēju izglītības iestādes darbiniekiem saskaņoti risināt gadījumus, kad konstatēta atkarību izraisošu vielu lietošana, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe un pirmās palīdzības pieejamība izglītības iestādēs”. To 20.augustā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumi paredz, ka izglītības iestādei ir jāizstrādā kārtība (atsevišķs rīcības plāns vai sadaļa izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumos), par pamatu ņemot IZM izstrādāto paraugu, kā rīkoties, ja izglītības iestādē ir notikusi alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu lietošana, glabāšana vai izplatīšana. Tāpat ir noteikta izglītības iestādes vadītāja atbildība attiecībā uz izglītojamo profilaktiskās veselības aprūpes un pirmās palīdzības pieejamības nodrošināšanu vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs, kā arī precizēti māsas pienākumi.

Noteikumos vairs nav iekļautas prasības speciālista (māsas, ārsta palīga (feldšera)) kabinetam, jo tas ir noteikts Ministru kabineta 2009.gada 20.janvāra noteikumos Nr.60 “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām”, un aptieciņas saturs pirmās palīdzības sniegšanai, jo to nosaka 2007.gada 2.oktobra MK noteikumi Nr.668 “Noteikumi par kārtību, kādā nodrošina apmācību pirmās palīdzības sniegšanā, un pirmās palīdzības sniegšanai nepieciešamo medicīnisko materiālu minimumu”.

Gatavojot normatīvā akta projektu, notika konsultācijas ar sadarbības un sociālajiem partneriem, tostarp Veselības ministriju, Skolu un pirmsskolu māsu biedrību, Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas vecāku apvienību “Visi”.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

LM: Par diskriminācijas aizliegumu darbā un profesionālajā izglītībā

Lai, pārņemot Eiropas Savienības (ES) direktīvu prasības, nodrošinātu iedzīvotāju aizsardzību pret nepamatoti atšķirīgu attieksmi atkarībā no dzimuma, rases vai etniskās piederības, Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi grozījumus vairākos likumos.

Grozījumi Izglītības likumā paredz papildināt likumu ar normām, kas aizliedz atšķirīgu attieksmi, nodrošinot profesionālās izglītības ieguvi.

Veicot grozījumus Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, plānots aizliegt atšķirīgu attieksmi, nodrošinot cilvēkam pieeju nodarbinātības atbalsta pakalpojumiem.

Savukārt Fizisko personu – saimnieciskās darbības veicēju – diskriminācijas aizlieguma likums papildināts ar normām, kas aizliedz atšķirīgu attieksmi, nodrošinot fiziskai personai pieeju saimnieciskajai darbībai.

LM izstrādātie likumprojekti “Grozījumi Izglītības likumā”, “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” un “Grozījumi Fizisko personu – saimnieciskās darbības veicēju – diskriminācijas aizlieguma likumā” 20.augustā izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl būs jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāapstiprina Saeimā.

LM uzsver, ka grozījumi likumos pozitīvi ietekmēs iedzīvotāju iespējas un tiesības, jo tie nosaka, kas ir tieša un netieša diskriminācija, kā to atpazīt un kā aizstāvēt savas tiesības, ja ir notikusi diskriminācija.

Tāpat grozījumiem likumos būs pozitīva ietekme uz neaizsargātākajām sabiedrības grupām, piemēram, sievietēm grūtniecības un pēcdzemdību atvaļinājuma laikā, pret kurām nelabvēlīga attieksme uzskatāma par diskrimināciju dzimuma dēļ.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

RAPLM: Par drošības pasākumiem kiberuzbrukumu gadījumos valsts pārvaldei

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija izstrādājusi instrukciju, kuras mērķis ir novērst valsts pārvaldes funkciju izpildes apdraudējumu kiberuzbrukuma gadījumā un nodrošināt savlaicīgus drošības pasākumus.

Valsts pārvaldē kiberuzbrukumu iespējamība pieaug, palielinoties informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozīmei, tādēļ instrukcija nosaka kārtību, kādā tiek veikta valsts pārvaldes funkciju izpildi apdraudoša kiberuzbrukuma noteikšana, kā arī rīcību kiberuzbrukumu novēršanai.

Valsts pārvaldes funkciju izpildi apdraudošu kiberuzbrukumu nodrošinās Satiksmes ministrija, kas atbilstoši elektronisko sakaru nozari reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem izveido un uztur nacionālās datoru drošības incidentu reaģēšanas vienību.

