Projekts: Iekšējā audita likums

Saeimas dok. nr.4671; likumprojekts nr. 1403/Lp9

Finanšu ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta 2009.gada 18.augusta sēdē akceptēts (prot. Nr.53, 4.§) un 21.augustā iesniegts Saeimas izskatīšanai

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) iestāde – ministrijas padotībā esoša institūcija un Ministru prezidentam tieši padota institūcija;

2) iekšējās kontroles sistēma – risku vadības, kontroles un pārvaldības pasākumu kopums, kuru izveidojusi vadība, lai nodrošinātu pastāvīgu, ekono­misku, efektīvu un lietderīgu ministrijas vai iestādes darbību;

3) iekšējais audits – neatkarīgs, objektīvs vērtējums un konsultēšana, kuras mērķis ir pilnveidot iekšējās kontroles sistēmas darbību ministrijā un iestādē.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt:

1) iekšējā audita sistēmas izveidošanu, darbību un koordināciju ministrijā un iestādē;

2) iekšējo auditoru neatkarību un objektivitāti.

3.pants. Likuma darbība

(1) Likums attiecas uz ministrijām un iestādēm, kas tiek pilnīgi vai daļēji finansētas no valsts budžeta. Šā likuma 11.pants attiecas arī uz pašvaldībām, pašvaldību iestādēm un privātpersonām, kuras saņēmušas Eiropas Savienības finansēto programmu un projektu vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļus.

(2) Uz citu starptautisko institūciju līdzekļu izlietojuma kontroli šis likums attiecas tad, ja tas izriet no attiecīgo starptautisko līgumu prasībām.

II nodaļa

Iekšējās kontroles sistēma

4.pants. Iekšējās kontroles sistēmas izveidošana

Valsts sekretārs vai iestādes vadītājs ir atbildīgs par visaptverošas un efektīvas iekšējās kontroles sistēmas izveidošanu, kā arī par pastāvīgu iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanu un pārraudzību.

5.pants. Iekšējās kontroles sistēmas izveidošanas pamatprasības

Ministru kabinets nosaka Iekšējā kontroles sistēmas izveides pamatprasības.

III nodaļa

Iekšējā audita sistēmas izveidošana, darbība un koordinācija

6.pants. Iekšējā audita sistēmas izveidošana

(1) Ministru prezidents nosaka iekšējā audita sistēmu Ministru prezidentam tieši padotajās institūcijās.

(2) Ministrs nosaka iekšējā audita sistēmu ministrijā un tās padotībā esošajās institūcijās.

(3) Iekšējā audita struktūrvienību veido ministrijās un Ministru prezidentam tieši padotajās institūcijās;

(4) Ministrijas padotībā esošajās institūcijās iekšējā audita struktūrvienību veido gadījumos, ja to nosaka Eiropas Savienības tiesību akti vai ārvalstu finanšu palīdzības jomu reglamentējošie tiesību akti.

7.pants. Iekšējā audita struktūrvienības izveidošana

(1) Valsts sekretārs vai iestādes vadītājs ir atbildīgs par ministra vai Ministru prezidenta noteiktās iekšējā audita sistēmas darbību un iekšējā audita struktūrvienības izveidošanu ministrijā vai iestādē.

(2) Iekšējā audita struktūrvienība ir tieši pakļauta valsts sekretāram vai iestādes vadītājam.

8.pants. Par iekšējā audita struktūrvienības izveidošanu atbildīgās amatpersonas pienākumi

(1) Valsts sekretārs vai iestādes vadītājs:

1) nosaka kārtību, kādā veicams iekšējais audits un iekšējā audita ieteikumu ieviešanas uzraudzība attiecīgajā ministrijā vai iestādē saskaņā ar iekšējo auditu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem;

2) apstiprina iekšējā audita struktūrvienības stratēģisko plānu un gada plānu;

3) pieņem lēmumu par iekšējā audita ziņojumā ietverto ieteikumu ieviešanu;

