Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”

Izdarīt likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 21.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 23.nr.; 2005, 2., 15.nr.; 2006, 24.nr.; 2008, 1.nr.; 2009, 2., 6., 9.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 78., 100.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

izteikt pirmās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

“6) privātā kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kurā kapitāla daļas vai akcijas pieder valstij vai pašvaldībai un citām personām (izņemot personāla akciju īpašniekus);”;

papildināt pirmo daļu ar 6.¹ punktu šādā redakcijā:

“6¹) publiski privātā kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kurā kapitāla daļas vai akcijas pieder:

a) vairākām pašvaldībām,

b) valstij un pašvaldībai,

c) valstij un vairākām pašvaldībām.”;

izslēgt pirmās daļas 7. un 8.punktu;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Citi termini šajā likumā lietoti Komerclikuma un Koncernu likuma izpratnē.”

2. 2.pantā:

papildināt otrās daļas 4.punktu pēc vārdiem “privātajās kapitālsabiedrībās” ar vārdiem “publiski privātajās kapitālsabiedrībās”;

aizstāt otrās daļas 5.punktā vārdus “kļūst par privātu kapitālsabiedrību ar valsts vai pašvaldības kapitāla daļu” ar vārdiem “kļūst par privāto kapitālsabiedrību vai publiski privāto kapitālsabiedrību”;

izteikt otrās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

“6) tiek pārvaldītas publiski privātās kapitālsabiedrības un tās kapitālsabiedrības, kurās valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība ir ieguvusi izšķirošo ietekmi;”;

papildināt otro daļu ar 7.punktu šādā reakcijā:

“7) tiek veidota valde un noteikta atlīdzība valdes locekļiem publiski privātā kapitālsabiedrībā.”;

izslēgt trešo daļu;

izslēgt 3.¹ daļu.

3. 3.pantā:

izslēgt panta nosaukumā vārdus “valsts un pašvaldību kontrolētajās kapitālsabiedrībās”;

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Ministru kabinets nosaka valsts kapitālsabiedrībām un valsts izšķirošajā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu (procentos no sabiedrības tīrās peļņas), kā arī nosaka kārtību, kādā valsts kapitālsabiedrības un valsts izšķirošajā ietekmē esošās kapitālsabiedrības iemaksā valsts budžetā dividendēs izmaksājamo peļņas daļu (procentos no sabiedrības tīrās peļņas).

(2) Pašvaldības dome nosaka pašvaldības kapitālsabiedrībām un pašvaldības izšķirošajā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu (procentos no sabiedrības tīrās peļņas), kā arī nosaka kārtību, kādā pašvaldības kapitālsabiedrības un pašvaldības izšķirošajā ietekmē esošās kapitālsabiedrības iemaksā pašvaldības budžetā dividendēs izmaksājamo peļņas daļu (procentos no sabiedrības tīrās peļņas).”;

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

“(2¹) Ja valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība ieguvusi izšķirošo ietekmi citā kapitālsabiedrībā, tā nodrošina, ka attiecīgā kapitālsabiedrība dividendēs izmaksā tādu peļņas daļu (procentos no sabiedrības tīrās peļņas), kas nav mazāka par minimālo saskaņā ar šā panta pirmo vai otro daļu noteikto dividendēs izmaksājamo peļņas daļu (procentos no tīrās peļņas). Šo nosacījumu nepiemēro valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kuras ir kredītiestādes vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kā arī valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību izšķirošajā ietekmē esošām kredītiestādēm vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām.”

4. 5.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Valsts sev piederošās kapitāla daļas var nodot bez atlīdzības pašvaldības īpašumā ar Ministru kabineta rīkojumu, ievērojot Komerclikuma un attiecīgās kapitālsabiedrības statūtu noteikumus.”;

izslēgt otro daļu;

izslēgt ceturtajā daļā vārdus “privatizāciju un”.

5. Izteikt 6.pantu šādā redakcijā:

“6.pants. Pašvaldības kapitāla daļu nodošana valstij vai citai pašvaldībai

(1) Pašvaldība sev piederošās kapitāla daļas var nodot bez atlīdzības valsts vai citas pašvaldības īpašumā ar pašvaldības domes lēmumu, ievērojot Komerclikuma un attiecīgās kapitālsabiedrības statūtu noteikumus.

(2) Pašvaldības kapitāla daļas var nodot valsts īpašumā, ja Ministru kabinets ir izteicis šādu lūgumu un pieņēmis attiecīgu protokollēmumu.

(3) Pašvaldības kapitāla daļas var nodot citas pašvaldības īpašumā, ja attiecīgā pašvaldība ir izteikusi šādu lūgumu un pieņēmusi attiecīgu lēmumu.

(4) Pašvaldības kapitāla daļu nodošanai valsts vai citas pašvaldības īpašumā netiek piemēroti šā likuma noteikumi par atsavināšanu.”

6. 7.pantā:

izteikt pirmo, otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(1) Lēmumu par valsts izšķirošās ietekmes iegūšanu kapitālsabiedrībā pieņem Ministru kabinets, bet lēmumu par pašvaldības izšķirošās ietekmes iegūšanu kapitālsabiedrībā pieņem pašvaldības dome.

(2) Lēmumu par valsts kapitālsabiedrības izšķirošās ietekmes iegūšanu citā kapitālsabiedrībā pieņem Ministru kabinets, bet lēmumu par pašvaldības kapitālsabiedrības izšķirošās ietekmes iegūšanu citā šīs pašvaldības kapitālsabiedrībā pieņem pašvaldības dome.

(3) Lēmumu par valsts kapitālsabiedrības izšķirošās ietekmes iegūšanu pašvaldības kapitālsabiedrībā pieņem Ministru kabinets, ja šīs kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētājs ir izteicis šādu lūgumu un attiecīgās pašvaldības dome ir devusi piekrišanu, bet lēmumu par pašvaldības kapitālsabiedrības izšķirošās ietekmes iegūšanu valsts kapitālsabiedrībā pieņem šīs pašvaldības dome, ja Ministru kabinets ir devis piekrišanu un pieņēmis attiecīgu protokollēmumu.

(4) Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības savā starpā drīkst slēgt Koncernu likumā paredzēto pārvaldes līgumu vai pārvaldes un peļņas nodošanas līgumu. Lēmumu par koncerna līguma noslēgšanu un grozīšanu pieņem attiecīgi Ministru kabinets vai pašvaldības dome.”;

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Šā panta pirmā, ceturtā un piektā daļa netiek piemērota kapitālsabiedrībām, kuras darbojas kā kredītiestādes vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrības.”

7. Papildināt 7.¹ pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Šā panta noteikumi netiek piemēroti kapitālsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība ir ieguvusi visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas un darbojas kā kredītiestāde vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrība.”

8. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

“8.pants. Izšķirošās ietekmes izbeigšana

(1) Lēmumu par valsts izšķirošās ietekmes izbeigšanu kapitālsabiedrībā pieņem Ministru kabinets, bet lēmumu par pašvaldības izšķirošās ietekmes izbeigšanu kapitālsabiedrībā pieņem pašvaldības dome.

(2) Lēmumu par valsts kapitālsabiedrības izšķirošās ietekmes izbeigšanu citā kapitālsabiedrībā pieņem Ministru kabinets, bet lēmumu par pašvaldības kapitālsabiedrības izšķirošās ietekmes izbeigšanu citā šīs pašvaldības kapitālsabiedrībā pieņem pašvaldības dome.

(3) Lēmumu par koncerna līguma izbeigšanu valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībās, publiski privātajās kapitālsabiedrībās un privātajās kapitālsabiedrībās pieņem attiecīgi Ministru kabinets vai pašvaldības dome.

(4) Šā panta noteikumi netiek piemēroti kapitālsabiedrībām, kuras darbojas kā kredītiestādes vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kā arī kapitālsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība ir ieguvusi visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas un darbojas kā kredītiestāde vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrība.”

9. Aizstāt 10.panta pirmās daļas 2.punkta “c”, “d” un “e” apakšpunktā, 12.panta ceturtajā daļā, 13.panta otrajā daļā, 14.panta piektajā daļā, 15.panta trešajā daļā, 16.panta pirmajā daļā, trešās daļas 1., 2., 3., 4. un 6.punktā, 17.panta nosaukumā, pirmajā un otrajā daļā, 18.panta nosaukumā, pirmajā un trešajā daļā, 19.panta nosaukumā un pirmajā daļā vārdus “privātās kapitālsabiedrības” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “publiski privātās kapitālsabiedrības vai privātās kapitālsabiedrības” (attiecīgā locījumā).

10. Aizstāt 19.panta trešajā daļā vārdus “valsts vai pašvaldības kontrolētajā kapitālsabiedrībā” ar vārdiem “kapitālsabiedrībā, kurā valstij vai pašvaldībai ir izšķirošā ietekme”.

11. Papildināt likumu ar 25.¹ pantu šādā redakcijā:

“25.¹ pants. Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības dibināšanas pamats

Valsts un pašvaldības ir tiesīgas dibināt kapitālsabiedrību Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajos gadījumos.”

12. Izteikt 34.pantu šādā redakcijā:

“34.pants. Valdes locekļu, dalībnieka (akcionāra) un kapitāla daļu turētāja atbildība

(1) Valdes locekļi neatbild par kapitālsabiedrībai nodarīto zaudējumu, ja viņi rīkojušies saskaņā ar dalībnieka (akcionāra) vai kapitāla daļu turētāja likumīgu lēmumu.

(2) Tas, ka padome apstiprinājusi valdes rīcību, neizslēdz valdes locekļu atbildību kapitālsabiedrības priekšā.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā valdes locekļi tiek saukti pie atbildības, valdes locekļi un padomes locekļi ir solidāri atbildīgi.

(4) Ja zaudējumi kapitālsabiedrībai nodarīti, īstenojot dalībnieka (akcionāra) vai kapitāla daļu turētāja lēmumu, par tiem atbild attiecīgi dalībnieks (akcionārs) vai kapitāla daļu turētājs.

(5) Kapitālsabiedrība var atbrīvot valdes locekli no atbildības vai slēgt ar viņu izlīgumu (Komerclikuma 173.panta izpratnē), ja lēmumu par to pieņem kapitāla daļu turētājs.”

13. Izteikt 35.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Šā panta otrajā daļā minētie prasījumi noilgst triju mēnešu laikā no dienas, kad pārējie valdes locekļi, padomes (ja tāda ir) locekļi vai kapitāla daļu turētājs ir uzzinājuši par konkurences aizlieguma pārkāpumu, bet ne vēlāk kā piecu gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.”

14. Aizstāt 61.panta piektajā daļā vārdu “privātajās” ar vārdiem “publiski privātajās, privātajās”.

15. Aizstāt 94.panta otrajā daļā vārdu “privātajās” ar vārdiem “publiski privātajās, privātajās”.

16. Papildināt E sadaļu ar IV nodaļu šādā redakcijā:

“IV nodaļa. To valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību organizatoriskā struktūra, kuras darbojas kā kredītiestāde vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrība

98.¹ pants. Pārvaldes institūcijas

(1) Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, kuras darbojas kā kredītiestāde vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrība (turpmāk šajā nodaļā — sabiedrība), pārvaldi īsteno akcionārs — valsts vai pašvaldība, akcionāru sapulce, valde un padome.

(2) Akcionāru sapulces kompetencē esošos lēmumus pieņem akciju turētāja pārstāvis.

98.² pants. Akcionāru sapulces tiesības

(1) Tikai akcionāru sapulcei ir tiesības pieņemt lēmumus par:

1) sabiedrības gada pārskatu;

2) aizvadītā darbības gada peļņas izlietošanu;

3) padomes locekļu [izņemot gadījumu, kad padomes locekļus ieceļ Ministru kabinets (98.¹⁴ pants)] un revidenta iecelšanu un atcelšanu;

4) prasības celšanu pret padomes locekļiem un revidentu vai par atteikšanos no prasības pret viņiem, kā arī par sabiedrības pārstāvja iecelšanu prasības uzturēšanai pret padomes locekļiem;

5) tāda darījuma apstiprināšanu, ko sabiedrība slēdz ar padomes locekli;

6) sabiedrības statūtu apstiprināšanu un grozīšanu (izņemot gadījumu, kad statūtus apstiprina Ministru kabinets);

7) sabiedrības vērtspapīru emisiju un konversiju;

8) atlīdzības noteikšanu padomes locekļiem un revidentam;

9) pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu (izņemot gadījumu, kad statūtus apstiprina Ministru kabinets);

10) sabiedrības reorganizāciju (izņemot gadījumu, kad statūtus apstiprina Ministru kabinets);

11) likvidatora iecelšanu un atcelšanu;

12) citiem šajā likumā paredzētajiem gadījumiem.

(2) Akcionāru sapulce pēc valdes lūguma izskata un pieņem lēmumu tādos valdes kompetencē esošajos jautājumos, kuru izlemšanai valdei nepieciešama padomes vai akcionāru sapulces iepriekšēja piekrišana (98.²³ pants).

98.³ pants. Akcionāra — valsts vai pašvaldības — kompetence

(1) Akcionārs — valsts vai pašvaldība — pieņem lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu vai turpināšanu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu valsts vārdā pieņem Ministru kabinets un pašvaldības vārdā — pašvaldības dome.

(3) Ja saskaņā ar likumu valsts sabiedrības statūtus apstiprina Ministru kabinets, tas pieņem arī lēmumus par:

1) sabiedrības reorganizāciju;

2) sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu un samazināšanu.

98.⁴ pants. Akcionāru sapulce

(1) Tiek sasauktas kārtējās akcionāru sapulces un ārkārtas akcionāru sapulces.

(2) Akcionāru sapulces sasauc valde, izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus.

98.⁵ pants. Kārtējā akcionāru sapulce un tās sasaukšanas kārtība

(1) Kārtējo akcionāru sapulci valde sasauc laikā, kas nodrošina iespēju gada pārskatu apstiprināt likumā paredzētajā termiņā.

(2) Ja valde nav sasaukusi kārtējo akcionāru sapulci paredzētajā termiņā, to sasauc padome ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā no dienas, kad valdei bija jāsasauc akcionāru sapulce.

(3) Ja padome nav sasaukusi kārtējo akcionāru sapulci šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā un termiņā, lēmumu par akcionāru sapulces sasaukšanu pieņem pats akciju turētājs ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā no dienas, kad padomei bija jāsasauc akcionāru sapulce.

98.⁶ pants. Ārkārtas akcionāru sapulce un tās sasaukšanas kārtība

(1) Ārkārtas akcionāru sapulci sa­sauc valde pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to rakstveidā pieprasa padome, revidents vai akciju turētājs.

(2) Ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanas ierosinātājs pieprasījumā norāda sapulces sasaukšanas iemeslus un darba kārtību. Pieprasījumu par sapulces sasaukšanu iesniedz valdei un padomei un paziņo par to revidentam un akciju turētājam.

(3) Valde sasauc ārkārtas akcionāru sapulci ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas dienas.

(4) Ja valde nav sasaukusi ārkārtas akcionāru sapulci šā panta trešajā daļā minētajā termiņā, to var sasaukt pats ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanas ierosinātājs.

(5) Ja izskatāmajā jautājumā lēmums jāpieņem steidzami, ārkārtas akcionāru sapulce sasaucama termiņā, kas nodrošina iespēju laikus saņemt paziņojumu par akcionāru sapulces sasaukšanu, kā arī akcionāru sapulces lēmumu projektus un citus materiālus. Šis termiņš nedrīkst būt īsāks par septiņām dienām. Steidzamību rakstveidā pamato tas, kurš ierosinājis steidzami sasaukt akcionāru sapulci.

98.⁷ pants. Akcionāru sapulces sa­sauk­šanas kārtība, ja sabiedrība cietusi zaudējumus

Akcionāru sapulces sasaukšana, ja sabiedrība cietusi zaudējumus, notiek Komerclikumā noteiktajā kārtībā.

98.⁸ pants. Akcionāru sapulces sasaukšanas kārtība, ja sabiedrība tiek likvidēta

(1) Ja pieņemts lēmums par sabiedrības likvidāciju, akcionāru sapulces sasauc likvidators.

(2) Kārtējo akcionāru sapulci likvidators sasauc laikā, kas nodrošina iespēju gada pārskatu apstiprināt likumā paredzētajā termiņā.

(3) Ārkārtas akcionāru sapulci sasauc likvidators pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to rakstveidā pieprasa revidents vai akciju turētājs.

