“Baltijas Ceļš vienmēr būs kā simbols un garants Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarībai” – Valdis Zatlers

Baltijas Ministru padomes Premjerministru padomes kopīgā deklarācija par Baltijas Ceļa 20.gadadienu

Viļņā 2009.gada 23.augustā

Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips, Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus,

pieminot 20.gadadienu kopš Baltijas Ceļa – vēsturiskā Baltijas solidaritātes akta – un nevardarbīgām protesta akcijām pret Padomju Savienības īstenoto Igaunijas, Latvijas un Lietuvas okupāciju Molotova–Ribentropa pakta rezultātā,

atceroties 1990.gadā parakstīto Deklarāciju par Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas vienprātību un sadarbību, ar kuru pilnā apjomā tika atjaunota Baltijas valstu sadarbība saskaņā ar 1934.gadā Ženēvā parakstīto Saprašanās un sadarbības līgumu starp Igauniju, Latviju un Lietuvu,

paziņo:

Baltijas Ceļš bija unikāla un miermīlīga demonstrācija, 1989.gada 23.augustā trīs valstu tautām izveidojot cilvēku ķēdi 600 km garumā un paužot vienotību šo tautu brīvības centienos, kā rezultātā Baltijas valstis atguva neatkarību un notika būtiskas pārmaiņas Eiropas un pasaules jaunāko laiku vēsturē. Nesen pieņemtais lēmums par Baltijas Ceļa iekļaušanu UNESCO programmā “Pasaules mantojums” apliecina šā vēsturiskā notikuma ievērojamo nozīmi.

Atsaucoties uz nesen pieņemtajām Eiropas Parlamenta un EDSO Parlamentārās asamblejas rezolūcijām, premjerministri pauž atbalstu iniciatīvai pasludināt 23.augustu par Eiropas staļinisma un nacisma upuru piemiņas dienu. Igaunija, Latvija un Lietuva turpinās kopīgi strādāt pie vēsturiskās atmiņas saglabāšanas un godīgas un atklātas Eiropas 20.gadsimta totalitārā mantojuma apzināšanas.

Baltijas Ceļš un tam sekojošā trīs valstu neatkarības atgūšana sāka jaunu posmu Baltijas valstu sadarbībā, kas īpaši veiksmīgi īstenojās eiroatlantiskās integrācijas procesā. Baltijas valstu premjerministri pauž stingru apņemšanos arī turpmāk stiprināt šo valstu saiknes ES un NATO politikas veidošanā, pamatojoties uz Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopīgajām vērtībām un stratēģiskajām interesēm.

Svētdien, 23.augustā, Baltijas Ceļa 20.gadadienai veltītā stafetes skrējiena “Sirdspuksti Baltijai” pēdējo posmu skrēja Valsts prezidents Valdis Zatlers, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un citi 700 akcijas dalībnieki, un viņus sagaidīja visi pārējie tautas tūkstoši Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Par vienotības skrējienu “Sirdspuksti Baltijai”

23.augusta vakarā, skanot dziesmai “Atmostas Baltija” latviešu, igauņu un lietuviešu valodā, Valsts prezidents Valdis Zatlers kā posma Viļņa–Rīga pēdējā kilometra galvenais skrējējs pie Brīvības pieminekļa sniedza simbolisko vienotības rokas spiedienu latviešu orientieristu Guntara Poļa un Līgas Bērziņas ģimenei, posma Tallina–Rīga pēdējā kilometra skrējējiem, tādējādi noslēdzot 31 stundu ilgo stafetes skrējienu “Sirdspuksti Baltijai”. Atzīmējot divdesmito gadadienu kopš unikālās triju valstu – Igaunijas, Latvijas un Lietuvas – brīvības akcijas “Baltijas Ceļš”, vairāk nekā 62 000 baltiešu (aptuveni 50 000 latviešu, aptuveni 5000 lietuviešu un aptuveni 7000 igauņu) piedalījās 678 kilometrus garajā skrējienā (Igaunijā – 213 km, Latvijā – 263 km, Lietuvā – 202 km), lai vēlreiz izjustu baltiešu vienotību, lai stiprinātu ticību triju valstu brīvībai un iedegtos par to nākotni.

