ATSAUCĒ IETVERT:
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Ministru kabineta noteikumi Nr.950
Rīgā 2009.gada 25.augustā (prot. Nr.54 14.§)
Rīgā 2009.gada 25.augustā (prot. Nr.54 14.§)
Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība
Izdoti saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 13.panta pirmo daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka nelaimes gadījumu darbā (turpmāk – nelaimes gadījums) izmeklēšanas un uzskaites kārtību, lai nodrošinātu nelaimes gadījumu cēloņu noteikšanu un novēršanu, uzlabotu nodarbināto drošību un veselības aizsardzību darbā, veicinātu nelaimes gadījumā cietušajai personai paredzētās apdrošināšanas atlīdzības saņemšanu, kā arī nodrošinātu nelaimes gadījumu uzskaiti atbilstoši starptautiskajām prasībām.
2. Nelaimes gadījums šo noteikumu izpratnē ir darba vietā vienas darba dienas vai maiņas laikā noticis ārkārtējs notikums, pēc kura personai radušies veselības traucējumi vai pastāv veselības traucējumu iestāšanās varbūtība (inficēšanās risks), vai iestājusies iesaistītās personas nāve.
3. Atbilstoši šiem noteikumiem izmeklē un uzskaita nelaimes gadījumus, kas notikuši ar nodarbināto vai jebkuru citu personu, kura faktiskos apstākļos uzskatāma par nodarbināto, tai skaitā ar personām ražošanas vai mācību prakses laikā un personām, kuras tiek nodarbinātas saskaņā ar tiesas nolēmumu vai prokurora priekšrakstu par sodu, kā arī ar citiem darba ņēmējiem, kuri atbilstoši Darba aizsardzības likumam nav nodarbinātie, bet kuri saskaņā ar valsts sociālās apdrošināšanas jomas normatīvajiem aktiem ir pakļauti apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām (turpmāk – cietušais).
4. Noteikumi neattiecas uz nelaimes gadījumiem, kas notikuši:
4.1. ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm;
4.2. ar Aizsardzības ministrijas padotībā esošo struktūrvienību militārpersonām.
4.1. ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm;
4.2. ar Aizsardzības ministrijas padotībā esošo struktūrvienību militārpersonām.
5. Izmeklē nelaimes gadījumu, kurā:
5.1. cietušajam iestājies darbspēju zaudējums uz laiku, kas ir ilgāks par vienu diennakti. Izmeklējot un reģistrējot minētos nelaimes gadījumus, ievēro atbilstošo nelaimes gadījumu izmeklēšanas un reģistrēšanas kārtību:
5.1.1. ja cietušajam iestājies darbspēju zaudējums uz laiku no vienas līdz trijām diennaktīm;
5.1.2. ja cietušajam iestājies darbspēju zaudējums uz laiku, kas ir ilgāks par trijām diennaktīm;
5.2. iestājusies cietušā nāve darba vietā vai cietušais miris darba vides faktoru iedarbības dēļ;
5.3. cietušo sakodis iespējami inficēts dzīvnieks vai insekts (piemēram, ērce), cietušais saskāries ar asinīm vai citiem šķidrumiem, vai priekšmetiem, kas ir inficēti vai ir iespējami inficēti, un pēc šīs saskares vai koduma ir konstatēts inficēšanās risks, arī ja nav iestājusies tūlītēja darbnespēja.
5.1. cietušajam iestājies darbspēju zaudējums uz laiku, kas ir ilgāks par vienu diennakti. Izmeklējot un reģistrējot minētos nelaimes gadījumus, ievēro atbilstošo nelaimes gadījumu izmeklēšanas un reģistrēšanas kārtību:
5.1.1. ja cietušajam iestājies darbspēju zaudējums uz laiku no vienas līdz trijām diennaktīm;
5.1.2. ja cietušajam iestājies darbspēju zaudējums uz laiku, kas ir ilgāks par trijām diennaktīm;
5.2. iestājusies cietušā nāve darba vietā vai cietušais miris darba vides faktoru iedarbības dēļ;
5.3. cietušo sakodis iespējami inficēts dzīvnieks vai insekts (piemēram, ērce), cietušais saskāries ar asinīm vai citiem šķidrumiem, vai priekšmetiem, kas ir inficēti vai ir iespējami inficēti, un pēc šīs saskares vai koduma ir konstatēts inficēšanās risks, arī ja nav iestājusies tūlītēja darbnespēja.
6. Nelaimes gadījumu izmeklēšana attiecas uz šo noteikumu 5.punktā minētajiem nelaimes gadījumiem, kas notikuši ar cietušo:
6.1. uzņēmuma teritorijā (darba vietā) darba laikā, ieskaitot darba laika pārtraukumus;
6.2. pildot darba vai dienesta pienākumus ārpus uzņēmuma teritorijas vai ārpus noteiktā darba laika, tai skaitā atrodoties komandējumā vai darba braucienā;
6.3. pārvietojoties starp objektiem, ja šī darbība saistīta ar darba vai dienesta pienākumiem, kā arī ar darba devēja rakstisku rīkojumu vai darba devēja uzdevumā darba vajadzībām izmantojot personisko transportlīdzekli;
6.4. atrodoties darba devēja valdījumā esošā transportlīdzeklī tiešā ceļā uz darbu vai no darba vai atrodoties darba devēja valdījumā esošā transportlīdzeklī maiņu starplaikā;
6.5. veicot jebkuru darbību darba devēja interesēs, kas nodrošina darba procesa netraucētu norisi vai vērsta uz darba devēja zaudējumu novēršanu vai cilvēka veselības un dzīvības glābšanu, arī ja nav bijis darba devēja rīkojums;
6.6. ja, cietušajam pildot darba pienākumus, vienreizēja (ne vairāk kā vienas darba maiņas laikā) darba vides riska faktoru iedarbība uz organismu izraisījusi akūtu slimību vai hroniskas slimības saasināšanos vai cietušā veselības traucējumus izraisījuši dzīvnieki vai kukaiņi, vai veselības traucējumi radušies dabas katastrofas rezultātā;
6.7. pie cita darba devēja viņa pilnvarotas personas vadībā vai veicot darba vai dienesta pienākumus darba devēja uzdevumā pie cita darba devēja (cita darba devēja teritorijā);
6.8. ja nav noslēgts darba līgums, bet Valsts darba inspekcija (turpmāk – inspekcija) konstatē, ka cietušais veicis darbu pie darba devēja.
6.1. uzņēmuma teritorijā (darba vietā) darba laikā, ieskaitot darba laika pārtraukumus;
6.2. pildot darba vai dienesta pienākumus ārpus uzņēmuma teritorijas vai ārpus noteiktā darba laika, tai skaitā atrodoties komandējumā vai darba braucienā;
6.3. pārvietojoties starp objektiem, ja šī darbība saistīta ar darba vai dienesta pienākumiem, kā arī ar darba devēja rakstisku rīkojumu vai darba devēja uzdevumā darba vajadzībām izmantojot personisko transportlīdzekli;
6.4. atrodoties darba devēja valdījumā esošā transportlīdzeklī tiešā ceļā uz darbu vai no darba vai atrodoties darba devēja valdījumā esošā transportlīdzeklī maiņu starplaikā;
6.5. veicot jebkuru darbību darba devēja interesēs, kas nodrošina darba procesa netraucētu norisi vai vērsta uz darba devēja zaudējumu novēršanu vai cilvēka veselības un dzīvības glābšanu, arī ja nav bijis darba devēja rīkojums;
6.6. ja, cietušajam pildot darba pienākumus, vienreizēja (ne vairāk kā vienas darba maiņas laikā) darba vides riska faktoru iedarbība uz organismu izraisījusi akūtu slimību vai hroniskas slimības saasināšanos vai cietušā veselības traucējumus izraisījuši dzīvnieki vai kukaiņi, vai veselības traucējumi radušies dabas katastrofas rezultātā;
6.7. pie cita darba devēja viņa pilnvarotas personas vadībā vai veicot darba vai dienesta pienākumus darba devēja uzdevumā pie cita darba devēja (cita darba devēja teritorijā);
6.8. ja nav noslēgts darba līgums, bet Valsts darba inspekcija (turpmāk – inspekcija) konstatē, ka cietušais veicis darbu pie darba devēja.
7. Cietušajam, kurš bijis nodarbināts ārvalstī, izsniegtos dokumentus, ar ko attiecīgās ārvalsts atbildīgā institūcija apliecina, ka cietušais cietis nelaimes gadījumā, pielīdzina šo noteikumu 31.punktā minētajam aktam par nelaimes gadījumu darbā, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
7.1. dokumentos ietvertā informācija nepārprotami apliecina, ka cietušais, par kuru tie izsniegti, ir cietis nelaimes gadījumā;
7.2. ārvalstīs izsniegtajiem dokumentiem ir pievienots notariāli apliecināts tulkojums latviešu valodā;
7.3. ir ievērota starptautiskajos līgumos un normatīvajos aktos par dokumentu īstuma apliecināšanu noteiktā kārtība.
7.1. dokumentos ietvertā informācija nepārprotami apliecina, ka cietušais, par kuru tie izsniegti, ir cietis nelaimes gadījumā;
7.2. ārvalstīs izsniegtajiem dokumentiem ir pievienots notariāli apliecināts tulkojums latviešu valodā;
7.3. ir ievērota starptautiskajos līgumos un normatīvajos aktos par dokumentu īstuma apliecināšanu noteiktā kārtība.
8. Cietušais vai persona, kura pārstāv cietušā intereses, šo noteikumu 7.punktā minētos dokumentus iesniedz inspekcijā. Inspekcija divu darbdienu laikā pēc dokumentu saņemšanas nosūta to kopijas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai.
9. Nelaimes gadījumu, kas noticis ar ārvalsts darba devēja Latvijā nodarbināto personu, izmeklē saskaņā ar šiem noteikumiem.
10. Inspekcija kontrolē, kā darba devējs veic nelaimes gadījumu izmeklēšanu un uzskaiti.
11. Inspekcija pēc savas iniciatīvas, ja tās rīcībā nonākuši jauni fakti par notikušo nelaimes gadījumu, vai pēc tiesībaizsardzības institūciju pieprasījuma ir tiesīga papildus izmeklēt nelaimes gadījuma apstākļus un no jauna sastādīt aktu par nelaimes gadījumu darbā (turpmāk – akts) (1.pielikums).
II. Nelaimes gadījumu izmeklēšanas vispārīgie jautājumi
12. Ja noticis nelaimes gadījums, nodarbinātie – cietušais un liecinieki – nekavējoties par to ziņo darba devējam, tiešajam darba vadītājam vai darba aizsardzības speciālistam. Ja cietušais un liecinieki nav nodarbinātie, viņi par nelaimes gadījumu ziņo inspekcijai.
13. Darba devējs, tiešais darba vadītājs vai darba aizsardzības speciālists un liecinieki nekavējoties nodrošina cietušajam pirmo palīdzību un medicīnisko palīdzību (nogādā cietušo ārstniecības iestādē vai izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību), vienlaikus nodarbināto cietušo vai personu, kura pārstāv viņa intereses, informē par tiesībām uz apdrošināšanas atlīdzību atbilstoši normatīvajiem aktiem par sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām.
14. Ja ir aizdomas par to, ka cietušais lietojis alkoholu vai citas psihotropas vielas un tas ir nelaimes gadījuma iemesls, un var būtiski mainīt izmeklēšanas rezultātu, cietušo uzreiz pēc pirmās palīdzības sniegšanas, ja nepieciešams, nosūta uz medicīnisko pārbaudi alkohola, narkotisko, toksisko vai psihotropo vielu ietekmes noteikšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtību.
