Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 25.augustā

 

IeM: Par četros gados valstī paveikto narkomānijas apkarošanā 

Narkotisko un psihotropo vielu atkarības, kā arī šo vielu izplatības ierobežošanas un kontroles jomā pagājušajā gadā kopumā izlietoti vairāk nekā 4,2 miljoni latu, redzams Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par “Narkotisko un psihotropo vielu atkarības un izplatības ierobežošanas un kontroles valsts programmas 2005.–2008.gadam” īstenošanu”.

Šo ziņojumu par pēdējos četros gados valstī paveikto narkomānijas apkarošanas jomā iekšlietu ministre Linda Mūrniece 25.augustā nodeva izskatīšanai Ministru kabineta locekļiem.

Kā redzams valdībai iesniegtajā informatīvajā ziņojumā, kopumā 2008.gadā atbildīgās institūcijas narkomānijas apkarošanai tērējušas 4 164 954 latus, no kuriem tieši valsts programmā noteikto uzdevumu izpildei izlietoti 762 763 lati, savukārt 3 402 191 lats iztērēts, lai nodrošinātu citu pasākumu un uzdevumu īstenošanu, kas nav tieši attiecināmi uz konkrētiem valsts programmas uzdevumiem, taču saistīti ar atbildīgo institūciju funkcijām un veiktajiem pasākumiem nelegālo narkotiku un narkomānijas izplatības mazināšanā. Lielāko daļu no šīs kopsummas jeb 2,9 miljonus latu Iekšlietu ministrija, Finanšu ministrija un Tieslietu ministrija kopīgi tērējušas nelegālo vielu piedāvājuma samazināšanas uzdevumu izpildei, tostarp Latvijas cietumiem iegādājoties 400 kombinētos ekspertdiagnostikas testus narkotisko vielu noteikšanai, Rīgas Centrālcietumā uzstādot radioviļņu skenējošo sistēmu “Pro Vision” un “Checkpoint X-ray System PX 6.4”, kas ļauj novērst narkotisko vielu ienešanu ieslodzījuma vietā. Tāpat veikta virkne reidu narkotiku apkarošanai izklaides vietās un sagatavoti preventīvie pasākumi narkotisko vielu izplatības ierobežošanai skolās pusaudžu un jauniešu vidū. Par nepilniem 27 tūkstošiem latu Valsts policija iegādājusies narkotisko vielu ekspertīžu veikšanai nepieciešamo papildu tehniku, bet vēl par gandrīz pusmiljonu latu nodrošināta narkotisko un psihotropo vielu reibuma noteikšanas ekspertīžu veikšana.

Viens no valdības programmas virzieniem bija vērsts arī uz pieprasījuma mazināšanu, kas lielākoties saistīts ar atkarībā nonākušo personu rehabilitēšanu, īpaši pievēršot uzmanību atkarībā esošu bērnu sociālajai rehabilitācijai un reintegrācijai. Šā virziena ietvaros 2008.gadā katrā valsts rajonā izveidotas un uzturētas ambulatorās starpnozaru ārstēšanas komandas, kurās atkarībā nonākušajiem palīdzību sniedz ārsti, psihologi, sociālie darbinieki vai medmāsas. Tāpat Veselības ministrija kopīgi ar Izglītības un zinātnes ministriju organizējusi seminārus un kursus gan skolotājiem, gan vecākiem par narkotiku profilakses jautājumiem, izglītoti arī dažādu jomu veselības aprūpes speciālisti, kuriem izstrādātas rekomendācijas par narkotiskās un psihotropās vielas saturošo medikamentu lietošanu ārstniecībā.

Ziņojumā norādīts, ka kopumā pēdējo četru gadu laikā ir uzlabots un intensificēts ārstniecības iestāžu personāla un tiesībsargājošo iestāžu darbs narkomānijas apkarošanā, ļaujot arvien biežāk atklāt tos atkarībā nonākušos, kam nepieciešama palīdzība. Šajā laikā pakāpeniski palielinājies pirmreizēji ārstēto narkotiku lietotāju skaits – 2006.gadā no narkotisko vai psihotropo vielu atkarības vai pārmērīgas lietošanas tika ārstēti 390 pirmreizējie pacienti, 2007.gadā šāda diagnoze noteikta jau 611 personām, savukārt pērn – 645 personām. Tāpat audzis arī ar narkotisko vielu nelegālo apriti saistīto atklāto noziegumu skaits, kā arī par šādiem likumpārkāpumiem sodīto personu skaits, kas norāda uz tiesībsargājošo iestāžu darba rezultātu uzlabošanos. Atbilstoši IeM Informācijas centra datiem, valstī pērn reģistrēti 2495 šādi noziedzīgie nodarījumi, kas ir par gandrīz 70 procentiem vairāk nekā pirms gada un veido 4,2% no visiem reģistrētajiem noziegumiem. Savukārt pie kriminālatbildības par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar narkotisko vielu nelegālo apriti, 2008.gadā sauktas 1188 personas, kas ir par 71 procentu vairāk nekā gadu iepriekš (693) un divarpus reizes vairāk nekā 2006.gadā (335).

Valdības locekļiem iesniegtajā dokumentā skaidrots, ka šie dati norāda ne tik daudz uz narkotiku lietotāju skaita pieaugumu, bet gan galvenokārt uz 2007. un 2008.gadā ievērojami augušo policijas aktivitāti, vēršoties pret narkotisko vielu neatļautu lietošanu – policija pastāvīgi veikusi reidus izklaides vietās un dažādos pasākumos. Tādējādi secināts, ka tiesībsargājošajām iestādēm valsts programmas darbības laikā ir izdevies saglabāt kontroli pār nelegālo narkotiku tirgu Latvijā salīdzinoši stabilā stāvoklī, jo no visiem šajā jomā reģistrētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem procentuāli krasākais pieaugums novērojams tieši saistībā ar narkotiku glabāšanu personīgiem nolūkiem vai narkotiku neatļautu lietošanu atkārtoti gada laikā, līdz ar to kopējais ar narkotikām saistīto noziedzīgu nodarījumu skaits pieaudzis galvenokārt tikai uz šā veida likumpārkāpumu rēķina.

