Par atbalsta priekšlikumiem Latvijas skolām reformu laikā

19.augustā vienlaikus astoņās Latvijas pilsētās notikušajā Latvijas foruma otrajā diskusijā “Atbalsta veidi Latvijas skolām reformu laikā” dominēja idejas, kā uzlabot izglītības iestāžu saimnieciskos un motivācijas jautājumus, kā arī interešu izglītības iegūšanas iespējas. Turklāt vairākās pilsētās izskanējuši līdzīgi priekšlikumi izglītības sistēmas sasāpējušo jautājumu risināšanai.

Viens no šādiem jautājumu lokiem bija nodokļu un finanšu atvieglojumi, kā arī brīvprātīgie maksājumi skolās. Foruma dalībnieki aicināja izmantot Lietuvas pieredzi, kur 2% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nonāk tajā skolā, kuru ir izvēlējušies vecāki. Cits aicinājums bija sakārtot jautājumu par ziedošanas iespējām skolām, kā arī atļaut veidot maksas interešu izglītības pulciņus.

Lai papildinātu skolas finanšu resursus, tika spriests arī par skolu telpu racionālāku izmantošanu, tās noslogojot arī vakaros un brīvdienās. Šis jautājums tika saistīts gan ar interešu pulciņu darba organizēšanu, gan pieaugušo tālākizglītību, gan skolu iespējām iesaistīties pieaugušo pārkvalifikācijas pasākumos, tādējādi iegūstot papildu finanšu līdzekļus.

Tāpat vairākās pilsētās izskanēja līdzīgi priekšlikumi par projektu finansējuma piesaisti skolām, tajā skaitā pedagogu apmācībām projektu izstrādei, projektu sagatavošanas vadlīnijām, kā arī projektu izstrādes un īstenošanas popularizēšanu.

Kas attiecas uz skolu finansējuma jautājumiem, kā arī skolēnu iesaistīšanos skolas uzturēšanas un sakopšanas darbos, SAK lūgs šos jautājumus un konkrētos priekšlikumus izvērtēt Izglītības un zinātnes ministrijai un risināt jautājumus par ierobežojošo tiesību normu pārskatīšanu.

Diskusiju laikā tika pārrunātas arī vecāku līdzdalības paaugstināšanas iespējas, vecāku loma dažādu jautājumu izlemšanā un atbildība par skolēnu sekmēm, meklējot risinājumus, kas attiecas gan uz skolas, gan pašvaldības, gan arī nacionālo līmeni.

Attiecībā uz brīvprātīgo darbu skolā, dažādojot nodarbību veidu un palīdzot pedagogiem, kā arī organizējot pēcstundu nodarbības, tika ierosināts gan iesaistīt pensionētos pedagogus ārpus stundu darba organizēšanā, gan aicināt vecākus un dažādu nozaru ekspertus kā brīvprātīgos vadīt atsevišķas stundas. Tādā veidā skolēni tiktu iepazīstināti ar konkrētām profesijām, aktuāliem jautājumiem un jaunu pieredzi. Diskusijas dalībnieki atzina, ka šie jautājumi pārsvarā risināmi lokālā mērogā, tomēr iespējams arī pārdomāt nacionāla līmeņa kustības un datubāzes izveidi. Pozitīvu vērtējumu guva “Iespējamās misijas” akcija, kurā sabiedrībā pazīstamus cilvēkus aicināja vadīt vienu stundu skolās.

Meklējot idejas interešu izglītības nodrošināšanai, skolēnu vispusīgai izglītībai un talantu attīstībai, diskusijas dalībnieki rosināja gan iespēju sadalīt finansējumu interešu izglītībai starp valsti un pašvaldību, iespēju robežās apvienot formālo un neformālo izglītību vai arī radniecīgus priekšmetus, kā arī pārskatīt mācību programmu saturu un to lietderību.

Notikušās diskusijas par izglītības jautājumiem bija spilgts apliecinājums tam, ka skolu jautājums ir cieši savijies ar lauku attīstības un demogrāfijas problēmjautājumiem.

Otrajā Latvijas forumā piedāvāto ideju īstenošanu ir jāveic trīs līmeņos: valsts, pašvaldības un izglītības iestāžu. Tādējādi Valsts prezidenta kanceleja attiecīgi idejas nodos Izglītības un zinātnes ministrijai, Latvijas Pašvaldību savienībai un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai, lūdzot tās izskatīt un izskatīt to ieviešanas iespējas dzīvē.

Informācija par Latvijas foruma astoņu diskusiju rezultātiem dažādās Latvijas pilsētās atrodama www.saki.lv.

Kopumā idejas, kā atbalstīt Latvijas skolas reformu laikā, izteica gandrīz 400 foruma dalībnieku, kas bija pulcējušies Madonā, Cēsīs, Rīgā, Mazsalacā, Valmierā, Jelgavā, Jēkabpilī un Ogrē. Pēc maija beigās notikušās Latvijas foruma diskusijas 12 pilsētās vidēji vienā pilsētā piedalījušos iedzīvotāju skaits palielinājies gandrīz par 10%, kas liecina par iedzīvotāju aktivitātes un pašorganizācijas pieaugumu.

Valsts prezidents Valdis Zatlers un SAK pārstāvji izsaka lielu pateicību otrās diskusijas organizatoriem, moderatoriem un visiem dalībniekiem, kā arī pašvaldībām, kas pašas izrādīja iniciatīvu diskusijas organizēšanai.

Valsts prezidenta preses dienests