Pēc emocionālā finiša Valsts prezidents pateicās katram skrējiena dalībniekam, atbalstītājam un organizatoram trijās Baltijas valodās: “Paldies, ka ļāvāt savai sirdij pukstēt vienotībā par Latviju, Lietuvu un Igauniju!”

Pasākumā Baltijas tautas video uzrunās sveica arī Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess un Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.

Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess uzsvēra: “Visām trijām Baltijas valstīm – Igaunijai, Latvijai un Lietuvai – kopīgs likteņa ceļš ejams kopš 18.gadsimta. Šajā ceļā ir bijuši šķēršļi, kurus izdevies pārvarēt, ir bijuši pretinieki, kurus esam uzvarējuši. Šajā ceļā ir uzglūnējuši naidnieki, kuriem bijām spiesti pakļauties. Mūsu kopīgo pieredžu un kopīgo sapņu piepildījums ir mūsu valstiskā un nacionālā brīvība. Mēs, kopīgi darbojoties, brīvību atguvām gandrīz pirms vienas paaudzes. Kopš tā laika esam pierādījuši savas spējas. Mēs spējām vakar, šodien un, neraugoties uz šābrīža saimnieciskajām grūtībām, spēsim arī rītdien. Dosimies ceļā un nesīsim šo zvērestu. Šodien un rīt Igaunijā, Lietuvā un Latvijā. Mūžīgi savās sirdīs un domās.”

Savukārt Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite norādīja: “Stāvot Baltijas Ceļā, visi bijām vienoti un dedzīgi vēlējāmies brīvību un neatkarību savām valstīm. Šis ceļš kļuva par triju tautu solidaritātes principu, un to noiet bija vieglāk kopīgi, nevis ja katra valsts to būtu gājusi atsevišķi. Lietuva šodien kopā ar savām kaimiņvalstīm un draugiem svin Baltijas Ceļa divdesmito gadadienu. Izveidots pirms divdesmit gadiem, tas joprojām iedvesmo tiekties pēc minētajām vērtībām – brīvības, neatkarības un vienotības. Lai šodien varētu īstenot šīs vērtības, ir vajadzīga mūsu katra apņēmība un gribasspēks. Šis starptautiskais skrējiens ir viena no zīmēm tam, ka trīs tautas var kopīgi strādāt un censties sasniegt uzstādītos mērķus. Mūsu dzejnieks Justins Marcinkevičs sacīja: “Nav nekā skaistāka par tautu, kas apģērbusies ar cerību un gribasspēku.” Šo cerību un gribasspēku es novēlu visiem, kuri šeit ir sanākuši, un ticu, ka šo mūsu ziņu un vēlējumu nodos gan latviešiem, gan igauņiem. Tas ir ļoti simboliski, ka šo ziņu tāpat kā pirms divdesmit gadiem mēs nodosim ar rokas spiedienu. Tas ir īss, bet pats nozīmīgākais mirklis – kad tiek sadotas rokas, sirdij pukstot par Baltiju.”

Kopā ar Valsts prezidentu pēdējo kilometru skrēja arī viņa dzīvesbiedre Lilita Zatlere, Rīgas mērs Nils Ušakovs un 700 akcijas dalībnieku. Pie Brīvības pieminekļa skrējējus finišā sagaidīja vairāki tūkstoši Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju.

Valsts prezidenta preses dienests

Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers:

Labvakar Latvijas tauta!

Vennad Eestlased!

Broliai Lietuviai!

Vispirms gribu pateikties visiem tiem, kas šīs divas dienas Lietuvā, Igaunijā un Latvijā savā skrējienā deva jaunu dzīvību, jaunu iedvesmu Baltijas Ceļam. Veltīsim aplausus visiem tiem, kas to organizēja – orientieristiem; tiem kungiem un kundzēm, kas stāvēja ceļa malā tautastērpos, dziedāja dziesmas un spēlēja mūziku; tiem bērniem, kas skrēja līdzi; visiem tiem, kas galu galā ir šeit mūsu Brīvības pieminekļa pakājē. Sirsnīgi aplaudēsim visiem!