Nacionālā līmenī plānveida stratēģiski politiska pieeja narkotiku un narkomānijas izplatības mazināšanai Latvijā tika uzsākta 1998.gadā, kad ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskās narkotiku kontroles programmas palīdzību tika izstrādāta “Latvijas narkotiku kontroles un narkomānijas profilakses stratēģija 1999.– 2003.gadam”, kas tika pieņemta Ministru kabinetā 1999.gada 15.decembrī.

 

IeM: Par rīcības programmu cilvēku tirdzniecības novēršanai 2009.–2013.gadam 

Tā kā cilvēku tirdzniecība ir kļuvusi par globālu problēmu un pēc pievienošanās Šengenas līguma valstīm Latvija var kļūt ne tikai par cilvēku tirdzniecības upuru izcelsmes valsti, bet arī par tranzīta un pat upuru mērķa valsti, atbildīgajām institūcijām arī turpmākajos gados jāturpina darbs pie sabiedrības informēšanas par šiem jautājumiem, palīdzības sniegšanas upuriem un šīs organizētās noziedzības formas apkarošanas.

To nosaka 25.augustā valdības sēdē izskatītā un apstiprinātā Iekšlietu ministrijas sagatavotā rīcības programma cilvēku tirdzniecības novēršanai 2009.–2013.gadam.

Programmas galvenais mērķis ir sekmēt cilvēku tirdzniecības novēršanu, uzlabojot sabiedrības informētību par šo organizētās noziedzības formu un sniedzot atbalstu cilvēku tirdzniecības upuriem, kā arī pilnveidojot gan tiesībaizsardzības iestāžu darbu, gan sadarbību starp valsts iestādēm un nevalstiskajām organizācijām. Tiek plānots īpaši pastiprināt sadarbību ar pašvaldībām, lai attīstītu ielu sociālo darbu un veiksmīgāk atpazītu cilvēku tirdzniecības upurus, kas ir pirmais solis, lai persona varētu saņemt juridisko, sociālo un psiholoģisko palīdzību. Iecerēts uzlabot arī sadarbību ar Latvijas diplomātiskajām pārstāvniecībām ārvalstīs un nodrošināt pieejamu informāciju par cilvēku tirdzniecības upuru drošu atgriešanos, ko segtu no valsts budžeta līdzekļiem.

Programmā minētas arī aktivitātes cilvēku tirdzniecības problēmas aktualizēšanai gan interneta vidē, gan informatīvajām kampaņām un uzziņas materiāliem, kas ļautu sabiedrībai uzzināt par cilvēku tirdzniecības riskiem un palīdzības iespējām. Speciāli šiem jautājumiem veltītajā portālā www.cilvektirdznieciba.lv tiks izveidota jauna sadaļa bērniem, vecākiem, kā arī bērnu tiesību aizsardzības speciālistiem par nepieciešamajiem pasākumiem, kā pasargāt nepilngadīgo no nonākšanas situācijās, kas saistītas ar paaugstinātu cilvēku tirdzniecības risku, un par šādu situāciju savlaicīgu atklāšanu.

Savukārt Labklājības ministrijai uzdots izstrādāt informatīvo materiālu darba meklētājiem ārzemēs, kas informētu par cilvēku tirdzniecības riskiem un sniegtu padomus, kur vērsties pēc palīdzības, ja tiek pārkāptas indivīda tiesības. Tāpat iecerēts organizēt īpašus izglītojošus pasākumus dažādu nozaru speciālistiem, tādējādi vairojot viņu izpratni par šo jautājumu, viņu lomu cilvēku tirdzniecības novēršanā, kā arī pilnveidojot prasmes atpazīt iespējamos upurus.

Jaunajā programmā liela uzmanība pievērsta pētnieciskajam un izglītojošajam darbam. Pašlaik Latvijā trūkst pētījumu, kas sniegtu pilnvērtīgu un pamatotu informāciju par situāciju cilvēku tirdzniecības un tās novēršanas jomā, tāpēc Iekšlietu ministrijai un Labklājības ministrijai uzdots veikt pētījumus gan par esošo situāciju, gan īstenoto pasākumu efektivitāti cilvēku tirdzniecības novēršanas, apkarošanas un upuru sociālās rehabilitācijas jomā.

Konstatētas arī vairākas jomas, kurās nepieciešams pilnveidot normatīvos aktus, tā uzlabojot bērnu aizsardzību pret seksuālo izmantošanu, samazinot piespiedu darba riskus, uzlabojot sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kvalitāti, apjomu un pieejamību, kā arī samazinot cilvēku tirdzniecības riskus modeļu biznesā un bērnu skaistuma konkursos.

Cilvēku tirdzniecības novēršanas programmā paredzētās aktivitātes tiks segtas no atbildīgo institūciju budžeta līdzekļiem un neprasīs papildu finansējuma piesaisti. Kopumā šogad veicamajām aktivitātēm esošais finansējums ir 26 tūkstoši latu, no kuriem 17 tūkstoši paredzēti Labklājības ministrijas budžetā sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai cilvēku tirdzniecības upuriem, vēl 7 tūkstoši novirzīti sociālā darba speciālistu, Valsts darba inspekcijas un Nodarbinātības valsts aģentūras darbinieku apmācībai, bet 2 tūkstoši Iekšlietu ministrijas budžetā paredzēti informatīvā interneta portāla atjaunināšanai un uzturēšanai.
Iekšlietu ministrija programmu izstrādājusi sadarbībā ar Labklājības ministriju, Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Prokuratūru, Pašvaldību savienību, Rīgas domi, resursu centru sievietēm “Marta”, biedrību “Patvērums “Drošā māja”” un Modeļu aģentu asociāciju.

Cilvēku tirdzniecība tiek uzskatīta par vienu no smagākajiem noziegumiem visā pasaulē, tā ir rupjš cilvēktiesību pārkāpums, verdzības mūsdienu izpausme un ārkārtīgi ienesīga organizētās noziedzības nodarbe. Tā sastāv no vervēšanas, personu pārvietošanas vai uzņemšanas, pielietojot piespiedu, maldinošus vai vardarbīgus pasākumus, lai veiktu ekspluatāciju, tostarp seksuālo un darba ekspluatāciju, piespiedu darbu vai cita veida ekspluatāciju. 

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

 

IZM: Par Jaunatnes politikas valsts programmu 2009.–2013.gadam 

25.augustā Ministru kabineta sēdē tika apstiprināta Jaunatnes politikas valsts programma turpmākajiem pieciem gadiem, kas nosaka pasākumus jaunatnes politikas mērķu sasniegšanai un uzdevumu īstenošanai atbilstoši Jaunatnes politikas pamatnostādnēs 2009.–2018.gadam noteiktajam. Paredzams, ka programmas īstenošanas rezultātā palielināsies to jauniešu skaits, kas novērtē savu dzīves kvalitāti kā labu, tiks nodrošināta vienota sistēma jaunatnes politikas īstenošanai un koordinācijai valsts un pašvaldību mērogā, palielināsies jauniešu līdzdalība lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē un jauniešiem tiks nodrošināta vieglāka pāreja no bērna pieaugušā statusā, nodrošinot labāku veselību, sociāli ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju.

Programma ir izstrādāta, lai nodrošinātu Jaunatnes politikas pamatnostādņu 2009.–2018.gadam īstenošanu, un tajā noteikti trīs apakšmērķi: jaunatnes politikas koordinācija, jauniešu līdzdalība un brīvā laika lietderīga izmantošana un jauniešu sociāli ekonomiskās izaugsmes, konkurētspējas un iekļaušanās sabiedrībā veicināšana. Apakšmērķu sasniegšanai programma nosaka rīcības virzienus, īstenojamos pasākumus, to izpildes termiņus, atbildīgās un līdzatbildīgās institūcijas, kā arī finansējumu un rezultatīvos rādītājus.

Programmā jaunatnes politikas koordinācijas pilnveidošanā par rīcības virzieniem noteikti sadarbības un darbības saskaņotības veicināšana jaunatnes politikā valsts mērogā un izpratnes par jaunatni palielināšana, pašvaldību darba ar jaunatni īstenošanas atbalstīšana, jauniešu informētības palielināšana, kā arī starptautiskās sadarbības attīstīšana.

Jauniešu līdzdalības un brīvā laika lietderīgas izmantošanas veicināšanā definēti tādi rīcības virzieni kā atbalsts jauniešu līdzdalībai, kas ir viena no prioritātēm jaunatnes politikā Latvijā, jauniešu brīvprātīgā darba attīstība, jauniešu iesaistīšanās fiziskajās aktivitātēs, sportā un kultūras dzīvē, kā arī jauniešu iesaistīšanās bērnu un jauniešu nometnēs.

Lai veicinātu jauniešu sociāli ekonomisko izaugsmi, konkurētspēju un iekļaušanos sabiedrībā, par galvenajiem rīcības virzieniem ir noteikti jauniešu veselības situācijas uzlabošana, atbalsts jauniešu nodarbinātībai, jauniešu uzvedības tiesiskie aspekti, vardarbības pret jauniešiem mazināšana un jauniešu sociālās aizsardzības nodrošināšana.

Jaunatnes politikas valsts programma 2009.–2013.gadam ir izstrādāta atbilstoši starptautiskajām rekomendācijām un labās prakses paraugiem jaunatnes politikas nozarē, tajā skaitā Eiropas Padomes un Eiropas Savienības sadarbības ietvaros pieņemtajām rezolūcijām un rekomendācijām minētajā nozarē.

Izglītības un zinātnes ministrija pēc jaunatnes politikas funkciju pārņemšanas no reorganizētās Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas kļūst par atbildīgo institūciju programmas īstenošanas koordinācijā un sadarbībā ar Jaunatnes konsultatīvo padomi – par programmas īstenošanas uzraudzību.

 

IZM: Par maksas pakalpojumu cenrādi augstākās izglītības iestāžu un izglītības programmu akreditācijai 

Lai ieviestu racionālu un caurskatāmu samaksas sistēmu, nodrošinot augstākās izglītības iestādes un tās īstenoto programmu novērtēšanai nepieciešamās darbības, tai skaitā informācijas apkopošanu, atbilstošu datubāzu uzturēšanu, to aktualizāciju un akreditācijai nepieciešamo ekspertu darba novērtēšanu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par Izglītības un zinātnes ministrijas sniegto maksas pakalpojumu cenrādi”. Noteikumu projekts neparedz augstākās izglītības iestāžu un izglītības programmu akreditācijas izmaksu pieaugumu.

Augstākās izglītības iestāžu un tās programmu akreditācijas izmaksas līdz šim regulēja IZM 2002.gada 28.maija rīkojums Nr.320 “Augstskolas vai koledžas un studiju programmas akreditācijas un novērtēšanas izmaksu aprēķināšanas metodika un pakalpojumu izcenojumi”, kurš šobrīd ir zaudējis spēku. Akreditācijas izmaksas līdz šim noteica tikai Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra valdes lēmumi, jo saskaņā ar noslēgto līgumu centrs tehniski nodrošina augstākās izglītības iestāžu un programmu akreditācijas procesu. Līdz ar to Valsts kontrole ir norādījusi uz nepieciešamību izstrādāt MK apstiprinātu maksas pakalpojumu cenrādi.

Augstskolu un augstākās izglītības programmu akreditācija notiek saskaņā ar MK 2006.gada 3.oktobra noteikumiem Nr.821 “Augstskolu, koledžu un augstākās izglītības programmu akreditācijas kārtība” . Augstskolas, koledžas vai augstākās izglītības programmas akreditācijas izdevumi tiek segti no attiecīgās augstskolas vai koledžas budžeta līdzekļiem.

Sagatavojot MK noteikumu projektu, veiktas konsultācijas ar vairākiem Augstākās izglītības programmu akreditācijas komisijas locekļiem par akreditācijas izmaksu aprēķināšanas kārtību, kā arī par samaksas lielumu ekspertiem un novērotājiem. Par augstskolu un koledžu akreditāciju notikušas konsultācijas ar Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centru un Augstākās izglītības padomi.

Lai efektīvi varētu organizēt augstskolu, koledžu un to studiju programmu akreditācijai nepieciešamo novērtēšanu un veiktu akreditācijas nodrošināšanai nepieciešamos organizatoriskos pasākumus, ir paredzēta uzdevumu deleģēšana privātpersonai.

IZM izstrādātais MK noteikumu projekts “Noteikumi par Izglītības un zinātnes ministrijas sniegto maksas pakalpojumu cenrādi” 25.augustā apstiprināts MK. 

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

IZM: Par zinātnes un tehnoloģiju attīstības pamatnostādnēm 

Lai zinātni un tehnoloģijas veidotu kā pilsoniskās sabiedrības, ekonomikas un kultūras ilgtermiņa attīstības pamatu, nodrošinot zināšanu ekonomikas īstenošanu un ilgtspējīgu tās izaugsmi, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādņu projektu 2009.–2013.gadam. Pamatnostādņu projekts 25.augustā apstiprināts Ministru kabinetā (MK).

Lai īstenotu zinātnes un tehnoloģiju attīstības politikā izvirzītos mērķus, plānots sekmēt zinātniskās darbības intelektuālā potenciāla un infrastruktūras atjaunošanu un attīstību, nodrošināt valsts investīciju pieaugumu zinātnē un tehnoloģiju attīstībā, veicināt zinātniskās darbības konkurētspēju starptautiskā līmenī, sekmējot starptautisko sadarbību zinātnes un tehnoloģiju attīstības jomā. Pamatnostādnes paredz sekmēt zināšanu un tehnoloģiju pārnesi, veidojot inovatīvai darbībai labvēlīgu institucionālo vidi un atbalsta pasākumus, kā arī veicināt publisko un privāto partnerību.

Sasniedzot zinātnes un tehnoloģiju attīstības politikā izvirzītos mērķus un rezultātus, netiešā veidā tiks panākta pozitīva ietekme gan uz valsts, gan pašvaldību budžetiem, jo tiks nodrošināta zinātnes un pētniecības attīstība, sekmēta lietišķās pētniecības rezultātu ieviešana un komercializācija, kas veicinās sociālās sfēras un tautsaimniecības attīstību, kā arī nodokļu pieaugumu.

Īstenojot pamatnostādnes, nozīmīgs ir finansējuma plānojums. Lai realizētu pamatnostādnes, izdevumu segšanai IZM plāno piesaistīt valsts budžeta dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem, ES struktūrfondu līdzfinansējumu, privātā sektora investīcijas, kā arī ES finansējumu pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmu sadarbības projektiem.

Pamatnostādņu ieviešana notiks pakāpeniski līdz 2013.gadam. Pēc pamatnostādņu pieņemšanas paredzēts izstrādāt rīcības plānu pamatnostādnēs noteikto mērķu īstenošanai. Lai novērtētu pamatnostādņu īstenošanu, Izglītības un zinātnes ministrija sagatavos un iesniegs MK informatīvo ziņojumu par pamatnostādņu īstenošanas gaitu līdz 2011.gada 31.martam un līdz 2013.gada 31.martam.

 

IZM: Par prioritārajiem zinātnes virzieniem fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšanai 2010.–2013.gadā 

Enerģija un vide, inovatīvie materiāli un tehnoloģijas, nacionālā identitāte, sabiedrības veselība, kā arī vietējo resursu ilgtspējīga izmantošana – šādus prioritāros zinātnes virzienus fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšanai turpmākajos četros gados paredz 25.augustā Ministru kabineta sēdē apstiprinātais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais rīkojuma projekts.

Apstiprinātie prioritārie zinātnes virzieni iezīmē tās nozares, kurās tiek īstenoti Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projekti, kā arī valsts pētījumu programmas kā valsts pasūtījums zinātnisku pētījumu veikšanai valstij prioritāros zinātnes virzienos ar mērķi veicināt šo nozaru attīstību.

Prioritāro zinātnes virzienu definēšana ir nozīmīgs priekšnoteikums efektīvai un pamatotai valsts zinātnes budžeta līdzekļu sadalei, lai finansējums tiktu koncentrēts tajās nozarēs, kurās sagaidāms vislielākais devums tautsaimniecības attīstībai un Latvijas ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai.

Rīkojuma projekts paredz 2010.–2013.gadā noteikt šādus prioritāros zinātnes virzienus:

• enerģija un vide (atjaunojamo enerģijas resursu ieguves un izmantošanas tehnoloģijas, klimata izmaiņas samazinošās tehnoloģijas un bioloģiskā daudzveidība);

• inovatīvie materiāli un tehnoloģijas (informātika, informācijas un signālapstrādes tehnoloģijas, nanostrukturētie daudzfunkcionālie materiāli un nanotehnoloģijas);

• nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība);

• sabiedrības veselība (profilakses, ārstniecības, diagnostikas līdzekļi un metodes, biomedicīnas tehnoloģijas);

• vietējo resursu (zemes dzīļu, meža, pārtikas un transporta) ilgtspējīga izmantošana – jauni produkti un tehnoloģijas.