Turpmāk, lai nodrošinātu informācijas iegūšanu par kiberuzbrukumiem līgumā starp datu pakalpojumu sniedzēju un sistēmas pārzini, jānosaka pakalpojuma sniedzēja pienākums informēt vienību un attiecīgās sistēmas pārzini par katru fiksēto kiberuzbrukumu sistēmu serveriem, publiskiem serveriem vai pamattīkla iekārtām.

Par valsts pārvaldes funkciju izpildi apdraudošu kiberuzbrukums uzskatāms, ja tas ietekmē vairāk nekā piecu sistēmu darbību, divu vai vairāk kritisko sistēmu darbību, vairāk nekā 1000 sistēmas lietotājus vai arī vairāk nekā trīs ministriju vai vairāk nekā 10 citu valsts pārvaldes iestāžu interneta mājaslapas.

Kiberuzbrukums ir patvaļīga piekļūšana autorizētai datu apstrādes sistēmai vai tās daļai, kura saistīta ar datu apstrādes sistēmas aizsardzības līdzekļu pārvarēšanu bez attiecīgās atļaujas. Tāpat par kiberuzbrukumu uzskatāma automatizētā datu apstrādes sistēmā esošās informācijas neatļauta grozīšana, bojāšana, iznīcināšana, pasliktināšana, aizklāšana vai nepatiesas informācijas ievadīšana automatizētā datu apstrādes sistēmā, kā arī apzināta ierīces izmantošana, kura paredzēta automatizētas datu apstrādes sistēmas resursu ietekmēšanai.

Instrukcija, kas nosaka kārtību, kādā tiek veikta valsts pārvaldes funkciju izpilde apdraudoša kiberuzbrukuma noteikšanā, 20.augustā tika izsludināta valsts sekretāru sanāksmē.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

VidM: Par kopējo valstī maksimāli pieļaujamo emisiju gaisā

20.augustā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 9.septembra noteikumos Nr.507 “Noteikumi par kopējo valstī maksimāli pieļaujamo emisiju gaisā””.

2008.gada 21.maijā tika pieņemta jauna Direktīva 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai, kuras 17.pantā noteikta prasība par valsts kopējo emisiju gaisā samazināšanas programmas izstrādi zonām un aglomerācijām, kurās ozona koncentrācija pārsniedz noteiktos mērķlielumus. Lai pārņemtu šo direktīvas prasību, MK 2003.gada 9.septembra noteikumos Nr.507 “Noteikumi par kopējo valstī maksimāli pieļaujamo emisiju gaisā” jāveic papildinājumi.

Noteikumu projekts nosaka, ka zonās un aglomerācijās, kurās atbilstoši normatīvajiem aktiem par gaisa kvalitāti ozona koncentrācija pārsniedz tam noteiktos mērķlielumus vai ilgtermiņa mērķus, valsts kopējo emisiju gaisā samazināšanas programmā jāiekļauj pasākumi, lai novērstu šos pārsniegumus.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par zveju piekrastes, teritoriālajos un iekšējos ūdeņos

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos” un noteikumos “Noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos”, ko 20.augustā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Lai saglabātu un racionāli izmantotu zivju resursus, noteikumos par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos ir paredzēts atcelt zvejas lieguma laikus zvejai ar zivju murdiem piekrastē, saglabājot konkrētu zivju sugu liegumu periodus.

Tāpat grozījumu projekts paredz atļaut akmeņplekstu piezveju 10% apmērā teritoriālajos ūdeņos aiz piekrastes ūdeņiem, kā arī atļaut lašu un taimiņu zveju lieguma laikā no 1.oktobra līdz 15.novembrim piekrastes ūdeņu posmā no Vecāķiem līdz Vaivariem, kur uzturas mākslīgi audzēto Daugavas lašu populācija, kuru ieguve nav īpaši jāierobežo ne zvejā, ne makšķerēšanā, tā kā Daugavas baseinā tiem nav pieejamas nārsta iespējas.

Savukārt noteikumos “Noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos” ir paredzēts mainīt zvejas lieguma laikus zvejai ar zivju tīkliem un zivju murdiem. Ar zivju tīkliem zveja būs aizliegta no 1.marta līdz 15.jūnijam, bet ar zivju murdiem – no 16.aprīļa līdz 31.maijam. Tāpat ir paredzēts pagarināt lieguma laiku līdaku zvejai no 1.marta līdz 30.aprīlim.

Paredzams, ka izmaiņas stimulēs ekonomiskās darbības aktivitāti piekrastes un teritoriālajos ūdeņos, kā arī iekšējo ūdeņu zvejniecībā.

Grozījumi stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa