Saeima ir pieņēmusi

un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Prokuroru izdienas pensiju likums

1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir nodrošināt prokuroriem Prokuratūras likumā noteiktās tiesības uz prokuroru izdienas pensiju (turpmāk — izdienas pensija) un reglamentēt kārtību, kādā izdienas pensija tiek piešķirta, aprēķināta un izmaksāta.

2.pants. Tiesības uz izdienas pensiju

(1) Tiesības uz izdienas pensiju ir prokuroram:

1) kuram izdienas stāžs saskaņā ar šā likuma 3.pantu ir 20 gadu, no kuriem pēdējie 10 gadi nostrādāti prokurora amatā, un kurš ir sasniedzis 50 gadu vecumu;

2) kurš neatkarīgi no vecuma atbilstoši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas slēdzienam atbrīvots no amata veselības stāvokļa dēļ, jo tas neļauj turpināt prokurora darbu, un kura izdienas stāžs saskaņā ar šā likuma 3.pantu nav mazāks par 20 gadiem.

(2) Ģenerālprokuroram ir tiesības uz izdienas pensiju neatkarīgi no vecuma, ja izdienas stāžs saskaņā ar šā likuma 3.pantu ir 20 gadu, no kuriem ne mazāk kā trīs pēdējie gadi nostrādāti ģenerālprokurora amatā.

(3) Tiesības uz izdienas pensiju ir prokuroram, kurš Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas departamenta 1995.gada reorganizācijas rezultātā saskaņā ar Prokuratūras likuma pārejas noteikumu 2.punktu pārgājis strādāt uz prokuratūru un kuram līdz Iekšlietu ministrijas darbinieka izdienas pensijas saņemšanai bija palikuši ne vairāk kā pieci gadi pēc izdienas pensijas piešķiršanai nepieciešamā laika nostrādāšanas prokurora amatā.

(4) Uz izdienas pensiju nav tiesību prokuroram, kurš saņem citas valsts pensiju.

(5) Uz izdienas pensiju nav tiesību prokuroram, kurš atlaists no amata, pamatojoties uz Prokuratūras likuma 40.panta pirmo daļu vai otrās daļas 1., 2. vai 4.punktu.

(6) Uz izdienas pensiju nav tiesību personai, kura sasniegusi likumā "Par valsts pensijām" vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu un atbrīvota no darba prokuratūrā līdz 1994.gada 1.jūlijam.

3.pants. Izdienas stāža aprēķināšana

(1) Izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ieskaita:

1) prokurora vai tiesneša amatā nostrādāto vai Iekšlietu ministrijas iestādēs izmeklētāja, izmeklēšanas struktūrvienības priekšnieka vai priekšnieka vietnieka amatā nodienēto laiku;

2) laiku, kas nostrādāts prokuratūras atestēto darbinieku amatos, kādi bija noteikti prokuratūras iestādēs līdz 1994.gada 1.oktobrim.

(2) Izdienas stāžā neieskaita laiku, ko persona nostrādājusi prokuratūras atestēto darbinieku amatos Latvijas PSR prokuratūrā pēc 1990.gada 26.oktobra.

4.pants. Izdienas pensijas aprēķināšana un līdzekļi izdienas pensijas izmaksai

(1) Prokuroram, kurš sasniedzis 50 gadu vecumu, un ģenerālprokuroram neatkarīgi no vecuma izdienas pensiju piešķir 55 procentu apmērā no vidējās mēneša darba algas un par katru izdienas stāža gadu virs 20 gadiem to palielina par diviem procentiem no šā likuma 5.pantā minētās darba samaksas.

(2) Prokuroram, kurš neatkarīgi no vecuma atbilstoši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas slēdzienam atbrīvots no amata veselības stāvokļa dēļ, izdienas pensiju piešķir 40 procentu apmērā no vidējās mēneša darba algas un par katru izdienas stāža gadu virs 20 gadiem to palielina par diviem procentiem no šā likuma 5.pantā minētās darba samaksas.

(3) Maksimālais izdienas pensijas apmērs nedrīkst pārsniegt 80 procentus no šā likuma 5.pantā minētās darba samaksas.

(4) Minimālais izdienas pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru.

(5) Izdienas pensiju izmaksā no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, kas piešķirti prokuratūrai saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likuma apropriāciju.

(6) Izdienas pensijas saņēmējam vecuma pensija tiek piešķirta saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām". No likumā "Par valsts pensijām" vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanas līdz vecuma pensijas piešķiršanai tiek pārtraukta izdienas pensijas izmaksa. Pēc vecuma pensijas piešķiršanas atjauno izdienas pensijas izmaksu, samazinot to par piešķirtās vecuma pensijas apmēru.

5.pants. Darba samaksa, no kuras aprēķina izdienas pensiju

(1) Izdienas pensiju aprēķina no prokurora vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem pieciem gadiem pirms atbrīvošanas no prokurora amata.

(2) Darba samaksā ietilpst amatalga, piemaksa par amata pakāpi, prēmija un citas piemaksas, kuras paredzētas Prokuratūras likumā.

6.pants. Izdienas pensijas piešķiršanas termiņi

Izdienas pensiju piešķir bez termiņa ierobežojuma pēc prokurora atbrīvošanas no amata.

7.pants. Izdienas pensijas apmēra palielināšana

(1) Izdienas pensijas apmērs pārskatāms katru gadu, ņemot vērā valstī noteiktās patēriņa cenu un apdrošināšanas iemaksu algas indeksa izmaiņas.

(2) Izdienas pensijas apmēru pārskata kārtībā, kāda paredzēta indeksācijas noteikšanai valsts pensijām, kas piešķirtas saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām".

8.pants. Izdienas pensijas pieprasīšanas un izmaksas kārtība

(1) Izdienas pensijas pieprasījumu un tās piešķiršanai nepieciešamos dokumentus pensijas pieprasītājs iesniedz Ģenerālprokuratūrā.

(2) Izdienas pensijas pieprasījumu un tās piešķiršanai nepieciešamos dokumentus izskata 10 dienu laikā pēc to saņemšanas un par pieņemto lēmumu paziņo pensijas pieprasītājam.

(3) Izdienas pensiju piešķir Ģenerālprokuratūra.

(4) Prokuroriem, kam vienlaikus ir tiesības uz vairākām izdienas pensijām, tiek piešķirta tikai viena pensija pēc viņu izvēles.

(5) Izdienas pensiju izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(6) Izdienas pensijas saņēmējs var pilnvarot citu personu saņemt viņa pensiju. Pēc vienas pilnvaras izdienas pensija pilnvarniekam izmaksājama ne ilgāk par sešiem mēnešiem pēc kārtas.

(7) Strīdus par šajā likumā paredzēto tiesību nodrošināšanu izskata tiesa.

9.pants. Izdienas pensijas izmaksas pārtraukšana vai tās apmēra grozīšana

(1) Izdienas pensijas izmaksu pārtrauc vai tās apmēru groza šajā likumā noteiktajā kārtībā, ja:

1) izdienas pensijas saņēmējam tiek piešķirta vecuma pensija saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām";

2) izdienas pensijas saņēmējs no jauna tiek iecelts prokurora amatā;

3) izdienas pensijas saņēmējs tiek iecelts vai apstiprināts tiesneša amatā;

4) izdienas pensijas saņēmējs no jauna uzsāk dienestu tajās iestādēs, dienests kurās dod tiesības uz izdienas pensiju.

(2) Izdienas pensijas saņēmēja pienākums ir 10 dienu laikā paziņot Ģenerālprokuratūrai par šā panta pirmajā daļā minēto apstākļu iestāšanos.

10.pants. Izdienas pensijas izmaksāšana par pagājušo laiku

(1) Aprēķinātās izdienas pensijas summas, ko pensijas saņēmējs nav laikā saņēmis, izmaksā par pagājušo laiku, bet ne ilgāku par trim gadiem.

(2) Ja aprēķinātās izdienas pensijas summas nav laikā saņemtas tās iestādes vainas dēļ, kura piešķir vai izmaksā izdienas pensiju, šīs summas izmaksā par pagājušo laiku bez termiņa ierobežojuma.

11.pants. Ieturējumi no izdienas pensijas

(1) Ieturējumus no izdienas pensijas var izdarīt:

1) pamatojoties uz tiesas nolēmumiem;

2) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, lai piedzītu tās pensijas summas, kas izdienas pensijas saņēmējam pārmaksātas tādēļ, ka viņš nav ievērojis šā likuma 9.panta nosacījumus. Šajā gadījumā ik mēnesi ieturami ne vairāk kā 10 procenti no izmaksājamās izdienas pensijas līdz brīdim, kad pārmaksātā summa ir dzēsta.

(2) Uzturlīdzekļi nepilngadīgo bērnu uzturēšanai piedzenami pirmām kārtām.

(3) Kopējā ieturējumu summa mēnesī nedrīkst pārsniegt 50 procentus no izdienas pensijas apmēra.

(4) Ja izdienas pensijas izmaksa tiek pārtraukta pirms parāda dzēšanas, atlikušo parāda daļu piedzen likumos noteiktajā kārtībā.

12.pants. Sakarā ar personas nāvi nesaņemtās izdienas pensijas un apbedīšanas pabalsta izmaksa

(1) Izmaksai aprēķinātās izdienas pensijas summas, kas nav izmaksātas līdz izdienas pensijas saņēmēja nāvei, ir tiesības saņemt pensijas saņēmēja laulātajam vai arī pirmās vai otrās pakāpes radiniekam.

(2) Izdienas pensijas saņēmēja nāves gadījumā viņa ģimenei vai personai, kas uzņēmusies apbedīšanu, izmaksā apbedīšanas pabalstu divu mēnešu izdienas pensijas apmērā.

13.pants. Izdienas pensijas izmaksa personām, kuras izbrauc uz ārvalstīm

(1) Tiesības uz izdienas pensiju, kas iegūtas saskaņā ar šo likumu, pensijas saņēmējiem, izņemot ārvalstniekus vai bezvalstniekus, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saglabājas arī pēc viņu izbraukšanas uz ārvalstīm.

(2) Ārvalstniekiem vai bezvalstniekiem izdienas pensiju, kas piešķirta Latvijas Republikā pirms izbraukšanas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, izmaksā sešus mēnešus uz priekšu, sākot ar nākamo mēnesi pēc izrakstīšanās, bet turpmāk izdienas pensijas izmaksu pārtrauc, ja starptautiskajos līgumos, ko apstiprinājusi Saeima, nav noteikta citāda kārtība.

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 5.panta pirmā daļa stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī. Līdz 2003. gada 31.decembrim izdienas pensiju aprēķina:

1) prokuroriem, kuri atbrīvoti no amata laikā no 2000.gada 1.janvāra līdz 2000.gada 31.decembrim, — no vidējās mēneša darba samaksas par pēdējo gadu pirms atbrīvošanas no amata;

2) prokuroriem, kuri atbrīvoti no amata laikā no 2001.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 31.decembrim, — no vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem diviem gadiem pirms atbrīvošanas no amata;

3) prokuroriem, kuri atbrīvoti no amata laikā no 2002.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 31.decembrim, — no vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem trim gadiem pirms atbrīvošanas no amata;

4) prokuroriem, kuri atbrīvoti no amata laikā no 2003.gada 1.janvāra līdz 2003.gada 31.decembrim, — no vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem četriem gadiem pirms atbrīvošanas no amata.

 

2. Prokuroriem, kuri atbrīvoti no amata laikā no 1994.gada 1.jūlija līdz 1999.gada 31.decembrim, izdienas pensiju aprēķina no vidējās mēneša darba algas par pēdējo gadu pirms atbrīvošanas no prokurora amata. Darba samaksā par nostrādāto laiku no 1993.gada 1.jūlija līdz 1994.gada 1.jūlijam ietilpst amatalga, piemaksa par dienesta pakāpi, piemaksa par izdienu un prēmija.

Likums stājas spēkā 2000.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 1999. gada 13.maijā.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1999.gada 3.jūnijā