Ministru kabineta noteikumi Nr.918

Rīgā 2009.gada 11.augustā (prot. Nr.52 50.§)

Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību

Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma 7.panta piekto un astoto daļu, 13.panta otrās daļas 1.punktu un 25.panta otro daļu

 

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka:

1.1. publisko ūdenstilpju (ezeru, upju un ūdenskrātuvju), kā arī to upju nomas kārtību, kurās zvejas tiesības pieder vienīgi valstij (turpmāk – ūdenstilpes);

1.2. rūpnieciskās zvejas tiesību nomas un zvejas tiesību izmantošanas un izsoles kārtību iekšējos ūdeņos un Latvijas Republikas teritoriālajos un ekonomiskās zonas ūdeņos Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī (turpmāk – Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis), kā arī citos Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos, kuros Latvijas Republikai ir iedalīta nozvejas kvota, vai trešo valstu ūdeņos, ar kurām Eiropas Kopienai ir noslēgti nolīgumi zivsaim­niecības jomā;

1.3. rūpnieciskās zvejas tiesību nomas parauglīgumu (1.pielikums);

1.4. maksu par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanu (2.pielikums) un tai piemērojamos atvieglojumus.

II. Ūdenstilpes un rūpnieciskās zvejas tiesību nomas galvenie principi

2. Ūdenstilpi iznomā šādiem ūdenstilpes izmantošanas veidiem:

2.1. rūpnieciskajai (komerciālajai, paš­patēriņa) zvejai;

2.2. amatierzvejai – makšķerēšanai (turpmāk – makšķerēšana);

2.3. akvakultūras dzīvnieku audzēšanai;

2.4. kultūrvēsturisko un dabas objektu aizsardzībai;

2.5. dzeramā ūdens apgādei un ūdens ņemšanai īpašām vajadzībām;

2.6. zinātniskās pētniecības darbiem;

2.7. rekreācijai (atpūtas uz ūdeņiem un peldvietu organizēšanai);

2.8. ūdenssportam;

2.9. ūdensceļu izmantošanai;

2.10. sapropeļa un minerālo resursu ieguvei;

2.11. hidrotehnisko būvju celtniecībai, ekspluatācijai un ūdensspēka izmantošanai.

3. Ja ūdenstilpes nomā ir paredzēta rūpnieciskā zveja, papildus ūdenstilpes nomas līgumam noslēdz atsevišķu rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu.

4. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ūdeņus neiznomā, bet zvejas vietas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē (turpmāk – jūras piekraste), ja nepieciešams, nosaka rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumā.

5. Iznomātās ūdenstilpes izmantošanas tiesību un rūpnieciskās zvejas tiesību tālāka iznomāšana vai nodošana izmantošanai trešajām personām ir aizliegta.

6. Ūdenstilpes nomas līguma sastāvdaļa ir ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumi.

7. Ja iznomā publisku ūdenstilpi, saskaņā ar šo noteikumu VI nodaļu saglabājama brīva pieeja pie šīs ūdenstilpes.

8. Ja slēdz jaunu nomas līgumu vai pagarina ūdenstilpes nomas līguma vai rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma termiņu, priekšroka dodama iepriek­šējam ūdenstilpes vai rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekam, kas nomas līguma darbības laikā ir pildījis visus līguma nosacījumus.

III. Ūdenstilpes iznomātājs un nomas objekts

9. Ūdenstilpi šo noteikumu 2.punktā minētajiem izmantošanas veidiem, pildot deleģētās valsts (izpildvaras) funkcijas, iznomā pašvaldība. Ūdenstilpi, kas atrodas vairāku pašvaldību administratīvajās teritorijās vai robežojas ar tām, iznomā saskaņā ar attiecīgo pašvaldību vienošanos.

10. Nav pieļaujams ūdenstilpi iznomāt vienlaikus vairākiem izmantošanas veidiem, ja tie ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumos ir pretrunā cits citam.

11. Lai ūdenstilpi, kas atrodas pašvaldības administratīvajā teritorijā vai robežojas ar to, uzturētu atbilstošā stāvoklī un sagatavotu to nodošanai nomā, pašvaldība, ievērojot valsts budžeta līdzekļu pieejamību un ieņēmumus, kas gūti no rūpnieciskās zvejas tiesību nomas un izmantošanas un no pasākumiem, kas atbilstoši šo noteikumu 21.punktam ir saistīti ar licencētās makšķerēšanas organizēšanu attiecīgajās ūdenstilpēs, nodrošina darbību izpildi, kas līdz ūdens­tilpes iznomāšanai veicinātu šādu ūdenstilpes apsaimniekošanas pasākumu īstenošanu:

11.1. zivju resursu aizsardzību (zvejas un makšķerēšanas kontroli);

11.2. zivju resursu papildināšanu;

11.3. kārtības uzturēšanas pārraudzību tauvas joslā;

11.4. piesārņojuma noplūdes gadījumu konstatāciju ūdenstilpēs, zivju bojāejas un slāpšanas novēršanas organizēšanu un ziņošanu kompetentām valsts institūcijām;

11.5. pieejamo finanšu instrumentu atbalsta piesaisti un konkrētu projektu īstenošanu atbilstoši valsts aģentūras “Latvijas Zivju resursu aģentūra” (turpmāk – Latvijas Zivju resursu aģentūra) ieteikumiem par zivju dzīvotņu un nārsta vietu uzlabošanu.

12. Zivju resursu izmantošanu ūdenstilpē, kas atrodas vairāku pašvaldību teritorijās vai robežojas ar tām, līdz tās nodošanai nomā pašvaldības pārvalda saskaņā ar savstarpēju vienošanos, ja nepieciešams, veidojot kopīgas pārvaldības vai konsultatīvas struktūras, un vienojas par:

12.1. ūdenstilpes izmantošanu un nomu zvejas, makšķerēšanas vai akvakultūras dzīvnieku audzēšanas vajadzībām;

12.2. pieejamā zvejas limita sadali, tai skaitā par zvejas limita apjomu, kas iedalāms ūdenstilpes nomniekam;

12.3. licencētās makšķerēšanas un licencētās rūpnieciskās zvejas nosacī­jumiem (ja ūdenstilpē tāda ir paredzēta) un pilnvarojuma izsniegšanu ūdenstilpes nomniekam attiecīgo licencēto zivju ieguves veidu organizēšanai;

12.4. šo noteikumu 11.punktā minētajiem ūdenstilpes apsaimniekošanas pasākumiem, kas pēc ūdenstilpes nodošanas nomā turpmāk veicami ūdenstilpes nomniekam.

IV. Rūpnieciskās zvejas tiesību iznomātājs un nomas objekts

13. Rūpnieciskās zvejas tiesības publiskajos ūdeņos (arī jūras piekrastē) un citos iekšējos ūdeņos, kuros zvejas tiesības pieder valstij, pildot deleģētās valsts (izpildvaras) funkcijas, iznomā vietējā pašvaldība.

14. Rūpnieciskās zvejas tiesības šo noteikumu 13.punktā minētajos ūdeņos iznomā fiziskajām un juridiskajām personām, nosakot zvejas rīku veidus un skaitu vai nozvejas apjomu un, ja nepieciešams, arī zvejas vietas, ievērojot attiecīgās pašvaldības teritorijas ūdeņiem iedalīto zvejas limitu.

15. Rūpnieciskās zvejas tiesības zvejai ar kuģiem aiz jūras piekrastes joslas Rīgas jūras līcī un Baltijas jūrā, kā arī citos Eiropas Savienības dalīb­valstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos, kuros Latvijas Republikai ir iedalīta nozvejas kvota, vai trešo valstu ūdeņos, ar kurām Eiropas Kopienai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā, pildot valsts izpildvaras funkcijas, iznomā Latvijas Zivju resursu aģentūra.

16. Rūpnieciskās zvejas tiesības zvejai ar kuģiem šo noteikumu 15.punktā minētajos ūdeņos fiziskām un juridiskām personām, kas saņēmušas licenci komerc­darbībai zvejniecībā, iznomā, nosakot attiecīgu nozvejas limitu konkrētām zivju sugām un, ja nepieciešams, katram zvejas rajonam.

17. Iznomājot rūpnieciskās zvejas tiesības fiziskām un juridiskām personām, ievēro Zvejniecības likuma 7.panta sestajā daļā noteiktās prasības par priekšrocībām zvejas tiesību nomā.

18. Ja nomnieki nepieprasa un neizmanto kādus no noslēgtajos rūpnie­ciskās zvejas tiesību nomas līgumos noteiktajiem zvejas limitiem vai izmanto tos tikai daļēji vai nelielu zvejai atļautās sezonas daļu vai ja pieprasījums pēc rūpnieciskās zvejas tiesību nomas ir ievērojami lielāks par pieļaujamā zvejas limita apjomu, uz šo zvejas limita daļu var noteikt zivju zveju bez rūpnieciskās zvejas tiesību nomas, no kopējā gada limita nošķirot īpašu zvejas limitu licencētajai rūpnieciskajai zvejai un organizējot zveju ar rūpnie­ciskās zvejas licencēm saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka licencētās rūpnieciskās zvejas kārtību.