15. Līdz nelaimes gadījuma izmeklēšanas sākumam notikuma vietu saglabā neskartu, ja tas neapdraud cilvēku dzīvību, veselību un vidi, neizraisa avāriju vai ugunsgrēku un netraucē darba procesu, izņemot šo noteikumu 59.punktā minētos gadījumus, kad notikuma vietu saglabā neskartu arī tad, ja tas traucē darba procesu.
16. Ja notikuma vietu nav iespējams saglabāt neskartu, uzreiz pēc pirmās palīdzības sniegšanas cietušajam situāciju nelaimes gadījuma vietā fiksē dokumentā, raksturojot nelaimes gadījuma vietu (piemēram, notikuma vietas shematisks attēlojums, fotogrāfija, detalizēts apraksts) un norādot dokumenta sagatavošanas datumu un laiku, kā arī dokumenta sagatavotāja vārdu un uzvārdu. Dokumentu paraksta tā sagatavotājs.
17. Pēc nelaimes gadījuma vai pēc informācijas saņemšanas par nelaimes gadījumu darba devējs vai inspekcija, ja cietušais nav nodarbinātais, no ārstniecības iestādes pieprasa šo noteikumu 18.punktā minēto izziņu par cietušā veselības traucējumu smaguma pakāpi (2.pielikums).
18. Ārstniecības iestāde triju dienu laikā pēc šo noteikumu 17.punktā minētā pieprasījuma saņemšanas bez maksas izsniedz izziņu par veselības traucējumu smaguma pakāpi. Izziņā norāda, vai veselības traucējumi ir vai nav smagi (atbilstoši šo noteikumu 19.punktam), kā arī nelaimes gadījumā cietušo ķermeņa daļu (atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajai klasifikācijai) un nelaimes gadījumā gūto veselības traucējumu veidu (atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajai klasifikācijai).
19. Smagi veselības traucējumi ir:
19.1. dzīvības apdraudējums (dzīvībai bīstami ir miesas bojājumi, kuri to nodarīšanas laikā vai turpmākajās stundās apdraud cietušā dzīvību neatkarīgi no medicīniskās palīdzības efektivitātes, slimības norises un iznākuma):
19.1.1. bojājumi, kas penetrē uz galvaskausa, krūšu un vēdera dobumu vai mugurkaula kanālu, arī ja nav iekšējo orgānu bojājumu;
19.1.2. slēgti un vaļēji galvaskausa velves vai pamatnes lūzumi, izņemot izolētus galvaskausa velves ārējās plātnītes lūzumus;
19.1.3. lielo asinsvadu – aortas, kopējās, ārējās un iekšējās miegartērijas, iegurņa, ciskas, paceles artērijas – un attiecīgi vēnu bojājumi;
19.1.4. perifēro asinsvadu – galvas, vidukļa, ekstremitāšu – bojājumi (dzīvībai bīstams asins zaudējums, kolapss, šoks), kurus kvalificē, ņemot vērā reālo dzīvības apdraudējumu katrā atsevišķā gadījumā;
19.1.5. ar objektīviem datiem apstiprināts intrakraniāls asinsizplūdums;
19.1.6. smags un vidēji smags smadzeņu bojājums vai smadzeņu sasitums, kas (pēc klīniskās izpausmes) lokalizējas smadzeņu stumbra daļā;
19.1.7. viena skriemeļa vai vairāku skriemeļu lūzumi, lūzumi ar mežģījumiem vai mežģījumi;
19.1.8. slēgti krūšu, vēdera un iegurņa dobuma orgānu, kā arī nieru bojājumi ar simptomiem, kas liecina, ka ir apdraudēta dzīvība;
19.1.9. III un IV pakāpes apdegumi, kas aptver ne mazāk par 10 % ķermeņa virsmas, II pakāpes apdegumi, kas aptver vairāk par 20 % ķermeņa virsmas, elpošanas ceļu apdegumi;
19.1.10. penetrējoši rīkles, balsenes, trahejas un barības vada bojājumi;
19.1.11. kakla orgānu saspiešana ar izteiktu asfiksijas parādību kompleksu (smadzeņu asins cirkulācijas traucējumi vai bezsamaņa, vai amnēzija);
19.1.12. citi bojājumi, kas izraisījuši dzīvībai bīstamu stāvokli, smagu šoku, kolapsu, tauku emboliju, dzīvībai bīstamu (akūtu) asins zaudējumu;
19.2. garo stobrkaulu – augšdelma, augšstilba, lielā lielkaula vai abu apakšdelma kaulu – lūzums;
19.3. iegurņa kaula lūzumi;
19.4. krūšu kaula vai triju un vairāk ribu lūzumi;
19.5. daudzu ķermeņa un locekļu skeleta kaulu vienlaicīgi lūzumi (arī bez smaga šoka);
19.6. slēgts vai atklāts lielo locītavu (pleca, elkoņa, spieķa kaula un plaukstas pamatnes, gūžas, ceļa, apakšstilba un pēdas) bojājums, ņemot vērā reālo dzīvības apdraudējumu (dzīvību apdraudoša asiņošana, smags šoks, akūta tauku embolija);
19.7. redzes vai dzirdes zaudējums vai abu ausu gliemežnīcu zaudējums;
19.8. balss zaudējums vai mēles zaudējums vidējās trešdaļas līmenī;
19.9. rokas vai kājas zaudējums (rokas vai kājas, arī plaukstas vai pēdas atdalījums no ķermeņa);
19.10. pirmā un otrā (I + II) pirksta, triju pirkstu (viens no tiem ir pirmais pirksts) vai četru pirkstu amputācija (abām rokām);
19.11. kāda cita orgāna vai orgānu sistēmas zaudējums vai orgāna funkcijas zaudējums (paralīze vai cits nefunkcionēšanas stāvoklis);
19.12. grūtniecības pārtraukšana (neatkarīgi no grūtniecības ilguma), izņemot gadījumus, ja grūtniecības pārtraukšanai ir cits cēlonis, kas nav saistīts ar darba vidi.
19.1. dzīvības apdraudējums (dzīvībai bīstami ir miesas bojājumi, kuri to nodarīšanas laikā vai turpmākajās stundās apdraud cietušā dzīvību neatkarīgi no medicīniskās palīdzības efektivitātes, slimības norises un iznākuma):
19.1.1. bojājumi, kas penetrē uz galvaskausa, krūšu un vēdera dobumu vai mugurkaula kanālu, arī ja nav iekšējo orgānu bojājumu;
19.1.2. slēgti un vaļēji galvaskausa velves vai pamatnes lūzumi, izņemot izolētus galvaskausa velves ārējās plātnītes lūzumus;
19.1.3. lielo asinsvadu – aortas, kopējās, ārējās un iekšējās miegartērijas, iegurņa, ciskas, paceles artērijas – un attiecīgi vēnu bojājumi;
19.1.4. perifēro asinsvadu – galvas, vidukļa, ekstremitāšu – bojājumi (dzīvībai bīstams asins zaudējums, kolapss, šoks), kurus kvalificē, ņemot vērā reālo dzīvības apdraudējumu katrā atsevišķā gadījumā;
19.1.5. ar objektīviem datiem apstiprināts intrakraniāls asinsizplūdums;
19.1.6. smags un vidēji smags smadzeņu bojājums vai smadzeņu sasitums, kas (pēc klīniskās izpausmes) lokalizējas smadzeņu stumbra daļā;
19.1.7. viena skriemeļa vai vairāku skriemeļu lūzumi, lūzumi ar mežģījumiem vai mežģījumi;
19.1.8. slēgti krūšu, vēdera un iegurņa dobuma orgānu, kā arī nieru bojājumi ar simptomiem, kas liecina, ka ir apdraudēta dzīvība;
19.1.9. III un IV pakāpes apdegumi, kas aptver ne mazāk par 10 % ķermeņa virsmas, II pakāpes apdegumi, kas aptver vairāk par 20 % ķermeņa virsmas, elpošanas ceļu apdegumi;
19.1.10. penetrējoši rīkles, balsenes, trahejas un barības vada bojājumi;
19.1.11. kakla orgānu saspiešana ar izteiktu asfiksijas parādību kompleksu (smadzeņu asins cirkulācijas traucējumi vai bezsamaņa, vai amnēzija);
19.1.12. citi bojājumi, kas izraisījuši dzīvībai bīstamu stāvokli, smagu šoku, kolapsu, tauku emboliju, dzīvībai bīstamu (akūtu) asins zaudējumu;
19.2. garo stobrkaulu – augšdelma, augšstilba, lielā lielkaula vai abu apakšdelma kaulu – lūzums;
19.3. iegurņa kaula lūzumi;
19.4. krūšu kaula vai triju un vairāk ribu lūzumi;
19.5. daudzu ķermeņa un locekļu skeleta kaulu vienlaicīgi lūzumi (arī bez smaga šoka);
19.6. slēgts vai atklāts lielo locītavu (pleca, elkoņa, spieķa kaula un plaukstas pamatnes, gūžas, ceļa, apakšstilba un pēdas) bojājums, ņemot vērā reālo dzīvības apdraudējumu (dzīvību apdraudoša asiņošana, smags šoks, akūta tauku embolija);
19.7. redzes vai dzirdes zaudējums vai abu ausu gliemežnīcu zaudējums;
19.8. balss zaudējums vai mēles zaudējums vidējās trešdaļas līmenī;
19.9. rokas vai kājas zaudējums (rokas vai kājas, arī plaukstas vai pēdas atdalījums no ķermeņa);
19.10. pirmā un otrā (I + II) pirksta, triju pirkstu (viens no tiem ir pirmais pirksts) vai četru pirkstu amputācija (abām rokām);
19.11. kāda cita orgāna vai orgānu sistēmas zaudējums vai orgāna funkcijas zaudējums (paralīze vai cits nefunkcionēšanas stāvoklis);
19.12. grūtniecības pārtraukšana (neatkarīgi no grūtniecības ilguma), izņemot gadījumus, ja grūtniecības pārtraukšanai ir cits cēlonis, kas nav saistīts ar darba vidi.
20. Ārstniecības iestādes, kurās cietušie vērsušies ar sūdzībām par veselības traucējumiem, ko izraisījis nelaimes gadījums, katru mēnesi līdz desmitajam datumam sniedz inspekcijai ziņas par cietušajiem iepriekšējā mēnesī, norādot cietušā vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu, mēnesi, datumu, darba vietu un veselības traucējuma smaguma pakāpi.
21. Nelaimes gadījumu izmeklē un aktu sastāda 15 darbdienu laikā pēc nelaimes gadījuma vai šo noteikumu 22.punktā minētās informācijas saņemšanas par nelaimes gadījumu, izņemot šo noteikumu 60.punktā minētos gadījumus, kad nelaimes gadījumu izmeklēšanu veic ilgākā laikposmā.
22. Ja par nelaimes gadījumu nav paziņots saskaņā ar šo noteikumu 12.punktu vai cietušajam šo noteikumu 5.1.apakšpunktā minētais darbspēju zaudējums iestājies vēlāk, nelaimes gadījuma izmeklēšanu uzsāk nekavējoties pēc cietušā rakstiska iesnieguma iesniegšanas darba devējam vai inspekcijai vai citas informācijas saņemšanas, kas liecina par notikušo nelaimes gadījumu.
23. Nelaimes gadījumu izmeklē darba devēja vai inspekcijas izveidota izmeklēšanas komisija vai atsevišķos šo noteikumu VI, VII vai VIII nodaļā minētajos gadījumos – darba aizsardzības speciālists vai darba devēja norīkota persona.
24. Nelaimes gadījumu izmeklē darba devēja izveidota izmeklēšanas komisija:
24.1. ja cietušajam konstatētie veselības traucējumi nav smagi;
24.2. ja ar nodarbināto notikušais nelaimes gadījums ir ceļu satiksmes negadījums;
24.3. ja nelaimes gadījums noticis ar profesionālu sportistu sporta spēles, sacensību vai treniņa laikā, kad nelaimes gadījuma iestāšanās risks ir tieši saistīts ar sportista profesionālo darbību un nav novēršams ar preventīviem pasākumiem, un cietušajam iestājušies smagi veselības traucējumi.
24.1. ja cietušajam konstatētie veselības traucējumi nav smagi;
24.2. ja ar nodarbināto notikušais nelaimes gadījums ir ceļu satiksmes negadījums;
24.3. ja nelaimes gadījums noticis ar profesionālu sportistu sporta spēles, sacensību vai treniņa laikā, kad nelaimes gadījuma iestāšanās risks ir tieši saistīts ar sportista profesionālo darbību un nav novēršams ar preventīviem pasākumiem, un cietušajam iestājušies smagi veselības traucējumi.
25. Nelaimes gadījumu izmeklē inspekcijas izveidota izmeklēšanas komisija:
25.1. ja noticis nelaimes gadījums ar personu, kas nav nodarbinātais, bet ir darba ņēmējs atbilstoši normatīvajiem aktiem par apdrošināšanu pret nelaimes gadījumu darbā un arodslimībām;
25.2. ja nav noslēgts darba līgums, bet inspekcija konstatē, ka cietušais veicis darbu pie attiecīgā darba devēja;
25.3. ja cietušajam konstatēti smagi veselības traucējumi, izņemot šo noteikumu 24.2. un 24.3.apakšpunktā minētos gadījumus;
25.4. ja iestājusies cietušā nāve, izņemot šo noteikumu 24.2.apakšpunktā minēto gadījumu.
25.1. ja noticis nelaimes gadījums ar personu, kas nav nodarbinātais, bet ir darba ņēmējs atbilstoši normatīvajiem aktiem par apdrošināšanu pret nelaimes gadījumu darbā un arodslimībām;
25.2. ja nav noslēgts darba līgums, bet inspekcija konstatē, ka cietušais veicis darbu pie attiecīgā darba devēja;
25.3. ja cietušajam konstatēti smagi veselības traucējumi, izņemot šo noteikumu 24.2. un 24.3.apakšpunktā minētos gadījumus;
25.4. ja iestājusies cietušā nāve, izņemot šo noteikumu 24.2.apakšpunktā minēto gadījumu.
26. Ja ir šaubas, vai cietušais ir sociāli apdrošināta persona, inspekcijas amatpersona pieprasa informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta, kas nekavējoties sniedz ziņas par to, vai cietušais ir darba ņēmējs, pašnodarbinātais vai ir reģistrējies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātājs.
27. Darba devēja izveidotajā izmeklēšanas komisijā ir ne mazāk kā divas personas. Izmeklēšanas komisijas sastāvā iekļauj:
27.1. darba devēja norīkotu personu;
27.2. darba aizsardzības speciālistu vai personu, kura pilda darba aizsardzības speciālista pienākumus;
27.3. nodarbināto uzticības personu vai darbinieku pārstāvi;
27.4. citus speciālistus, ja nepieciešams.
27.1. darba devēja norīkotu personu;
27.2. darba aizsardzības speciālistu vai personu, kura pilda darba aizsardzības speciālista pienākumus;
27.3. nodarbināto uzticības personu vai darbinieku pārstāvi;
27.4. citus speciālistus, ja nepieciešams.
28. Ja nelaimes gadījumā cietis nodarbinātais, kurš veic darba vai civildienesta pienākumus darba devēja uzdevumā pie cita darba devēja, izmeklēšanas komisiju izveido nodarbinātā darba devējs, bet tās sastāvā papildus šo noteikumu 27.punktā minētajām personām iekļauj tā darba devēja norīkotu personu, pie kura (kura uzņēmuma teritorijā) cietušais pildījis darba vai civildienesta pienākumus.
29. Izmeklēšanas komisiju, ko izveido inspekcija, vada inspekcijas amatpersona. Izmeklēšanas komisijas sastāvā iekļauj:
29.1. otru inspekcijas amatpersonu;
29.2. darba devēju vai darba devēja norīkotu personu;
29.3. nodarbināto uzticības personu vai darbinieku pārstāvi;
29.4. citus speciālistus, ja nepieciešams.
29.1. otru inspekcijas amatpersonu;
29.2. darba devēju vai darba devēja norīkotu personu;
29.3. nodarbināto uzticības personu vai darbinieku pārstāvi;
29.4. citus speciālistus, ja nepieciešams.
30. Izmeklēšanas komisija, darba aizsardzības speciālists vai cita darba devēja norīkota persona, kura izmeklē nelaimes gadījumu, ir tiesīga pieprasīt un saņemt no darba devēja nepieciešamos uzziņas materiālus, kā arī pieprasīt rakstiskus un mutiskus paskaidrojumus no darba devēja, nodarbinātajiem, lieciniekiem un cietušā saistībā ar nelaimes gadījumu. Mutiski sniegtie paskaidrojumi tiek noformēti rakstiski.
31. Pēc izmeklēšanas beigām, pamatojoties uz izmeklēšanā iegūtajiem materiāliem, sastāda aktu četros eksemplāros (papīra formā), izņemot šo noteikumu VI un VII nodaļā minēto gadījumu, kad aktu sastāda divos eksemplāros. Ja cietušajam iestājušies smagi veselības traucējumi vai nāve, papildu akta eksemplāru sastāda šo noteikumu 6.7.apakšpunktā minētajā gadījumā un gadījumā, ja izmeklēšanas laikā ir iegūtas ziņas, kuras norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Ja aktu sagatavo atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu, to sagatavo kā vienu elektroniskā dokumenta oriģinālu.
32. Ja nelaimes gadījumā cietuši vairāki nodarbinātie, aktu sastāda par katru cietušo vai bojāgājušo.
33. Noformējot aktu (1.pielikums):
33.1. neaizpilda 3., 4. un 5.punktu, ja cietušais nav nodarbinātais;
33.2. 6.punktā apraksta nelaimes gadījuma apstākļus, izklāstot, kā noticis nelaimes gadījums, raksturojot darba vietu un lietoto aprīkojumu vai iekārtas, kā arī norāda nelaimes gadījuma cēloņus un traumējošo faktoru (ar vārdiem) atbilstoši šo noteikumu 5.pielikumam;
33.3. ja nepieciešams, 7.punktā norāda būtisku papildinformāciju, tai skaitā par uzņēmuma darba aizsardzības sistēmas organizēšanu vai par izmeklēšanā atklātu darba aizsardzības prasību pārkāpumu, kas bijis tiešs cēlonis nelaimes gadījumam, norādot par šādu pārkāpumu atbildīgās personas;
33.4. ja dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu, aili “Akts sastādīts 20__.g. __. ______ ___ eksemplāros” un rekvizītu “paraksts” neaizpilda.
33.1. neaizpilda 3., 4. un 5.punktu, ja cietušais nav nodarbinātais;
33.2. 6.punktā apraksta nelaimes gadījuma apstākļus, izklāstot, kā noticis nelaimes gadījums, raksturojot darba vietu un lietoto aprīkojumu vai iekārtas, kā arī norāda nelaimes gadījuma cēloņus un traumējošo faktoru (ar vārdiem) atbilstoši šo noteikumu 5.pielikumam;
33.3. ja nepieciešams, 7.punktā norāda būtisku papildinformāciju, tai skaitā par uzņēmuma darba aizsardzības sistēmas organizēšanu vai par izmeklēšanā atklātu darba aizsardzības prasību pārkāpumu, kas bijis tiešs cēlonis nelaimes gadījumam, norādot par šādu pārkāpumu atbildīgās personas;
33.4. ja dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu, aili “Akts sastādīts 20__.g. __. ______ ___ eksemplāros” un rekvizītu “paraksts” neaizpilda.
34. Pamatojoties uz izmeklēšanas rezultātiem, aktā norāda, vai nelaimes gadījums ir vai nav darba vides faktoru iedarbības rezultāts.
35. Aktā norāda, ka nelaimes gadījums nav darba vides faktoru iedarbības rezultāts, ja izmeklēšanā noskaidrots, ka:
35.1. nelaimes gadījums, pēc kura ir iestājies darbspēju zaudējums vai nāve, ir tiešā cēloņsakarībā ar to, ka cietušais lietojis alkoholiskās, narkotiskās, toksiskās, psihotropās vai citas kaitīgas vielas vai to produktus, un nelaimes gadījumu nav izraisījusi minēto vielu izmantošana darbā vai attiecīgo vielu neatbilstoša glabāšana vai pārvietošana;
35.2. inspekcija, ņemot vērā ārstniecības iestādes izveidotas ārstu komisijas arodslimībās (turpmāk – ārstu komisija) atzinumā par nelaimes gadījumā darbā cietušā nāves iespējamo saistību ar darba apstākļiem (turpmāk – ārstu komisijas atzinums) (6.pielikums) norādīto, izvērtē, ka cietušā nāves cēlonis darba vietā nav darba vides faktoru iedarbības rezultāts;
35.3. izdarīta pašnāvība vai tās mēģinājums, un to apstiprina tiesībaizsardzības institūcijas;
35.4. nelaimes gadījums noticis, cietušajam izdarot noziedzīgu nodarījumu, un par to ir uzsākts kriminālprocess, izņemot gadījumu, ja pret cietušo uzsākts kriminālprocess par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, vadot transportlīdzekli;
35.5. nelaimes gadījums noticis pirms vai pēc darba laika, noteiktajā tehnoloģiskā procesa pārtraukumā, pusdienas pārtraukumā vai citā pārtraukumā un nav konstatēta darba vides riska faktoru iedarbība, izņemot gadījumus, ja cietušais saskaņā ar darba vai dienesta pienākumiem glābis citu personu vai īpašumu un novērsis draudošās briesmas;
35.6. nelaimes gadījums noticis strīda laikā, un tā cēlonis nav saistīts ar darba vai dienesta pienākumu pildīšanu.
35.1. nelaimes gadījums, pēc kura ir iestājies darbspēju zaudējums vai nāve, ir tiešā cēloņsakarībā ar to, ka cietušais lietojis alkoholiskās, narkotiskās, toksiskās, psihotropās vai citas kaitīgas vielas vai to produktus, un nelaimes gadījumu nav izraisījusi minēto vielu izmantošana darbā vai attiecīgo vielu neatbilstoša glabāšana vai pārvietošana;
35.2. inspekcija, ņemot vērā ārstniecības iestādes izveidotas ārstu komisijas arodslimībās (turpmāk – ārstu komisija) atzinumā par nelaimes gadījumā darbā cietušā nāves iespējamo saistību ar darba apstākļiem (turpmāk – ārstu komisijas atzinums) (6.pielikums) norādīto, izvērtē, ka cietušā nāves cēlonis darba vietā nav darba vides faktoru iedarbības rezultāts;
35.3. izdarīta pašnāvība vai tās mēģinājums, un to apstiprina tiesībaizsardzības institūcijas;
35.4. nelaimes gadījums noticis, cietušajam izdarot noziedzīgu nodarījumu, un par to ir uzsākts kriminālprocess, izņemot gadījumu, ja pret cietušo uzsākts kriminālprocess par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, vadot transportlīdzekli;
35.5. nelaimes gadījums noticis pirms vai pēc darba laika, noteiktajā tehnoloģiskā procesa pārtraukumā, pusdienas pārtraukumā vai citā pārtraukumā un nav konstatēta darba vides riska faktoru iedarbība, izņemot gadījumus, ja cietušais saskaņā ar darba vai dienesta pienākumiem glābis citu personu vai īpašumu un novērsis draudošās briesmas;
35.6. nelaimes gadījums noticis strīda laikā, un tā cēlonis nav saistīts ar darba vai dienesta pienākumu pildīšanu.