Prioritāro virzienu noteikšanu četriem gadiem paredz Zinātniskās darbības likums. Prioritārie zinātnes virzieni 2010.–2013.gadam izstrādāti starpinstitucionālā darba grupā, kurā piedalījās IZM, Veselības ministrijas, Valsts kancelejas, Ekonomikas ministrijas, Kultūras ministrijas, Zemkopības ministrijas, Latvijas Vides zinātnes un izglītības padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātnieku savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Augstākās izglītības padomes un Latvijas Rektoru padomes pārstāvji. Turklāt, sagatavojot rīkojuma projektu, ņemti vērā arī Latvijas Tautsaimniecības padomes ieteikumi.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par higiēnas prasībām sociālās aprūpes institūcijās 

Lai atvieglotu pieaugušo sociālo aprūpes centru (SAC) darbu, Labklājības ministrija (LM) vienkāršojusi obligātās higiēnas prasības, piešķirot lielāku rīcības brīvību telpu iekārtošanai atbilstoši SAC iedzīvotāju vajadzībām, veselības stāvoklim un pārvietošanās spējām.

Turpmāk SAC dzīvojamās istabās–guļamtelpās un guļamtelpās varēs izvietot ne vairāk kā sešus cilvēkus vienā telpā. Savukārt līdz 2012.gada 31.decembrim noteikts, ka abās minētajās telpās minimālā platība uz vienu cilvēku būs 4 m².

Tāpat noteikts, ka klientiem minētajās telpās jānodrošina gulta un skapītis personīgajām mantām.

Līdz šim bija noteikts, ka SAC var būt iekārtotas divu veidu klientu istabas, proti, guļamtelpas ar minimālo platību 4 m² uz cilvēku un dzīvojamās istabas– guļamtelpas ar minimālo platību 6 m² uz cilvēku.

Tāpat bija noteikts, ka guļamtelpā jābūt gultai un skapītim personīgajām mantām, bet dzīvojamā istabā–guļamtelpā jāatrodas koplietošanas skapim, galdam, gultai, krēslam, skapītim personīgajām mantām.

Tomēr pieredze liecina, ka SAC iedzīvotāju individuālās vajadzības var būt ļoti specifiskas, līdz ar to minēto prasību ievērošana nereti nav lietderīga. Tā, piemēram, cilvēks ar smagiem garīga rakstura un kustību traucējumiem var iztikt bez galda un krēsla, bet ir ļoti svarīgi viņam paredzēt telpu riteņkrēslam vai kādam citam tehniskam palīglīdzeklim.

Turklāt SAC ēkas ir būvētas pirms speciālo higiēnas prasību ieviešanas, līdz ar to faktiskais telpu plānojums ēkās ne vienmēr ļauj pārplānot, pārstrukturēt ēku, lai precīzi nodrošinātu pašreiz normatīvajos aktos noteiktās prasības.

Atvieglojot obligātās minimālās prasības telpu iekārtošanā pieaugušo SAC, vienlaikus tiks nodrošināta iespēja klientus izvietot atbilstoši viņu individuālajām vajadzībām.

Tas noteikts 25.augustā valdībā pieņemtajos grozījumos higiēnas prasībās sociālās aprūpes institūcijām.

 

LM: Par priekšlikumiem darbdienu pārcelšanas gadījumā 

Izvērtējot darba dienu pārcelšanas iespējamo ietekmi uz dažādām darbības jomām, Labklājības ministrija (LM) piedāvā darba dienu pārcelšanu realizēt no valsts budžeta finansējamās institūcijās, kurās noteikts normālais darba laiks no pirmdienas līdz piektdienai.

Lai to izdarītu, Labklājības ministrija plāno izdarīt atbilstošus grozījumus Darba likumā. Vienlaikus likumā paredzēts ietvert skaidru principu, kas nosaka: ikvienam darba devējam ir tiesības realizēt darbdienu pārcelšanu, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, ievērojot noteiktus nosacījumus.

LM uzsver, ka darba dienu pārcelšana nav iespējama tajos uzņēmumos un iestādēs, kuros noteikta 6 dienu darba nedēļa, maiņu vai summētais darba laiks. Tāpat darba dienu pārcelšana varētu radīt zaudējumus arī uzņēmējiem mazajos un mikrouzņēmumos, līdz ar to privātā sektora darba devējiem nevajadzētu uzlikt obligātu pienākumu veikt darba dienu pārcelšanu.

Iepriekšminētais iekļauts Labklājības ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par priekšlikumiem turpmākai rīcībai saistībā ar darbdienu pārcelšanu, kas 25.augustā izskatīts valdībā.

Ministru kabineta rīkojumi par darbdienu pārcelšanu tiek gatavoti kopš 1993.gada, un līdz šim tie tika attiecināti uz valsts budžeta finansējamām valsts pārvaldes iestādēm. Attiecībā uz pašvaldībām, komersantiem un organizācijām šiem rīkojumiem bija rekomendējošs raksturs. Šobrīd neviens Latvijas tiesību akts darbdienu pārcelšanu neregulē, līdz ar to darba tiesiskajās attiecībās rodas vairākas neskaidrības, kuras ir jāatrisina.

Saskaņā ar Darba likumu darba laiks ir laika posms no darba sākuma līdz beigām, kura laikā darbinieks veic darbu un atrodas darba devēja rīcībā, izņemot pārtraukumus darbā.

Darbinieka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks – 40 stundas. Nedēļas atpūtas ilgums septiņu dienu periodā nedrīkst būt īsāks par 42 stundām pēc kārtas.

