ATSAUCĒ IETVERT:
Virziens skaidrs: Eiropas Savienība, NATO. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.06.1999., Nr. 181 https://www.vestnesis.lv/ta/id/19654
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Virziens skaidrs: Eiropas Savienība, NATO
Rīgā divu dienu darba vizītē uzturējās Čehijas ārlietu ministra vietnieks
"Latvija pēdējos gados guvusi labus panākumus virzībā uz Eiropas Savienību," tā vakar, tiekoties ar žurnālistiem, uzsvēra Čehijas Republikas ārlietu ministra vietnieks Pāvels Telička, kurš divas dienas uzturējās Latvijā darba vizītē. Ārlietu ministrijā viņš tikās ar ārlietu ministru Valdi Birkavu un citām mūsu valsts oficiālām personām.Preses konferencē Pāvels Telička teica, ka viņa Rīgas apmeklējums organiski iekļaujas Čehijas sarunās ar citām Eiropas Savienības kandidātvalstīm. Ministra vietnieks uzsvēra, ka Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa nesenā vizīte Čehijā jūtami uzlabojusi abu mūsu valstu attiecības. "Mana vizīte turpina pirms divām nedēļām Prāgā aizsākto sarunu," teica Pāvels Telička, pastāstot, ka Rīgā viņš ar Latvijas kolēģiem apspriedis abu valstu konkrētus soļus Eiropas integrācijas procesā. Viesis izteica viedokli, ka daudzus divu valstu sadarbības jautājumus būs daudz vieglāk risināt tad, kad Latvija un Čehija būs kļuvušas par Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Taču daudzi jautājumi jārisina tieši tagad.
"Latvijai jāturpina gatavoties iestājai ES, vienlaikus veicinot arī savas diplomātiskās aktivitātes un jāveicina savas diplomātiskās aktivitātes Eiropas Savienības valstu galvaspilsētās. Latvijai ir visas iespējas iestāties ES, un Latvijas izredzes ir patiešām labas, " teica Čehijas ārlietu ministra vietnieks.
Atbildot uz "Latvijas Vēstneša" jautājumu par Čehijas kā NATO dalībvalsts sākotnējo pieredzi un par Čehijas pašreizējo attieksmi pret Latvijas vēlmi iestāties Ziemeļatlantijas savienībā, Pāvels Teļička teica:
"No NATO kandidātvalstīm tiek prasīts, lai tās izpildītu visas Vašingtonas sanāksmē izvirzītās prasības. Ja Latvija izpildīs šīs prasības, tad arī mēs būsim gatavi atbalstīt jūsu valsts uzņemšanu Ziemeļatlantijas savienībā.
Čehija pati tikko ir iestājusies NATO, taču mūsu integrācija šajā organizācijā vēl turpinās, jo tas ir sarežģīts process. Mūsu valstij tas izvērtās īpaši sarežģīts, jo burtiski dažas dienas pēc Čehijas uzņemšanas sākās Ziemeļatlantijas savienības gaisa triecieni Dienvidslāvijas militārajiem objektiem. Tas izraisīja mūsu valsts sabiedrībā visai dzīvas debates. Mūsu cilvēki vēl atceras, ka Dienvidslāvija bija vienīgā šī reģiona valsts, kas 1968. gadā protestēja pret ārvalstu karaspēka invāziju Čehoslovākijā. Daudzi čehi arī atceras, kā vēl nesen brauca atpūsties uz toreizējo Dienvidslāviju. Visi šie papildu apstākļi radījuši Čehijas sabiedrībā dažādus viedokļus. Taču oficiāli Čehija atbalsta NATO militārās operācijas pret Dienvidslāvijas militārajiem objektiem," uzsvēra Čehijas ārlietu ministra vietnieks Pāvels Telička, atbildot "Latvijas Vēstnesim".
Jānis Ūdris,
"LV" ārpolitikas redaktors