4) iesniedz Finanšu ministrijā nepieciešamo informāciju un dokumentus salīdzinošās pārbaudes veikšanai;

5) informē Finanšu ministriju par iekšējā audita struktūrvienības vadītāja iecelšanu amatā vai atbrīvošanu no amata;

6) nosūta tiesībaizsardzības institūcijām informāciju par iekšējā audita veikšanas laikā atklātajiem gadījumiem, kuri saistīti ar nelikumīgām darbībām;

7) nosūta Valsts kancelejai izvērtēšanai informāciju par iekšējā audita veikšanas laikā atklātajiem faktiem, kuri ietekmē valsts pārvaldes darbību kopumā.

(2) Valsts sekretārs un Ministru prezidentam tieši padotās institūcijas vadītājs:

1) nodrošina attiecīgi ministrijas un ministrijas padotībā esošo institūciju vai Ministru prezidentam tieši padoto institūciju iekšējā audita struktūrvienību plānu, kā arī gada darbības pārskatu savlaicīgu iesniegšanu Finanšu ministrijai un Valsts kontrolei;

2) divu nedēļu laikā informē Finanšu ministriju par iekšējā audita sistēmas izveidošanu un izmaiņām iekšējā audita sistēmā;

3) informē attiecīgi ministru vai Ministru prezidentu par iekšējā audita sistēmas darbības rezultātiem.

9.pants. Iekšējā audita struktūrvienības uzdevumi

(1) Iekšējā audita struktūrvienība:

1) pārbauda ministrijas vai iestādes iekšējās kontroles sistēmas darbību;

2) veic uz risku novērtējuma balstītus sistēmas iekšējos auditus, kā arī kvalitātes vadības sistēmas iekšējos auditus;

3) sniedz valsts sekretāram vai iestādes vadītājam vērtējumu par:

a) iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti un atbilstību ministrijas vai iestādes mērķiem,

b) finanšu uzskaites un citas informācijas ticamību un pietiekamību,

c) ministrijas vai iestādes struktūrvienību darbības atbilstību normatīvajiem aktiem, noteiktajām funkcijām un apstiprinātajiem rīcības plāniem,

d) resursu izmantošanas lietderīgumu,

e) resursu izmantošanas kontroles pietiekamību un resursu sargāšanu no zaudējumiem;

4) sniedz valsts sekretāram vai iestādes vadītājam ieteikumus par nepie­ciešamajiem uzlabojumiem;

5) veic iekšējā audita ieteikumu ieviešanas uzraudzību;

6) sniedz konsultācijas, lai sekmētu ministrijas vai iestādes mērķu sasniegšanu;

7) koordinē sadarbību un informācijas apmaiņu starp iekšējiem un ārējiem auditoriem.

(2) Ministru kabinets nosaka iekšējā audita veikšanas kārtību.

10.pants. Eiropas Savienības finansēto programmu un projektu vai ārvalstu finanšu palīdzības iekšējais audits

(1) Eiropas Savienības pilnīgi vai daļēji finansēto programmu un projektu vai ārvalstu finanšu palīdzības iekšējo auditu, arī pašvaldībās, pašvaldību iestādēs un privātpersonām, kuras saņēmušas Eiropas Savienības finansēto programmu un projektu vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļus, veic ministrija vai iestāde atbilstoši Eiropas Savienības pilnīgi vai daļēji finansēto programmu un projektu vai ārvalstu finanšu palīdzības vadības jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

(2) Finanšu ministrija veic iekšējo auditu ministrijā vai iestādē, kura atbilstoši normatīvajiem aktiem ir iesaistīta Eiropas Savienības pilnīgi vai daļēji finansēto programmu un projektu vai ārvalstu finanšu palīdzības vadības funkciju īstenošanā, kā arī pašvaldībās, pašvaldību iestādēs un privātpersonām, kuras saņēmušas Eiropas Savienības finansēto programmu un projektu vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļus.

