Piedaloties konferencē “Latvija. Izaugsme. Labklājība”

Vakar, 26.augustā, Ekonomikas ministrija rīkoja konferenci “Latvija. Izaugsme. Labklājība”, lai plašā uzņēmēju, ekspertu un valsts pārvaldes pārstāvju lokā diskutētu par ministrijas izstrādāto ekonomikas atveseļošanas plānu un tā iedzīvināšanas instrumentiem.

Konferenci atklāja Valsts prezidents Valdis Zatlers un Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Prezentācijas par savu nozaru attīstības perspektīvām konferences pirmajā daļā sniedza Latvijas Kokrūpniecības federācijas prezidents Juris Biķis, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis un Latvijas Loģistikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš.

Konferences otrajā daļā notika paneļdiskusijas “Nodokļu politika”, “ES struktūrfondi un finanšu instrumenti” un “Izglītība, zinātne un nodarbinātība”, kas tika organizētas, lai definētu konkrētus veicamos pasākumus Latvijas ekonomikas konkurētspējas celšanai un valdības kopīgā mērķa sasniegšanai – stabilitātes un ilgtermiņa labklājības nodrošināšanai.

Valsts prezidents Valdis Zatlers:

Godātais Ministru prezidenta kungs un ministri!

Pasākuma dalībnieki,

dāmas un kungi!

Laba izglītība un zināšanas ir tas kapitāls, uz kuru balstās veiksmīgas ekonomikas attīstība. Tāpēc ir simboliski, ka tieši šeit, augstskolā, šodien meklēsim dažādu Latvijas saimniecisko nozaru attīstības perspektīvas.

Taču, lai pragmatiski izvērtētu šābrīža situāciju un spriestu par turpmāko ekonomikas attīstības gaitu, mums visupirms ir jāapzinās pieļautās kļūdas un tās jālabo.

Akla paļāvība uz tirgus likumiem un, dažreiz tieši otrādi, to pilnīga ignorēšana, kā arī ilūzija par nemitīgu garantētu augšupeju ir novedusi pie šodienas Latvijas ekonomiskās situācijas.

Daudzi ekonomiskās krīzes cēloņus meklēja un joprojām meklē globālajā krīzē. Taču būsim patiesi. Tā ir tikai daļa no patiesības. Globālie procesi, protams, ietekmē situāciju Latvijā, taču būtiskākais krīzes iemesls ir mūsu pašu vairāku gadu garumā kultivētā ekonomikas iekšējā un ārējā nesabalansētība. Ar to domāju gan straujo, taču darba ražīgumam neatbilstošo algu kāpumu izaugsmes gados, gan būtisko privātā patēriņa pieaugumu, gan nekontrolētu spekulatīvo investīciju pieplūdi un, protams, Latvijai pārāk lielo un smagnējo ierēdniecību, kas arī veido samērā lēno un neefektīvo valsts pārvaldi.

Pašlaik iezīmējas tautsaimniecības stabilizācijas procesa iespējamais aizsākums. Parādījušies pirmie zaļie asni uz tautsaimniecības lejupslīdes fona. Mazinoties izmaksām un zemāka pieprasījuma apstākļos pieaugot konkurencei, turpina kristies inflācija un ražotāju cenas. Maksājumu bilances tekošā kontā vērojams jūtams uzlabojums, pozitīvus signālus redzam patērētāju un rūpniecības konfidences rādītājos.

Vēl gan ir pāragri spriest, vai šīs pazīmes būs noturīgas. Tām vēl jānostabilizējas, lai droši teiktu: tautsaimniecība sākusi atkopties. Lai šos asnus mēs paši neizpostītu, ir nepieciešama politiskā stabilitāte un izlēmīgs valsts atbalsts uzņēmējdarbībai.

Šobrīd gan finanšu tirgu, gan reālo tautsaimniecību lielā mērā bremzē nenoteiktība par valsts 2010.gada budžetu. Šī nenoteiktība mazina banku vēlmi kreditēt, uzņēmumu vēlmi investēt, patērētāju vēlmi tērēt. Tā mazina arī ārvalstu investoru un uzņēmēju vēlmi sadarboties ar Latviju. Nenoteiktības un šaubu gaisotne ietekmē starpbanku latu tirgu, veicinot ievērojamas procentu likmju svārstības. Tas savukārt negatīvi ietekmē kredītu likmes uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Diemžēl šāds noskaņojums neveicina ticību Latvijas tautsaimniecībai ne pašmāju sabiedrībā, ne arī mūsu ārvalstu partneru vidū. Šī ticība ir jāatjauno pēc iespējas ātrāk.