36. Ja darba devējs vai inspekcija saņem informāciju par to, ka šo noteikumu 35.4.apakšpunktā minētajā gadījumā kriminālprocess izbeigts pierādījumu trūkuma dēļ vai noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ, vai tiesa pasludinājusi attaisnojošu spriedumu, pēc kriminālprocesa izbeigšanas vai attaisnojošā sprieduma spēkā stāšanās aktu pārskata un akta sastādītāji vai citas darba devēja vai inspekcijas pilnvarotas personas sastāda jaunu aktu (ja iepriekšējā akta sastādītāji nevar sastādīt jaunu aktu).
37. Ja kāds no komisijas locekļiem nepiekrīt akta saturam, tajā izdara attiecīgu atzīmi par šīs personas piedalīšanos izmeklēšanā ar norādi, ka minētā persona sastādītajam aktam nepiekrīt, un līdz nelaimes gadījuma izmeklēšanas beigām un akta parakstīšanas brīdim aktam pievieno attiecīgās personas rakstiski noformētu viedokli, kurā ir paskaidroti šādas nostājas iemesli.
38. Pirmajam akta eksemplāram pievieno šādus izmeklēšanas materiālus:
38.1. rīkojumu par komisijas izveidošanu vai citu dokumentu, kas ir pamatojums nelaimes gadījuma izmeklēšanai un konkrētu personu iesaistīšanai nelaimes gadījuma izmeklēšanā;
38.2. izziņu par veselības traucējumu smaguma pakāpi;
38.3. cietušā, nodarbināto un liecinieku paskaidrojumus;
38.4. šo noteikumu 16.punktā minēto dokumentu, ja tāds sastādīts;
38.5. citus dokumentus, kas raksturo nelaimes gadījumu.
38.1. rīkojumu par komisijas izveidošanu vai citu dokumentu, kas ir pamatojums nelaimes gadījuma izmeklēšanai un konkrētu personu iesaistīšanai nelaimes gadījuma izmeklēšanā;
38.2. izziņu par veselības traucējumu smaguma pakāpi;
38.3. cietušā, nodarbināto un liecinieku paskaidrojumus;
38.4. šo noteikumu 16.punktā minēto dokumentu, ja tāds sastādīts;
38.5. citus dokumentus, kas raksturo nelaimes gadījumu.
39. Pēc nelaimes gadījuma izmeklēšanas darba devējs atkārtoti novērtē riskus attiecīgajā darba vietā un darba aizsardzības pasākumu plānā vai atsevišķā dokumentā paredz pasākumus nelaimes gadījuma cēloņu novēršanai, norādot atbildīgos par šiem pasākumiem un termiņus pasākumu veikšanai.
40. Pieļaujama atvieglota nelaimes gadījuma izmeklēšana saskaņā ar šo noteikumu V, VI , VII, VIII un IX nodaļu, ja:
40.1. notikušais nelaimes gadījums ir ceļu satiksmes negadījums;
40.2. tiek izmeklēts šo noteikumu 5.3.apakšpunktā minētais nelaimes gadījums, kurā ir konstatēts inficēšanās risks, bet nav iestājusies tūlītēja darbnespēja;
40.3. cietušajam iestājies darbspēju zaudējums uz laiku no vienas līdz trijām diennaktīm;
40.4. noticis nelaimes gadījums ar profesionālu sportistu sporta spēles, sacensību vai treniņa laikā, kad nelaimes gadījuma iestāšanās risks ir tieši saistīts ar sportista profesionālo darbību un nav novēršams ar preventīviem pasākumiem, izņemot nelaimes gadījumu, kad iestājusies cietušā nāve;
40.5. nelaimes gadījums noticis ārvalstīs, bet par to nav sastādīts šo noteikumu 7.punktā minētais dokuments, kas pielīdzināms aktam.
40.1. notikušais nelaimes gadījums ir ceļu satiksmes negadījums;
40.2. tiek izmeklēts šo noteikumu 5.3.apakšpunktā minētais nelaimes gadījums, kurā ir konstatēts inficēšanās risks, bet nav iestājusies tūlītēja darbnespēja;
40.3. cietušajam iestājies darbspēju zaudējums uz laiku no vienas līdz trijām diennaktīm;
40.4. noticis nelaimes gadījums ar profesionālu sportistu sporta spēles, sacensību vai treniņa laikā, kad nelaimes gadījuma iestāšanās risks ir tieši saistīts ar sportista profesionālo darbību un nav novēršams ar preventīviem pasākumiem, izņemot nelaimes gadījumu, kad iestājusies cietušā nāve;
40.5. nelaimes gadījums noticis ārvalstīs, bet par to nav sastādīts šo noteikumu 7.punktā minētais dokuments, kas pielīdzināms aktam.
41. Papildu prasības nelaimes gadījumu izmeklēšanai saskaņā ar šo noteikumu IV nodaļu paredzētas gadījumā, ja cietušajam konstatēti smagi veselības traucējumi vai iestājusies cietušā nāve.
III. Nelaimes gadījumu reģistrēšana un uzskaite
42. Ja nelaimes gadījumu izmeklē darba devēja izveidota izmeklēšanas komisija, darba aizsardzības speciālists vai darba devēja norīkota persona, darba devējs visus akta eksemplārus ar pievienotajiem materiāliem septiņu darbdienu laikā pēc akta sastādīšanas iesniedz inspekcijā vai nosūta inspekcijai nelaimes gadījuma reģistrēšanai, izņemot šo noteikumu VI un VII nodaļā minēto gadījumu, kad inspekcijā aktu nereģistrē.
43. Darba devējs var neiesniegt aktu papīra formā, ja aktu un tā pielikumus sagatavo atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu un iesniedz elektroniski.
44. Ja inspekcija pēc akta saņemšanas konstatē, ka nelaimes gadījums ir izmeklēts un attiecīgie dokumenti sagatavoti, neievērojot šos noteikumus, izmeklēšanas materiālos nav pievienoti visi nepieciešamie dokumenti vai dokumentos ir atklātas neprecizitātes, kas maina vai var mainīt izmeklēšanas rezultātu, inspekcija ir tiesīga nereģistrēt nelaimes gadījumu un triju darbdienu laikā pēc akta saņemšanas nosūtīt to atpakaļ darba devējam vai, ja akts iesniegts reģistrēšanai elektroniski, nosūtīt elektroniski ziņu darba devējam, ka akts nav reģistrēts. Šādā gadījumā inspekcija pieprasa:
44.1. precizēt attiecīgos dokumentus, kuros atklātas neprecizitātes;
44.2. pievienot papildu dokumentus, kas raksturo nelaimes gadījumu;
44.3. atkārtoti izmeklēt nelaimes gadījumu.
44.1. precizēt attiecīgos dokumentus, kuros atklātas neprecizitātes;
44.2. pievienot papildu dokumentus, kas raksturo nelaimes gadījumu;
44.3. atkārtoti izmeklēt nelaimes gadījumu.
45. Ja inspekcija saskaņā ar šo noteikumu 44.punktu nereģistrē nelaimes gadījumu, darba devējs 10 darbdienu laikā atbilstoši inspekcijas pieprasījumam novērš atklātās neprecizitātes, pievieno papildu dokumentus vai atkārtoti izmeklē nelaimes gadījumu un atkārtoti iesniedz vai nosūta visus akta eksemplārus ar pievienotajiem materiāliem inspekcijai nelaimes gadījuma reģistrēšanai.
46. Ja pēc atkārtotas izmeklēšanas inspekcija konstatē, ka nav novērstas nepilnības nelaimes gadījuma izmeklēšanā un dokumentu sagatavošanā, inspekcija ir tiesīga nelaimes gadījumu nereģistrēt un norīkot inspekcijas amatpersonu atkārtotai nelaimes gadījuma izmeklēšanai.
47. Ja nelaimes gadījumu izmeklējusi darba devēja izveidota izmeklēšanas komisija, darba aizsardzības speciālists vai darba devēja norīkota persona, inspekcija pēc nelaimes gadījuma reģistrēšanas:
47.1. vienu akta eksemplāru glabā inspekcijā;
47.2. ja aktā norādīts, ka nelaimes gadījums ir darba vides faktoru iedarbības rezultāts, vienu akta eksemplāru papīra vai elektroniska dokumenta formā nosūta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai;
47.3. pirmo akta eksemplāru ar pievienotajiem materiāliem un pārējos eksemplārus izsniedz vai vienas darbdienas laikā nosūta darba devējam. Darba devējs glabā pirmo akta eksemplāru un pievienotos materiālus.
47.1. vienu akta eksemplāru glabā inspekcijā;
47.2. ja aktā norādīts, ka nelaimes gadījums ir darba vides faktoru iedarbības rezultāts, vienu akta eksemplāru papīra vai elektroniska dokumenta formā nosūta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai;
47.3. pirmo akta eksemplāru ar pievienotajiem materiāliem un pārējos eksemplārus izsniedz vai vienas darbdienas laikā nosūta darba devējam. Darba devējs glabā pirmo akta eksemplāru un pievienotos materiālus.
48. Darba devējs pēc reģistrētā akta un pievienoto materiālu saņemšanas vienu akta eksemplāru triju darbdienu laikā izsniedz vai nosūta:
48.1. cietušajam vai personai, kura pārstāv viņa intereses;
48.2. ja cietušajam konstatēti smagi veselības traucējumi vai iestājusies cietušā nāve:
48.2.1. šo noteikumu 6.7.apakšpunktā minētajā gadījumā – darba devējam, pie kura (kura uzņēmuma teritorijā) noticis nelaimes gadījums;
48.2.2. kopā ar izmeklēšanas materiālu apliecinātām kopijām – tai Valsts policijas teritoriālajai iestādei, kuras darbības zonā noticis nelaimes gadījums, ja izmeklēšanas laikā ir iegūtas ziņas, kuras norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Attiecīgā Valsts policijas teritoriālā iestāde pēc minēto dokumentu izskatīšanas pieņem lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu vai atteikumu uzsākt kriminālprocesu, vai dokumentu pievienošanu lietai un par pieņemto lēmumu paziņo personai, kas bija iesniegusi ziņas par iespējamo noziedzīgo nodarījumu.
48.1. cietušajam vai personai, kura pārstāv viņa intereses;
48.2. ja cietušajam konstatēti smagi veselības traucējumi vai iestājusies cietušā nāve:
48.2.1. šo noteikumu 6.7.apakšpunktā minētajā gadījumā – darba devējam, pie kura (kura uzņēmuma teritorijā) noticis nelaimes gadījums;
48.2.2. kopā ar izmeklēšanas materiālu apliecinātām kopijām – tai Valsts policijas teritoriālajai iestādei, kuras darbības zonā noticis nelaimes gadījums, ja izmeklēšanas laikā ir iegūtas ziņas, kuras norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Attiecīgā Valsts policijas teritoriālā iestāde pēc minēto dokumentu izskatīšanas pieņem lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu vai atteikumu uzsākt kriminālprocesu, vai dokumentu pievienošanu lietai un par pieņemto lēmumu paziņo personai, kas bija iesniegusi ziņas par iespējamo noziedzīgo nodarījumu.
49. Ja nelaimes gadījumu izmeklējusi inspekcija, pēc nelaimes gadījuma reģistrēšanas viens akta eksemplārs paliek inspekcijā, pārējos eksemplārus triju darbdienu laikā inspekcija nosūta:
49.1. pirmo akta eksemplāru ar pievienotajiem izmeklēšanas materiāliem – darba devējam;
49.2. vienu akta eksemplāru:
49.2.1. cietušajam vai personai, kura pārstāv viņa intereses;
49.2.2. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (papīra vai elektroniska dokumenta formā), ja aktā norādīts, ka nelaimes gadījums ir darba vides faktoru iedarbības rezultāts;
49.3. ja cietušajam konstatēti smagi veselības traucējumi vai iestājusies cietušā nāve:
49.3.1. šo noteikumu 6.7.apakšpunktā minētajā gadījumā vienu akta eksemplāru – darba devējam, pie kura (kura uzņēmuma teritorijā) noticis nelaimes gadījums;
49.3.2. vienu akta eksemplāru un izmeklēšanas materiālu apliecinātas kopijas – tai Valsts policijas teritoriālajai iestādei, kuras darbības zonā noticis nelaimes gadījums, ja izmeklēšanas laikā ir iegūtas ziņas, kuras norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Attiecīgā Valsts policijas teritoriālā iestāde pēc minēto dokumentu izskatīšanas pieņem lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu vai atteikumu uzsākt kriminālprocesu, vai dokumentu pievienošanu lietai, par pieņemto lēmumu paziņojot personai, kas bija iesniegusi ziņas par iespējamo noziedzīgo nodarījumu.
49.1. pirmo akta eksemplāru ar pievienotajiem izmeklēšanas materiāliem – darba devējam;
49.2. vienu akta eksemplāru:
49.2.1. cietušajam vai personai, kura pārstāv viņa intereses;
49.2.2. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (papīra vai elektroniska dokumenta formā), ja aktā norādīts, ka nelaimes gadījums ir darba vides faktoru iedarbības rezultāts;
49.3. ja cietušajam konstatēti smagi veselības traucējumi vai iestājusies cietušā nāve:
49.3.1. šo noteikumu 6.7.apakšpunktā minētajā gadījumā vienu akta eksemplāru – darba devējam, pie kura (kura uzņēmuma teritorijā) noticis nelaimes gadījums;
49.3.2. vienu akta eksemplāru un izmeklēšanas materiālu apliecinātas kopijas – tai Valsts policijas teritoriālajai iestādei, kuras darbības zonā noticis nelaimes gadījums, ja izmeklēšanas laikā ir iegūtas ziņas, kuras norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Attiecīgā Valsts policijas teritoriālā iestāde pēc minēto dokumentu izskatīšanas pieņem lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu vai atteikumu uzsākt kriminālprocesu, vai dokumentu pievienošanu lietai, par pieņemto lēmumu paziņojot personai, kas bija iesniegusi ziņas par iespējamo noziedzīgo nodarījumu.
50. Pēc akta sastādīšanas un reģistrēšanas darba devējs iepazīstina ar nelaimes gadījuma izmeklēšanas materiāliem cietušo vai personu, kas pārstāv viņa intereses.
51. Darba devējs 30 dienu laikā pēc tam, kad nodarbinātais iesniedzis pārejošas darbnespējas lapu A, nosūta inspekcijai šo noteikumu 7.pielikumā norādīto paziņojumu par darba devēja zaudējumiem sakarā ar nelaimes gadījumu.
52. Nelaimes gadījumus, par kuriem sastādīts akts, darba devējs uzskaita un reģistrē nelaimes gadījumu darbā uzskaites žurnālā (8.pielikums), ņemot vērā, ka gadījumā, ja akts nav reģistrēts inspekcijā:
52.1. 4.ailē (“Reģistrācijas numurs Valsts darba inspekcijā”) norāda, ka akts inspekcijā nav reģistrēts;
52.2. 9.ailē (“Nelaimes gadījuma sekas”) attiecīgi norāda, ka pastāv inficēšanās risks bez darbspēju zaudējuma vai ka darbspēju zaudējums nepārsniedz trīs diennaktis.
52.1. 4.ailē (“Reģistrācijas numurs Valsts darba inspekcijā”) norāda, ka akts inspekcijā nav reģistrēts;
52.2. 9.ailē (“Nelaimes gadījuma sekas”) attiecīgi norāda, ka pastāv inficēšanās risks bez darbspēju zaudējuma vai ka darbspēju zaudējums nepārsniedz trīs diennaktis.
53. Inspekcija reģistrē un uzskaita Valsts darba inspekcijas integrētajā informācijas sistēmā visus valstī notikušos nelaimes gadījumus, par kuriem sastādīts akts, izņemot aktus, kas sastādīti šo noteikumu VI un VII nodaļā minētajos gadījumos, kad aktā norādīts, ka konstatēts inficēšanās risks vai ka darbspēju zaudējums ir uz laiku no vienas līdz trijām diennaktīm.
54. Inspekcija pēc nelaimes gadījuma reģistrācijas klasificē informāciju par nelaimes gadījumu. Informācijā par katru nelaimes gadījumu norāda nelaimes gadījumā cietušo ķermeņa daļu (3.pielikums), nelaimes gadījumā gūto veselības traucējumu veidu (4.pielikums), kā arī traumēšanas faktorus (5.pielikums).
55. Šo noteikumu 7.punktā minēto ārvalstīs notikušo nelaimes gadījumu inspekcija reģistrē pēc tam, kad cietušais vai persona, kura pārstāv viņa intereses, saskaņā ar šo noteikumu 7.punktu iesniedz dokumentus (to kopijas), kas apliecina nelaimes gadījumu.
56. Aktu un izmeklēšanas materiālus darba devējs glabā 45 gadus. Pēc tam tos nodod arhīvā atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu glabāšanu un nodošanu arhīvā.
57. Ja cietušais vai persona, kas pārstāv viņa intereses, darba devējs vai cita persona, kuras tiesības vai pienākumus skar sastādītais akts, nepiekrīt komisijas sastādītā akta saturam, tai ir tiesības mēneša laikā to apstrīdēt inspekcijas direktoram. Inspekcijas direktora lēmumu mēneša laikā pēc lēmuma spēkā stāšanās var pārsūdzēt tiesā.
IV. Papildu prasības nelaimes gadījuma izmeklēšanai, ja cietušajam konstatētie veselības traucējumi ir smagi vai iestājusies cietušā nāve
58. Darba devējs nodrošina, ka par nelaimes gadījumu, kad cietušajam iestājušies smagi vai iespējami smagi veselības traucējumi vai iestājusies cietušā nāve, nekavējoties telefoniski, rakstiski vai elektroniski tiek paziņots policijai un inspekcijai, norādot nelaimes gadījumā cietušā vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietu un amatu vai profesiju, darba devēju, kura nodarbinātais cietis nelaimes gadījumā, adresi, kur nelaimes gadījums noticis, un laiku, kad nelaimes gadījums noticis, sniedzot īsu notikušā aprakstu, kā arī norādot kontaktpersonu un kontakttālruni.
59. Ja cietušajam iestājušies smagi vai iespējami smagi veselības traucējumi vai iestājusies cietušā nāve, līdz nelaimes gadījuma izmeklēšanas sākumam notikuma vietu saglabā neskartu, ja tas neapdraud cilvēku dzīvību, veselību vai vidi, neizraisa avāriju vai ugunsgrēku.
60. Ja nelaimes gadījumā iestājusies cietušā nāve, izņemot gadījumu, ja cietušā nāve iestājusies ceļu satiksmes negadījumā, inspekcijas izveidotā izmeklēšanas komisija veic izmeklēšanu un sagatavo aktu:
60.1. 30 dienu laikā, ja netiek pieprasīts ārstu komisijas atzinums;
60.2. 80 dienu laikā, ja tiek pieprasīts ārstu komisijas atzinums;
60.3. izņēmuma gadījumā inspekcijas direktora noteiktajā pagarinātajā termiņā, ja paredzētajā laikā nav iespējams saņemt nepieciešamos dokumentus.
60.1. 30 dienu laikā, ja netiek pieprasīts ārstu komisijas atzinums;
60.2. 80 dienu laikā, ja tiek pieprasīts ārstu komisijas atzinums;
60.3. izņēmuma gadījumā inspekcijas direktora noteiktajā pagarinātajā termiņā, ja paredzētajā laikā nav iespējams saņemt nepieciešamos dokumentus.
61. Ja cietušais miris nelaimes gadījuma izraisītajā darbnespējas periodā, izmeklēšanas laiku skaita no cietušā nāves dienas, ja iepriekš nav veikta izmeklēšana saistībā ar cietušajam konstatētiem smagiem veselības traucējumiem.
62. Izmeklēšanas komisija papildus šo noteikumu 30.punktā noteiktajam ir tiesīga:
62.1. pieprasīt, lai darba devējs:
62.1.1. nodrošina iespēju veikt tehniskos aprēķinus un laboratoriskos mērījumus, bīstamo iekārtu pārbaudes, aprīkojuma un individuālo aizsardzības līdzekļu atbilstības izvērtēšanu normatīvajos aktos par darba aizsardzību un tirgus uzraudzību noteiktajā kārtībā (ekspertīzi), fotografēt bojātos objektus un notikuma vietu, kā arī veikt citas izmeklēšanai nepieciešamās darbības;
62.1.2. ja nepieciešams, nodrošina izmeklēšanā iesaistītās personas ar attiecīgu aizsargapģērbu, apaviem un citiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem;
62.2. pieprasīt no valsts institūcijām ar nelaimes gadījuma izmeklēšanu saistīto materiālu kopijas. Kriminālprocesa laikā ar krimināllietā esošiem materiāliem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā arī personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda Kriminālprocesa likumā paredzētajā kārtībā;
62.3. cietušā nāves gadījumā pieprasīt:
62.3.1. ārstam organizēt mirušā cilvēka ķermeņa nogādāšanu stacionārās ārstniecības iestādes patoloģijas nodaļā un veikt patologanatomisko izmeklēšanu;
62.3.2. ārstu komisijai izskatīt izmeklēšanas materiālus un sniegt ārstu komisijas atzinumu.
62.1. pieprasīt, lai darba devējs:
62.1.1. nodrošina iespēju veikt tehniskos aprēķinus un laboratoriskos mērījumus, bīstamo iekārtu pārbaudes, aprīkojuma un individuālo aizsardzības līdzekļu atbilstības izvērtēšanu normatīvajos aktos par darba aizsardzību un tirgus uzraudzību noteiktajā kārtībā (ekspertīzi), fotografēt bojātos objektus un notikuma vietu, kā arī veikt citas izmeklēšanai nepieciešamās darbības;
62.1.2. ja nepieciešams, nodrošina izmeklēšanā iesaistītās personas ar attiecīgu aizsargapģērbu, apaviem un citiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem;
62.2. pieprasīt no valsts institūcijām ar nelaimes gadījuma izmeklēšanu saistīto materiālu kopijas. Kriminālprocesa laikā ar krimināllietā esošiem materiāliem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā arī personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda Kriminālprocesa likumā paredzētajā kārtībā;
62.3. cietušā nāves gadījumā pieprasīt:
62.3.1. ārstam organizēt mirušā cilvēka ķermeņa nogādāšanu stacionārās ārstniecības iestādes patoloģijas nodaļā un veikt patologanatomisko izmeklēšanu;
62.3.2. ārstu komisijai izskatīt izmeklēšanas materiālus un sniegt ārstu komisijas atzinumu.
63. Darba devējs izmeklēšanas gaitā visos šo noteikumu 62.punktā minētajos jautājumos sadarbojas ar izmeklēšanas komisiju, tai skaitā inspekcijas amatpersonu, un pieaicinātajiem ekspertiem, kā arī sniedz nepieciešamo informāciju un atbalstu.
64. Ja cietušais miris darba vietā:
64.1. ārsts vai ārsta palīgs, kurš konstatē cietušā bioloģisko nāvi, gadījumā, ja netiek uzsākts kriminālprocess un netiek veikta tiesu medicīniskā ekspertīze, organizē mirušā patologanatomisko izmeklēšanu;
64.2. darba devējs nodrošina, ka inspekcijas amatpersona, kas ierodas notikuma vietā, saņem informāciju par personu, kas uzņēmusies mirušā transportēšanu, un šīs personas kontaktinformāciju (tālruņa numuru vai adresi).
64.1. ārsts vai ārsta palīgs, kurš konstatē cietušā bioloģisko nāvi, gadījumā, ja netiek uzsākts kriminālprocess un netiek veikta tiesu medicīniskā ekspertīze, organizē mirušā patologanatomisko izmeklēšanu;
64.2. darba devējs nodrošina, ka inspekcijas amatpersona, kas ierodas notikuma vietā, saņem informāciju par personu, kas uzņēmusies mirušā transportēšanu, un šīs personas kontaktinformāciju (tālruņa numuru vai adresi).
65. Inspekcijas amatpersona pēc informācijas saņemšanas par to, ka noticis nelaimes gadījums, kurā iestājusies cietušā nāve, nekavējoties ierodas notikuma vietā un, ņemot vērā atbilstoši šo noteikumu 64.2.apakšpunktam saņemto informāciju, nekavējoties noskaidro mirušā atrašanās vietu, kā arī to, vai tikusi vai tiks veikta patologanatomiskā izmeklēšana.
66. Ja konstatēta cietušā nāve, inspekcija no iestādes, kura veic mirušā patologanatomisko izmeklēšanu vai tiesu medicīnisko ekspertīzi, vienas darbdienas laikā pieprasa patologanatomisko aktu, kurā iekļauti laboratoriskie izmeklējumi, vai tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinuma izrakstu.
67. Iestāde, kura veic mirušā patologanatomisko izmeklēšanu vai tiesu medicīnisko ekspertīzi, 30 darbdienu laikā pēc inspekcijas pieprasījuma saņemšanas bez maksas izsniedz patologanatomiskās izmeklēšanas aktu, kurā iekļauti laboratoriskie izmeklējumi, vai tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinuma izrakstu, kurā norādīts nāves cēlonis, aprakstot anatomiskās izmaiņas orgānos, kas izraisījušas nāves iestāšanos, kā arī veikto analīžu rezultāti.
68. Ja patologanatomiskā izmeklēšana vai tiesu medicīniskā ekspertīze nav veikta, inspekcija pieprasa no Dzimtsarakstu nodaļas izziņu par personas nāves cēloni.
69. Pēc patologanatomiskās izmeklēšanas akta, kurā iekļauti laboratoriskie izmeklējumi, vai tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinuma izraksta saņemšanas, ja cietušā nāves cēloņa saistība ar darba vides riska faktoru iedarbību nav skaidra, inspekcija nosūta ārstu komisijai pieprasījumu izvērtēt nelaimes gadījumā cietušā nāves iespējamo saistību ar darba apstākļiem un darba vides riska faktoru ietekmi (9.pielikums), pievienojot ārstu komisijas atzinuma veidlapu un visu izmeklēšanas materiālu kopijas.
70. Ārstu komisija pēc pieprasījuma izvērtēt nelaimes gadījumā cietušā nāves iespējamo saistību ar darba apstākļiem un darba vides riska faktoru ietekmi un visu izmeklēšanas materiālu kopiju saņemšanas 30 dienu laikā izskata saņemtos dokumentus, sniedz ārstu komisijas atzinumu un nosūta to inspekcijai.
71. Pēc izmeklēšanas beigām izmeklēšanas komisija sastāda aktu un, ja nepieciešams, pirmajam eksemplāram papildus šo noteikumu 38.punktā minētajam pievieno šādus izmeklēšanas materiālus, kas saistīti ar nelaimes gadījumu:
71.1. dokumentus, kas raksturo nelaimes gadījumu, tai skaitā nelaimes gadījuma notikuma vietas plānu, shēmu, fotoattēlus, videomateriālus, ja tādi ir;
71.2. rīkojumus, lēmumus, instrukcijas un citus dokumentus, kas saistīti ar nelaimes gadījumu;
71.3. ziņas par cietušā instruktāžu un apmācību darba aizsardzībā, kas saistīta ar nelaimes gadījumu;
71.4. dokumentus par objekta tehniskā stāvokļa atbilstības novērtēšanu, darba vides riska novērtējumu uzņēmumā un darba aizsardzības preventīvo pasākumu plānu, darba vides bīstamo vai kaitīgo faktoru analīzes materiālus;
71.5. nāvi apliecinoša dokumenta kopiju;
71.6. tiesībaizsardzības institūcijas apstiprinājumu, ja ir izdarīta pašnāvība;
71.7. speciālistu un ekspertu atzinumus;
71.8. patologanatomisko aktu, kurā iekļauti laboratoriskie izmeklējumi, vai tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinuma izrakstu, kurā norādīts nāves cēlonis, aprakstot anatomiskās izmaiņas orgānos, kas izraisījušas nāves iestāšanos, kā arī veikto analīžu rezultāti;
71.9. ārstu komisijas atzinumu.
71.1. dokumentus, kas raksturo nelaimes gadījumu, tai skaitā nelaimes gadījuma notikuma vietas plānu, shēmu, fotoattēlus, videomateriālus, ja tādi ir;
71.2. rīkojumus, lēmumus, instrukcijas un citus dokumentus, kas saistīti ar nelaimes gadījumu;
71.3. ziņas par cietušā instruktāžu un apmācību darba aizsardzībā, kas saistīta ar nelaimes gadījumu;
71.4. dokumentus par objekta tehniskā stāvokļa atbilstības novērtēšanu, darba vides riska novērtējumu uzņēmumā un darba aizsardzības preventīvo pasākumu plānu, darba vides bīstamo vai kaitīgo faktoru analīzes materiālus;
71.5. nāvi apliecinoša dokumenta kopiju;
71.6. tiesībaizsardzības institūcijas apstiprinājumu, ja ir izdarīta pašnāvība;
71.7. speciālistu un ekspertu atzinumus;
71.8. patologanatomisko aktu, kurā iekļauti laboratoriskie izmeklējumi, vai tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinuma izrakstu, kurā norādīts nāves cēlonis, aprakstot anatomiskās izmaiņas orgānos, kas izraisījušas nāves iestāšanos, kā arī veikto analīžu rezultāti;
71.9. ārstu komisijas atzinumu.
72. Pēc Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras pieprasījuma inspekcija nosūta Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrai akta kopiju un informāciju par konstatētajiem darba aizsardzības reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, kas izraisījuši konkrēto nelaimes gadījumu un par kuriem atbildīgs ir darba devējs.
73. Darba devējs 30 dienu laikā pēc izmeklēšanas materiālu saņemšanas rakstiski paziņo inspekcijai par atbilstoši šo noteikumu 39.punktam veicamajiem pasākumiem nelaimes gadījuma cēloņu novēršanai.
V. Nelaimes gadījuma izmeklēšana, ja noticis ceļu satiksmes negadījums
74. Ja notikušais nelaimes gadījums ir ceļu satiksmes negadījums, neievēro šo noteikumu 15., 16.punktu, 33.2.apakšpunktu, 38. un 41.punktu, kā arī IV nodaļu.
75. Nelaimes gadījumu neatkarīgi no veselības traucējumu smaguma pakāpes, arī gadījumā, ja iestājusies cietušā nāve, izmeklē darba devēja izveidota izmeklēšanas komisija (izņemot gadījumu, ja cietušais nav nodarbinātais, bet ir sociāli apdrošināta persona, vai šo noteikumu 6.8.apakšpunktā minētajā gadījumā, ja nav noslēgts darba līgums un komisiju izveido inspekcija).
76. Noformējot aktu, tā 6.punktā norāda, ka noticis ceļu satiksmes negadījums, minot vietu, kur negadījums noticis, apraksta nelaimes gadījuma apstākļus, kā arī norāda (ar vārdiem) traumējošo faktoru atbilstoši šo noteikumu 5.pielikumam.
77. Akta pirmajam eksemplāram pievieno šādus izmeklēšanas materiālus:
77.1. rīkojumu par komisijas izveidošanu vai citu dokumentu, kas ir pamatojums nelaimes gadījuma izmeklēšanai un konkrēto personu iesaistīšanai nelaimes gadījuma izmeklēšanā;
77.2. izziņu par veselības traucējumu smaguma pakāpi vai nāvi apliecinoša dokumenta kopiju;
77.3. citus dokumentus, kas raksturo nelaimes gadījumu.
77.1. rīkojumu par komisijas izveidošanu vai citu dokumentu, kas ir pamatojums nelaimes gadījuma izmeklēšanai un konkrēto personu iesaistīšanai nelaimes gadījuma izmeklēšanā;
77.2. izziņu par veselības traucējumu smaguma pakāpi vai nāvi apliecinoša dokumenta kopiju;
77.3. citus dokumentus, kas raksturo nelaimes gadījumu.
VI. Nelaimes gadījuma izmeklēšana, ja konstatēts inficēšanās risks
78. Ja izmeklē nelaimes gadījumu, kurā ir konstatēts inficēšanās risks, bet nav iestājusies tūlītēja darbnespēja, neievēro šo noteikumu 15., 16., 17., 18., 19., 20., 22., 24., 25., 26., 27., 28., 29., 33., 37., 38., 39., 42., 43., 44., 45., 46., 47., 48., 49., 50., 51. un 54.punktu.
79. Nelaimes gadījumu izmeklē un aktu sastāda darba aizsardzības speciālists vai cita darba devēja norīkota persona, ja nepieciešams, pieaicinot lieciniekus. Aktu paraksta persona, kura izmeklē nelaimes gadījumu (komisijas vadītāja vietā), un liecinieki, ja tādi ir.
80. Ja nelaimes gadījums noticis ar nodarbināto, kurš veicis darba vai civildienesta pienākumus darba devēja uzdevumā pie cita darba devēja, nelaimes gadījumu saskaņā ar šo noteikumu 79.punktu izmeklē nodarbinātā darba devēja norīkota persona vai darba aizsardzības speciālists, kā liecinieku iekļaujot tā darba devēja pilnvarotu personu, pie kura cietušais pildījis darba vai civildienesta pienākumus.
81. Noformējot aktu, ievēro šādas prasības:
81.1. akta ievaddaļā, atzīmējot veselības traucējumu smaguma pakāpi, norāda, ka konstatēts inficēšanās risks;
81.2. neaizpilda akta 3., 4. un 5.punktu, ja cietušais nav nodarbinātais;
81.3. akta 6.punktā apraksta nelaimes gadījuma apstākļus, izklāstot, kā noticis nelaimes gadījums, raksturojot darba vietu un lietoto aprīkojumu, kā arī norāda nelaimes gadījuma cēloņus;
81.4. akta 7.punktā kā papildu informāciju norāda, ka tūlītēja darbnespēja nav iestājusies.
81.1. akta ievaddaļā, atzīmējot veselības traucējumu smaguma pakāpi, norāda, ka konstatēts inficēšanās risks;
81.2. neaizpilda akta 3., 4. un 5.punktu, ja cietušais nav nodarbinātais;
81.3. akta 6.punktā apraksta nelaimes gadījuma apstākļus, izklāstot, kā noticis nelaimes gadījums, raksturojot darba vietu un lietoto aprīkojumu, kā arī norāda nelaimes gadījuma cēloņus;
81.4. akta 7.punktā kā papildu informāciju norāda, ka tūlītēja darbnespēja nav iestājusies.
82. Aktu sastāda divos eksemplāros. Pirmajam akta eksemplāram, ja nepieciešams, pievieno dokumentus, kas raksturo nelaimes gadījumu.
83. Aktu nesūta reģistrēšanai inspekcijai, bet reģistrē darba devēja nelaimes gadījumu darbā uzskaites žurnālā (8.pielikums).
84. Pēc akta sastādīšanas un reģistrēšanas darba devējs iepazīstina ar nelaimes gadījuma izmeklēšanas materiāliem cietušo un uzticības personas.
85. Pirmo akta eksemplāru ar pievienotajiem materiāliem glabā darba devējs, bet otro akta eksemplāru izsniedz vai nosūta cietušajam.
86. Pēc nelaimes gadījuma izmeklēšanas darba devējs izvērtē atkārtotas risku novērtēšanas nepieciešamību, atkārtoti novērtē riskus (ja nepieciešams) un paredz pasākumus nelaimes gadījuma cēloņu novēršanai.
87. Ja cietušajam, kurš saskāries ar asinīm vai citiem šķidrumiem, vai priekšmetiem, kas ir inficēti vai ir iespējami inficēti, vēlāk apstiprinās inficēšanās fakts ar infekcijas slimību, ar kuru pastāvēja risks inficēties nelaimes gadījuma rezultātā, un iestājas darbspēju zaudējums, atkārtota nelaimes gadījuma izmeklēšana nav jāveic, bet sastādīto aktu par nelaimes gadījumu iesniedz ārstu komisijai arodslimības apstiprināšanai.
VII. Nelaimes gadījuma izmeklēšana, ja cietušajam darbspēju zaudējums ir uz laiku no vienas līdz trijām diennaktīm
88. Ja izmeklē nelaimes gadījumu, kurā cietušajam darbspēju zaudējums ir uz laiku no vienas līdz trijām diennaktīm, neievēro šo noteikumu 15., 16., 17., 18., 19., 24., 25., 26., 27., 28., 29., 33., 37., 38., 39., 42., 43., 44., 45., 46., 47., 48., 49., 50., 51., 54. un 102.punktu, kā arī V un VIII nodaļu.
89. Nelaimes gadījumu izmeklē un aktu sastāda darba aizsardzības speciālists vai cita darba devēja norīkota persona, ja nepieciešams, pieaicinot lieciniekus. Aktu paraksta persona, kura izmeklē nelaimes gadījumu (komisijas vadītāja vietā), un liecinieki, ja tādi ir.
90. Noformējot aktu, ievēro šādas prasības:
90.1. akta ievaddaļā, atzīmējot veselības traucējumu smaguma pakāpi, norāda, ka cietušajam veselības traucējumi nav smagi;
90.2. neaizpilda akta 3.punktu;
90.3. neaizpilda akta 4. un 5.punktu, ja cietušais nav nodarbinātais;
90.4. akta 6.punktā apraksta nelaimes gadījuma apstākļus, izklāstot, kā noticis nelaimes gadījums, raksturojot darba vietu un lietoto aprīkojumu, kā arī norāda nelaimes gadījuma cēloņus;
90.5. akta 7.punktā kā papildu informāciju norāda, ka darbnespēja ilgusi no vienas līdz trijām diennaktīm.
90.1. akta ievaddaļā, atzīmējot veselības traucējumu smaguma pakāpi, norāda, ka cietušajam veselības traucējumi nav smagi;
90.2. neaizpilda akta 3.punktu;
90.3. neaizpilda akta 4. un 5.punktu, ja cietušais nav nodarbinātais;
90.4. akta 6.punktā apraksta nelaimes gadījuma apstākļus, izklāstot, kā noticis nelaimes gadījums, raksturojot darba vietu un lietoto aprīkojumu, kā arī norāda nelaimes gadījuma cēloņus;
90.5. akta 7.punktā kā papildu informāciju norāda, ka darbnespēja ilgusi no vienas līdz trijām diennaktīm.
91. Aktu sastāda divos eksemplāros. Pirmajam akta eksemplāram, ja nepieciešams, pievieno dokumentus, kas raksturo nelaimes gadījumu.
92. Aktu nesūta reģistrēšanai inspekcijai, bet reģistrē darba devēja nelaimes gadījumu darbā uzskaites žurnālā (8.pielikums).
93. Pēc akta sastādīšanas un reģistrēšanas darba devējs iepazīstina ar nelaimes gadījuma izmeklēšanas materiāliem cietušo un uzticības personas.
94. Vienu akta eksemplāru ar pievienotajiem materiāliem glabā darba devējs, bet otru akta eksemplāru izsniedz vai nosūta cietušajam.
95. Pēc nelaimes gadījuma izmeklēšanas darba devējs izvērtē atkārtotas risku novērtēšanas nepieciešamību, atkārtoti novērtē riskus (ja nepieciešams) un paredz pasākumus nelaimes gadījuma cēloņu novēršanai.
VIII. Nelaimes gadījuma izmeklēšana, ja nelaimes gadījums noticisar profesionālu sportistu
96. Ja noticis nelaimes gadījums ar profesionālu sportistu sporta spēles, sacensību vai treniņa laikā un nelaimes gadījuma iestāšanās risks ir tieši saistīts ar sportista profesionālo darbību un nav novēršams ar preventīviem pasākumiem, izņemot nelaimes gadījumu, kad iestājusies cietušā nāve, neievēro šo noteikumu 15., 16., 33., 38., 39., 41.punktu un IV nodaļu.
97. Ja cietušā veselības traucējumi nav smagi, papildus šo noteikumu 96.punktā noteiktajam neievēro šo noteikumu 24., 27. un 28.punktu un nelaimes gadījumu izmeklē un aktu sastāda darba aizsardzības speciālists vai cita darba devēja norīkota persona, ja nepieciešams, pieaicinot lieciniekus (izņemot gadījumu, kad cietušais nav nodarbinātais, bet ir sociāli apdrošināta persona, vai šo noteikumu 6.8.apakšpunktā minētajā gadījumā, kad nav noslēgts darba līgums un kad komisiju izveido inspekcija). Aktu paraksta persona, kura izmeklē nelaimes gadījumu (komisijas vadītāja vietā), un liecinieki, ja tādi ir.
98. Noformējot aktu (1.pielikums):
98.1. neaizpilda akta 3. un 4.punktu, ja cietušais nav nodarbinātais;
98.2. neaizpilda akta 5.punktu;
98.3. akta 6.punktā norāda, ka noticis nelaimes gadījums ar profesionālu sportistu, minot, vai nelaimes gadījums noticis sporta spēles, sacensību vai treniņa laikā, apraksta nelaimes gadījuma apstākļus, kā arī norāda traumējošo faktoru (ar vārdiem) atbilstoši šo noteikumu 5.pielikumam;
98.4. akta 7.punktā kā papildu informāciju norāda, ka nelaimes gadījuma iestāšanās risks ir tieši saistīts ar sportista profesionālo darbību un nav novēršams ar preventīviem pasākumiem, ja konkrētajā gadījumā ir šādi apstākļi.
98.1. neaizpilda akta 3. un 4.punktu, ja cietušais nav nodarbinātais;
98.2. neaizpilda akta 5.punktu;
98.3. akta 6.punktā norāda, ka noticis nelaimes gadījums ar profesionālu sportistu, minot, vai nelaimes gadījums noticis sporta spēles, sacensību vai treniņa laikā, apraksta nelaimes gadījuma apstākļus, kā arī norāda traumējošo faktoru (ar vārdiem) atbilstoši šo noteikumu 5.pielikumam;
98.4. akta 7.punktā kā papildu informāciju norāda, ka nelaimes gadījuma iestāšanās risks ir tieši saistīts ar sportista profesionālo darbību un nav novēršams ar preventīviem pasākumiem, ja konkrētajā gadījumā ir šādi apstākļi.
99. Akta pirmajam eksemplāram pievieno šādus izmeklēšanas materiālus:
99.1. rīkojumu par komisijas izveidošanu vai citu dokumentu, kas ir pamatojums nelaimes gadījuma izmeklēšanai un konkrētu personu iesaistīšanai nelaimes gadījuma izmeklēšanā, ja cietušajam konstatēti smagi veselības traucējumi;
99.2. izziņu par veselības traucējumu smaguma pakāpi;
99.3. ja nepieciešams, citus dokumentus, kas raksturo nelaimes gadījumu.
99.1. rīkojumu par komisijas izveidošanu vai citu dokumentu, kas ir pamatojums nelaimes gadījuma izmeklēšanai un konkrētu personu iesaistīšanai nelaimes gadījuma izmeklēšanā, ja cietušajam konstatēti smagi veselības traucējumi;
99.2. izziņu par veselības traucējumu smaguma pakāpi;
99.3. ja nepieciešams, citus dokumentus, kas raksturo nelaimes gadījumu.
100. Pēc nelaimes gadījuma darba devējs izvērtē atkārtotas risku novērtēšanas nepieciešamību, atkārtoti novērtē riskus (ja nepieciešams) un paredz pasākumus nelaimes gadījuma cēloņu novēršanai.
IX. Ārvalstīs notikuša nelaimes gadījuma izmeklēšana
101. Ja nelaimes gadījums noticis ārvalstīs un tur nav veikta nelaimes gadījuma izmeklēšana, neievēro šo noteikumu 13., 14., 15., 16. un 17.punktu.
102. Lai veiktu nelaimes gadījuma izmeklēšanu un uzskaiti, pēc informācijas saņemšanas par nelaimes gadījumu darba devējs vai inspekcija gadījumā, kad cietušais nav nodarbinātais, no ārstniecības iestādes pieprasa šo noteikumu 18.punktā minēto izziņu par cietušā veselības traucējumu smaguma pakāpi. Izziņu par cietušā veselības traucējumiem var nepieprasīt, ja cietušajam ir izsniegts citas valsts ārstniecības iestādes dokuments, kas apliecina nelaimes gadījuma faktu un no kura ir iegūstama pietiekama informācija par veselības traucējumu smaguma pakāpi.
103. Ja ārvalstī ir izsniegti dokumenti, kas apliecina nelaimes gadījuma faktu, medicīniskās palīdzības sniegšanas faktu, vai citi dokumenti, kas saistīti ar nelaimes gadījumu, bet attiecīgās valsts atbildīgā institūcija nav sastādījusi šo noteikumu 7.punktā minēto dokumentu, veic nelaimes gadījuma izmeklēšanu atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai un minētos dokumentus izmanto kā izmeklēšanas materiālus, kurus pievieno aktam.
X. Noslēguma jautājumi
104. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 9.augusta noteikumus Nr.585 “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība” (Latvijas Vēstnesis, 2005, 126., 174.nr.; 2007, 37.nr.).