Šodien, protams, mēs visi esam lepni paši par sevi un par savām brāļu tautām, bet mums ir jāatceras, ka šeit mēs esam tāpēc, ka pirms 70 gadiem aiz mūsu tautu mugurām ciniski un noziedzīgi tika lemti mūsu likteņi. Un vairāk nekā 50 gadu mums nebija savu valstu. Kāpēc mēs šodien atceramies Baltijas Ceļu? Tāpēc, ka tieši pirms 20 gadiem mēs paši sev noticējām un pateicām: šis pakts ir vēsture un nolemts aizmirstībai, mēs paši atgūsim savu neatkarību, mēs paši atjaunosim savas valstis. Un tad mēs sadevāmies rokās. Un daudzi no tiem, kas ir šeit un pie televizora ekrāniem, atceras sajūtas. Mēs jutām viens otru, mēs jutām spēku, mēs viens otru stiprinājām, un mēs bijām kā vairogs virs mūsu valstu topošās neatkarības no Tallinas caur Rīgu līdz Viļņai.

Šodien, kad ir pagājuši 20 gadi, man ir liels gandarījums un daudziem tēviem un mātēm ir gandarījums, ka šīs pašas sajūtas, kas bija mums pirms 20 gadiem, ir mūsu bērniem. Latvijas bērni, Igaunijas bērni un Lietuvas bērni, kam šodien vēl nav divdesmit un nav pat astoņpadsmit, sajuta, ko mūsu tautām nozīmē Baltijas Ceļš. Mēs bijām visi vienoti kopā. Mēs parādījām, ka mēs varam ne tikai noticēt, bet arī izdarīt. Un mēs iezīmējām savu nākotni. Baltijas Ceļš vienmēr būs kā simbols un garants Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarībai. Šoreiz mūs vienoja sirdspuksti, jo viss labais veidojas mūsu sirdīs. Mēs dzirdējām gan skrējēju sirdspukstus, gan ieklausījāmies savējos, un bija mērķis, kas šovakar ir sasniegts. Tāpēc, pirms dzīvojam tālāk, pirms stāstām saviem bērniem par savām emocijām, vēlreiz ieklausīsimies sirdspukstos.

Jūs dzirdat: tie esam mēs un tā ir mūsu nākotne. Vēlreiz pasakos visiem tiem Latvijā, kas lika katru sirdspukstu pie sirdspuksta, un mēs ieguvām to sajūtu, tās emocijas un to drošības sajūtu nākotnei, ko šobrīd jūtam.

Teikšu paldies arī lietuviešiem.

Ačiū, kad leidote savo širdžiai plakti vieningai už Latviją, Lietuvą ir Estiją!

Un sakām paldies arī visiem tiem igauņu sirdspukstiem, kas bija kopā ar mums.

Aitäh, et lasite oma südamel tuksuda Läti, Leedu ja Eesti ühtsuse eest!

Lai Dievs svētī mūsu tautas! Lai Dievs svētī Igauniju! Lai Dievs svētī Lietuvu! Lai Dievs svētī Latviju!

Uzruna Baltijas vienotības skrējiena “Sirdspuksti Baltijai” noslēgumā pie Brīvības pieminekļa Rīgā 2009.gada 23.augustā

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis:

Sveicu visus klātesošos! Sveicu visus, kas Lietuvā, Latvijā un Igaunijā šodien domās atkal ir sadevušies rokās! Sveicu arī visus, kas šodien piedalās vienotības skrējienā cauri Baltijas valstīm – mēs sadzirdam jūsu sirdspukstus!

Igaunija un Lietuva ir ne vien Latvijas ģeogrāfiski tuvākie kaimiņi, bet arī garīgi tuvākās valstis. Jūs vislabāk izprotat mūsu priekus un bēdas, tāpat kā mēs jūsējās. Tādēļ priecājos par iespēju šodien būt kopā ar Latvijas tuvākajiem sabiedrotajiem, tāpat kā pirms 20 gadiem sadevāmies rokās Baltijas Ceļā.

Toreiz mums, okupētās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem, vairs nebija ko zaudēt. Tagad mums ir ko zaudēt un atkal kopīgiem spēkiem jācenšas nosargāt sasniegto un nostāties uz pareizā ceļa nākamajiem 20 gadiem.

Pirms 20 gadiem daudzi neticēja Baltijas valstu neatkarības iespējamībai, tomēr brīnums notika. Tagad, kad mūsu liktenis ir mūsu pašu rokās, kad esam brīvas, neatkarīgas valstis Eiropas Savienībā un NATO, mēs nedrīkstam nolaist rokas. Ticēsim, ka kopīgiem spēkiem varam pārvarēt pašreizējās grūtības. Pierādīsim, ka esam sīksti. Mācīsimies no pieredzes, pārņemsim labāko viens no otra.

Kopš Baltijas Ceļa laikiem brīvībā ir uzaugusi jauna paaudze, kura drīz uzņemsies savu daļu atbildības par norisēm sabiedrībā. Novēlu tai nepadoties šobrīd ikdienā valdošajam noskaņojumam, bet gan ar godīgumu un zināšanām celt savu valsti! Novēlu Baltijas valstīm arī turpmāk būt labiem kaimiņiem, uzticamiem draugiem un ciešiem sabiedrotajiem!

 Uzruna Katedrāles laukumā Viļņā, Lietuvā, 23.augustā

 Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze:

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze svētdien, 23.augustā, uzrunājot Lietuvas parlamentu (Seimu) Baltijas Ceļa 20.gadadienai veltītajā svinīgajā sēdē, uzsvēra Baltijas tautu vienotības nozīmi.

 “Gluži tāpat, kā tas bija pirms divdesmit gadiem – 1989.gada 23.augustā, Baltijas valstu vienotība noteikti ir, bija un būs reāls, nevis abstrakts jēdziens. Kritiskā mirklī latvieši, lietuvieši un igauņi noteikti spēs atkal sniegt viens otram roku,” teica Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Savā uzrunā G.Daudze akcentēja Baltijas Ceļa vēsturisko nozīmi, norādot, ka tas “mums pašiem un visai pasaulei parādīja lietuviešu, latviešu un igauņu spēku un spēju vienoties kopīgam mērķim”. “Gan toreiz, pirms divdesmit gadiem, gan šodien Baltijas Ceļš nav tikai par brīvības ideju pārliecinātu cilvēku ķēde 600 kilometru garumā. Baltijas Ceļš ir kaut kas vairāk. Tā ir apziņa, ka nozīmīgos brīžos Baltijas tautas var vienoties kopīga mērķa labad, var būt kopā, lai uzvarētu pat tad, kad pretinieks šķiet neuzvarams,” pauda Saeimas priekšsēdētājs.

 “Šodien Lietuvas, Igaunijas un Latvijas sadarbība ir ļoti cieša visdažādākajās jomās – sadarbība starp parlamentiem, sadarbība ekonomiskajos un politiskajos jautājumos, savstarpējs atbalsts un koleģialitāte starptautiskajā arēnā, apmaiņa tūrisma, kultūras, sporta un izglītības jomās,” teica G.Daudze.

Svinīgajā sēdē piedalījās arī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, Lietuvas Seima priekšsēdētājs Arūns Vaļinsks, Igaunijas parlamenta (Rīgikogu) priekšsēdētāja Ene Ergmā, Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus, Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips un Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Saeimas preses dienests

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu:

Pirms 20 gadiem, 1989.gada 23.augustā, Baltijas Ceļš Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, tolaik vēl aiz dzelzs priekškara, miermīlīgā protestā vienoja vairāk nekā divus miljonus eiropiešu. Stiepjoties 600 kilometru garumā un šķērsojot trīs valstu robežas, Baltijas Ceļš bija viena no visu laiku garākajām cilvēku ķēdēm. Tā pauda Baltijas tautu kopīgo vēlmi aizstāvēt savu identitāti un dot ieguldījumu vēsturiskajās pārmaiņās, ko tolaik piedzīvoja Eiropa.