Tāpēc es sagaidu konstruktīvu darbu valdībā, tās ciešu sadarbību ar pašvaldībām. Un šobrīd ir obligāti nepieciešams, lai valdība strādātu kā stipra komanda, saliedējoties vienotiem mērķiem un atstājot malā varas ambīcijas un politiskās spēles. Ir ļoti būtiski apzināties, ka jebkura vilcināšanās un nogaidīšana tikai vairos problēmu apmērus.

Godātie klātesošie, uzņēmēji!

Šodien Latvijā ekspertu diskusijās būtiskākais jautājums ir, ko darīt, lai atdzīvinātu valsts ekonomiku. Nepietiks tikai ar labiem vārdiem. Ir jābūt kompleksam darbības plānam, lai nostiprinātu pirmos uzlabošanās simptomus un veicinātu vispārīgu ekonomikas atveseļošanos. Turklāt jau šodien ir jārealizē ne tikai neatliekamie uzdevumi ar īstermiņa raksturu un efektu, bet visbūtiskākais ir vienlaikus veidot ilgtermiņā balstītu stratēģiju.

Ir pēdējais brīdis valsts vidējā termiņa ekonomisko politiku ierindot visaugstāko valstisko uzdevumu līmenī. Mēs nedrīkstam atkārtot savas kļūdas, jo krīzi Latvijā padziļināja konsekventas ekonomikas politikas trūkums.

Mums ir lieli parādi. Valsts aizņēmumi būs jāsāk atdot vidējā termiņā. Jau tagad zinām maksājumu grafiku un līdz ar to zinām, cik daudz naudas valstij būs nepieciešams parādu dzēšanai.

Tomēr šobrīd ir arī izdevīgs laiks, lai pārstrukturētu tautsaimniecību atbilstoši moderniem globālā tirgus apstākļiem. Mēs dzīvojam 2009.gadā, ne pagātnē. Mēs nevaram cerēt, ka Latviju saulītē iznesīs lielu fabriku kūpošie dūmeņi vai liels skaits pašpietiekamu nelielu lauku saimniecību. Tehnoloģijas un ekonomisko procesu ātrums, mainīgā tirgus konjunktūra un dažādi globālie izaicinājumi liek būt ļoti elastīgiem, tālredzīgiem, liek mums racionāli un efektīvi izmantot visus resursus, ko mums dod daba un ģeogrāfiskais stāvoklis. Bet vissvarīgākais ir neaizmirst, ka vērtību ķēdes galvenais elements ir uzņēmīgs un izglītots cilvēks.

Kā īstenot šos uzdevumus? Var uzskaitīt.

Aizdevuma atdošanas sākšana būs smaga, jo ekonomika vidējā termiņā vēl neaugs pietiekamā tempā. Šajā laikā mums jāsaglabā kontrole pār Latvijas nozīmīgākajiem ekonomiskajiem, infrastruktūras aktīviem. Šim uzdevumam, kā arī Latvijas ekonomikas konkurētspējai ir jākļūst par nacionālās drošības jautājumu.

Valsts pārvaldē jāiedzīvina vidējā un ilgtermiņa fiskāli atbildīga domāšana. Ir precīzi jāprognozē fiskālās sekas valdības lēmumiem, kas ietekmē budžetu ilgākā laika posmā. Bez gudras un atbildīgas budžeta pārvaldības mēs nespēsim sekmīgi kārtot savas saistības un izniekosim krīzes sniegtās iespējas. Šā gada budžeta izdevumi jau ir samazināti par 500 miljoniem latu. Tādējādi valsts saimniecību pamazām ceļam uz savām kājām ar mērķi pārstāt tērēt pašu nenopelnītu naudu. Taču, veicot turpmāku izdevumu samazināšanu, tā jābalsta uz skaidri definētām un izsvērtām strukturālām reformām, lai mazinātu valsts izdevumus arī turpmākajos gados.

Konsekventi un ātri jārealizē uzņēmējdarbības veicināšanas pasākumi. Budžeta izdevumu samazinājums neizbēgami mazinās tautsaimniecības aktivitāti otrajā pusgadā. Taču, neskatoties uz to, ir jāizdara viss iespējamais, lai IKP kritums 2009.gadā netuvotos 18–20% atzīmei.

Tāpat uzskatu, ka šā brīža situācijā ir svarīgi īstenot mikrouzņēmumu atbalsta programmu. Ekonomikas recesija un pieaugošais bezdarbs rada sociālo spriedzi un spiedienu uz sociālo budžetu. Tas ir viens no lielākajiem izdevumu posteņiem mūsu valsts budžetā. Savukārt valsts ekonomiskās krīzes apstākļos nevar nodrošināt pilnvērtīgu sociālo palīdzību. Un tas ir godīgi jāatzīst! Tāpēc ir jārada nepieciešamie priekšnoteikumi, lai bez darba palikušie cilvēki varētu parūpēties paši par sevi, veicot komercdarbību. Diemžēl uzsākt savu biznesu attur salīdzinoši augstās izmaksas, kredītu trūkums, kā arī birokrātiskās procedūras.

Šābrīža prioritāte ir radīt labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, kurā ir vienādi spēles nosacījumi visiem tirgus dalībniekiem. Mūsu konkurētspēju kā kaklā uzkārts akmens joprojām gremdē samilzusī birokrātija. Diemžēl ziņa, ko es dzirdu no uzņēmējiem dažādās auditorijās, nav iepriecinoša – kamēr politiķi netiks galā ar ierēdniecību, uzņēmēji nodokļus nemaksās! Tāds ir vēstījums, ko dzirdu samērā bieži. Tas ir ļoti nopietns signāls, ko nevar atstāt bez ievērības!

Tikai tad, kad tiks radīta auglīga augsne, kurā spēs sekmīgi darboties esošie uzņēmumi un attīstīties jauni, ir pamats runāt par selektīvu atbalstu noteiktām nozarēm. Pretējā gadījumā prioritāro nozaru noteikšana kļūs par populismu, kurai nebūs pozitīvas ietekmes uz ienākumu palielināšanu un tautsaimniecības izaugsmi.

Formulējot prioritātes, uzmanības centrā jāpatur nodarbinātība, darbaspēka kvalifikācija un spēja ātri pielāgoties jaunai situācijai. Pētījumi liecina, ka lielākā daļa Latvijas darbaspējīgo strādā zemas vai vidēji zemas pievienotas vērtības sektoros. Stabilas un ilgtspējīgas ekonomikas attīstībai nepieciešams aizvien lielāks un lielāks to darbaspējīgo skaits, kas rada augstākas pievienotās vērtības preces un pakalpojumus. Mums ir jāizmanto savi dabas resursi, jāatrod nišas, kurās varam radīt šo augsto pievienoto vērtību, un šajos virzienos arī jāveido atbilstoša un, vēlreiz uzsvēršu, adekvāti finansēta izglītības sistēma. Mēs nevaram finansēt pilnīgi visu izglītību, nedomājot par to, kas ir mūsu tautsaimniecības prioritātes, kurai šis finansējums nepieciešams pēc iespējas lielāks. Arī šajos apstākļos, kad visus savus izdevumus mēs samazinām. Mums ir skaidri jādefinē izglītība kā prioritāte un tautsaimniecības virzītājspēks. Tā veidos labi kvalificētu, disciplinētu darbinieku, radošu uzņēmēju un uz vērtībām veidotu sabiedrību.

Mums ir vajadzīga skaidra un prognozējama nodokļu politika. Jau labu laiku valdošā nenoteiktība par iespējamām nodokļu izmaiņām nes sevī nopietnu risku, ka ekonomikas stabilizēšana tiks kavēta. Neziņa ietekmē uzņēmēju plānus un investīcijas. Domājot par 2010.gada budžetu un plānotajām izmaiņām nodokļu politikā, ir jāvienojas par skaidriem principiem, nevis jāpaļaujas uz īstermiņa eksperimentiem. Galvenajam principam, veicot jebkuras izmaiņas, jābūt ilgtermiņa skatījumam – stabilitātei un prognozējamībai. Izmaiņas nodokļu politikā nedrīkst mazināt konkurētspēju eksporta tirgos un vietējo uzņēmēju konkurētspēju pašmāju tirgū. Nodokļiem jābūt viegli administrējamiem, izmaiņām nodokļu politikā ir jābūt sistēmiskām, t.i., analīze jāveic pa visu ekonomikas spektru, novērtējot kopējās izmaiņas un saprotami tās izskaidrojot visai sabiedrībai – kā patērētājiem, tā arī uzņēmējiem.

Un visbeidzot. Mūsu – 21. – gadsimtā mainās valdības loma tautsaimniecībā. Agrāk valdība virzīja ekonomikas attīstību, pieņemot politiskus lēmumus un nosakot darbības motīvus. Patlaban notiek pāreja uz jaunu atbildības modeli. Tas paredz, ka ekonomikas attīstību valdība nosaka, veidojot sadarbību starp uzņēmumiem, universitātēm un pētniecības iestādēm, arī citām organizācijām. Par šādu sadarbības modeli, kas veicina inovācijas un nodrošina konkurētspēju starptautiskajā līmenī, kļūst klasteri. Klasteru – uzņēmumu, pētniecības, izglītības un citu saistīto institūciju sadarbības tīkla attīstības veicināšana ir viens no starptautiskajā praksē atzītiem veidiem, kā stiprināt industriju starptautisko konkurētspēju, veicināt inovācijas, inovatīvu produktu un darbības veidu attīstību. Reģioniem, kur koncentrētas nepieciešamās prasmes, izcila pētniecība, ir pieejams riska kapitāls un ir izveidoti stipri klasteri – ir lielākas iespējas kļūt par inovāciju centriem. Un arī mums Latvijā ir pietiekami labi paraugi, kā to darīt.