Savukārt darba laika sākumu un beigas nosaka darba kārtības noteikumos, maiņas grafikos vai darba līgumā.

 

LM: Par nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtību 

Lai darba devēji vieglāk varētu veikt darbā notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanu un reģistrēšanu, ir vienkāršota nelaimes gadījumu izmeklēšanas kārtība. Tas noteikts Labklājības ministrijas (LM) izstrādātajos noteikumos “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība”, kas 25.augustā apstiprināti valdībā.

Saskaņā ar noteikumiem nelaimes gadījumi darbā būs jāizmeklē, kad cietušajam iestājies darbspēju zaudējums uz laiku, kas ir ilgāks par vienu diennakti. Atšķirīga izmeklēšanas kārtība būs gadījumos, kad cietušajam darbspēju zaudējums būs no vienas līdz trijām diennaktīm, kā arī ilgāks par trijām diennaktīm.

Salīdzinot ar pašreizējo kārtību, noteikumi paredz vienkāršāku akta par nelaimes gadījumu formu, iekļaujot tajā tikai informāciju, kas attiecas uz nelaimes gadījumu, jo akta būtība ir konstatēt, vai nelaimes gadījums ir saistīts ar darbu. Līdz ar to aktā būs jāidentificē cietušais, viņa darba devējs un jāapraksta nelaimes gadījuma apstākļi. Noslēgumā būs jādod slēdziens par to, vai nelaimes gadījums ir saistīts ar darbu vai ne. Akta par nelaimes gadījumu darbā forma būs uz vienas A4 formāta lapas.

Turpmāk akta formā nebūs jāiekļauj daudzi šobrīd prasītie kodi (amata kods atbilstoši profesiju klasifikatoram, administratīvi teritoriālais kods u.c.) un tam nebūs jāpievieno vairāki šobrīd prasītie dokumenti, kuri nav tieši attiecināmi uz nelaimes gadījumu, tostarp darba līgums, dokumenti, kas apliecina profesionālo sagatavotību.

Jāizmeklē būs arī nelaimes gadījumi, kad konstatēts inficēšanās risks, bet tūlītēja darba nespēja nav iestājusies. Šajā gadījumā paredzēta vienkāršota nelaimes gadījumu izmeklēšana. Tāpat vienkāršāk varēs izmeklēt tādus darbavietā notikušus nelaimes gadījumus kā, piemēram, ja nelaimes gadījums darbā ir ceļu satiksmes negadījums, ja nelaimes gadījums ir saistīts ar sportista profesionālo darbību (noticis sporta spēles vai treniņa laikā ar profesionālu sportistu).

Izstrādātie noteikumi paredz atsevišķas papildu prasības nelaimes gadījumu izmeklēšanai, kad iestājusies cietušā nāve darbavietā.

Gadījumos, kad darbavietā nodarbinātais būs miris bez redzamiem miesas bojājumiem, darba devējam būs jānodrošina, ka Valsts darba inspekcijas (VDI) amatpersona, kas ierodas notikuma vietā, saņem informāciju par cilvēku, kas uzņēmies mirušā transportēšanu, kā arī šī cilvēka kontaktinformāciju, lai iegūtu ziņas par nāves cēloni un tā saistību ar darbu.

Vienlaikus noteikumi paredz, ka Valsts darba inspekcijai un Valsts policijai nekavējoties telefoniski, rakstiski vai elektroniski tiek ziņots par smagajiem nelaimes gadījumiem un nelaimes gadījumiem, kad iestājusies cietušā nāve.

Tāpat paredzēts arī vienkāršot paziņojuma formu par zaudējumiem, kas darba devējam radušies saistībā ar nelaimes gadījumu. Tajā būs jāiekļauj tikai nelaimes gadījuma akta reģistrācijas numurs un informācija par pārejošas darba nespējas ilgumu un izdevumiem, kas radušies cietušā darba nespējas rezultātā un saistībā ar bojātām iekārtām vai ēkām.

Noteikumi stāsies spēkā ar 2010.gada 1.janvāri.

 

LM: Par pašvaldību darbos iesaistīto bezdarbnieku apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem 

Ņemot vērā pašvaldībās veicamo darbu specifiku, ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu darba praksēs iesaistītie bezdarbnieki tiks apdrošināti pret nelaimes gadījumiem.

Atgādinām, ka jau no šā gada septembra bezdarbnieki, kuri vairs nesaņem bezdarbnieka pabalstu, pašvaldībās varēs veikt sabiedrībai derīgus darbus, katru mēnesi saņemot 100 latu lielu stipendiju, tādējādi nodrošinot sev iztikas līdzekļus.

Tā kā starp bezdarbnieku un pašvaldību netiks slēgts darba līgums, jo starp abām minētajām pusēm nepastāvēs darba attiecības, pašvaldība nemaksās sociālo nodokli. Līdz ar to darba praksē iesaistītais cilvēks būtu sociāli neaizsargāts.

Lai to novērstu un sniegtu nepieciešamo atbalstu bezdarbniekam gadījumā, ja veicamais darbs būs kaitējis viņa veselībai, darba praksē iesaistītie cilvēki būs apdrošināti pret nelaimes gadījumiem.

Tāpat, lai novērstu iespējamos draudus veselībai, bezdarbniekam pirms prakses sākšanas būs jāveic veselības pārbaude. Paredzēts, ka projekta ietvaros veselības pārbaudes izdevumus segs 20 latu apmērā.

Savukārt, lai veiksmīgi organizētu darbu, katrā pašvaldībā strādās darba prakses vadītājs, kurš, uzraugot ne mazāk kā 30 cilvēkus, varēs saņemt valstī noteikto minimālo darba algu, proti, 180 latus mēnesī. Tomēr, ja darba vadītāja pārziņā būs mazāk par 30 cilvēkiem, viņa atalgojumu aprēķinās proporcionāli bezdarbnieku skaitam.

