• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
20 un 21 gadu rampas gaismā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.06.1999., Nr. 181 https://www.vestnesis.lv/ta/id/19677

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Jurģi bērnu centrā "Marsa gatve"

Vēl šajā numurā

03.06.1999., Nr. 181

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

20 un 21 gadu rampas gaismā

Jūrmalā

Šopavasar Jūrmalas teātris atzīmēja 20.gadadienu. 1979.gadā aktrise un režisore Irina Liepa ar saviem līdzgaitniekiem nelielā Meža prospekta mājiņā izveidoja kamerteātri. Par tā atbalstītāju un aizstāvi kļuva tālaika Jūrmalas pilsētas kultūras nodaļas vadītāja Tija Tomsone. Viņa vēl aizvien ir viena no teātra vadošajām aktrisēm un kostīmu māksliniecēm.

1984.gadā uz teātri atnāca Aigars Balulis un Gunta Mīlenberga. Abi profesionāli režisori. Tikpat atdevīgi teātra mākslai kā Irina Liepa un Tija Tomsone. Drīz vien Gunta Mīlenberga kļuva par teātra direktori, bet Aigars Balulis — par galveno režisoru.

Kad jaukais, ar lielu mīlestību koptais namiņš bija jāatdod tā īpašniekam, Tautas teātrim nācās iet prom. Par laimi Jūrmalas dome gluži bez telpām teātriniekus neatstāja un ierādīja bijušo kinonamiņu. Nolaistu un noplukušu.

Tagad jau ikvienu priecina teātra telpu sakoptība, tīrība un gaume. Viss pārbūvēts un iekārtots pašu rokām — mājīga skatītāju zāle ar 120 vietām, liela skatuve, ērtas aktieru ģērbtuves un dušas, pat foajē, bufete un ģērbtuve. Muzejs teātra telpās deponē vērtīgus profesionālu mākslinieku darbus. Jūrmalas pilsētas dome štata darbiniekiem maksā algu un piešķir līdzekļus arī izrādēm. Tos izmanto skatuves labiekārtošanai. Dekorācijas un kostīmus entuziasti lielākoties gatavo paši.

Aigara Baluļa dekorāciju un kostīmu skices liecina par izkoptu gaumi un labu stila izjūtu. Viņam talkā nāk arī Tija Tomsone. Visi greznie stila kostīmi, kas precīzi atbilst vēsturiskajiem paraugiem, laikmetam un raksturiem, galvenokārt ir Tijas un Aigara darināti. Pārmaiņus pie vecās, ar roku griežamās šujmašīnas aiztecējušas neskaitāmas nakts stundas, rišiņas un volānus šujot, tērpus ar fliteriem un pērlītēm izgreznojot un rotas darinot. Nu beidzot teātris ticis pie modernas šujmašīnas.

Kad uz skatuves Goldoni "Mirandolīnā", Švarca "Pelnrušķītē" vai Andersena "Sniega karalienē" sekojam aktieriem, kas darbojas tik brīvi un pārliecinoši (arī kostīms piešķir pamatu pašpārliecībai), aizmirstas, ka esam atnākuši uz amatieru iestudējumu. Izrāde rit ar lielu spēles prieku, tikpat žilbinoši kā lielajos Rīgas teātros.

Pirms tikt pie spēlēšanas, ikvienam teātra dalībniekam Guntas un Aigara vadībā divus gadus jāapgūst aktieru meistarība. Repertuārs ir daudzveidīgs. Iestudēts Rainis, Aspazija, Brigadere, Jaunsudrabiņš, aizrobežu klasiķi un modernā dramaturģija.

Pēdējo gadu repertuārā ir vairākas bērnu lugas, un šī gudrā politika ievilinājusi teātrī lielu apmeklētāju skaitu. Rīgā bērnu izrāžu ir maz. Jūrmalā bērnus gaida "Buratīno piedzīvojumi", "Maija un Paija", J.Jurkāna "Gliemezītis riteņbraucējs", kam drīz sekos turpinājums, A.Sukuta "...un atkal Pifs" un H.Paukša leļļu luga "Saules mazmeita".

Gunta Mīlenberga iestudējusi muzikālu lieluzvedumu R.Blaumaņa — A.Liniņa "Īsa pamācība mīlēšanā" ar R.Paula mūziku, ko teātris iecerējis spēlēt arī brīvdabā un piedalīties festivālā.

Ar Jūrmalas pilsētas domes atsaucību tika atbalstīts zviedru režisora Maikla Bjurnstroma nodoms iestudēt Jūrmalas teātrī "Romeo un Džuljetu" un teātra jauniešu grupa ieguva tiesības piedalīties Eiropas jauniešu vasaras teātra nometnē Lingenē (Vācijā). Teātra pedagoģijas centra projektā ir "Romeo un Džuljeta — spēle ar Šekspīru".

Jūrmalnieki aktīvi piedalījušies daudzos starptautiskos amatierteātru festivālos, pasākumos Latvijā un ārzemēs, iegūdami balvas un augstu novērtējumu. Notikušas viesizrādes Somijā, Francijā un Ungārijā. Šie braucieni bagātina, rada vēlēšanos rūpīgi izkopt dabas doto talantu, sajust sacensības garu. Taču bez domes atbalsta šādi kolektīva pasākumi nav domājami.

Teātra radošā grupa vienmēr iesaistījusies starptautiskajos projektos. Nu jau trešo reizi Jūrmalā jūlija nogalē notiks starptautiskais teātru festivāls "Skatuve Jūrmalā 99", kurā piedalīsies viesu teātri no 9 valstīm — Dānijas, Somijas, Vācijas, Polijas, Krievijas, Anglijas, Ungārijas, Indijas un Lietuvas.

Kā rakstīts pieteikumā: "Festivāla izrādes arī šoreiz runās par nepārejošām cilvēciskajām vērtībām, problēmām un idejām, kas ar mākslinieciskām metaforām un līdzībām liek domāt par mūsu laikmeta sasāpējušiem jautājumiem — atsvešinātību, nespēju kontaktēties, arī nevēlēšanos to darīt."

Šādi pasākumi vairo Jūrmalas pilsētas kultūras dzīves nozīmību un popularitāti. Teātris ļoti atsaucīgi piedalās visos Jūrmalas pilsētas notikumos, svinīgos koncertos, skolu un muzeju pasākumos, Ziemassvētku un Jūras svētku sarīkojumos.

Jubilejas reizē Jūrmalas teātri ar pagodinājumiem un ziediem sveica Latvijas Kultūras ministrija, Jūrmalas pilsētas dome, E.Melngaiļa Tautas mākslas centrs un daudz, daudz citu cienītāju.

Nora Vētra-Muižniece

— "Latvijas Vēstnesim"

Foto no teātra arhīva

TE1.JPG (42721 BYTES)
Īsa pamācība mīlēšanā

Rīgā

Ar Valdemāra Kārkliņa komēdijas "Jaunas asinis" pirmizrādi savu 21.sezonu 28.maijā svinīgi noslēdza Rīgas Kamerteātris, kas ir Katrīnas un Žaņa Priekuļu lolojums. Sagatavojot caurmērā četrus iestudējumus gadā, teātris cenšas runāt ar skatītāju par nezūdošām vērtībām — par mīlestību, par kalpošanu sabiedrībai, augstākiem, mūžīgiem ideāliem. Afišās dominē latviešu un ārzemju klasika: Rainis, Aspazija, Blaumanis, Zīverts, Igo, Šillers, Vailds, Flobērs, arī mūsdienu autori, kam tuva cilvēka personības veidošanas tēma. Sākumā Priekuļu pāra nodoms bijis veidot peldošu teātri uz kuģa, līdz iegūtas tagadējās telpas Čaka ielā 30, kur laba aura — jau trīsdesmitajos gados darbojies režisora Voldemāra Pūces Latvju drāmas ansamblis. Pēc ilgākiem meklējumiem atrasta sava niša kultūrvidē — 1991.gada 18.decembrī trupai piešķirts profesionāla teātra statuss. Neatkarīgais Rīgas Kamerteātris strādā bez valsts pabalsta pēc saimnieciskā aprēķina, saņemot tikai skatītāju, pašvaldības iestāžu, uzņēmēju un draugu morālo dotāciju. Nākamajā sezonā atkal paredzēti četri jauniestudējumi — Viljama Gibsona "Kas brīnumu rada", Sergeja Vorofolomejeva "Svētais un grēcīgais", kāda jauna latviešu oriģinālluga un Gustava Flobēra romāna "Bovarī kundze" dramatizējums.

Valdis Rūja —

"Latvijas Vēstnesim"

RE.JPG (33801 BYTES)
Režisore inscenētāja Katrīna Priekule un teātra direktors un režisors Žanis Priekulis "Bovarī kundzes" mēģinājumā.

Foto: Raimonds Rencis

 

 

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!