Uzskatu, ka Latvijā jāveicina klasteru attīstība, radot to veidošanai labvēlīgu vidi, veicinot sabiedrības izpratni par klasteru un industriju lomu tautsaimniecības konkurētspējas paaugstināšanā.

Godātie uzņēmēji, klātesošie!

Neskatoties uz šo sarežģīto laiku, es zinu, ka mums ir arī uzņēmumi un biznesa idejas, ar ko lepoties. Un tas ir mīts, ka Latvijas rūpniecība ir sagrauta. Latvijā sevi ir pierādījuši daudzi uzņēmēji, kas “var” – var radīt izcilus produktus, var ģenerēt oriģinālas idejas un var tās īstenot gan Latvijā, gan ārpus tās. Ir daudzkārt runāts, ka mums jāatrod sava “Nokia” vai savs “Skype”. Taču patiesībā savu – pat ja arī pasaules mērogā ļoti mazu – “Nokia” mums netrūkst arī patlaban. Es bieži jautāju gan deputātiem, gan arī iedzīvotājiem, vai jūs zināt par tādu vai citu uzņēmēju, kas ir veiksmīgi darbojies. Vai jūs zinājāt, ka tieši Latvijas tirdzniecības iekārtu ražotāju “Vitrum” par savu tirdzniecības stendu piegādātāju Eiropā izvēlējies tāds gigants kā “Microsoft”? Ka Latvijā tiek ražotas kuģu dzenskrūvju lāpstiņas “Rolls–Royce” motoriem? Ka tas pats “Microsoft” kā partnerrisinājumu savai programmatūrai Austrumeiropas finanšu industrijā izvēlējās Latvijas firmas “Nexum Insurance Technologies” izstrādes? Un tā mēs varētu saukt vēl un vēl. Šo mazo, efektīvo uzņēmumu Latvijā nebūt nav tik maz.

Taču Latvijas tēlu viena pati valdība un valsts institūcijas nespēs izveidot. Arī ceļotājiem, kuri brauc apskatīt pasauli, studentiem, kuri studē ārpus Latvijas, uzņēmējiem, kuri meklē sadarbības partnerus, un visiem, visiem pārējiem ir jāsadarbojas, jārada un jāstāsta pozitīvi veiksmes stāsti par Latviju. Tas nebūt nav tik nenozīmīgi. Tas ir liels darbs, bet to var izdarīt!

Ekonomikas krīze var veicināt Latvijas uzņēmēju un valsts konkurētspēju pasaulē, jo liek vairāk domāt ne tikai par to, ko mēs darām, bet arī, kā mēs to darām. Latvijas nākotnē svarīgi būs nišas produkti, eksportspējīgas, kvalitatīvas preces un pakalpojumi, dažāda profila, nelielas, bet tehnoloģiskas ražotnes, rūpnieciskā dizaina darbnīcas, augstas pievienotās vērtības profilējums, specializētas produkcijas izplatīšanas ķēdes galvenajos tirgos. Tas ir ceļš, kas ejams un atbalstāms Latvijā. Mazie giganti, kas apzināti izvēlējušies būt ne lielākie, bet gan labākie savās nozarēs.

Parasti uz jautājumu, kādas ir prioritātes, kādas ir bagātības un kādas nozares attīstīsim, mēs vienmēr aizmirstam, ka mums ir dabas bagātības. Mums ir meži, mums ir ūdens, mums ir jūra, mums ir kūrorts Jūrmala, mums ir izcilas ostas. Tas viss ir dabas dots un cilvēku veidots. Mēs varam pielikt klāt mūsu zināšanas, mūsu tehnoloģijas un mūsu intelektuālo spēku.

Nākotnes veiksmes ir atkarīgas no mums pašiem, no mūsu zināšanām, no mūsu spējas saskatīt pieļautās kļūdas un prasmes tās neatkārtot. Šis daudziem tik nežēlīgais laiks ir pierādījis – mūsu patiesā vērtība, kura nekad nepievils un kuru neviens nespēs atņemt, ir prasme un spēja smagi strādāt, nebaidīties no grūtībām. Sapņi par labklājību izplēn, ja to pamatā ir tikai paļāvība uz sociālo budžetu un cerība, ka viss atrisināsies pats no sevis. Darbs ir labklājības pamats. Turpināsim strādāt! Atcerēsimies to ik dienu, ik stundu. Un atcerēsimies arī to, ka šodien mēs veidojam savas valsts nākotni!

Paldies par uzmanību!

Valsts prezidenta Valda Zatlera runa konferencē “Latvija. Izaugsme. Labklājība” Biznesa augstskolā “Turība” 2009.gada 26.augustā