(4) Ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanas ierosinātājs pieprasījumā norāda sapulces sasaukšanas iemeslus un darba kārtību. Pieprasījumu par sapulces sasaukšanu iesniedz likvidatoram un paziņo par to revidentam un akciju turētājam.

(5) Ja izskatāmajā jautājumā lēmums jāpieņem steidzami, ārkārtas akcionāru sapulce sasaucama šā likuma 98.⁶ panta piektajā daļā paredzētajā kārtībā.

(6) Ja likvidators nav sasaucis kārtējo vai ārkārtas akcionāru sapulci paredzētajā termiņā, to sasauc akciju turētājs.

(7) Ja likvidators nesasauc akcionāru sapulci bez pamatota iemesla, akcionāru sapulce var atcelt likvidatoru.

(8) Ja rodas strīds par to, vai likvidatora rīcībai ir pamatots iemesls, pierādīšanas pienākums ir likvidatoram.

98.⁹ pants. Paziņojums par akcionāru sapulces sasaukšanu

(1) Paziņojumu par akcionāru sapulces sasaukšanu valde nosūta akciju turētājam, visiem padomes locekļiem un revidentam ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sapulces.

(2) Ja sabiedrībā ir personāla akcijas, paziņojumu nosūta arī personāla akciju īpašniekiem.

(3) Paziņojumā norāda akcionāru sapulces norises vietu un laiku, sapulces veidu, institūciju, kura pieprasījusi sasaukt sapulci, akcionāru sapulces darba kārtību, lēmumu projektus, kā arī citas ziņas, kas saistītas ar sapulces sasaukšanu un norisi.

(4) Ja akcionāru sapulce tiek sasaukta šā likuma 98.⁶ panta piektajā daļā minētajā kārtībā, sapulces sasaukšanas ierosinātājs nodrošina, lai akciju turētājs, padomes locekļi un revidents sapulces lēmumu projektus un citus materiālus saņemtu ne vēlāk kā trīs dienas pirms sapulces.

98.¹⁰ pants. Akcionāru sapulcē izskatāmie jautājumi un lēmumu pieņemšana

(1) Akcionāru sapulce var pieņemt lēmumus tikai tajos jautājumos, kuri norādīti šā likuma 98.⁹ pantā noteiktajā paziņojumā, izņemot šā panta otrajā daļā paredzētos gadījumus.

(2) Akcionāru sapulce var pieņemt lēmumus šādos jautājumos (arī tad, ja tie nav bijuši norādīti šā likuma 98.⁹ pantā noteiktajā paziņojumā):

1) padomes locekļu, likvidatora vai revidenta atsaukšana;

2) prasības celšana pret valdes un padomes locekļiem, likvidatoru vai revidentu, ja šajā pašā sapulcē izskatīts jautājums par sabiedrības gada pārskatu;

3) jauna akcionāru sapulces termiņa vai datuma noteikšana.

(3) Akcionāru sapulce var pieņemt lēmumus tikai tad, ja ir ievērots šajā likumā paredzētais akcionāru sapulces sasaukšanas laiks un veids.

98.¹¹ pants. Akcionāru sapulces norises kārtība

(1) Akciju turētāja pārstāvis atklāj un vada akcionāru sapulci.

(2) Akciju turētāja pārstāvis ieceļ akcionāru sapulces sekretāru (protokolētāju).

98.¹² pants. Akcionāru sapulces lēmumu pieņemšanas kārtība

(1) Akciju turētāja pārstāvis pēc jautājuma izskatīšanas paziņo savu lēmumu attiecībā uz izskatāmo jautājumu. Lēmums tiek fiksēts akcionāru sapulces protokolā.

(2) Ja sabiedrībā ir personāla akcijas, to īpašnieki nepiedalās lēmumu pieņemšanā un nebalso par sagatavotajiem lēmumu projektiem.

98.¹³ pants. Padomes uzdevumi

(1) Padomes uzdevumi ir šādi:

1) ievēlēt un atsaukt valdes locekļus, pastāvīgi kontrolēt valdes darbību;

2) noteikt atlīdzību valdes locekļiem;

3) uzraudzīt, lai sabiedrības lietas tiktu kārtotas saskaņā ar likumiem, statūtiem, akcionāru un akcionāru sapulces lēmumiem;

4) izskatīt sabiedrības gada pārskatu un valdes priekšlikumu par peļņas izlietošanu un kopā ar savu ziņojumu iesniegt tos akcionāru sapulcei;

5) pārstāvēt sabiedrību tiesā visās sabiedrības celtajās prasībās pret valdes locekļiem, kā arī valdes locekļu celtajās prasībās pret sabiedrību;

6) apstiprināt darījuma slēgšanu starp sabiedrību un valdes locekli vai revidentu;

7) iepriekš izskatīt visus jautājumus, kas ir akcionāra — valsts vai pašvaldības — kompetencē vai akcionāru sapulces kompetencē vai kas pēc valdes vai padomes locekļu ierosinājuma ieteikti izskatīšanai akcionāru sapulcē, un sniegt par tiem atzinumu.

(2) Padome iesniedz akcionāru sapulcei ziņojumu, kurā novērtēta sabiedrības darbība, un valdes ziņojumu, kā arī, ja nepieciešams, izsaka priekšlikumus par sabiedrības darbības uzlabošanu.

98.¹⁴ pants. Akciju sabiedrības padomes locekļu skaits, to iecelšana un atsaukšana

(1) Padomes sastāvā ir trīs locekļi.

(2) Padomes locekļus ieceļ un atsauc akcionāru sapulce. Ministru kabinets ieceļ un atsauc padomes locekļus, ja tas ir paredzēts likumā.

(3) Sabiedrības padomes loceklis vienlaicīgi var būt par kapitālsabiedrības padomes vai valdes locekli ne vairāk kā divās privātajās, publiski privātajās, valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībās.

(4) Par sabiedrības padomes locekli var būt fiziskā persona, kura pārvalda valsts valodu, kuras darba pieredze, izglītība un kvalifikācija nodrošina padomes locekļa uzdevumu profesionālu izpildi.

(5) Sabiedrības padomes loceklis nedrīkst saņemt atlaišanas pabalstu vai jebkāda cita veida kompensāciju, ja viņš tiek atsaukts no amata pirms termiņa beigām.

98.¹⁵ pants. Padomes sēžu sasaukšanas kārtība

(1) Tiesības pieprasīt padomes sēdes sasaukšanu ir katram padomes loceklim, valdei un akciju turētājam, motivējot sēdes sasaukšanas nepieciešamību un nolūku.

(2) Ja padomes sēdes darba kārtībā iekļauti šā likuma 98.¹³ panta pirmajā daļā minētie jautājumi, bet padome nav lemttiesīga tādēļ, ka sēdē nepiedalās nepieciešamais padomes locekļu skaits, šo jautājumu neizskatīšana padomes sēdē nav šķērslis, lai tos izskatītu akcionārs un akcionāru sapulce.

98.¹⁶ pants. Lēmumu pieņemšana un padomes sēdes protokola parakstīšana

(1) Padomes loceklis var balsot tikai tad, ja piedalās padomes sēdē.

(2) Padomes sēžu protokolus paraksta persona, kura vada padomes sēdi, sēdes protokolētājs, kā arī visi padomes locekļi, kas piedalās sēdē.

98.¹⁷ pants. Atlīdzības noteikšana padomes locekļiem

Atlīdzību padomes locekļiem nosaka akcionāru sapulce saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem atbilstoši sabiedrības (koncerna) lielumu raksturojošiem kritērijiem.

98.¹⁸ pants. Akciju sabiedrības valdes pārstāvība

(1) Valdes locekļi pārstāv sabiedrību kopīgi.

(2) Tipveida statūtos un sabiedrības statūtos nevar paredzēt, ka valdes locekļi pārstāv sabiedrību kopīgi ar prokūristu.

98.¹⁹ pants. Akciju sabiedrības valdes locekļu skaits un ierobežojumi valdes locekļiem

(1) Valdes locekļu skaitu nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem atbilstoši sabiedrības (koncerna) lielumu raksturojošiem kritērijiem.

(2) Sabiedrības valdes loceklis vienlaicīgi var būt par kapitālsabiedrības padomes vai valdes locekli ne vairāk kā divās privātajās, publiski privātajās, valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībās.

(3) Par sabiedrības valdes locekli var būt fiziskā persona, kura pārvalda valsts valodu, kuras darba pieredze, izglītība un kvalifikācija nodrošina valdes locekļa uzdevumu profesionālu izpildi.

(4) Ja sabiedrības valdes loceklis tiek atsaukts no amata pirms termiņa beigām un ja darba līgumā vai jebkurā citā ar viņu noslēgtā civiltiesiskā līgumā ir paredzēts atlaišanas pabalsts vai jebkāda cita veida kompensācija, tad viņam ir tiesības saņemt atlaišanas pabalstu vai kompensāciju līgumā noteiktajā apmērā, bet ne vairāk kā divu mēnešu atlīdzības apmērā.

98.²⁰ pants. Akciju sabiedrības valdes locekļu atsaukšanas kārtība

(1) Valdes locekli var atsaukt padome, ja tam ir svarīgs iemesls.

(2) Par svarīgu iemeslu jebkurā gadījumā uzskatāma rupja pilnvaru pārkāpšana, pienākumu neizpilde, likumā vai statūtos noteiktie šķēršļi šā amata ieņemšanai vai akcionāru sapulces izteiktā neuzticība.

98.²¹ pants. Atlīdzības noteikšana akciju sabiedrības valdes locekļiem

(1) Valdes loceklis saņem atlīdzību atbilstoši viņa pienākumu apjomam un sabiedrības saimnieciskajam stāvoklim.

(2) Valdes locekļa atlīdzību nosaka atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī sabiedriskajā sektorā strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēram, kurš noapaļots pilnos latos un kuram atbilstoši sabiedrības lielumu raksturojošiem kritērijiem var piemērot koeficientu, kas nedrīkst būt lielāks par 5. Valdes locekļa atlīdzību pārrēķina katru gadu un pārrēķināto atlīdzību sāk izmaksāt ar attiecīgā gada 1.aprīli. Sabiedrības lielumu raksturojošos kritērijus un atbilstoši sabiedrības lielumam atlīdzības noteikšanai piemērojamo maksimālo koeficientu nosaka Ministru kabinets.

98.²² pants. Akciju sabiedrības valdes locekļiem noteiktie papildu ierobežojumi

(1) Papildus Komerclikumā noteiktajiem ierobežojumiem akcionāru sapulce var noteikt, ka valdes loceklis nedrīkst būt darbinieks vai ieņemt vēlētus amatus citā komercsabiedrībā, valsts vai pašvaldības institūcijās, organizācijās un iestādēs.

(2) Tipveida statūtos var paredzēt citus ierobežojumus valdes locekļiem.

98.²³ pants. Akcionāru sapulces un padomes piekrišana valdes rīcībai

(1) Valde pieņem lēmumus visos sabiedrības darbības jautājumos, izņemot tos, kuros lēmumus saskaņā ar šo likumu un sabiedrības statūtiem pieņem attiecīgi akcionārs — valsts vai pašvaldība, akcionāru sapulce un padome.

