• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Koks mums var kalpot tūkstoš veidos (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.06.1999., Nr. 181 https://www.vestnesis.lv/ta/id/19666

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Kur radošiem cilvēkiem pulcēties? - Māmuļā

Vēl šajā numurā

03.06.1999., Nr. 181

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Koks mums var kalpot tūkstoš veidos

Turpinājums

no 1.lpp.

NIKOLAJS VEDERŅIKOVS, LZA akadēmiķis, — "Latvijas Vēstnesim"

RIMBULIS.JPG (66488 BYTES) Kā zināms, biomasa fotosintēzes rezultātā atjaunojas milzīgā daudzumā — 220 miljardi tonnu gadā, kas ir 20 reizes vairāk nekā naftas, ogļu un gāzes ikgadējā ieguve kopā. Un, protams, sauszemes galvenā biomasa ir koksne, kuras krājumus pasaulē lēš apmēram 350 miljardos kubikmetru.

Kā var izmantot koksni kā ķīmijas izejvielu? Pēc profesora Goldsteina (M. Irving Goldstein) aprēķiniem, izmantojot tikai trīs galvenos starpproduktus — furfurolu, etanolu un fenolu, ko iegūst attiecīgi no galvenajām koksnes sastāvdaļām (pentozāni, celuloze un lignīns), varēs saražot 95% no visiem sintētiskajiem materiāliem, kurus pašlaik iegūst no naftas.

Furfurolu jau tagad ražo vairāk nekā 100 rūpnīcas 19 valstīs, un kopējais ražošanas apjoms ir 300 000 tonnu gadā. ASV Kalifornijas štatā nesen nodibināta jauna firma, kuras galvenais darba virziens ir furfurola un tā atvasinājumu ražošanas attīstība. Jaunas furfurola rūpnīcas ir plānots būvēt tagad Ķīnā, Indijā, Ēģiptē un Irānā. Priekšprojekta aprēķini izstrādāti arī rūpnīcai Latvijā.

Etanolu no koksnes ražo 18 rūpnīcas (120 000 tonnu etanola gadā). Zinātnieki ASV, Kanādā, Zviedrijā un citās attīstītās valstīs tagad intensīvi strādā, lai radītu jaunas tehnoloģijas šī produkta iegūšanai no biomasas. Piemēram, Zviedrijā jau no 1983. gada tiek realizēta speciāla valsts programma ( Swedish Ethanol Development Foundation ), kuras ietvaros 45 miljoni Zviedrijas kronu (3,2 miljoni latu) 3 gadu laikā bija piešķirti zinātniskiem darbiem, lai izpētītu jaunas iespējas etanola iegūšanai no celulozi saturošām izejvielām, galvenokārt no koksnes.

Tātad atsevišķi furfurolu no koksnes un lauksaimniecības atliekām ražo jau 77 gadus, etanolu — 65 gadus, bet šo divu produktu kopēju ražošanu vienā procesā līdz šim uzskatīja pat par teorētiski neiespējamu. Tas tāpēc, ka furfurola veidošanās un celulozes destrukcijas kinētiskie parametri ir ļoti tuvi un furfurola iegūšanas laikā 40 — 50 procenti celulozes destruktējas, tā rezultātā izejvielas atlikumu līdz šīm varēja izmantot tikai kā kurināmo.

Mums izdevās izstrādāt jaunu teoriju, uz tās pamata mērķtiecīgi izmainīt procesa mehānismu un atrisināt šo problēmu. 1997.gadā, neraugoties uz smago ekonomisko situāciju Krievijā, Kirovas Bioķīmiskajā rūpnīcā pirmoreiz pasaules praksē šāds process ir palaists ražošanā. Kā izejvielu izmantojot lapkoku koksnes atliekas, tagad šī rūpnīca ražo furfurolu un etanolu vienā procesā ar labiem ekonomiskiem rādītājiem.

Par šo procesu jau izrādījušas interesi ASV, Kanādas un Ķīnas firmas, jo no izejvielas atlikuma pēc furfurola iegūšanas pēc jaunās tehnoloģijas var ražot ne tikai etanolu, bet arī kristālisko glikozi, itakonskābi, levoglukozānu un citus vērtīgus produktus. Tāpēc šis process, protams, attiecīgi modernizēts, XXI gadsimtā būs galvenais tehnoloģiskais veids, kā iegūt ķīmiskos produktus no biomasas.

Kas attiecas uz trešo galveno ķimikāliju iegūšanas no biomasas starpproduktu — fenolu, tad ekonomiski izdevīga tehnoloģija šī produkta ražošanai no koksnes vai no lignīna pagaidām nav izstrādāta, kaut eksperimentālos cehos daži varianti jau bija pārbaudīti. Bet lignīnu, ko iegūst kā blakusproduktu, ražojot celulozi, plaši izmanto kompozītmateriālu un keramikas izgatavošanā, celtniecībā un citur. Mūsu institūtā sadarbībā ar celulozes un papīra kombinātiem Slokā, Klaipēdā un Kaļiņingradā izstrādāti un pārbaudīti 15 jauni produkti no lignīna, kurus var efektīvi izmantot lauksaimniecībā, celtniecībā, ādu apstrādē un citās nozarēs.

Izmantojot savus teorētisko pētījumu rezultātus, Koksnes ķīmijas institūta zinātnieki izstrādājuši jaunas tehnoloģijas, piemēram, furfurola, levoglukozāna un kokogļu iegūšanai, jaunu celulozes un makulatūras balināšanas paņēmienu, jaunus putuplastu tipa izolācijas materiālus, ieguvuši jaunus produktus no mikrokristāliskas celulozes un no levoglukozāna, jaunus koksnes aizsardzības līdzekļus, koka un parketa lakas, medicīnas un veterinārijas preparātus, kosmētikas līdzekļus un citus vērtīgus produktus un materiālus. Tikai pēdējos četros gados saņemti 19 jauni patenti.

Daļa no šīm izstrādnēm jau tiek pārbaudīta praksē. Tā, piemēram, pēc jaunās kokogļu ražošanas tehnoloģijas, kas nodrošina ekoloģiski pieņemamu un enerģētiski autonomu procesu, kopš 1996.gada Latvijā strādā vairāk nekā 30 uzņēmumu, kuros 1998.gadā saražots 7200 tonnu kokogļu.

Institūtā izveidotas datu bāzes par celulozes, furfurola, kokogļu un citu produktu ražošanu pasaulē, uz kā pamata ar mūsu zinātnieku piedalīšanos ir veikti priekšprojekta aprēķini par jaunu celulozes un furfurola rūpnīcu būvi Latvijā.

Ar jaunas izstrādnes praktisku īstenošanu sekmīgi nodarbojas arī institūta zinātnisko darbinieku organizētas firmas: "Ritols", "Relika", "Medikamīna", "Alkra", "Biotehniskais centrs", "Silvanols". Institūtā ir izveidotas un sekmīgi strādā divas akreditētās testēšanas laboratorijas. Kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti ir organizēta koledža un uzsākta koksnes kompleksās pārstrādes studiju programmas realizācija, kas ļaus sagatavot jaunus speciālistus.

Tā, par spīti niecīgajam finansējumam, Koksnes ķīmijas institūta zinātnieki sekmīgi turpina attīstīt teorētisko un gatavot tehnoloģisko bāzi gaidāmajam jaunajam tehniskā progresa pavērsienam XXI gadsimtā, kad nevis nafta, bet koksne būs galvenā organiskā ķīmijas izejviela.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!