11.pants. Iekšējā audita struktūrvienības neatkarība

(1) Iekšējā audita struktūrvienība ir neatkarīga no pārējām ministrijas vai iestādes struktūrvienībām savas darbības plānošanā, iekšējā audita veikšanā un ziņošanā par darbības rezultātiem.

(2) Iekšējais auditors neiesaistās ministrijas vai iestādes tiešo funkciju veikšanā, Eiropas Savienības pilnīgi vai daļēji finansēto programmu un projektu vai ārvalstu finanšu palīdzības īstenošanā, atsevišķu projektu vai programmu izstrādē, kā arī iekšējās kontroles sistēmas izveidošanā. Auditors šādu funkciju veikšanā var piedalīties ar padomdevēja tiesībām.

12.pants. Iekšējā audita koordinācija

(1) Finanšu ministrija ir atbildīga par iekšējā audita koordināciju un vienotu iekšējā audita ilgtermiņa attīstības plānošanu.

(2) Finanšu ministrijai, veicot iekšējā audita koordināciju, ir šādi uzdevumi:

1) sagatavot un iesniegt Ministru kabinetam un Valsts kontrolei apkopoto gada pārskatu par iekšējā audita struktūrvienību darbību ministrijās un iestādēs;

2) koordinēt iekšējo auditoru mācības un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu;

3) sniegt ministrijām un iestādēm konsultatīvu palīdzību iekšējā audita jomā;

4) ne retāk kā reizi piecos gados veikt ministrijās un iestādēs izveidoto iekšējā audita struktūrvienību darba salīdzinošo pārbaudi;

5) pārraudzīt iekšējo auditoru sertifikācijas sistēmu;

6) izstrādāt iekšējā audita metodiku.

(3) Ministru kabinets nosaka iekšējo auditoru sertifikācijas kārtību.

(4) Ministru kabinets apstiprina iekšējā audita metodiku.

(5) Ministru kabinets nosaka salīdzinošo pārbaužu veikšanas kārtību.

IV nodaļa

Iekšējais auditors

13.pants. Iekšējā auditora iecelšana amatā (pieņemšana darbā) un atbrīvošana no amata (atlaišana no darba)

(1) Iekšējos auditorus ieceļ amatā un atbrīvo no amata, pieņem darbā vai atlaiž no darba valsts sekretārs vai iestādes vadītājs, pamatojoties uz Valsts civildienesta likumu, šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

(2) Stāties valsts civildienesta vai darba tiesiskajās attiecībās, lai pildītu iekšējā auditora pienākumus, var persona, kura atbilst ierēdņa amata pretendentam izvirzītajām obligātajām prasībām.

(3) Valsts civildienesta vai darba tiesiskās attiecības ar iekšējo auditoru izbeidz:

1) Valsts civildienesta likumā un Darba likumā noteiktajos gadījumos;

2) par nolaidīgu amata pienākumu veikšanu vai par apkaunojošu nodarījumu (ētikas principu pārkāpumu), kas nav savienojams ar auditora statusu.

14.pants. Iekšējā auditora pienākumi

(1) Iekšējam auditoram ir pienākums regulāri papildināt savas zināšanas un pilnveidot profesionālās iemaņas. Iekšējā audita struktūrvienības vadītājs un valsts sekretārs vai iestādes vadītājs nodrošina auditoram iespēju celt kvalifikāciju.

(2) Iekšējais auditors, pildot amata pienākumus, ir atbildīgs par savas darbības vai bezdarbības likumību. Ja auditoram rodas šaubas par uzdevuma likumību, viņa pienākums ir atteikties no uzdevuma pildīšanas, rakstiski informējot par to amatpersonu, kas devusi uzdevumu, kā arī attiecīgi nākamo augstāko amatpersonu.

(3) Iekšējais auditors savā darbībā ievēro šādus iekšējā auditora ētikas principus:

1) godīgums. Iekšējais auditors savu darbu veic godīgi, ar pienācīgu rūpību un atbildību, ievēro ministrijas vai iestādes iekšējos ētikas principus, apzināti neiesaistās darbībās, kas diskreditē iekšējā auditora profesiju vai iekšējo auditu, respektē ministrijas vai iestādes ētiskos mērķus, sekmē to sasniegšanu;

2) objektivitāte. Iekšējais auditors audita gaitā izvērtē visus apstākļus un pierādījumus, neietekmējoties ne no paša, ne no citu personu interesēm, un audita ziņojumā atklāj visus būtiskos faktus par pārbaudīto sistēmu;

3) konfidencialitāte. Iekšējais auditors neizmanto audita vai konsultācijas gaitā iegūto informāciju tādā veidā, kas kaitētu ministrijas vai iestādes mērķiem. Audita vai konsultācijas gaitā iegūto informāciju trešajai personai iekšējais auditors izpauž tikai ar valsts sekretāra vai iestādes vadītāja atļauju;

4) kompetence. Iekšējais auditors nodrošina zināšanu, prasmju un pieredzes izmantošanu iekšējā audita veikšanā un konsultācijas sniegšanā.

15.pants. Iekšējā auditora tiesības

Iekšējam auditoram ir tiesības pieprasīt un iepazīties ar attiecīgās ministrijas vai iestādes rīcībā esošajiem dokumentiem, finanšu līdzekļiem, telpām un citām materiālajām vērtībām, kā arī saņemt paskaidrojumus un dokumentu kopijas no ministriju vai iestāžu darbiniekiem jautājumos, kas saistīti ar iekšējo auditu.

16.pants. Ierobežojumi iekšējā auditora darbā

(1) Iekšējais auditors vismaz gadu nedrīkst auditēt tās funkcijas, kuras viņš pirms tam ir veicis ministrijā vai iestādē.

(2) Iekšējais auditors rakstiski ziņo iekšējā audita struktūrvienības vadītājam, bet iekšējā audita struktūrvienības vadītājs – valsts sekretāram vai iestādes vadītājam par katru situāciju, kurā ir vai varētu rasties interešu konflikts.

V nodaļa

Iekšējā audita padome

17.pants. Iekšējā audita padomes izveidošana

Ministru kabinets pēc finanšu ministra ieteikuma apstiprina Iekšējā audita padomes nolikumu un personālsastāvu.

18.pants. Iekšējā audita padomes mērķis

Iekšējā audita padomes mērķis ir veicināt iekšējā audita kvalitātes paaug­stināšanu, kā arī iekšējā audita politikas un metodikas ieviešanu un attīstību ministrijās un iestādēs.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Iekšējā audita likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 24.nr.; 2006, 7.nr.).

2. Ministru kabinets līdz 2010.gada 1.oktobrim izdod šajā likumā minētos noteikumus un instrukciju par iekšējā audita metodiku.

3. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu, instrukcijas un rīkojuma spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 1.oktobrim ir spēkā Ministru kabineta 2003.gada 19.augusta noteikumi Nr.466 “Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas izveidošanas pamatprasībām”, Ministru kabineta 2003.gada 10.jūnija noteikumi Nr.306 “Kārtība, kādā iestādē tiek veikts iekšējais audits”, Ministru kabineta 2003.gada 10.jūnija noteikumi Nr.307 “Iekšējo auditoru sertifikācijas kārtība”, Ministru kabineta 2007.gada 16.janvāra noteikumi Nr.55 “Iekšējā audita struktūrvienību darba salīdzinošo pārbaužu veikšanas kārtība”, Ministru kabineta 2007.gada 24.aprīļa instrukcija Nr.8 “Iekšējā audita metodika”, Ministru kabineta 2008.gada 21.aprīļa instrukcija Nr.4 “Eiropas Savienības pilnīgi vai daļēji finansēto programmu un projektu iekšējā audita metodika” un Ministru kabineta 2008.gada 11.decembra rīkojums Nr.791 “Par Iekšējā audita padomes sastāvu”.

Finanšu ministrs E.Repše