Šodien es vēlētos godināt visus, kas sadevās rokās, lai drosmīgi un bez vardarbības izrādītu savu gribu un solidaritāti. Tagad Igaunija, Latvija un Lietuva ir atgriezušās Eiropā un bagātinājušas to ar savu kultūru, vēsturi un ekonomisko potenciālu. Kļuvušas par būtisku Eiropas ģimenes daļu, tagad šīs valstis var paļauties uz Eiropas Savienības solidaritāti. Baltijas Ceļš paliks mūsu atmiņās kā apliecinājums gara spēkam cīņā par brīvību un demokrātiju. 

Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš:

23.augustā ārlietu ministrs Māris Riekstiņš piedalījās Baltijas Ceļa 20.gadadienas atceres pasākumā uz Latvijas–Igaunijas robežas Naukšēnu novadā, Unguriņu robežpunktā. Pasākumā piedalījās arī Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets, bijušie Tautas frontes aktīvisti, Baltijas Ceļa organizatori, kā arī vietējo pašvaldību pārstāvji.

Uzrunājot pasākuma dalībniekus, Māris Riekstiņš uzsvēra, ka Baltijas Ceļa kustība bija nozīmīga padomju impērijas sabrukšanā. Latvijas ārlietu ministrs norādīja, ka lielus mērķus iespējams sasniegt tad, kad cilvēki un tautas strādā cieši kopā.

 “Aizritējušie gadi kopš Baltijas Ceļa parāda, ka Latvija, Lietuva un Igaunija spēj strādāt kopā, tostarp starptautiskajās organizācijās un miera uzturēšanas misijās,” sacīja M.Riekstiņš.

Pasākuma ietvaros tika atklāta metālmākslinieka Andra Dukura veidotā Baltijas Ceļa piemiņas zīme – septiņi rokās sadevušos cilvēku silueti.

Baltijas Ceļš notika 1989.gada 23.augustā, kad Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tautas pārsteidza pasauli, sadodoties rokās un izveidojot vairāk nekā 600 kilometru garu cilvēku ķēdi, tādējādi parādot spēcīgo tautu gribu atjaunot Baltijas valstu neatkarību. Demonstrācija notika piecdesmit gadus pēc Molotova–Ribentropa pakta parakstīšanas. 1939.gada 23.augustā PSRS ārlietu ministrs Vjačeslavs Molotovs un Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops parakstīja neuzbrukšanas līgumu, kas ietekmēja Eiropas un visas pasaules turpmāko vēsturi. Līguma slepenais papildprotokols – Molotova–Ribentropa pakts – paredzēja Austrumeiropas sadali starp PSRS un Vāciju, Baltijas valstīm nonākot Padomju Savienības interešu sfērā.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone:

23.augustā ASV Valsts departaments publiskojis Amerikas Savienoto Valstu valsts sekretāres Hilarijas Klintones apsveikumu Baltijas valstīm saistībā ar Baltijas Ceļa 20.gadadienu. ASV valsts sekretāre apsveikumā atzīmēja, ka, pateicoties Baltijas valstu tautu drosmei, 23.augusts, iepriekš pazīstams kā Molotova–Ribentropa pakta gadadienas datums, kas noveda pie Baltijas valstu okupācijas, tagad ir kļuvis par simbolu cīņai par tautu pašnoteikšanos. Paziņojuma nobeigumā H.Klintone vēlreiz pauda ASV apņēmību stiprināt partnerību ar Igaunijas, Latvijas un Lietuvas tautām un to valdībām.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

Par Baltijas asamblejas piemiņas medaļu pasniegšanu

Atzīmējot Baltijas Ceļa 20.gadskārtu, 22.augustā svinīgā ceremonijā pie Saeimas nama tika iedegts simbolisks Baltijas vienotības ugunskurs, kā arī Baltijas Ceļa iniciatoriem un galvenajiem organizētājiem pasniegtas Baltijas asamblejas (BA) piemiņas medaļas.