V. Makšķerēšanas tiesību iegūšana

19. Makšķerēšanas tiesības Zvejniecības likuma 10.pantā noteiktajos ūdeņos var izmantot jebkura fiziska persona vecumā no 16 līdz 65 gadiem, iegādājoties attiecīgā kalendāra gada vai īstermiņa (triju mēnešu) makšķerēšanas karti. Personām vecumā līdz 16 gadiem, personām, kas ir vecākas par 65 gadiem, un invalīdiem ir tiesības makšķerēt bez makšķerēšanas kartes.

20. Makšķerēšanas karšu izplatīšanu un realizāciju organizē Latvijas Zivju resursu aģentūra.

21. Ja attiecīgajos ūdeņos vai to daļā saskaņā ar Zvejniecības likuma 10.panta otro daļu tiek organizēta licencētā makšķerēšana, papildus attiecīgā kalendāra gada vai īstermiņa (triju mēnešu) makšķerēšanas kartei makšķernieks iegādājas vai saņem arī īpašu makšķerēšanas atļauju (licenci).

VI. Brīva pieeja iznomātajām publiskajām ūdenstilpēm

22. Ja iznomā publisku ūdenstilpi, nodrošina brīvu pieeju pie tās, lai ūdenstilpi varētu izmantot:

22.1. kultūrvēsturiskās ainavas un dabas objektu apskatei;

22.2. dzeramā ūdens apgādei;

22.3. rekreācijai;

22.4. makšķerēšanai;

22.5. rūpnieciskajai zvejai.

23. Šo noteikumu 22.5.apakšpunktā minētā rūpnieciskā zveja publiskajā ūdenstilpē var notikt, ja tajā ir noteikts zvejas limits un rūpniecisko zveju pieļauj Zvejniecības likuma 6.panta sestās daļas un 16.panta trešās un ceturtās daļas nosacījumi.

24. Šo noteikumu 22.punktā minētos nosacījumus brīvas pieejas principa ievērošanai norāda arī publiskās ūdenstilpes nomas līgumā un ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumos.

25. Publiskās ūdenstilpes nomniekam nav tiesību iekasēt maksu par šo noteikumu 22.punktā minētajiem publiskās ūdenstilpes izmantošanas veidiem, izņemot maksu par papildu pakalpojumiem, ar kuriem nomnieks nodrošina publisko ūdenstilpju izmantošanas iespējas atbilstoši šo noteikumu 22.punktā minētajiem ūdenstilpes izmantošanas veidiem, tai skaitā organizējot licencēto makšķerēšanu. Paredzētos maksas pakalpojumus norāda ūdenstilpes nomas līgumā.

VII. Ūdenstilpes un rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu termiņi

26. Ūdenstilpi var iznomāt uz laiku no pieciem līdz 30 gadiem.

27. Ja rūpnieciskās zvejas tiesības nav saistītas ar ūdenstilpes nomu, tās iznomā:

27.1. komerciālajai zvejai – uz laiku no trim līdz 15 gadiem;

27.2. pašpatēriņa zvejai – uz vienu gadu.

28. Ja komerciālajā zvejā vienlaikus nomā rūpnieciskās zvejas tiesības un ūdens­tilpi, rūpnieciskās zvejas tiesību nomas termiņu atbilstoši ūdenstilpes nomas līguma termiņam var pagarināt līdz 30 gadiem.

VIII. Nomas iesniegumu iesniegšana un izskatīšana

29. Iesniegumu par ūdenstilpes nomu un ar ūdenstilpes nomu saistītās saimnieciskās darbības plānu iesniedz attiecīgajā pašvaldībā (pašvaldībās).

30. Iesniegumu par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu iesniedz attiecīgajā pašvaldībā vai Latvijas Zivju resursu aģentūrā atbilstoši šo noteikumu 13. un 15.punktam.

31. Šo noteikumu 29. un 30.punktā minētos iesniegumus un ar tiem saistītos dokumentus var iesniegt personīgi, nosūtīt pa pastu vai arī iesniegt elektroniska dokumenta formā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu apriti.

32. Nomas iesniegumu izskata Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Iesniedzējam nosūta lēmumu (ja saņemta adresāta piekrišana, lēmumu var nosūtīt elektroniskā dokumenta formā) ar apstiprinājumu vai noraidījumu par ūdenstilpes vai rūpnieciskās zvejas tiesību nomas iespēju.

33. Ja nomas iesniegumu skaits pārsniedz ūdenstilpes nomas vai rūpnie­ciskās zvejas tiesību nomas iespējas, rīko ūdens­tilpes nomas konkursu vai rūpnieciskās zvejas tiesību nomas izsoli. Nomas iesnieguma iesniedzējam rakstiski paziņo par konkursa vai izsoles norises vietu un laiku.

IX. Ūdenstilpes nomas konkurss

34. Ja uz ūdenstilpes nomu ar šo noteikumu 2.punktā minētajiem izman­tošanas veidiem ir pieteikušies divi vai vairāki pretendenti, bet attiecīgie izman­tošanas veidi atbilstoši ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumiem ir savstarpēji pretrunīgi, rīko ūdenstilpes nomas konkursu.

35. Pašvaldība, kuras teritorijā atrodas attiecīgā ūdenstilpe, izstrādā ūdens­tilpes nomas konkursa nolikumu un publicē to plašsaziņas līdzekļos, tai skaitā pašvaldības mājaslapā internetā.

36. Iesniegumu ūdenstilpes nomas konkursam un ar ūdenstilpes nomu saistītās saimnieciskās darbības plānu iesniedz attiecīgajai pašvaldībai (pašvaldībām). Iesniegumu konkursam var iesniegt personīgi, nosūtīt pa pastu vai arī iesniegt elektroniska dokumenta formā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu apriti.

37. Ja ūdenstilpes nomas konkursu organizē vairākas pašvaldības, tās savstarpēji vienojas par konkursa kārtību, pašvaldību pārstāvju līdzdalību konkursa komisijā un konkursa norises vietu un laiku.

38. Attiecīgā pašvaldība (pašvaldības) mēnesi pirms paredzētā ūdenstilpes nomas konkursa pieteikšanās termiņa beigām nosūta konkursa noteikumus un citus materiālus pretendentiem un paziņo konkursa norises vietu un laiku.

39. Ūdenstilpes nomas konkurss, piedaloties pretendentiem, notiek pašval­dības (pašvaldību) noteiktajā vietā un laikā.

40. Konkursa komisiju saistībā ar konkrētās ūdenstilpes nomu izveido vismaz triju cilvēku sastāvā. Tajā iekļauj tās pašvaldības deleģētos pārstāvjus, kuras teritorijā atrodas attiecīgā ūdenstilpe. Konkursa komisijai ir tiesības, nodrošinot konkursa norisi, pieprasīt no pretendenta papildu informāciju vai materiālus, kuros sniegta detalizēta informācija par ūdenstilpes izmantošanas veidiem.

41. Konkursa uzvarētāju atbilstoši konkursa kārtībai apstiprina ar balsu vairākumu, un konkursa komisija lēmumu paziņo visiem pretendentiem.

42. Konkursa komisijas lēmuma kopiju pievieno ūdenstilpes nomas līgumam, kuru noslēdz ar konkursa uzvarētāju.

X. Rūpnieciskās zvejas tiesību izsole

43. Ja rūpnieciskās zvejas tiesību nomas iesniegumu skaits pārsniedz neiznomāto un brīvi pieejamo rūpnieciskās zvejas tiesību iespējas, rīko rūpnie­ciskās zvejas tiesību nomas izsoli.

44. Latvijas Zivju resursu aģentūra vai pašvaldība, kas rīko rūpnieciskās zvejas tiesību nomas izsoli, izstrādā rūpnieciskās zvejas tiesību nomas izsoles konkursa nolikumu un publicē to plašsaziņas līdzekļos, tai skaitā Latvijas Zivju resursu aģentūras vai pašvaldības mājaslapā internetā.

45. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomas izsole nevar būt par pamatu iepriekš noslēgto rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu pārtraukšanai, ja vien zvejas limita samazinājums konkrētos ūdeņos vairs nedod iespēju nodrošināt jau iznomāto rūpnieciskās zvejas tiesību turpmāku izmantošanu visiem nomniekiem un tiek rīkota slēgtā rūpnieciskās zvejas tiesību izsole atbilstoši šo noteikumu 48.punktam.

46. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomas izsoli rīko šo tiesību iznomātājs attiecīgās pašvaldības (pašvaldību) vai Latvijas Zivju resursu aģentūras personā atbilstoši šo noteikumu 13. un 15.punktam.

47. Attiecīgā pašvaldība (pašvaldības) vai Latvijas Zivju resursu aģentūra paziņo izsoles dalībniekiem par rūpnieciskās zvejas tiesību nomas izsoles noteikumiem, izsoles norises vietu un laiku.

48. Zvejniecības likuma 11.panta septītajā daļā noteiktajos gadījumos tiek rīkota slēgtā izsole, un tajā piedalās tikai tās fiziskās un juridiskās personas, kurām ir iepriekš noslēgts rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgums vai kuras ir iesniegušas rūpnieciskās zvejas tiesību nomas iesniegumus un kurām saskaņā ar Zvejniecības likumu ir priekšrocības uz rūpnieciskās zvejas tiesību nomu.

49. Ja tiek pilnībā apmierināti to fizisko un juridisko personu rūpnie­ciskās zvejas tiesību nomas pieprasījumi, kurām saskaņā ar Zvejniecības likumu ir priekšrocības uz rūpnieciskās zvejas tiesību nomu, atlikušās rūpnieciskās zvejas tiesību nomas iespējas piedāvā atklātā izsolē.

50. Rīkojot rūpnieciskās zvejas tiesību izsoli, šo noteikumu 2.pielikumā norādīto maksu izmanto kā izsoles sākuma cenu.

51. Rīkojot rūpnieciskās zvejas licenču izsoli saskaņā ar šo noteikumu 18.punktu, ievēro šajā nodaļā noteiktās prasības.

XI. Nomas līguma veids, saturs un sastāvdaļas

52. Slēdzot ūdenstilpes nomas līgumu, papildus citiem konkrētās ūdens­tilpes nomas līguma nosacījumiem līgumā ietver arī šādas prasības:

52.1. iznomātājs nomniekam dabā ierāda ūdenstilpes robežas saskaņā ar ūdenstilpes plānu un nodod ūdenstilpi nomai tādā stāvoklī, kādā tā ir novērtēta ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumos un tika apsaimniekota līdz līguma slēgšanas brīdim;

52.2. nomnieks atbilstoši kompetencei nodrošina iznomātās ūdenstilpes uzraudzību, pārņem no pašvaldības un turpmāk īsteno šo noteikumu 11.punktā minētos ūdenstilpes apsaimniekošanas pasākumus;

52.3. nomnieks iznomātajā ūdenstilpē nepieļauj trešo personu nelikumīgu darbību, kā arī informē iznomātāju par zemes īpašnieku (lietotāju) vai citu ūdenstilpes nomnieku nelikumīgu rīcību, kas kaitē vai var kaitēt iznomātās ūdenstilpes hidrobioloģiskajam stāvoklim un videi;

52.4. nomnieks netraucē iznomātajā ūdenstilpē veikt izpētes darbus, kas saskaņoti ar iznomātāju;

52.5. nomas maksā ietver maksu par līgumā paredzētajiem ūdenstilpes izmantošanas veidiem. Ja ūdenstilpi iznomā šo noteikumu 2.1., 2.2. un 2.3.apakš­punktā minētajiem izmantošanas veidiem, līgumā atsevišķi norāda valsts pamat­budžeta ieņēmumos Zivju fonda veidošanai pārskaitāmo nomas maksas daļu, ko nosaka atbilstoši šo noteikumu 84.punktam;

52.6. līguma darbību vienpusēji var izbeigt pirms termiņa, ja:

52.6.1. nomnieks sešu mēnešu laikā pēc līguma noslēgšanas nav sācis līgumā paredzēto darbību, nepilda vai pārkāpj līguma nosacījumus;

52.6.2. nomnieks vairāk par mēnesi ir aizkavējis nomas maksas maksā­jumus un tos nesamaksā divu nedēļu laikā pēc atgādinājuma saņemšanas no iznomātāja;

52.6.3. saskaņā ar vides aizsardzības institūcijas atzinumu vai zinātniska­jiem ieteikumiem veiktie valsts institūciju zivju resursu aizsardzības pasākumi dara neiespējamu līguma turpmāku izpildi.

53. Pašvaldības un Latvijas Zivju resursu aģentūra rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu slēdz, ievērojot rūpnieciskās zvejas tiesību nomas paraug­līgumu (1.pielikums).

54. Ūdenstilpes un rūpnieciskās zvejas tiesību iznomātājam ir tiesības ietvert nomas līgumā papildu nosacījumus nomniekam, ņemot vērā vides un zivju resursu aizsardzības vajadzības, kā arī vietējos sociālekonomiskos faktorus.

55. Ūdenstilpes nomas līguma sastāvdaļa ir ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumi. Minētos noteikumus pēc ūdenstilpes iznomātāja pasūtījuma uz visu ūdenstilpes nomas termiņu sagatavo:

55.1. par šo noteikumu 2.1., 2.2. un 2.3.apakšpunktā minētajiem izman­tošanas veidiem – Latvijas Zivju resursu aģentūra vai citas juridiskās personas, kuru statūtos ir paredzēts zinātniskās pētniecības darbs un kuru sagatavotos ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumus saskaņo Latvijas Zivju resursu aģentūra;

55.2. par šo noteikumu 2.4., 2.5., 2.6., 2.7., 2.8., 2.9., 2.10. un 2.11.apakš­punktā minētajiem izmantošanas veidiem – personas, kuras atbilst prasībām, kas minētas normatīvajos aktos par ūdens objektu ekspluatācijas (apsaimnieko­šanas) noteikumu izstrādāšanas kārtību.

56. Ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumos paredz nomas līgumā norādītajā termiņā paredzēto saimniecisko darbību, ūdenstilpē nepieciešamos vides aizsar­dzības un ekoloģiskā līdzsvara saglabāšanas pasākumus un citus vietējiem apstākļiem atbilstošus pasākumus saskaņā ar iznomātāja pieprasījumu vai nomnieka priekšlikumiem.

57. Ja ūdenstilpes nomas brīdī ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumi ir sastādīti vairāk nekā pirms pieciem gadiem, tos atjauno un pārskata, kā arī izdara tajos nepiecie­šamos grozījumus.

58. Iznomājot ūdenstilpi šo noteikumu 2.1., 2.2. un 2.3.apakšpunktā minētajiem zivsaimnieciskās izmantošanas veidiem, ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumos norāda:

58.1. zivju resursu novērtējumu;

58.2. iepriekšējās zivsaimnieciskās izmantošanas raksturojumu;

58.3. atzinumu par iespējamiem ūdenstilpes zivsaimnieciskās izmantošanas veidiem;

58.4. rūpnieciskās zvejas limitu;

58.5. rūpnieciskās zvejas un makšķerēšanas nosacījumus vai ierobežojumus;

58.6. makšķerēšanas organizatoriskos pasākumus;

58.7. zivju resursu papildināšanas pasākumus (ielaižamās zivju sugas, to vecumu un skaitu);

58.8. zivju aizsardzības pasākumus;

58.9. zivju dzīvotņu un nārsta vietu uzlabošanas pasākumus;

58.10. prasības tauvas joslas izmantošanai;

58.11. ar zivju resursu izmantošanu saistītos ūdenstilpes vispārējos un individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus, ja ūdenstilpe atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā.

59. Ūdenstilpes nomas līgumam pievienotos ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumus, kas ir sastādīti ne vairāk kā pirms pieciem gadiem vai ir atjaunoti saskaņā ar šo noteikumu 57.punktu, apstiprina pasūtītājs – ūdenstilpes iznomātājs, un tie tiek saskaņoti ar Latvijas Zivju resursu aģentūru un Vides ministrijas Valsts vides dienestu (turpmāk – Valsts vides dienests).

60. Latvijas Zivju resursu aģentūra un Valsts vides dienests, saskaņojot ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumus, izvērtē, vai ūdenstilpē plānotie pasākumi atbilst zivju resursu un vides stāvokļa saglabāšanas prasībām un, ja ūdenstilpes nomai ir pieteikušies vairāki nomnieki uz atsevišķiem un atšķirīgiem ūdens­tilpes izmantošanas veidiem, vai šie izmantošanas veidi nav pretrunā cits citam no zivju resursu un vides aizsardzības, kā arī sociālekonomiska viedokļa.

61. Ūdenstilpes nomas līguma noslēgšanai nepieciešamo ekspluatācijas noteikumu sagatavošanas izdevumus sedz saskaņā ar pašvaldības (pašvaldību) un nākamā nomnieka savstarpēju vienošanos vai, ja ir pieejams attiecīgs finansējums, izmantojot tās pašvaldības (to pašvaldību) līdzekļus, kas vēlas iznomāt konkrēto ūdenstilpi. Ja samaksu par ūdenstilpes ekspluatācijas notei­kumu sagatavošanu sedz nomnieks, attiecīgo summu atskaita no ūdenstilpes pirmā gada (pirmo gadu) nomas maksas.

62. Iznomātājs katru gadu sastāda un rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumam pievieno rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma protokolu kārtējam nomas gadam (turpmāk – protokols). Protokolā norāda ar zvejas limita izmanto­šanu saistītos nosacījumus, nomniekam iedalīto zvejas limitu – zvejas rīku skaitu vai nozvejas apjomu, kā arī nomas maksas apmēru un tā samaksas kārtību kārtējā nomas gadā.

63. Protokolā gada laikā pēc abpusējas vienošanās var izdarīt grozījumus (palielināt vai samazināt limitu), izņemot šo noteikumu 64.punktā minētos gadījumus.

64. Iznomātājs gada laikā var vienpusēji izdarīt grozījumus protokolā, samazinot zvejas limitu, ja nomnieks:

64.1. kārtējā gada trijos ceturkšņos nav nozvejojis pusi no viņam paredzētā nozvejas apjoma limita. Pēc nozvejas apjoma limita samazināšanas atlikusī daļa nedrīkst būt mazāka par trešdaļu no nomas gada trijos ceturkšņos izmantotās nozvejas apjoma limita daļas, kurai pieskaita 10 procentu palielinā­jumu;

64.2. sešu mēnešu laikā (neņemot vērā zvejas lieguma periodus) nav sācis izmantot viņam noteikto zvejas rīku skaita limitu vai izmanto mazāk nekā trīs ceturtdaļas no noteiktā zvejas rīku skaita limita.

XII. Nomnieka un iznomātāja tiesības un pienākumi

65. Ūdenstilpes nomniekam ir tiesības un pienākums iznomāto ūdenstilpi izmantot paredzētajiem mērķiem saskaņā ar ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumiem un atbilstoši noteiktajam termiņam un kārtībai, kādā maksājama nomas maksa.

66. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekam ir tiesības un pienākums zvejot, izmantojot tam noteiktos zvejas rīku veidus un skaitu un ievērojot attiecīgajā ūdenstilpē vai zvejas vietā (zvejas rajonā) paredzēto nozvejas apjomu (ja tāds ir noteikts), kā arī noteikto termiņu un kārtību, kādā maksājama nomas maksa.

67. Ūdenstilpes un rūpnieciskās zvejas tiesību iznomātājam ir pienākums ar savu rīcību vai cita nomas līguma noslēgšanu nepieļaut tādu trešās personas darbību, kas varētu kaitēt nomniekam.

68. Rūpnieciskās zvejas tiesību iznomātājam ir pienākums nomas līguma darbības laikā dot nomniekam iespēju izmantot zivju resursus, ievērojot iznomātājam pieejamos zvejas limitus, nomnieka zvejas iespējas un priekšroku papildu zvejas limita saņemšanai saskaņā ar šo noteikumu XIII nodaļu.

XIII. Zvejas limita saņemšana un rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošana

69. Iznomājot rūpnieciskās zvejas tiesības, ievēro kopējo pieļaujamo limitu, kā arī konkrēto zvejas limitu, kas noteikts šo noteikumu 13.punktā minētajos ūdeņos, kuros rūpnieciskās zvejas tiesības iznomā vietējā pašvaldība.

70. Iznomātās rūpnieciskās zvejas tiesības var izmantot saskaņā ar Latvijas Zivju resursu aģentūras vai attiecīgo pašvaldību rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekam noteikto nozvejas apjoma limitu vai zvejas rīku skaita limitu, kas norādīts protokolā.

71. Zivju nozvejas apjoma vai zvejas rīku skaita limitu rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekam nosaka, ņemot vērā komerciālās zvejas vai pašpatē­riņa zvejas veidu, nomnieka zvejas iespējas un efektivitāti iepriekšējā zvejas tiesību izmantošanas termiņā, kā arī kopējo zvejas limita lielumu, zvejas tiesību nomnieku kopējo skaitu, vietējo pašvaldību zvejnieku priekšrocības un citus zivsaimnieciskus un reģionālus faktorus. Ja rūpnieciskās zvejas tiesības iznomā pašpatēriņa zvejai, ievēro arī attiecīgajos rūpnieciskās zvejas noteikumos pašpatēriņa zvejai noteiktos zvejas limita ierobežojumus.

72. Zvejas limitu, kas atbilstoši šo noteikumu 71.punktā minētajai kārtībai paliek neiedalīts rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekiem, gada laikā ir iespējams papildus iedalīt esošajiem nomniekiem, ņemot vērā nomnieku zvejas iespējas un zvejas efektivitāti (ja nomniekam iedalītais nozvejas gada limits ir apgūts vismaz par 80 procentiem), vai piedāvāt to pārējiem rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekiem.

73. Latvijas Zivju resursu aģentūra vai pašvaldība pēc šo noteikumu 71.punktā minētās zvejas limita sadales, saņemot iesniegumu par papildu zvejas limita iedalīšanu vai jaunu iesniegumu par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu atbilstoši šo noteikumu 72.punktam, nav tiesīga atteikt iedalīt zvejas limitu, kamēr par attiecīgajiem ūdeņiem ir pieejams zvejas limita atlikums.

74. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieks iekšējos ūdeņos un jūras piekrastē zvejo ar zvejas rīkiem, kuru skaits ir noteikts protokolā, vai izmanto iedalīto nozvejas apjomu (ja tāds ir noteikts) pēc zvejas licences zvejai iekšējos ūdeņos vai jūras piekrastes ūdeņos saņemšanas Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldē (turpmāk – Jūras un iekšējo ūdeņu pārvalde). Zvejas licenci izsniedz, pamatojoties uz protokolā noteikto zvejas rīku skaitu vai nozvejas apjomu.

75. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieks zveju ar kuģiem Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz jūras piekrastes joslas, kā arī citos Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos var uzsākt pēc zvejas licences saņemšanas Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldē, bet trešo valstu ūdeņos – pēc zvejas licences saņemšanas saskaņā ar kārtību, kāda noteikta attiecīgo trešo valstu un Eiropas Kopienas nolīgumos zivsaimniecības jomā. Zvejas licenci (izņemot licenci zvejai trešo valstu ūdeņos) izsniedz, pamatojoties uz protokolā noteikto nozvejas apjomu.

76. Ja nākamajā kalendāra gadā no līgumslēdzējām pusēm neatkarīgu iemeslu dēļ tiek mainīts (palielināts vai samazināts) pieļaujamais nozvejas apjoms atsevišķām zivju sugām, kā arī mainīts pieļaujamais zvejas rīku skaits vai zvejas veidi, rūpnieciskās zvejas tiesību iznomātājs attiecībā pret nomniekiem ievēro proporcionalitāti, mainot (palielinot vai samazinot) minētos parametrus un sastādot protokolus.

77. Nozvejas apjoma vai zvejas rīku skaita palielināšana pieļaujama tikai saskaņā ar nomnieka un iznomātāja vienošanos vai saskaņā ar šo noteikumu 79.punktu.

78. Nozvejas apjomu vai zvejas rīku skaitu samazina saskaņā ar iznomā­tāja un nomnieka vienošanos vai saskaņā ar šo noteikumu 79.punktu (izņemot šo noteikumu 64. un 76.punktā noteiktos gadījumus, kad to vienpusēji nosaka iznomātājs).

79. Nozvejas apjoma limitu, kas atbilstoši šo noteikumu 71. un 72.punktam iedalīts rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekam zvejai Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī (izņemot jūras piekrasti), kā arī citos Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos, var mainīt, arī pamatojoties uz rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieku savstarpēju vienošanos par zvejas limita apmaiņu vai nodošanu otram nomniekam, pēc tam, kad šāda vienošanās iesniegta Latvijas Zivju resursu aģentūrā un protokolā izdarīti attiecīgi grozījumi, ievērojot, ka:

79.1. nomniekam, kas turpina savu komercdarbību zvejniecībā, pēc nozvejas apjoma limita apmaiņas vai nodošanas saglabājas zvejas iespējas vismaz tādā apjomā, kāds noteikts speciālo atļauju (licenču) komercdarbībai zvejniecībā izsniegšanai pretendentiem, kas pieteikušies uz atļauju (licenci) pirmo reizi, saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā izsniedzamas speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai zvejniecībā;

79.2. nomniekam, kas plāno pārtraukt savu turpmāko komercdarbību zvejniecībā, tiek saglabātas zvejas iespējas vismaz tādā apjomā, kas ir atbilstošs zvejas periodam, kuru nomnieks ir pieteicis zvejai attiecīgajā gadā līdz zvejas pārtraukšanai, un šīs zvejas iespējas vienam mēnesim aprēķina kā nomnieka iepriekšējo sešu mēnešu vidējo mēneša nozveju, kurai pieskaita 10 procentu palielinājumu. Ar šādu nomnieku pēc zvejas pārtraukšanai pieteiktā perioda beigām rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgums, pamatojoties uz pušu iepriekšēju vienošanas, tiek pārtraukts pirms termiņa saskaņā ar šo noteikumu 80.punktu.

80. Ja būtiski mainās pieļaujamie zvejas veidi vai iestājas šo noteikumu 79.2.apakš­punktā minētais gadījums, rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu pārskata vai saskaņā ar pušu vienošanos tā darbību pārtrauc pirms termiņa.

81. Pēc nomnieka ierosinājuma rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma darbību šo noteikumu 80.punktā minētajā gadījumā (izņemot šo noteikumu 79.2.apakšpunktā minēto gadījumu) aptur uz noteiktu laiku. Nomas līguma darbības apturēšana neietekmē nomas līguma beigu termiņu.

82. Ja rūpnieciskās zvejas tiesības saskaņā ar Zvejniecības likuma 6.panta ceturto un piekto daļu vai šo noteikumu 18.punktā noteiktajos gadījumos netiek nomātas vai tiek nomātas saskaņā ar Zvejniecības likuma 7.panta trešo daļu, tās izmanto, saņemot rūpnieciskās zvejas licenci Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldē.

XIV. Nomas maksas apmērs un samaksas kārtība

83. Ūdenstilpes nomas maksu nosaka, ņemot vērā ūdenstilpes platību, izmantošanas veidu un citus sociālekonomiskos faktorus.

84. Ja ūdenstilpi nomā šo noteikumu 2.1., 2.2. un 2.3.apakšpunktā minē­tajiem izmantošanas veidiem, ūdenstilpes nomas maksā iekļauj arī valsts pamat­budžeta ieņēmumos Zivju fonda dotācijas veidošanai pārskaitāmo nomas maksas daļu, kas nav mazāka par 10 procentiem no ūdenstilpes kopējās nomas maksas.

85. Nomnieks ūdenstilpes nomas maksu iznomātājam maksā katru gadu vai par visu nomas laiku zvejniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā vai saskaņā ar nomnieka un iznomātāja vienošanos, ja normatīvajos aktos maksāšanas kārtība nav noteikta.

86. Ja ūdenstilpi un rūpnieciskās zvejas tiesības tajā pašā ūdenstilpē nomā vienlaikus, nomas maksu atbilstoši atsevišķi noslēgtajiem nomas līgumiem sadala šādi:

86.1. ūdenstilpes nomas maksa;

86.2. rūpnieciskās zvejas tiesību nomas maksa.

87. Par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu nosaka maksu saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu, ņemot vērā iznomājamo zvejas rīku veidu, zvejas vietu (zvejas rajonu), zvejojamās zivju sugas un nozvejas apjomu.

88. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomas maksu katru gadu norāda protokolā.

89. Ja rūpnieciskās zvejas tiesības saskaņā ar Zvejniecības likuma 6.panta ceturto un piekto daļu vai šo noteikumu 18.punktā noteiktajos gadījumos netiek nomātas vai tiek nomātas saskaņā ar Zvejniecības likuma 7.panta trešo daļu, par rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošanu samaksā pirms zvejas licences saņem­šanas, ievērojot šo noteikumu 2.pielikumā noteikto maksas apmēru. Minētajos gadījumos par rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošanu iekšējos ūdeņos un jūras piekrastē maksā tajā pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas jūras piekraste vai ūdenstilpe, kurā paredzēts zvejot, bet par rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošanu aiz jūras piekrastes ūdeņiem – Latvijas Zivju resursu aģentūrā.

90. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieki, kam noteikts zvejas rīku skaita limits vai nozvejas apjoma limits iekšējos ūdeņos vai jūras piekrastē, protokolā noteikto maksu par gada nomu samaksā līdz kārtējā gada 30.jūnijam līgumā vai protokolā noteiktajā kārtībā. Maksu par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu iekšējos ūdeņos un jūras piekrastē iekasē tā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas jūras piekraste vai ūdenstilpe, kurā paredzēts zvejot.

91. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieki, kam noteikts nozvejas apjoms Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes joslas, kā arī citos Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos, rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumā noteikto maksu par gada nomu maksā katru mēnesi proporcionālās daļās līdz kārtējā gada 30.septembrim līgumā vai protokolā noteiktajā kārtībā, izņemot gadījumus, ja atbilstoši attiecīgās zivju sugas zvejas regulēšanas nosacījumiem nomniekam netiek noteikts konkrēts nozvejas apjoms un maksa par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu atbilstoši mēneša faktiskajai nozvejai maksājama līdz nākamā mēneša divdesmit piektajam datumam. Šajā punktā minētās rūpnieciskās zvejas tiesību nomas maksas iekasēšanu nodrošina Latvijas Zivju resursu aģentūra.

92. Maksu par rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošanu trešo valstu ūdeņos, ar kurām Eiropas Kopienai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā, attiecīgo zvejas tiesību izmantotāji maksā saskaņā ar konkrētajā nolīgumā noteikto maksas apmēru un kārtību.

93. Ja tiek noteikts zvejas papildlimits vai rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieki vienojas par šo noteikumu 79.punktā minētā zvejas limita apmaiņu vai nodošanu, attiecīgais nomnieks 10 dienu laikā pēc papildlimita noformē­šanas protokolā samaksā par noteikto papildlimitu vai no cita nomnieka iemainīto vai saņemto limitu vai limita daļu, ja otrs nomnieks par to nav samaksājis zvejas tiesību nomas maksu.

94. Ja nomnieks gada vai mēneša nomas maksu šo noteikumu 90., 91. un 93.punktā noteiktajā termiņā nesamaksā, zvejas licences darbību aptur vai licenci anulē saskaņā ar zvejniecību regulējošiem normatīvajiem aktiem un rūpnieciskās zvejas tiesību turpmāku izmantošanu atliek līdz parāda dzēšanai, kā arī aprēķina kavējuma naudu 0,5 procentu apmērā no nesamaksātās summas par katru nokavēto dienu.

95. Makšķerēšanas tiesības šo noteikumu 19.punktā minētās fiziskās per­sonas izmanto, iegādājoties makšķerēšanas karti, kuras maksas lielums norādīts šo noteikumu 2.pielikumā. Ja attiecīgajos ūdeņos vai to daļā saskaņā ar šo noteikumu 21.punktu organizē licencēto makšķerēšanu, papildus makšķerēšanas kartei iegādājas vai saņem arī īpašu makšķerēšanas atļauju (licenci).

96. Līdzekļus no kopējās summas, kas iekasēta par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu vai to izsoli un rūpnieciskās zvejas tiesību un makšķerēšanas tiesību izmantošanu (izņemot līdzekļus, kas iekasēti par šo noteikumu 97.punktā minētajām īpašajām makšķerēšanas atļaujām (licencēm)), sadala šādi:

96.1.  70 procentus no kopējās summas, ko iekasējusi Latvijas Zivju resursu aģentūra, un 30 procentus no kopējās summas, ko iekasējušas pašval­dības, minētās institūcijas katru mēnesi ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos Zivju fonda dotācijas veidošanai;

96.2.  70 procentus no kopējās summas, ko iekasējušas pašvaldības, ieskaita pašvaldību speciālā budžeta kontā;

96.3.  30 procentus no kopējās summas, ko iekasējusi Latvijas Zivju resursu aģentūra, ieskaita minētās institūcijas pamatbudžeta kontā.

97. Maksa par zvejas tiesību izmantošanu un valsts pamatbudžeta ieņēmumos Zivju fonda dotācijas veidošanai iemaksājamo pārskaitījumu apmērs par šo noteikumu 18.punktā minētajām rūpnieciskās zvejas licencēm un šo noteikumu 21.punktā minētajām īpašajām makšķerēšanas atļaujām (licencēm) šajos noteikumos netiek noteikts. To paredz normatīvajos aktos, kas regulē licencēto makšķerēšanu un rūpniecisko zveju.

XV. Ūdenstilpes un rūpnieciskās zvejas tiesību nomas maksas atvieglojumi

98. Ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekiem piemēro maksas atvieglojumus, samazinot paredzēto nomas maksu par 25 procentiem, ja:

98.1. ūdenstilpe iznomāta tādam izmantošanas veidam, kas saistīts ar vides un dabas aizsardzību, dzeramā ūdens apgādi, zinātniskās pētniecības darbiem un nozīmīgu valsts un vietēju pasākumu veikšanu;

98.2. nomnieks pasākumiem, kas saistīti ar vides un zivju aizsardzību un zivju resursu papildināšanu, izmanto ne tikai nomas līgumā paredzētos līdzekļus, bet arī papildu līdzekļus;

98.3. rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieks zvejo zivis, kuru krājumi pēc zinātniskā novērtējuma ir stabilā stāvoklī un kurām nav nepieciešama to pastiprināta aizsardzība, un valsts ir ieinteresēta šo krājumu izmantošanā, kā arī melioratīvās zvejas veicināšanā;

98.4. rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekam iepriekšējā nomas gadā stihiskas nelaimes gadījumā gājuši bojā zvejas rīki vai peldošie līdzekļi, radot viņam ievērojamus zaudējumus;

98.5. rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieks zvejo pašpatēriņam un rūpnie­ciskās zvejas tiesību nomas gada laikā tam ir piešķirtas tiesības zvejā izmantot vairāk nekā viena veida zvejas rīkus, bet ne vienlaikus. Šis nosacījums attiecas arī uz komerciālo zveju, ja kāds no zvejas rīkiem tiek lietots tikai īsu zvejas sezonu (nepārsniedz trīs mēnešus) un šajā periodā netiek lietoti citi zvejas rīki.

99. Papildus šo noteikumu 98.punktā minētajiem nosacījumiem iznomātājs, pieņemot attiecīgu lēmumu, var ūdenstilpes nomnieku daļēji (ne vairāk kā par 50 procentiem) atbrīvot no ūdenstilpes nomas maksas, ja tas veic būtiskus ieguldījumus zivju aizsardzībai, zivju resursu ataudzēšanai un makšķerēšanai nepieciešamās infrastruktūras (laivu piestātnes un laivu noma, makšķerēšanas atpūtas vietas, tauvas joslas sakopšana un uzturēšana) veidošanai ūdenstilpē un tās piekrastē.

100. Maksas atvieglojumu 25 procentu apmērā piemēro arī makšķerēšanas tiesību izmantošanai, ja makšķerēšanas kartes realizē organizētām makšķernieku biedrībām.

XVI. Informācija par ūdenstilpes un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un rūpnieciskās zvejas un makšķerēšanas tiesību izmantošanu

101. Pašvaldības mēneša laikā pēc ūdenstilpes iznomāšanas iesniedz Latvijas Zivju resursu aģentūrā informāciju par iznomāto ūdenstilpi, tās nomas termiņiem un nomā paredzētajiem ūdenstilpes izmantošanas veidiem, kā arī valsts pamatbudžeta ieņēmumos Zivju fonda dotācijas veidošanai pārskaitāmās nomas maksas apmēru, kas tiek noteikts atbilstoši šo noteikumu 84.punktam, ja ūdenstilpe iznomāta šo noteikumu 2.1., 2.2. vai 2.3.apakšpunktā minētajiem ūdenstilpes izmantošanas veidiem.

102. Pašvaldības reizi pusgadā apkopo to rīcībā esošās ziņas par iznomā­tajām un izmantotajām rūpnieciskās zvejas tiesībām, saņemto nomas maksu, kā arī līdzekļiem, kas iegūti par rūpnieciskās zvejas un makšķerēšanas tiesību izmantošanu, un valsts pamatbudžeta ieņēmumos Zivju fonda dotācijas veidoša­nai pārskaitītajiem līdzekļiem. Minētās ziņas par pirmo pusgadu iesniedz Latvijas Zivju resursu aģentūrā līdz kārtējā gada 20.jūnijam, bet apkopojumu par kopējiem gada rezultātiem – līdz nākamā gada 1.martam (ziņas var iesniegt elektroniskā dokumenta formā).

103. Latvijas Zivju resursu aģentūra apkopo no pašvaldībām saņemtās ziņas un savus datus par pārskaitījumiem valsts pamatbudžeta ieņēmumos Zivju fonda dotācijas veidošanai un līdz kārtējā gada 1.jūlijam sagatavo Zivju fonda padomei pārskatu par pirmo pusgadu un līdz nākamā gada 1.aprīlim – pārskatu par kopējiem gada rezultātiem.

XVII. Noslēguma jautājums

104. Rūpnieciskās zvejas tiesību un ūdenstilpju nomas līgumi, kas noslēgti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir spēkā līdz to pagarināšanas vai pārslēgšanas dienai.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

 

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2009.gada 27.augustu.

1. pielikums

PDF 152kb

1.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 11.augusta noteikumiem Nr.918

Rūpnieciskās zvejas tiesību nomas parauglīgums

__________________________________ __________________________________
(līguma noslēgšanas vieta) (datums)

__________________________________________________________________________________,
(iznomātāja pilns nosaukums un adrese)

kas darbojas, pamatojoties uz __________________________________________________,
(nolikums, statūti, pilnvara)

______________________________________________________________________ personā
(pilnvarotās personas vārds, uzvārds un amats)

 

(turpmāk – Iznomātājs) un ______________________________________________________
(fiziskās personas vārds, uzvārds, personas kods, adrese un amats;

_______________________________________________________________________________
juridiskās personas pilns nosaukums, reģistrācijas apliecības numurs un adrese)

_____________________________________________________________________________

_____________________________________________________________________________,

kas darbojas, pamatojoties uz __________________________________________________,
(nolikums, statūti, pilnvara)

_____________________________________________________________________ personā
(pilnvarotās personas vārds, uzvārds un amats)

(turpmāk – Nomnieks) paraksta šādu līgumu:

1. Līguma priekšmets

Iznomātājs nodod un Nomnieks pieņem nomā uz ____ gadiem rūpnieciskās zvejas tiesības (turpmāk – zvejas tiesības) ______________________________

(ūdenstilpe, tās daļa, zvejas rajons, zvejas vieta)

______________________________________,

kuras dod iespēju izmantot zvejā šim līgumam pievienotajā protokolā kārtējam nomas gadam (turpmāk – protokols; __.pielikums) noteikto nozvejas limitu un (vai) zvejas rīku skaita limitu. Protokols pievienojams šim līgumam un ir neatņemama tā sastāvdaļa.

Nosakot zvejas vietu, līgumam, ja nepieciešams, pievieno zvejas iecirkņa vai zvejas rīku izvietojuma shēmu.

2. Iznomātāja pienākumi

2.1. Iedalīt zvejas tiesību Nomniekam nozvejas limitu un (vai) zvejas rīku skaita limitu katram nomas termiņa gadam, pamatojoties uz Iznomātāja pārziņā esošo pieļaujamo nozvejas apjoma limitu un (vai) pieļaujamo zvejas rīku skaita limitu.

2.2. Ievērot Nomnieka prioritāti, saņemot papildu nozvejas limitu vai palielinot izmantojamo zvejas rīku skaita limitu.

2.3. Ja tiek samazināts pieļaujamais nozvejas limits vai zvejas rīku skaita limits, bet ne Nomnieka vainas dēļ, nodrošināt pret Nomnieku tādu pašu attieksmi kā pret citiem līdzīgiem Nomniekiem.

2.4. Vienpusēji samazinot Nomniekam iedalīto nozvejas limitu vai zvejas rīku skaita limitu, nodrošināt normatīvo aktu prasību izpildi, kas paredz gadījumus un nosacījumus vienpusējai limitu samazināšanai.

3. Nomnieka pienākumi

3.1. Izmantot iznomātās zvejas tiesības, nepārsniedzot protokolā norādīto nozvejas limitu un (vai) zvejas rīku skaita limitu, līgumā noteiktajā ūdenstilpē, tās daļā, zvejas rajonā vai zvejas vietā, kā arī ievērot ar Iznomātāja lēmumu vienpusēji samazināto zvejas limitu, ja tāds tiek pieņemts atbilstoši šā līguma 2.4.apakš­punktam.

3.2. Šā līguma 4.punktā un protokolā noteiktajā kārtībā un termiņos kārtot zvejas tiesību nomas maksājumus.

3.3. Nesākt iznomāto zvejas tiesību izmantošanu pirms zvejas atļaujas (licences) saņemšanas.

3.4. Nodrošināt savlaicīgus un precīzus ierakstus zvejas žurnālā saskaņā ar rūpnieciskās zvejas noteikumiem.

3.5. Veicot zveju un ar to saistītu citu saimniecisko darbību, nodrošināt normatīvo aktu un kompetento valsts un pašvaldību institūciju izvirzīto prasību ievērošanu, tai skaitā attiecībā uz zvejniecību, kuģošanas drošību, vides aizsar­dzību un tauvas joslas izmantošanu.

3.6. Novērst un atlīdzināt ar savu darbību videi nodarītos zaudējumus.

3.7. Nenodot iznomātās zvejas tiesības trešajām personām.

3.8. Uzrādīt Iznomātājam, viņa pilnvarotajām personām un kontrolējošo valsts institūciju pārstāvjiem pēc viņu pieprasījuma zvejas žurnālu un izman­tojamos zvejas rīkus.

4. Nomas maksa

4.1. Zvejas tiesību nomas maksa neatkarīgi no nomas līguma kopējā termiņa tiek noteikta uz gadu, pamatojoties uz protokolā noteikto nozvejas apjoma limitu un (vai) zvejas rīku skaita limitu un ievērojot zvejas vietu vai zvejas rajonu.

4.2. Zvejas tiesību nomas maksa tiek noteikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zvejas tiesību nomas maksas apmēru.

4.3. Nomnieks, kam iedalīts zvejas rīku skaita limits zvejai Baltijas jūras vai Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos vai iekšējos ūdeņos, maksu par nomu samaksā līdz attiecīgā gada 30.jūnijam protokolā noteiktajā kārtībā.

4.4. Nomnieks, kam iedalīts nozvejas apjoms Baltijas jūrā un (vai) Rīgas jūras līcī aiz piekrastes ūdeņiem, kā arī citos Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos, maksu par nomu samaksā līdz attiecīgā gada 30.septembrim katru mēnesi proporcionālās daļās protokolā noteiktajā kārtībā, izņemot šā līguma 4.5.apakšpunktā minētos gadījumus.

4.5. Ja Nomniekam iedalītais nozvejas limits attiecas uz zivju sugām, par kurām zvejas tiesību nomas maksu nosaka pēc faktiskās nozvejas apjoma, maksu par nomu samaksā atbilstoši mēneša faktiskajai nozvejai līdz nākamā mēneša divdesmit piektajam datumam.

4.6. Nomnieks, kam iedalītas zvejas iespējas trešo valstu ūdeņos, ar kurām Eiropas Kopienai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā, nomas maksu par rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošanu maksā atbilstoši nolīgumā ar attiecīgo trešo valsti noteiktajam maksas apmēram un kārtībai.

4.7. Ja Nomnieks maksu par zvejas tiesību nomu nesamaksā šā līguma 4.3., 4.4. un 4.5.apakšpunktā vai protokolā noteiktajos termiņos, aprēķina kavējuma naudu 0,5 % (nulle komats piecu procentu) apmērā no nesamaksātās summas par katru nokavēto dienu. Šajā gadījumā zvejas atļaujas (licences) izmantošana saskaņā ar zvejniecību regulējošiem normatīvajiem aktiem tiek apturēta vai anulēta un zvejas tiesību nomas turpmāka izmantošana atlikta līdz parāda dzēšanai.

4.8. Ja attiecīgajā gadā Nomniekam normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos atbilstoši šā līguma 2.4.apakšpunktam ar Iznomātāja vienpusēju lēmumu vai ar Nomnieka piekrišanu tiek samazināts nozvejas limits vai zvejas rīku skaita limits, nomas maksa, kas līdz samazinājuma noteikšanas dienai jau ir samaksāta saskaņā ar protokolu, netiek pārrēķināta. Ja nozvejas apjoma limits tiek iemainīts vai nodots citam nomniekam, šā otra nomnieka zvejas tiesību nomas maksas apmērs tiek samazināts par iemainīto vai nodoto limita daļu, par kuru jau ir samaksāta zvejas tiesību nomas maksa.

4.9. Ja attiecīgajā gadā Nomniekam ar viņa piekrišanu tiek palielināts nozvejas apjoma limits (arī ja limits tiek iemainīts vai saņemts no cita nomnieka) vai izmantojamā zvejas rīku skaita limits, maksa par nomu tiek aprēķināta un maksāta atsevišķi protokolā noteiktajā kārtībā. Papildlimits apmaksājams 10 dienu laikā pēc tā noformēšanas protokolā. Ja nozvejas apjoma limits iemainīts vai saņemts no cita nomnieka, Nomnieks apmaksā tikai to papildlimita daļu, par kuru otrs nomnieks nav samaksājis zvejas tiesību nomas maksu.

5. Nepārvaramas varas apstākļi

5.1. Šā līguma puses tiek atbrīvotas no atbildības par līguma pilnīgu vai daļēju neizpildi, ja šāda neizpilde radusies nepārvaramas varas apstākļu dēļ, kuru darbība sākusies pēc līguma noslēgšanas un kurus iepriekš nevarēja ne paredzēt, ne novērst.

5.2. Pie šādiem nepārvaramas varas apstākļiem pieder stihiskas nelaimes, avārijas, katastrofas, epidēmijas, ar jauniem normatīvajiem aktiem un tiesību aktiem pamatota varas un pārvaldes institūciju rīcība, normatīvo aktu un tiesību aktu pieņemšana un to stāšanās spēkā.

5.3. Pusei, kas atsaucas uz nepārvaramas varas apstākļu darbību, triju darb­dienu laikā par šādiem apstākļiem rakstiski jāpaziņo otrai pusei. Ziņojumā norāda, cik ilgā laikposmā ir iespējama līgumā noteikto saistību izpilde, un pēc otras puses pieprasījuma šādam ziņojumam pievieno izziņu, ko izsniegusi kompetenta valsts institūcija un kas satur minēto apstākļu apstiprinājumu un raksturojumu. Ja šāds ziņojums nav iesniegts vai ir iesniegts ar nokavēšanos, vainīgais kompensē radušos zaudējumus.

5.4. Ja šajā līgumā paredzēto nosacījumu izpilde nepārvaramas varas apstākļu darbības dēļ tiek aizkavēta vairāk nekā trīs mēnešus, abām pusēm ir tiesības vienpusēji pārtraukt līgumu, par to rakstiski paziņojot otrai pusei.

6. Līguma darbības laiks

6.1. Šis līgums ir spēkā no ____________________________________ līdz _________________________________________________.

6.2. Pusēm vienojoties normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, līguma darbību var apturēt.

6.3. Līguma darbības apturēšana nemaina šā līguma 6.1.apakšpunktā noteikto līguma darbības termiņu.

 

7. Līguma darbības izbeigšanās

7.1. Līguma darbību var izbeigt pēc abpusējas vienošanās.

7.2. Iznomātājs un Nomnieks var vienpusēji atkāpties no līguma, ja tam radies pārmērīgs zaudējums. Pusei, kas atsaucas uz pārmērīgu zaudējumu, tas jāpierāda.

7.3. Iznomātājs var prasīt nomas līguma pirmstermiņa izbeigšanu, ja Nomnieks:

7.3.1. nepilda šā līguma noteikumus;

7.3.2. pārkāpj zivsaimniecības nozares darbību regulējošos normatīvos aktus;

7.3.3. savas zvejas tiesības nodevis trešajām personām;

7.3.4. sešu mēnešu laikā pēc līguma parakstīšanas nav sācis šajā līgumā noteiktās darbības iznomāto zvejas tiesību reālai izmantošanai.

7.4. Nomnieks var prasīt nomas līguma pirmstermiņa izbeigšanu, ja:

7.4.1. Iznomātājs nepilda līguma nosacījumus;

7.4.2. Iznomātājs vai ar viņa ziņu trešās personas traucē Nomniekam saņemt pilnībā to labumu, ko var dot šis līgums.

7.5. Šis līgums tiek pārtraukts saskaņā ar spēkā esošajām tiesību normām, ievērojot Zvejniecības likuma 8.pantu.

8. Strīdu izskatīšanas kārtība

8.1. Visus strīdus un domstarpības, kas var rasties šā līguma darbības gaitā, Iznomātājs un Nomnieks risina sarunu ceļā, sagatavojot atbilstošu sarunu protokolu.

8.2. Ja vienošanās netiek panākta, strīdu izskata Latvijas Republikas tiesa pēc piekritības.

9. Papildu prasības Nomniekam

9.1. Papildu prasības Nomniekam, ievērojot ūdenstilpes vides un zivju resursu aizsardzības vajadzības un vietējos sociāli ekonomiskos apstākļus pēc Iznomātāja un Nomnieka vienošanās:

9.1.1. ūdenstilpes un tās piekrastes joslas hidroekoloģiskā stāvokļa uzlabošanas pasākumi: ___________________________________________________________________________________________;

9.1.2. zivju krājumu atražošana (zivju ielaišana): ___________________________________________________________________________;

9.1.3. zivju krājumu aizsardzība: __________________________________________________________________________________;

9.1.4. prasības zivju realizācijā (vietējā tirgus nodrošināšana): _________________________________________________________________;

9.1.5. citas prasības: ______________________________________________________________________________.

10.  Noslēguma nosacījumi

10.1. Iznomātājs un Nomnieks garantē, ka tiem ir attiecīgas pilnvaras parakstīt šo līgumu un uzņemties tajā noteiktās saistības.

10.2. Ja Nomnieks līguma darbības laikā godprātīgi pilda šā līguma saistības, Iznomātājs dod viņam priekšroku, slēdzot jaunu līgumu vai pagarinot šā līguma darbību uz jaunu periodu.

10.3. Jautājumi, kas nav atrunāti šajā līgumā, tiek risināti saskaņā ar spēkā esošajām tiesību normām.

10.4. Iznomātājs un Nomnieks apņemas saglabāt konfidencialitāti attiecībā uz šajā līgumā un tā pielikumos noteikto savstarpējo saistību saturu un izpildi, izņemot informāciju, kuras sniegšana paredzēta zivsaimniecības nozares darbību regulējošos normatīvajos aktos un citos normatīvajos aktos.

10.5. Līgums parakstīts divos eksemplāros, no kuriem viens glabājas pie Iznomātāja, otrs – pie Nomnieka.

10.6. Līgums sastādīts uz ___ lapām un tam pievienoti:

10.6.1. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma protokols nr.____;

10.6.2. _____________________________;

10.6.3. _____________________________;

10.6.4. _____________________________.

11. Līgumslēdzēju pušu rekvizīti:

Iznomātājs ______________________________ ______________________________ ______________________________ ______________________________ ______________________________

Nomnieks ______________________________ ______________________________ ______________________________ ______________________________ ______________________________

 

Rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma protokols Nr.____

par zvejas limitu un nomas maksu 20__.gadā

Noslēgts ___________________________, ______________________________

(datums) (vieta)

Nomnieks, īstenojot līgumā piešķirtās rūpnieciskās zvejas tiesības, saņem zvejas limitu (nozvejas limits vai/un zvejas rīku skaita limits) ___________________________________________________________________________________________________________________
(ūdenstilpe, tās daļa, zvejas rajons vai vieta)

un kārto nomas maksājumus šādā apmērā:

Nr. p.k.

Limita, papildlimita piešķiršanas datums

Limita, papildlimita objekts (zivju suga vai zvejas rīks)

Limita vienība (tonna, gabals, metrs)

Zvejas dienu skaits (ja paredzēts)

Limita apjoms (tonnas, gabali, metri)

Nomas maksa par limita vienību (Ls)

Nomas maksa par limitu, papildlimitu (Ls)

Papild­mak­sā­ju­mi saskaņā ar līgumu vai protokolu (atvieglojumi) (Ls)

Kopējā nomas maksa (Ls)

Kopējā maksa (Ls)

Iznomātāja paraksts

Nomnieka paraksts

1. Šajā protokolā Iznomātājs un Nomnieks vienojas par šādiem papildu nosacījumiem: __________________________________________________________________________________________

2. Šajā protokolā Iznomātājs un Nomnieks vienojas par šādiem papildmaksājumiem: _________________________________________________________________________________________

3. Šajā protokolā Iznomātājs un Nomnieks vienojas par šādu nomas maksāšanas kārtību: __________________________________________________________________________________________

Līgumslēdzēju pušu rekvizīti:

Iznomātājs ______________________________ ______________________________ ______________________________ ______________________________ ______________________________

Nomnieks ______________________________ ______________________________ ______________________________ ______________________________ ______________________________

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

 

2.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 11.augusta noteikumiem Nr.918

Pamatmaksa par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanu

I. Zveja Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī aiz piekrastes ūdeņiem un citu valstu ūdeņos

Nr. p.k.	Zivju sugas nosaukums	Maksa par nozvejas limita vienu tonnu (latos)*
		Baltijas jūrā	Rīgas jūras līcī
1.	Reņģe	1,00	1,00
2.	Brētliņa	0,75	0,75
3.	Menca	10,00	–
4.	Lasis (par 200 gab.)	20,00	–
5.	Plekste	2,00	2,00
6.	Akmeņplekste	25,00	–

Piezīme.

* Pamatojoties uz likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 2.panta divdesmit otro daļu, pievienotās vērtības nodokli nepiemēro.

II. Zveja Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos un iekšējos ūdeņos

Nr. p.k.	Zvejas rīka nosaukums	Maksa par zvejas rīku limita vienu vienību (latos)*
		Baltijas jūras piekrastē	Rīgas jūras līča piekrastē	iekšējos ūdeņos
				upēs	ezeros un ūdenskrātuvēs
1.	Reņģu stāvvads	80,00	100	–	–
2.	Zivju murds ar sētu (piekrastes ūdeņos)	50,00	60,00	–	–
3.	Zivju murds ar sētu, līdz 30 m (iekšējos ūdeņos)	–	–	10,00	7,00
4.	Zivju murds ar sētu, virs 30 m (iekšējos ūdeņos)	–	–	25,00	20,00
5.	Zivju murds bez sētas	–	–	7,00	5,00
6.	Zušu murds	30,00	40,00	–	–
7.	Zušu murds ar sētu, līdz 30 m	–	–	15,00	10,00
8.	Zušu murds ar sētu, virs 30 m	–	–	–	75,00
9.	Lucīšu murds	–	15,00	–	–
10.	Stagaru murds ar sētu	–	–	25,00	10,00
11.	Stagaru murds bez sētas	–	–	10,00	–
12.	Plekstu vads (atvērums** līdz 40 m)	25,00	40,00	–	–
13.	Plekstu vads (atvērums** virs 40 m)	50,00	80,00	–	–
14.	Zivju vads (atvērums** virs 200 m)	20,00	–	–	–
15.	Zivju tīkls, līdz 100 m (piekrastes ūdeņos)	5,00	15,00	–	–
16.	Zivju tīkls, par katriem 5 m (iekšējos ūdeņos)	–	–	–	2,00
17.	Reņģu, brētliņu un salaku tīkls, līdz 100 m	5,00	5,00	–	–
18.	Zivju āķi, 100 gab.	7,00	10,00	–	–
19.	Zušķērājs	–	–	200,00	200,00
20.	Salaku murds (stāvvads)	–	–	–	50,00
21.	Trīsuļodu kāpuru rāmis	–	–	–	50,00
22.	Akmeņplekstu tīkls, līdz 70 m	7,00	–	–	–
23.	Vēžu murds	–	–	2,00	2,00

Piezīmes.

1. * Pamatojoties uz likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 2.panta divdesmit otro daļu, pievienotās vērtības nodokli nepiemēro.

2. ** Vada atvērums – attālums starp spārnu galiem izstieptā veidā.

3. Maksu par zvejas rīku limita vienu vienību var divkāršot saskaņā ar attiecīgās pašvaldības lēmumu, ņemot vērā vietējās zvejas priekšrocības, tirgus pieejamību un vērtīgo zivju sugu sastāvu nozvejā.

III. Nēģu zveja upēs

Nr. p.k.	Zvejas rīka nosaukums	Upes vai to posmi	Maksa par zvejas rīku limita vienu vienību (latos)*
1.	Murds, venteris, tīkls	Roja, Saka, Venta (no Zlēkām līdz Vārvei)	120,00
2.	Murds, venteris, tīkls	Brasla, Daugava (pie Salaspils), Gauja, Grīva, Irbe, Ķekava, Rīva, Užava, Venta (pie Kuldīgas)	60,00
3.	Murds, venteris, tīkls	Daugava (pie Rīgas), Lielupe, Vitrupe, citas upes	30,00
4.	Tacis (tacis Nr.1 vai tacis Nr.3)	Salaca	700,00
5.	Tacis (tacis Nr.2)	Salaca	3000,00
6.	Tacis	Svētupe	80,00

Piezīmes.

1. * Pamatojoties uz likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 2.panta divdesmit otro daļu, pievienotās vērtības nodokli nepiemēro.

2. Maksu par zvejas rīku limita vienu vienību var divkāršot saskaņā ar attiecīgās pašvaldības lēmumu, ņemot vērā vietējās zvejas priekšrocības, tirgus pieejamību un vērtīgo zivju sugu sastāvu nozvejā.

IV. Zveja starptautiskajos ūdeņos ārpus Baltijas jūras

Nr. p.k.	Zivju vai citu jūras produktu nosaukums	Maksa par nozvejas limitu (latos)*
		par vienu tonnu	par vienu zvejas kuģa dienu
1.	Paltuss	20,00	–
2.	Garnele	15,00	70,00
3.	Kalmārs	12,00	–
4.	Jūras sarkanasaris	8,00	–
5.	Citu sugu zivis	6,00	–

Piezīme.

* Pamatojoties uz likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 2.panta divdesmit otro daļu, pievienotās vērtības nodokli nepiemēro.

V. Amatierzveja – makšķerēšana

Nr. p.k.	Vispārējas makšķerēšanas tiesības saskaņā ar makšķerēšanu regulējošiem normatīvajiem aktiem	Maksa (latos) ar PVN
1.	Makšķerēšanas gada karte	10,00
2.	Makšķerēšanas īstermiņa karte (trim mēnešiem)	5,00

Zemkopības ministrs J.Dūklavs