Ministru kabineta rīkojums Nr.581

Rīgā 2009.gada 25.augustā (prot. Nr.53 41.§)

Par Rīcības plānu nepilngadīgo aizsardzībai no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību 2010.–2013.gadam

1. Atbalstīt Rīcības plānu nepilngadīgo aizsardzībai no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību 2010.–2013.gadam (turpmāk – rīcības plāns).

2. Noteikt, ka atbildīgā par rīcības plāna īstenošanu ir Tieslietu ministrija.

3. Iesaistītajām institūcijām nodrošināt rīcības plāna īstenošanu piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Tieslietu ministrs M.Segliņš

(Ministru kabineta

2009.gada 25.augusta rīkojums Nr.581)

Rīcības plāna nepilngadīgo aizsardzībai no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību 2010.–2013.gadam kopsavilkums

I. Ievads

Pēdējos gados aizvien aktuālāks kļūst jautājums par sabiedrības (īpaši nepilngadīgo) aizsardzību pret noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar dzimumneaizskaramību (turpmāk – dzimumnoziegumi), šos noziedzīgos nodarījumus izdarījušo personu īpašas uzraudzības nepieciešamību un citiem pasākumiem, kas ļautu efektīvāk aizsargāt sabiedrību kopumā, īpaši sabiedrības jūtīgākās grupas.

Minēto iemeslu dēļ ir aktualizējies jautājums par to personu uzraudzības iespējām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kuras izdarījušas noziedzīgos nodarījumus pret tikumību un dzimumneaizskaramību (turpmāk – dzimum­noziedznieki), par šādas uzraudzības pastiprināšanu, tās veidiem un citām iespējām kontrolēt dzimumnoziedznieku dzīvesveidu, par profilaktiskajiem pasākumiem, lai novērstu šādus noziedzīgos nodarījumus vēl pirms to izdarīšanas.

Dzimumnoziedznieki valsts uzmanības lokā parasti nonāk tikai pēc tam, kad jau ir izdarījuši noziedzīgu nodarījumu un tiesībaizsardzības iestādes ir uzsākušas normatīvajos aktos noteiktās darbības. Tas nozīmē, ka dzimum­noziedznieki nonāk brīvības atņemšanas iestādē, kur šobrīd nav nekādu iespēju soda izpildes laiku izmantot, lai mainītu personas uzvedību un tādējādi novērstu dzimumnozieguma recidīvu pēc soda izciešanas (tādējādi samazinot sabiedrības, tai skaitā nepilngadīgo, apdraudējumu no šādiem noziedzīgiem nodarījumiem). Tāpēc ir nepieciešams veidot resocializācijas pasākumu kopumu soda izpildes laikā, lai maksimāli ietekmētu dzimumnoziedznieku uzvedības (un domāšanas) maiņu likumpaklausīgas uzvedības virzienā.

Šo personu resocializācija (sevišķi sociālās uzvedības korekcija) ir jāuzsāk brīvības atņemšanas iestādē, kad persona jau izcieš sodu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, bet tā noteikti ir jāturpina arī tad, kad persona ir izcietusi brīvības atņemšanas sodu un atgriezusies sabiedrībā.

II. Rīcības plāna izstrādes mērķis

Pasākumi, kas vērsti uz dzimumnoziedznieku resocializāciju gan soda izciešanas laikā, gan pēc tās, nevar būt vienīgie šajā jomā, jo būtiska nozīme ir arī dzimumnoziegumu profilaksei, kvalitatīvai noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanai un citiem pasākumiem.

Tādējādi ļoti būtiski ir izveidot visap­tverošu sistēmu, kas nodrošinātu dzimumnoziegumu profilaksi, notikušo noziegumu efektīvu izmeklēšanu, savlaicīgu palīdzību un atbalstu dzimumnoziegumos cietušajām personām, kā arī sabiedrības izglītošanu, informējot to par iespējām ziņot par notikušajiem dzimumnoziegumiem, kā arī veicinot sabiedrības spēju atpazīt dzimumnoziedz­niekus un to upurus. Liela nozīme ir arī ārstēšanas un resocializācijas procesam brīvības atņemšanas iestādē un Valsts probācijas dienestā.

2007.gada otrajā pusē Augstākajā tiesā tika apkopota tiesu prakse krimināllietās pēc Krimināllikuma 160.panta (Vardarbīga dzimumtieksmes apmierināšana) un 162.panta (Pavešana netiklībā). Tika secināts, ka vairumā gadījumu gan nepilngadīgie apsūdzētie, gan arī cietušie nāk no nelabvēlīgām ģimenēm. Bez tam apkopojumā konstatētas vairākas noziedzīgo nodarījumu kvalifikācijas problēmas un tiesas nevienveidīgā pieeja, risinot jautājumus par noziedzīgo nodarījumu kvalifikāciju. Piemēram, trūkst vienveidīgas izpratnes par atkārtota un turpināta noziedzīga nodarījuma pazīmēm, nav vienveidīgas izpratnes par personas bezpalīdzības stāvokli.

Bērna tiesību prioritāti un īpašu aizsardzību nosaka gan Latvijai saistošie starptautiskie normatīvie akti, gan nacionālie politikas plānošanas dokumenti un tiesību akti.

Ņemot vērā minēto problēmu aktualitāti, Tieslietu ministrija 2007.gada jūnijā–augustā organizēja diskusijas, kurās piedalījās pārstāvji no ieinteresētajām institūcijām. Diskusiju rezultātā Tieslietu ministrija ir izstrādājusi Rīcības plānu nepilngadīgo aizsardzībai no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību (turpmāk – rīcības plāns), lai novērstu vai mazinātu minēto apdraudējumu.

Rīcības plāns 2009.gada pavasarī tika pārstrādāts, ņemot vērā ekonomisko situāciju, un tajā ir apkopoti gan institūciju jau īstenotie pasākumi, gan plānoti jauni pasākumi, kas piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros ļautu samazināt minēto apdraudējumu.

III. Rīcības plāna īstenošanas rezultātā sasniedzamie rezultāti

Rīcības plānā ietverti četri galvenie virzieni, kas jāattīsta kompleksi:

1) profilakses pasākumi, sabiedrības izglītošana un iesaistīšana noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību ierobežošanā;

2) sodu politikas pilnveidošana;

3) to personu uzraudzības, ārstēšanas un resocializācijas prakses uzlabo­šana, kuras izdarījušas noziedzīgus nodarījumus pret tikumību un dzimum­neaizskaramību;

4) starpinstitucionālās sadarbības attīstīšana.

Rīcības plāns īstenojams par pasākumu īstenošanu atbildīgajām institūcijām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Tieslietu ministrs M.Segliņš