“Pirms divdesmit gadiem Baltijas Ceļš piesaistīja pasaules uzmanību gan ar savu vērienīgumu, gan ar triju Baltijas valstu vēlmi atgūt neatkarību, kura bija zaudēta Molotova–Ribentropa pakta vienošanās rezultātā,” apbalvošanas ceremonijā teica Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

 “Šajos divdesmit gados izaugusi jauna paaudze, kura par Baltijas Ceļu zina tikai no kinohronikām. Tādēļ tā ir mūsu visu atbildība atgādināt par šo nozīmīgo vēstures notikumu, par to, ka Baltijas tautu spēks ir vienotībā,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētājs.

Savukārt BA Latvijas delegācijas vadītājs Jānis Reirs savā uzrunā atgādināja, ka pirms divdesmit gadiem Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tautas visai pasaulei parādīja, ka vēlas ar miermīlīgiem līdzekļiem atgūt neatkarību. “Baltijas Ceļš bija emocionālākais no notikumiem, kad vienkārši cilvēki, sadodoties rokās, izcīnīja savām valstīm brīvību un mainīja Eiropas karti,” teica J.Reirs.

BA medaļu svinīgajā ceremonijā saņēma Baltijas Ceļa organizētāji un Atmodas laika aktīvisti Sarmīte Ēlerte, Dainis Īvāns, Sandra Kalniete, Arnolds Klotiņš, Jānis Lucāns, Dzintra Padedze, Jānis Škapars, Ints Upmacis un Valentīna Zeile. BA medaļa piešķirta arī Ivaram Godmanim.

Atzīmējot Baltijas Ceļa gadadienu, Baltijas valstu parlamentu pārstāvji šajās dienās simboliskā braucienā devās pa Baltijas Ceļa pēdām un katrā valstī apstājās vairākās pilsētās, caur kurām pirms 20 gadiem vijās rokās sadevušos cilvēku ķēde. Pie Saeimas nama iekurtais vienotības ugunskurs tika iedegts no lāpām, kuras 22.augusta rītā bija aizdedzinātas Tallinā pie Igaunijas parlamenta. Tālāk simboliskā Baltijas vienotības uguns tika nogādāta uz Lietuvas galvaspilsētu Viļņu, kur 23.augustā pasākums noslēdzās ar Lietuvas parlamenta (Seima) svinīgo sēdi.

BA medaļa ir Baltijas asamblejas apbalvojums, ko piešķir BA locekļiem un citām personām par īpašiem nopelniem Baltijas valstu vienotības stiprināšanā un sadarbības veicināšanā.

Baltijas asambleja ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentu sadarbības organizācija, kas dibināta ar mērķi koordinēt Baltijas valstu sadarbību parlamentārā līmenī, diskutēt par jautājumiem un projektiem, kas kopīgi visām trim reģiona valstīm, kā arī, lai paustu kopīgu nostāju par politiskiem, ekonomiskiem, sociāliem un kultūras jautājumiem ES un starptautiskā līmenī. BA veido nacionālās delegācijas – 12 līdz 20 deputāti no katra Baltijas valstu parlamenta.

Saeimas preses dienests

Baltijas vienotības skrējiena “Sirdspuksti Baltijai” noslēguma pasākumā Rīgā, pie Brīvības pieminekļa, svētdien pulcējās tūkstoši visu paaudžu un dažādu tautību cilvēku. Pasākuma dalībniekus sveica arī Eiropas Parlamenta deputāte un savulaik viena no Baltijas Ceļa organizatorēm Sandra Kalniete (augšējā attēlā pa kreisi) Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”; Valda Kalniņa, A.F.I.