Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

— Jau trešo mēnesi esat šajā amatā. Vai piekritāt nešauboties?

— Tas bija liktenis. Kā vienmēr. Šaubījos. Taču piekritu. Bez paša piekrišanas tagad vairs amatos neizvirza. Ir citi laiki, bieži vien pat paši sevi izvirza un nemaz nekautrējas to darīt. Agrāk to uzskatītu par lielu nekaunību.

Piekritu kandidēt uz šo amatu, jo tam ir sava priekšvēsture. Kad sākās Atmoda, sākās cīņas par Latviešu biedrības namu, un šajā sakarā daži spēki centās pierādīt savas tiesības. Es kādā Radošo savienību padomes sēdē uzstājos un sacīju, ka desmit radošās savienības mazai, trūcīgai, nesen atjaunotai valstij ir pārāk liela greznība. Ka mums, radošiem cilvēkiem, vajadzētu apvienoties vienā saimē. Es teicu: "Mūsu vieta ir Māmuļā, kur tagad notiek šīs cīņas. Mums ir jāieņem Māmuļa. Tai ir jābūt mūsu mājai. Un pieminiet manus vārdus! Pēc gadiem desmit mēs tur būsim! Zem viena jumta." Laiks ritēja. Pirms dažiem gadiem te bija kāds saiets, kurā asi uzstājos. Pēterim Pētersonam tas gāja pie sirds, mēs ilgi runājāmies, un mūsu saruna turpinājās līdz vēlai naktij pie viņa mājās. Es toreiz jautāju, ko viņš tagad domā par manu pārliecību, ka Māmuļa ir īstā vieta, kur radošiem cilvēkiem pulcēties. Pētersons piekrita, sacīja, ka man esot taisnība, bet tas, protams, esot grūts ceļš. Tā nav tikai radošo cilvēku apvienošana, turklāt ne jau visus vajag apvienot. Taču te varētu veidoties kopēju uzskatu brālība. Šajā mājā ir jābūt mūsu kultūras un mākslas stabilitātei.

Tas ir liels darbs — veidot šo stabilitāti. Biedrības sastāvs arvien ir jāpapildina ar lieliem talantiem un spēcīgām personībām. Un tas arī notiek. Katrā mūsu domes sēdē es ar prieku uzņemu jaunus un jaunus biedrus. Mūsu vidū ir daudz akadēmiķu, zinātnieku, mākslinieku. Domes sēdē esam vienojušies, ka mūsu biedrība ir darba biedrība. Ko es saprotu ar vārdu "darba"? Mūsu pastāvēšana un darbošanās šeit ir trijos slāņos. Viens no tiem ir kultūras procesa rosināšana un vadīšana. Ļoti sasāpējis jautājums ir mūsu nacionālā dramaturģija. Ir iestājies tās panīkums. Un ne jau tādēļ, ka rakstnieki nestrādātu. Viņi raksta, taču viņu lugas teātri neņem.