To paredz 25.augustā valdībā apstiprinātās izmaiņas vietējo nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu ieviešanas atbalstā.

Bezdarbnieki pašvaldībās varēs strādāt pilnu darba slodzi no divām nedēļām līdz sešiem mēnešiem. Strādāt varēs pašvaldībā, tās teritorijā un tai piederošās bezpeļņas institūcijās: skolās, slimnīcās, bibliotēkās u.c. Darba praksē kopumā plānots iesaistīt aptuveni 35 tūkstošus bezdarbnieku, kas vairs nesaņem bezdarbnieka pabalstu.

Iesaistīties pakalpojumā varēs no šā gada septembra līdz 2010.gada decembrim. Labklājības ministrijas pārziņā esošās aktivitātes īstenošanā ar valsts un Eiropas Sociālā fonda atbalstu tiks ieguldīti 24 miljoni latu.

Pasākumu īstenos Nodarbinātības valsts aģentūra sadarbībā ar pašvaldībām.

Jaunais pakalpojums veidots, sadarbojoties ar Pasaules bankas speciālistiem un tādējādi arī izmantojot to valstu pieredzi, kas ir bijušas līdzīgā sociālekonomiskā situācijā, kāda pašreiz ir Latvijā.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

RAPLM: Par valsts mērķdotāciju saņemšanu pašvaldībām no 2010.gada budžeta 

Ministru kabinets (MK) 25.augustā apstiprināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātos grozījumus noteikumos, kas paredz apturēt pašvaldību investīciju projektu vērtēšanu, kuriem nepieciešams finansējums no 2010.gada valsts budžeta līdzekļiem, līdz šim mērķim tiks paredzēts finansējums.

Grozījumi noteikumos veikti, ņemot vērā situāciju valstī un Finanšu ministrijas veiktos aprēķinus pamatbudžeta bāzei 2010.–2011.gadam.

Lai veicinātu pašvaldību infrastruktūras sakārtošanu un attīstību, nodrošinot priekšnosacījumus pašvaldību funkciju kvalitatīvākai veikšanai un teritorijas līdzsvarotai attīstībai, ik gadu pašvaldībām tiek piešķirts valsts atbalsts.

No 2009.gada valsts budžeta līdzekļiem 71 pašvaldību investīciju projektam tika piešķirtas 12 166 177 latu mērķdotācijas, lai īstenotu sabiedrībai nozīmīgu izglītības un kultūras infrastruktūras objektu sakārtošanu un atjaunošanu.

Mērķdotāciju pieprasījumu pieņemšanu un izvērtēšanu, kā arī mērķdotāciju piešķiršanu pašvaldībām un to izlietošanas uzraudzību nodrošina Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas padotībā esošā Valsts reģionālās attīstības aģentūra.

 

RAPLM: Par prioritāro informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstības projektu sarakstu 

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) izstrādājusi informatīvo ziņojumu par prioritāro projektu saraksta pārskatīšanu darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” apakšaktivitātē “Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība”.

Ņemot vērā, ka gandrīz visās valsts pārvaldes iestādēs pastāv dažādas informācijas sistēmas, kurās tiek uzkrāta iestādes darbībai nepieciešamā informācija, un katra valsts pārvaldes iestāde uztur kādu daļu no kopējās datubāzēs iekļautās informācijas, bieži vien ir apgrūtināta datu savstarpējā apmaiņa starp informācijas sistēmām.

Lai novērstu nepamatotu resursu patēriņu, atkārtoti apstrādājot vienu un to pašu informāciju vairākās iestādēs, ir nepieciešama informācijas apmaiņa starp dažādām iestādēm un dažādām informācijas sistēmām. Līdz ar to, izstrādājot informācijas sistēmu attīstības projektus, jāparedz veids, kādā no jauna veidotā sistēma sadarbosies ar jau iepriekš izstrādātajām sistēmām.

RAPLM kā sadarbības nodrošināšanas sistēmas modeli piedāvā sistēmu savietotāju, kas nodrošinātu abpusēju datu apmaiņu starp datubāzēm un sistēmām, kas radītas uz dažādām platformām.

Lai noskaidrotu valsts informāciju tehnoloģiju attīstības nepieciešamību valsts pārvaldes iestādēs, pērn tika apkopota informācija par prioritātēm informācijas tehnoloģiju attīstības jomā un izveidots prioritāro projektu saraksts.

Ņemot vērā, ka atbilstoši pašreizējai situācijai valstī ir definētas jaunas iniciatīvas, lai nodrošinātu e-pārvaldes koplietošanas infrastruktūras attīstību un pārējo projektu rezultātu plašākas izmantošanas iespējas, informatīvajā ziņojumā RAPLM piedāvā atbalstīt tādas iniciatīvas kā elektroniskās identitātes kartes izstrādi, nodrošinot identifikācijas un autentifikācijas koplietošanas infrastruktūras attīstību; uzņēmuma reģistra attīstību, nodrošinot valsts pamatreģistru attīstību, un valsts kases norēķinu sistēmas attīstību, kuras mērķis ir nodrošināt elektronisko pakalpojumu koplietošanas infrastruktūras attīstību un informācijas tehnoloģiju atbalstu vienas pieturas aģentūrām.

Elektroniskās identitātes karte būs jauns personu apliecinošs dokuments, kas nodrošinātu Latvijas pilsoņu, patstāvīgo iedzīvotāju vizuālo personas identifikāciju un autorizāciju elektroniskajā vidē, lai autentificētos informācijas sistēmās un lietotu elektronisko parakstu saskarsmē ar valsts un pašvaldību institūcijām.