105. Noteikumi stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.
Ministru prezidents V.Dombrovskis
Labklājības ministrs U.Augulis
Labklājības ministrs U.Augulis
1.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 25.augusta noteikumiem Nr.950
Ministru kabineta
2009.gada 25.augusta noteikumiem Nr.950
Labklājības ministrs U.Augulis
2.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 25.augusta noteikumiem Nr.950
Ministru kabineta
2009.gada 25.augusta noteikumiem Nr.950
Labklājības ministrs U.Augulis
3.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 25.augusta noteikumiem Nr.950
Ministru kabineta
2009.gada 25.augusta noteikumiem Nr.950
Nelaimes gadījumā cietušo ķermeņa daļu klasifikācija
|
Kods |
Ķermeņa daļas nosaukums |
|
00 |
Cietušo ķermeņa daļu nav iespējams noteikt |
|
10 |
Galva (bez detalizēta uzskaitījuma) |
|
11 |
Galvas un galvaskausa nervi un asinsvadi, smadzeņu asinsvadi |
|
12 |
Sejas daļa |
|
13 |
Acs (acis) |
|
14 |
Auss (ausis) |
|
15 |
Zobi |
|
18 |
Galva, cietušas daudzas daļas |
|
19 |
Galva, citas daļas, kas nav iepriekš minētas |
|
20 |
Kakls (bez detalizēta uzskaitījuma) |
|
21 |
Kakls, neieskaitot mugurkaulu un kakla skriemeļus |
|
22 |
Kakls, citas daļas, kas nav iepriekš minētas |
|
30 |
Mugura (bez detalizēta uzskaitījuma) |
|
31 |
Mugura, ieskaitot mugurkaulu un muguras skriemeļus |
|
39 |
Mugura, citas daļas, kas nav iepriekš minētas |
|
40 |
Rumpis un orgāni (bez detalizēta uzskaitījuma) |
|
41 |
Krūškurvis, ribas (arī locītavas) un plecu lāpstiņas |
|
42 |
Krūšu daļa, ieskaitot orgānus |
|
43 |
Iegurnis un vēdera daļa, ieskaitot orgānus |
|
48 |
Rumpis, ievainotas daudzas vietas |
|
49 |
Rumpis, citas daļas, kas nav iepriekš minētas |
|
50 |
Augšējās ekstremitātes (bez detalizēta uzskaitījuma) |
|
51 |
Plecs un plecu locītavas |
|
52 |
Roka, ieskaitot elkoni |
|
53 |
Plauksta |
|
54 |
Rokas pirksts (pirksti) |
|
55 |
Delnas locītava |
|
58 |
Augšējās ekstremitātes, cietušas daudzas vietas |
|
59 |
Augšējās ekstremitātes, citas daļas, kas nav iepriekš minētas |
|
60 |
Apakšējās ekstremitātes (bez detalizēta uzskaitījuma) |
|
61 |
Gūža un gūžas locītava |
|
62 |
Kāja, ieskaitot celi |
|
63 |
Potīte |
|
64 |
Pēda |
|
65 |
Kājas pirksts (pirksti) |
|
68 |
Apakšējās ekstremitātes, skartas daudzas vietas |
|
69 |
Apakšējās ekstremitātes, citas daļas, kas nav iepriekš minētas |
|
70 |
Viss ķermenis (bez detalizēta uzskaitījuma) |
|
71 |
Viss ķermenis (sistēmiskā iedarbība) |
|
78 |
Cietušas daudzas ķermeņa vietas |
|
99 |
Citas ķermeņa daļas, kas nav iepriekš minētas |
Labklājības ministrs U.Augulis
4.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 25.augusta noteikumiem Nr.950
Ministru kabineta
2009.gada 25.augusta noteikumiem Nr.950
Nelaimes gadījumā gūto veselības traucējumu veidu klasifikācija
|
Kods |
Veselības traucējumu veids |
|
000 |
Ievainojuma veids nezināms vai nav norādīts |
|
010 |
Brūces un virspusēji ievainojumi |
|
011 |
Virspusēji ievainojumi |
|
012 |
Atvērtas brūces |
|
019 |
Citi brūču un virspusēju ievainojumu veidi |
|
020 |
Kaulu lūzumi |
|
021 |
Slēgti lūzumi |
|
022 |
Atklāti lūzumi |
|
029 |
Citi kaulu lūzumu veidi |
|
030 |
Izmežģījumi, sastiepumi un izstiepumi |
|
031 |
Izmežģījumi un muguras skriemeļu mežģījumi (subluksācijas) |
|
032 |
Sastiepumi un izstiepumi |
|
039 |
Citi izmežģījumu, sastiepumu un izstiepumu veidi |
|
040 |
Traumatiskas amputācijas (ķermeņa daļu zaudējums) |
|
050 |
Smadzeņu satricinājums un iekšējie ievainojumi |
|
051 |
Smadzeņu satricinājums un intrakraniālie ievainojumi |
|
052 |
Iekšējie ievainojumi |
|
059 |
Citi smadzeņu satricinājuma un iekšējo ievainojumu veidi |
|
060 |
Apdegumi, applaucējumi un apsaldējumi |
|
061 |
Apdegumi un applaucējumi (termālie) |
|
062 |
Ķīmiskie apdegumi |
|
063 |
Apsaldējumi |
|
069 |
Citi apdegumu, applaucējumu un apsaldējumu veidi |
|
070 |
Saindēšanās un infekcijas |
|
071 |
Akūtas saindēšanās |
|
072 |
Akūtas infekcijas |
|
079 |
Citi saindēšanās un infekciju veidi |
|
080 |
Slīkšana un asfiksija (nosmakšana) |
|
081 |
Asfiksija (nosmakšana) |
|
082 |
Slīkšana un neletāla iegrimšana |
|
089 |
Citi slīkšanas un asfiksijas veidi |
|
090 |
Skaņas un vibrācijas sekas |
|
091 |
Akūts dzirdes zudums |
|
099 |
Citas skaņas iedarbības un vibrācijas sekas |
|
100 |
Temperatūras galējību, gaismas un radiācijas sekas |
|
101 |
Karstuma un saules dūriens |
|
102 |
Radiācijas sekas (netermālas) |
|
103 |
Pazeminātas temperatūras sekas |
|
109 |
Citas temperatūras galējību, gaismas un radiācijas sekas |
|
110 |
Šoks |
|
120 |
Daudzi ievainojumi |
|
999 |
Citi ievainojumi, kas nav iepriekš minēti |
Labklājības ministrs U.Augulis
5.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 25.augusta noteikumiem Nr.950
Ministru kabineta
2009.gada 25.augusta noteikumiem Nr.950
Nelaimes gadījumus izraisošie traumēšanas faktori
|
10 |
Elektrostrāvas iedarbība, saskare ar karstumu, aukstumu, ar indīgām vielām |
|
11 |
Saskare ar elektrisko dzirksteli, zibens iedarbība |
|
12 |
Elektrostrāvas iedarbība (saskare ar elektriskiem kontaktiem) |
|
13 |
Saskare ar atklātu uguni, degošu priekšmetu vai vidi |
|
14 |
Saskare ar aukstu, saldētu priekšmetu, vidi |
|
15 |
Saskare ar indīgām vielām, ieelpojot tās |
|
16 |
Saskare ar indīgām vielām, absorbējot tās |
|
17 |
Saskare ar indīgām vielām, norijot tās |
|
19 |
Citi |
|
20 |
Noslīkšana, iegrimšana, ietīšana |
|
21 |
Noslīkšana šķidrumā |
|
22 |
Aprakšana cietā vielā |
|
23 |
Nosmakšana pēc saskares ar gāzi |
|
29 |
Citi |
|
30 |
Horizontāla vai vertikāla sadursme ar stacionāru objektu (cilvēks kustībā) |
|
31 |
Sasitums pēc kritiena no augstuma |
|
31 |
Sasitums, kas gūts pakrītot (vertikālā kustībā) |
|
32 |
Sadursme ar stacionāru objektu (horizontālā kustībā) |
|
39 |
Citi |
|
40 |
Kustībā esošu priekšmetu iedarbība |
|
41 |
Lidojoša priekšmeta iedarbība |
|
42 |
Krītoša priekšmeta iedarbība |
|
43 |
Piekarināta, šūpojoša priekšmeta iedarbība |
|
44 |
Rotējoša, kustībā esoša priekšmeta iedarbība |
|
45 |
Sadursme ar kustībā esošiem objektiem, arī transportlīdzekļiem (cietušais kustībā) |
|
46 |
Citi |
|
50 |
Saskare ar asu, smailu, raupju, nelīdzenu priekšmetu |
|
51 |
Saskare ar asu priekšmetu (naži, asmeņi) |
|
52 |
Saskare ar smailu priekšmetu (naglas, adatas) |
|
53 |
Saskare ar nelīdzenu raupju priekšmetu |
|
59 |
Citi |
|
60 |
Ievilkšana, saspiešana |
|
61 |
Ievilkšana, saspiešana iekārtas, objekta iekšienē |
|
62 |
Ievilkšana, saspiešana zem iekārtas vai cita objekta |
|
63 |
Ievilkšana, saspiešana starp objektiem |
|
64 |
Roku, kāju, pirkstu ievilkšana, saspiedums vai amputācija |
|
69 |
Citi |
|
70 |
Fiziskā vai garīgā spriedze, stress |
|
71 |
Fiziskā spriedze muskuļu un skeleta sistēmā |
|
72 |
Fiziskā spriedze trokšņu, gaismas, radiācijas iedarbības dēļ |
|
73 |
Garīgā spriedze, stress vai šoks |
|
79 |
Citi |
|
80 |
Cilvēku vai dzīvnieku uzbrukums |
|
81 |
Dzīvnieku kodums |
|
82 |
Kukaiņu kodums, dzēliens |
|
83 |
Citu personu fiziskā iedarbība (piemēram, sitiens, grūdiens, žņaugšana) |
|
89 |
Citi |
|
99 |
Pārējie |
Labklājības ministrs U.Augulis
6.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 25.augusta noteikumiem Nr.950
Ministru kabineta
2009.gada 25.augusta noteikumiem Nr.950
Labklājības ministrs U.Augulis
7.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 25.augusta noteikumiem Nr.950
Ministru kabineta
2009.gada 25.augusta noteikumiem Nr.950
Labklājības ministrs U.Augulis
8.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 25.augusta noteikumiem Nr.950
Ministru kabineta
2009.gada 25.augusta noteikumiem Nr.950
Nelaimes gadījumu darbā uzskaites žurnāls
|
Nr. |
Datums |
Reģistrācijas numurs Valsts darba inspekcijā* |
Cietušā nodarbinātā |
Īss nelaimes gadījuma un tā cēloņu apraksts |
Nelaimes gadījuma sekas |
|||
|
kad noticis nelaimes gadījums |
kad sastādīts akts par nelaimes gadījumu |
vārds, uzvārds |
personas kods |
amats |
||||
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
|
|
|
|
||||||
Piezīme.* Norāda, ja akts par nelaimes gadījumu darbā reģistrēts Valsts darba inspekcijā. Ja sastādīts akts par nelaimes gadījumu darbā, kad pastāvēja inficēšanās risks vai darbnespēja ilga no vienas līdz trijām diennaktīm, un akts nav reģistrēts Valsts darba inspekcijā, šajā ailē norāda, ka akts Valsts darba inspekcijā nav reģistrēts.
Labklājības ministrs U.Augulis
9.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 25.augusta noteikumiem Nr.950
Ministru kabineta
2009.gada 25.augusta noteikumiem Nr.950
Labklājības ministrs U.Augulis