(2) Valdei nepieciešama akcionāru sapulces iepriekšēja piekrišana šādu jautājumu izlemšanai:

1) līdzdalības iegūšana citās sabiedrībās, tās palielināšana vai samazināšana;

2) uzņēmuma iegūšana vai atsavināšana;

3) esošo darbības veidu pārtraukšana un jaunu darbības veidu uzsākšana.

(3) Tipveida statūtos var noteikt arī citus jautājumus, kuros valdei jāsaņem akcionāru sapulces iepriekšēja rakstveida piekrišana.

(4) Valdei ir nepieciešama iepriekšēja padomes piekrišana šādos jautājumos:

1) filiāļu un pārstāvniecību atvēršana vai slēgšana;

2) tādu darījumu slēgšana, kuri pārsniedz statūtos vai padomes lēmumos noteikto summu;

3) tādu aizdevumu izsniegšana, kuri nav saistīti ar sabiedrības parasto komercdarbību;

4) nekustamā īpašuma iegūšana, atsavināšana un apgrūtināšana ar lietu tiesībām;

5) kredītu izsniegšana sabiedrības darbiniekiem;

6) vispārīgo komercdarbības principu noteikšana.

(5) Tipveida statūtos var paredzēt arī citus jautājumus, kuru izlemšanai valdei jāsaņem iepriekšēja padomes piekrišana.

(6) Ja padome noraida valdes priekšlikumu šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētajos jautājumos, valdei ir tiesības nodot minētā jautājuma izskatīšanu akcionāru sapulcei, kura pieņem lēmumu attiecīgajā jautājumā.”

17. Papildināt likumu ar 99.¹ un 99.² pantu šādā redakcijā:

“99.¹ pants. Kapitālsabiedrības likvidācija, ja kapitālsabiedrībai ir deleģēta valsts pārvaldes uzdevumu izpilde

(1) Lēmumu par valsts kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu un deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu nodošanu iestādei pieņem Ministru kabinets, pamatojoties uz attiecīgās nozares ministra priekšlikumu.

(2) Lēmumu par pašvaldības kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu un deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu nodošanu iestādei pieņem pašvaldības dome.

(3) Lēmumu par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu un deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu nodošanu iestādei publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un paziņo visiem zināmajiem kapitālsabiedrības kreditoriem.

(4) Kapitālsabiedrības kreditori triju mēnešu laikā pēc šā panta trešajā daļā minētā lēmuma publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” ir tiesīgi pieteikt likvidatoram savus prasījumus.

99.² pants. Lēmums par kapitālsabiedrības likvidāciju un deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu nodošanu iestādei

Papildus Komerclikuma noteikumiem lēmumā par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu un deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu nodošanu iestādei nosaka:

1) kapitālsabiedrības darbības izbeigšanas mērķi un iestādi, kurai tiks nodota valsts pārvaldes uzdevumu izpilde;

2) darbības izbeigšanas nosacījumus;

3) termiņu, kādā valsts pārvaldes uzdevumi nododami iestādei;

4) uzdevumus tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādēm lēmuma izpildes nodrošināšanai;

5) saistības, kuru pārņemšana ir nepieciešama turpmākai valsts pārvaldes uzdevumu izpildei;

6) finanšu resursus un mantu, kas nepieciešama valsts pārvaldes uzdevumu izpildei.”

18. Izteikt 104.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Mantu, kas nav nepieciešama kreditoru prasījumu apmierināšanai, likvidators nav tiesīgs pārdot, ja vien lēmumā par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu nav noteikts citādi.”

19. Aizstāt 107.panta piektajā daļā un 108.panta trešajā daļā vārdus “privātā kapitālsabiedrība” ar vārdiem “publiski privātā vai privātā kapitālsabiedrība”.

20. Izteikt 109.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību reorganizācijas ceļā var pārveidot par publiski privātu kapitālsabiedrību šajā sadaļā noteiktajā kārtībā.”

21. Aizstāt 121.panta nosaukumā un pirmajā daļā, 124.panta nosaukumā un pirmās daļas 1.punktā, 129.panta otrajā daļā, I sadaļas nosaukumā un I nodaļas nosaukumā vārdus “privātā kapitālsabiedrība” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “publiski privātā kapitālsabiedrība vai privātā kapitālsabiedrība” (attiecīgā locījumā).

22. Aizstāt 130.pantā vārdus “privāto kapitālsabiedrību” ar vārdiem “publiski privāto kapitālsabiedrību vai privāto kapitālsabiedrību (turpmāk šajā sadaļā — privātā kapitālsabiedrība)”.

23. Izteikt 131.pantu šādā redakcijā:

“131.pants. Piesaistes veidi

Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība, nepārdodot kapitāla daļas, var kļūt par privāto kapitālsabiedrību:

1) palielinot kapitālsabiedrības pamatkapitālu ar īpašu mērķi (132.pants);

2) reorganizējot kapitālsabiedrību (133.pants);

3) nododot valsts vai pašvaldību kapitāla daļas bez atlīdzības attiecīgi valstij vai pašvaldībai (5. un 6.pants).”

24. Izteikt 133.pantu šādā redakcijā:

“133.pants. Kapitālsabiedrības reorganizācijas veidi

Reorganizācijas ceļā kapitālsabiedrība var kļūt par privāto kapitālsabiedrību:

1) pievienojot kapitālsabiedrību (turpmāk šajā sadaļā — kapitālsabiedrības pievienošana);

2) pievienojoties kapitālsabiedrībai (turpmāk šajā sadaļā — pievienošanās kapitālsabiedrībai);

3) saplūstot ar kapitālsabiedrību (turpmāk šajā sadaļā — saplūšana ar kapitālsabiedrību);

4) sadalot kapitālsabiedrību, ja iegūstošā kapitālsabiedrība jau ir privātā kapitālsabiedrība (turpmāk šajā sadaļā — pievienošanās privātajai kapitālsabiedrībai sadalīšanas rezultātā).”

25. Papildināt I sadaļu ar V¹ nodaļu šādā redakcijā: 

“V¹ nodaļa. Valdes un padomes veidošana publiski privātajā kapitālsabiedrībā

149.¹ pants. Publiski privātās kapitālsabiedrības pārvalde

(1) Publiski privātajā kapitālsabiedrībā netiek veidota padome.

(2) Publiski privātās kapitālsabiedrības akcionāru sapulce pilda padomes uzdevumus atbilstoši Komerclikuma 292.panta pirmajai daļai.

(3) Publiski privātās kapitālsabiedrības valdei ir jāsaņem akcionāru sapulces piekrišana Komerclikuma 294.panta pirmajā daļā noteikto jautājumu izlemšanai.

149.² pants. Publiski privātās kapitālsabiedrības valde

(1) Publiski privātās kapitālsabiedrības valdes locekļu skaitu un atlīdzību nosaka šā likuma 61., 94. un 96.pantā paredzētajā kārtībā un apmērā.

(2) Valdes loceklis vienlaicīgi var būt par padomes vai valdes locekli ne vairāk kā divās publiski privātajās, privātajās, valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībās.

(3) Ja publiski privātās kapitālsabiedrības valdes loceklis tiek atsaukts no amata pirms termiņa beigām un darba līgumā vai jebkurā citā ar viņu noslēgtā civiltiesiskā līgumā ir paredzēts atlaišanas pabalsts vai jebkāda cita veida kompensācija, viņam ir tiesības saņemt atlaišanas pabalstu vai kompensāciju līgumā noteiktajā apmērā, bet ne vairāk kā divu mēnešu atlīdzības apmērā.”

26. Izteikt I sadaļas VI nodaļu šādā redakcijā: 

“VI nodaļa. Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības reorganizācija par privāto kapitālsabiedrību

150.pants. Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības reorganizācijā iesaistītās kapitālsabiedrības

(1) Reorganizācijas procesā var iesaistīt tikai sabiedrības ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrības.

(2) Pievienošanas procesā iegūstošā sabiedrība ir valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība, bet pievienojamā sabiedrība ir kapitālsabiedrība, kura tiek pievienota.

(3) Pievienošanās procesā pievienojamā sabiedrība ir valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība, bet iegūstošā sabiedrība ir kapitālsabiedrība, kurai pievienojas.

(4) Saplūšanas procesā pievienojamās sabiedrības ir valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības vai valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības un privātā kapitālsabiedrība, bet iegūstošā sabiedrība ir jaundibināmā kapitālsabiedrība.

(5) Pievienošanās privātajai sabiedrībai sadalīšanas rezultātā ir process, kurā valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība ir sadalāmā sabiedrība un sadalītā sabiedrība ir pievienojamā sabiedrība, bet iegūstošā sabiedrība ir privātā kapitālsabiedrība.

151.pants. Lēmums par reorganizācijas uzsākšanu

(1) Pamatojoties uz kapitāla daļu turētāja ierosinājumu un attiecīgā ministra priekšlikumu, Ministru kabinets izdod rīkojumu par valsts kapitālsabiedrības reorganizācijas uzsākšanu, nosakot, kuru kapitālsabiedrību var pievienot valsts kapitālsabiedrībai.

(2) Pašvaldības dome pieņem lēmumu par pašvaldības kapitālsabiedrības reorganizāciju, nosakot, kuru kapitālsabiedrību var pievienot pašvaldības kapitālsabiedrībai.

(3) Pamatojoties uz kapitāla daļu turētāja ierosinājumu un attiecīgā ministra priekšlikumu, Ministru kabinets izdod rīkojumu par valsts kapitālsabiedrības reorganizācijas uzsākšanu, nosakot, kurai kapitālsabiedrībai var pievienot valsts kapitālsabiedrību.

(4) Pašvaldības dome pieņem lēmumu par pašvaldības kapitālsabiedrības reorganizāciju, nosakot, kurai kapitālsabiedrībai var pievienot pašvaldības kapitālsabiedrību.

(5) Pamatojoties uz kapitāla daļu turētāja ierosinājumu un attiecīgā ministra priekšlikumu, Ministru kabinets izdod rīkojumu par valsts kapitālsabiedrības reorganizācijas uzsākšanu, nosakot, ar kuru kapitālsabiedrību saplūdīs valsts kapitālsabiedrība.

(6) Pašvaldības dome pieņem lēmumu par pašvaldības kapitālsabiedrības reorganizāciju, nosakot, ar kuru kapitālsabiedrību saplūdīs pašvaldības kapitālsabiedrība.

(7) Pamatojoties uz kapitāla daļu turētāja ierosinājumu un attiecīgā ministra priekšlikumu, Ministru kabinets izdod rīkojumu par valsts sabiedrības reorganizācijas uzsākšanu, nosakot, kurai kapitālsabiedrībai var pievienot valsts kapitālsabiedrību tās sadalīšanas rezultātā.

(8) Pašvaldības dome pieņem lēmumu par pašvaldības kapitālsabiedrības reorganizāciju, nosakot, kurai kapitālsabiedrībai var pievienot pašvaldības kapitālsabiedrību tās sadalīšanas rezultātā.

152.pants. Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības reorganizācijas nosacījumi

Ministru kabinets un pašvaldības dome ir tiesīgi noteikt reorganizācijas nosacījumus. Ja, reorganizējot valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību, izveidojas privāta kapitālsabiedrība, kurā kapitāla daļas vai akcijas pieder vairākām pašvaldībām vai valstij un pašvaldībai vai vairākām pašvaldībām, par reorganizācijas nosacījumiem kapitālsabiedrību dibinātāji vienojas pirms lēmuma pieņemšanas par reorganizācijas uzsākšanu.

153.pants. Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības reorganizācijas kārtība

(1) Reorganizācija notiek saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem, ievērojot šā likuma noteikumus.

(2) Reorganizācijas līgumā papildus norādāms termiņš, kad sasaucama privātās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulce. Ja valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība tiek reorganizēta pievienošanās vai saplūšanas rezultātā vai pievienojot to kapitālsabiedrībai sadalīšanās rezultātā, reorganizācijas līgumā papildus norādāmi valsts vai pašvaldības kapitāla daļas turētāja pārstāvji privātās kapitālsabiedrības valdē un padomē (ja tāda ir).

(3) Reorganizācijas līguma projektam pievienojams privātās kapitālsabied­rības statūtu grozījumu projekts un pilns statūtu teksts ar grozījumiem.

(4) Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība var nesagatavot reorganizācijas prospektu.

(5) Komerclikumā paredzēto lēmumu par valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības reorganizāciju (343.pants) pieņem un reorganizācijas līgumu paraksta kapitāla daļu turētājs.

(6) Valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētāja lēmumu par reorganizāciju tiesā nevar apstrīdēt Komerclikuma 346.panta pirmajā daļā minētās personas.

(7) Kapitālsabiedrības valde reorganizācijas līgumā noteiktajā termiņā sasauc tās privātās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulci, kura izveidosies reorganizācijas rezultātā. Sapulce apstiprina privātās kapitālsabiedrības statūtus, ievēlē pārraudzības institūciju un izpildinstitūciju un veic citas likumā paredzētās darbības. Privātās kapitālsabiedrības statūti apstiprināmi ar ne mazāk kā trim ceturtdaļām no klātesošo balsu skaita, un uz šādu sapulci attiecināmi šā likuma noteikumi, kas reglamentē attiecīgā veida kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces sasaukšanu un norisi. Dalībnieku (akcionāru) sapulces protokolā norādāmi tie dalībnieki (akcionāri), kuri balsojuši pret statūtu apstiprināšanu.

(8) Papildus Komerclikumā minētajiem dokumentiem, kas iesniedzami komercreģistra iestādei, lai tiktu izdarīts ieraksts par reorganizāciju, kapitālsabiedrība iesniedz arī šā likuma 151.pantā minēto Ministru kabineta rīkojumu vai pašvaldības domes (padomes) lēmumu.”

27. Papildināt pārejas noteikumus ar 38., 39., 40., 41., 42. un 43.punktu šādā redakcijā:

“38. Publiski privātās kapitālsabiedrības valdes locekļiem, kuri par tādiem iecelti līdz 2009.gada 1.septembrim, atbilstoši šā likuma 149.² panta pirmās daļas prasībām noteiktā atlīdzība tiek aprēķināta un izmaksāta, sākot ar 2009.gada 1.novembri.

39. Ja publiski privātajā kapitālsabiedrībā līdz 2009.gada 1.septembrim ir izveidota padome, dalībnieku (akcionāru) sapulce ne vēlāk kā līdz 2009.gada 1.novembrim atbilstoši šā likuma 149.¹ panta prasībām (par to, ka publiski privātajā kapitālsabiedrībā netiek veidota padome) izdara grozījumus sabiedrības statūtos.

40. Publiski privātās kapitālsabiedrības padomes locekļi uzskatāmi par atsauktiem no padomes ar 2009.gada 1.septembri.

41. Publiski privātās kapitālsabiedrības valdes locekļi līdz 2009.gada 1.oktobrim nodrošina to darbības atbilstību šā likuma 149.² panta otrās daļas prasībām. Ja publiski privātās kapitālsabiedrības pārvaldes institūcija pēc 2009.gada 1.oktobra konstatē, ka tās valdes loceklis pārkāpj šā likuma 149.² panta otrajā daļā noteiktos ierobežojumus, kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulce ne vēlāk kā līdz 2009.gada 15.novembrim izdara attiecīgus grozījumus kapitālsabiedrības pamatdokumentos.

42. Valsts vai pašvaldības akciju sabiedrībā, kura darbojas kā kredītiestāde vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, akcionāru sapulce ne vēlāk kā līdz 2009.gada 1.oktobrim atbilstoši šā likuma 98.¹⁴ panta pirmās daļas prasībām izdara nepieciešamos grozījumus sabiedrības statūtos un saskaņā ar likuma prasībām ieceļ sabiedrības padomes locekļus.

43. Valsts vai pašvaldības akciju sabiedrībā, kura darbojas kā kredītiestāde vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, padomes locekļiem, kuri par tādiem iecelti līdz 2009.gada 1.septembrim, atbilstoši šā likuma 98.¹⁷ panta prasībām noteiktā atlīdzība tiek aprēķināta un izmaksāta, sākot ar 2009.gada 1.oktobri.”

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.septembrī.

Likums Saeimā pieņemts 2009.gada 20.augustā.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2009.gada 27.augustā

 

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2009.gada 1.septembri.