Uzņēmuma reģistra informācijas sistēma ļaus Uzņēmumu reģistram, kā vienam no valsts pamata reģistriem, nodrošināt tā kompetences sfērā esošās informācijas pieejamību elektroniskā veidā valsts un pašvaldību iestādēm elektroniskās pārvaldes ieviešanai, nodrošinot iestāžu bezmaksas savstarpēju informācijas elektronisku apmaiņu.

Savukārt vienas pieturas aģentūras tīkla izveidošana risinās līdzšinējās nepilnības valsts pakalpojumu sniegšanā plānošanas reģionos un nodrošinās, ka administratīvi teritoriālās reformas rezultātā iedzīvotājiem un komersantiem nesamazināsies pakalpojumu sasniedzamība un būtiski uzlabosies to sniegšanas kvalitāte un efektivitāte.

Lai īstenotu šos projektus, RAPLM piedāvā veikt grozījumus prioritāro projektu sarakstā un pārdalīt finansējumu nozares kvotas ietvaros, kā arī starp nozarēm pārdalīt darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” apakšaktivitātē “Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība” pieejamo finansējumu.

Apakšaktivitātes ietvaros pieejamais kopējais finansējums ir 116 405 645 lati, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums – 98 944 798 lati un valsts budžeta finansējums – 17 460 847 lati.

RAPLM izstrādāto informatīvo ziņojumu par informācijas sistēmu attīstību, kā arī iegūtajām zināšanām darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” apakšaktivitātē “Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība” projektu iesniegumu vērtēšanas procesā par projektu izmaksu mērķtiecību, līdzekļu efektīvu plānošanu un par lietderību 25.augustā apstiprināja Ministru kabinets.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

TM: Par Naturalizācijas pārvaldes priekšnieka iecelšanu 

Ministru kabinets 25.augustā nolēma Naturalizācijas pārvaldes priekšnieka amatā iecelt līdzšinējo iestādes vadītāja vietnieku, pašlaik priekšnieka pienākumu izpildītāju Ēriku Baranovski.

Ē.Baranovskis dzimis 1947.gadā. Kopš 1994.gada viņš strādā Naturalizācijas pārvaldē. Pirms tam strādājis Izglītības un zinātnes ministrijā, Izglītības valsts inspekcijā, Zemkopības ministrijā, kā arī bijis Agrorūpnieciskā kompleksa vadības skolas prorektors un Zaļenieku arodvidusskolas direktors.

Ē.Baranovskim ir inženierzinātņu maģistra grāds, ko viņš ieguvis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā.

Viņš saņēmis Tieslietu ministrijas I un II pakāpes Atzinības rakstus, kā arī Tieslietu sistēmas III pakāpes Goda zīmi.

Līdzšinējā Naturalizācijas pārvaldes priekšniece Eiženija Aldermane jūnijā iesniedza lūgumu atbrīvot viņu no amata pēc pašas vēlēšanās no šā gada 17.jūlija.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VesM: Par birokrātijas mazināšanu veselības aprūpes nozarē 

Lai mazinātu birokrātiju veselības aprūpes nozares jomā, 25.augustā Ministru kabineta (MK) sēdē veikti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību un attiecīgi Zāļu cenu valsts aģentūras (ZCVA) publisko maksas pakalpojumu cenrādi.

Grozījumi MK noteikumos paredz, ka no šā gada 1.septembra Zāļu cenu valsts aģentūrai nebūs jāveic atkārtoto iesniegumu ekspertīzes un zāles un medicīniskās ierīces kompensējamo zāļu sarakstā tiks iekļautas uz nenoteiktu laiku.

Tāpat arī informāciju par kompensējamo zāļu un medicīnisko ierīču salīdzinošo terapeitisko efektivitāti un izmaksām, zāļu un medicīnisko ierīču cenām citās valstīs, reģistrācijas statusa maiņu, ko iepriekš saņēma no komersanta iesniegumu veidā, ZCVA iegūs pastāvīgi, izmantojot citu valsts institūciju un ES dalībvalstu datubāzes.

Turpmāk izmaiņas kompensējamo zāļu sarakstā (zāļu un medicīnisko ierīču iekļaušanu un svītrošanu, kompensācijas nosacījumu pārskatīšanu, kompensācijas bāzes cenas un references cenas pārskatīšanu) veiks tikai divas reizes gadā – uz 1.janvāri un 1.jūliju.

Tas atvieglos iesniedzēju, ārstniecības personu un aptieku darbību.

Veselības ministrijas Komunikācijas departaments

 

VidM: Par atkritumu poligonu ierīkošanas, apsaimniekošanas, slēgšanas un rekultivācijas noteikumiem 

25.augustā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījums Ministru kabineta 2006.gada 13.jūnija noteikumos Nr.474 “Atkritumu poligonu ierīkošanas, atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanas, slēgšanas un rekultivācijas noteikumi””.

Šie Ministru kabineta noteikumu grozījumi noteiks, ka pirms atkritumu apglabāšanas sākšanas poligonā operators vismaz trīs kontroles urbumos nodrošina pazemes ūdeņu paraugu ņemšanu un pilno vai nepilno ķīmisko analīžu veikšanu pazemes ūdeņiem, lai noteiktu kontroles vērtības salīdzināšanai ar turpmākajiem paraugiem.

Attiecīgo paraugu ņemšanu un ķīmiskās analīzes veic laboratorijas, kuras ir akreditētas SIA “Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs”, Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā atbilstoši standartam LVS ISO 5667-11:1993.

Komersantiem, kuri apsaimnieko poligonus, būs jāsedz izmaksas, kas saistītas ar paraugu ņemšanu un analīzi pirms atkritumu apglabāšanas sākšanas poligonā. Konkrēto izmaksu lielums būs atkarīgs no poligonam izsniegtās piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumos noteiktajām veicamajām ķīmiskajām analīzēm.

Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa