Ministru kabineta komitejas sēdē: 2009.gada 24.augustā

RAPLM: Par efektīvu un pārskatāmu pašvaldību pirmpirkuma tiesību īstenošanas kārtību

24.augustā Ministru kabineta komitejā tika izskatīti Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātie grozījumi likumā “Par pašvaldībām”, kuri paredz nodrošināt efektīvu un pārskatāmu pašvaldību pirmpirkuma tiesību īstenošanas kārtību un atvieglotu darījumu ar nekustamajiem īpašumiem veikšanas procedūru.

Izvērtējot nekustamo īpašumu tiesību nostiprināšanas procedūras, secināts, ka pašvaldību pirmpirkuma realizēšanas procedūra būtiski pagarina atsavināmo nekustamo īpašumu reģistrācijas procesu gan personai veicamo darbību ziņā, gan arī laikietilpības ziņā. Pašvaldību pirmpirkuma tiesību īstenošanas procedūra ideālā gadījumā var ilgt līdz 30 dienām, taču šis termiņš var būt arī garāks.

Vienīgais ārējais normatīvais akts, kurā ir grafiski attēlota pašvaldību funkciju piesaiste noteiktai zemes vienībai pašvaldības teritorijā vai kādā noteiktā tās daļā, ir attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojums. Līdz ar to privātpersonām nav precīzi zināms, vai atsavināmais zemesgabals ir nepieciešams likumā noteikto pašvaldības funkciju nodrošināšanai, turklāt esošā likuma redakcija neparedz to, ka šādi īpašuma tiesību aprobežojumi būtu nostiprināmi zemesgrāmatā.

Izstrādātie grozījumi likumā “Par pašvaldībām” paredz, ka pašvaldībām ir pirmpirkuma tiesības, ja pašvaldības administratīvajā teritorijā tiek atsavināts nekustamais īpašums, kas atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam nepieciešams normatīvajos aktos noteikto pašvaldību funkciju pildīšanai. Kārtību, kādā pašvaldības izmanto pirmpirkuma tiesības, un kārtību, kādā ar pašvaldību pirmpirkuma tiesību izmantošanu saistītie aprobežojumi tiek reģistrēti zemesgrāmatā, noteiks MK.

Ar pašvaldību pirmpirkuma tiesību izmantošanu saistītie īpašuma tiesību aprobežojumi šajās teritorijās atzīmes veidā būs jāieraksta zemesgrāmatā, pamatojoties uz attiecīgās pašvaldības nostiprinājuma lūgumu.

Lai piemērotu jauno pirmpirkuma tiesību izmantošanas kārtību, pašvaldībām jāizvērtē teritorijas plānojumi un tajos esošo nekustamo īpašumu potenciālā nepieciešamība pašvaldību funkciju izpildei, jāpieņem attiecīgi lēmumi un jāreģistrē apgrūtinājumi zemesgrāmatā, kas nozīmē pietiekami lielu administratīvo pasākumu veikšanu. Tādējādi likumprojekts nosaka pāreju no pašreizējā tiesiskā regulējuma uz jauno.

RAPLM izstrādātie grozījumi likumā vēl jāskata un jāpieņem Ministru kabinetā un Saeimā.

RAPLM: Par administratīvā sloga samazināšanu pašvaldībām, izstrādājot teritorijas plānojumu

24.augustā Ministru kabineta komitejā tika izskatīti Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātie grozījumi “Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumos”, kuri paredz samazināt administratīvo slogu vietējām pašvaldībām, izstrādājot teritorijas plānojumu, to grozījumus un detālplānojumus.

Patlaban pašvaldībām, izstrādājot teritorijas plānojumu vai to grozījumus, viens no priekšnosacījumiem ir obligāti saņemt nosacījumus un atzinumus no vairākām institūcijām. Praksē bieži ir gadījumi, kad institūcijas nesniedz nosacījumus vai atzinumus par plānojumu, kas būtiski aizkavē pašvaldības plānošanas dokumenta izstrādi.

RAPLM izstrādātie grozījumi noteikumos paredz, ka institūcijām nosacījumi un atzinumi turpmāk ir jāsniedz noteiktā termiņā. Ja šajā termiņā institūcija nesniedz nosacījumus vai atzinumu, tiek uzskatīts, ka attiecīgajā administratīvajā teritorijā nav publisko interešu, kuras pārstāv attiecīgā institūcija, un pašvaldība turpina izstrādāt teritorijas plānojumu vai tā grozījumus atbilstoši noteikumos noteiktajai procedūrai.

Tāpat noteikumu projekts paredz samazināt lēmumu skaitu, kurus pašvaldība nosūta RAPLM par teritorijas plānojuma vai tā grozījumu izstrādes sākšanu vai apstiprināšanu. Ja pašvaldībai ir pieejams e-paraksts, lēmumus turpmāk varēs sūtīt elektroniski.

Ņemot vērā, ka cilvēku aktivitāte sabiedriskajā apspriešanā ir lielāka pie teritorijas plānojuma pirmās redakcijas, noteikumu projekts paredz, ka turpmāk pašvaldībai sabiedriskā apspriešana, uzsākot teritorijas plānojumu izstrādi, būs jāorganizē pēc pirmās redakcijas izstrādes.

Lai atvieglotu vietējo pašvaldību darbu, sagatavojot teritorijas plānojuma vai tā grozījumu dokumentāciju, turpmāk pašvaldībām būs jāpievieno pārskats no sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtajiem priekšlikumiem, kurā tiek atspoguļots, vai priekšlikums ir ņemts vērā vai noraidīts.

Noteikumos tāpat precizēti gadījumi, kad ir jāizstrādā detālplānojums, kā arī tiek paredzēti izņēmumi, kad nav jāizstrādā detālplānojums Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā.

Noteikumu projektā RAPLM noteikusi termiņus, cik ilgā laikā pašvaldībai pēc materiālu saņemšanas no detālplānojuma izstrādes vadītāja ir jāpieņem lēmums par detālplānojuma nodošanu sabiedriskajai apspriešanai, kā arī galīgās redakcijas apstiprināšanu, tādējādi nepieļaujot pašreizējo situāciju, ka pašvaldības atsevišķos gadījumos bez pamatojuma neizskata jautājumu par detālplānojumu domes sēdē.

Tāpat svītrota prasība, ka nav iespējams apstiprināt detālplānojumu, ja tam nepiekrīt detālplānojumā ietverto nekustamo īpašumu īpašnieki. Minētā prasība bija šķērslis pašvaldībai īstenot teritorijas attīstību visas sabiedrības interesēs. Savukārt detālplānojumā ietverto nekustamo īpašumu īpašniekiem joprojām pastāv iespējas aizstāvēt savas intereses, piedaloties detālplānojuma sabiedriskajā apspriešanā, kā arī iesniedzot sūdzību par detālplānojumu reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram vai pieteikumu Satversmes tiesai.

Noteikumu projektā tiek precizētas normas, kas nosaka vietējās pašvaldības rīcību gadījumā, ja ir jāveic labojumi teritorijas plānojuma vai tā grozījumu galīgajā redakcijā, kas saistīti ar teritorijas plānoto vai atļauto izmantošanu vai tās aprobežojumiem.

Ja vietējā pašvaldība atceļ teritorijas plānojuma vai tā grozījumu galīgo redakciju un veic labojumus, sagatavo teritorijas plānojuma vai tā grozījumu jaunu redakciju, tad pašvaldībai ir jāorganizē šīs jaunās redakcijas sabiedriskā apspriešana, nevis tikai jāveic sabiedrības iepazīstināšana ar galīgo redakciju triju nedēļu termiņā.

Par noteikumu grozījumiem vēl jālemj Ministru kabinetam.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

VesM: Par rezidentu sadali un rezidentūras finansēšanu

24.augustā Ministru kabineta komitejas sēdē tālākai apstiprināšanai virzīti MK noteikumi, kas nosaka rezidentūras (ārstu pēcdiploma izglītība specialitātes iegūšanai) finansēšanu un rezidentu sadali.

Ministru kabineta noteikumu projekts paredz, ka saistībā ar Medicīnas profesionālās izglītības centra un Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūras reorganizāciju funkcijas, kas saistītas ar rezidentu sadali un rezidentūras finansēšanu, pārņem Veselības ministrija. Turpmāk Veselības ministrija plānos valsts budžeta rezidentūras vietu skaitu un specialitātes, kas tiks noteiktas proporcionāli augstskolu absolventu skaitam. Rezidentu uzņemšanu noteiktajās ārsta un zobārsta specialitāšu programmās savukārt veiks augstskolas (RSU un LU), kuras slēgs līgumus ar ārstniecības iestādēm par praktisko apmācību. Apmācības nosacījumi paredz, ka pēc rezidentūras beigšanas jaunajiem ārstiem uz laiku, ne mazāku par trim gadiem, pamatdarbā būs jāstrādā valsts vai pašvaldību ārstniecības iestādēs.

Veselības ministrijas Komunikācijas departaments