Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Māris Leja. Kad nekustamā īpašuma otrreizēja atsavināšana ir noziedzīga 

Pēc pirmā atsavinājuma līguma noslēgšanas nekustamais īpašums, neraugoties uz to, ka tas zemesgrāmatā turpina skaitīties kā atsavinātājam piederošs (Civillikuma (CL) 994.panta pirmā daļa), tiesiskajās attiecībās starp viņu un ieguvēju (pircēju, apdāvināto) uzskatāms par mantu, kas ietilpst ieguvēja mantībā, respektīvi, attiecībā pret atsavinātāju ir sveša manta. Tāpēc, ja pastāv arī pārējās krāpšanas vai piesavināšanās pazīmes, atsavinātājs ir saucams pie kriminālatbildības.

Taču situācijas praksē ir visdažādākās. Ne vienmēr nekustamā īpašuma otrreizēja atsavināšana, tai skaitā pārdošana, izmantojot apstākli, ka pirmais ieguvējs īpašuma tiesības nebūs paguvis nostiprināt zemesgrāmatā, būs kvalificējama kā noziedzīgs nodarījums. Tieši otrādi – nekustamā īpašuma otrreizēja atsavināšana lielākoties būs vērtējama vienīgi no civiltiesiska strīda pozīcijām.

Raksta mērķis ir apskatīt kritērijus, pēc kuriem iespējams nošķirt gadījumus, kuros nekustamā īpašuma otrreizēja atsavināšana, tai skaitā pārdošana, kvalificējama kā noziedzīgs nodarījums, bet kuros kā civiltiesisks strīds. Rakstā apskatāmās situācijas balstīsies uz prezumpciju, ka atsavinātāja nolūks likt šķēršļus pirmajam ieguvējam (pircējam, apdāvinātajam) nostiprināt īpašuma tiesības radies pēc pirmā līguma noslēgšanas.

• Māris Strads. Ikgadējais atvaļinājums Latvijas un Eiropas Kopienu civildienestā 

Katrā valstī darbojas speciālu institūciju kopums, kas veic noteiktas valsts pārvaldes funkcijas, – valsts pārvaldes iestādes. Valsts pārvaldes iestādēs strādā darbinieki, kas pilda savus pienākumus uz darba līguma pamata, kā arī īpaša darbinieku kategorija – ierēdņi, kuri piedalās publisko tiesību realizēšanā. Visi ierēdņi kopā veido valsts civildienestu. 2004.gada 1.maijā Latvija kļuva par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti. Lai nodrošinātu Eiropas Kopienu interešu aizsardzību, ievērošanu un izpildi, pastāv Eiropas Kopienu civildienests, kuru veido Eiropas Kopienu dalībvalstu pilsoņi. Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā arī Latvijas pilsoņiem rodas iespējas strādāt Eiropas Kopienu civildienestā.

• Kristīne Dārzniece. Īres līguma atzīšana par spēkā neesošu 

Rakstā sniegts komentārs par Augstākās tiesas Senāta 2007.gada 31.oktobra spriedumu lietā Nr.SKC–395. 2007.gada 31.oktobrī Senāta Civillietu departaments atklātā tiesas sēdē izskatīja V.G. kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2007.gada 4.janvāra spriedumu SIA “Mūsu nami” prasībā pret V.G., A.Ā. par dzīvojamās telpas īres līguma atzīšanu par spēkā neesošu un izlikšanu no dzīvojamās telpas. CLD nolēma atcelt Civillietu tiesas kolēģijas 2007.gada 4.janvāra spriedumu un nodot lietu jaunai izskatīšanai, jo apelācijas tiesas instance, kļūdaini interpretējot normatīvos aktus, to skaitā Civillikuma 2174.pantu, nepareizi bija piemērojusi materiālo tiesību normu.

“Jurista Vārda” redakcija