Saeimas 2009. gada 27. augusta sēdes stenogramma (sākums)

 

 Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja.

Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sāksim Saeimas 27.augusta sēdi.

Pirms mēs lemjam par darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem sēdes darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu – Urbanoviča, Ribakova, Cileviča, Mirska, Tutina un citu – iesniegumu ar lūgumu iekļaut 2009.gada 27.augusta sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par LR 9.Saeimas deputāta Ivana Klementjeva ievēlēšanu par NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas locekli, aizstājēju”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt Saeimas 27.augusta sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Latvijas Republikas valsts robežas likums” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt grozījumus Saeimas 27.augusta sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt Saeimas 27.augusta sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā likumprojektu “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt grozījumus Saeimas šā gada 27.augusta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai lēmuma projektu “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu””. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to jautājums ir izšķirams balsojot. Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”. Neviens nav pieteicies runāt. Tātad mums ir jābalso par grozījumu izdarīšanu šīsdienas sēdes darba kārtībā. Lūdzu zvanu! Balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegumu mainīt šīsdienas darba kārtību attiecībā uz atbildīgās komisijas maiņu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 22, atturas – 27. Lēmuma projekts nav atbalstīts, darba kārtība mainīta netiek.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt Saeimas 27.augusta sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Civilās aizsardzības likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Sākam izskatīt sēdes darba kārtību.

Tātad Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Iekšējā audita likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Vārds deputātam Buzajevam. Viņš acīmredzot runās “pret”.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Šā Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta būtība ir ļoti vienkārša – sodīt pedagogus par dažādiem bērnu audzināšanas procesa pārkāpumiem ne tikai disciplināri, bet arī administratīvi. Ja tagad būtu Kalvīša treknie gadi, tad šis likumprojekts būtu diskutabls, bet krīzes laikā tas, protams, nepārprotami noraidāms. Mēs tikko samazinājām skolotāju algu fondu divreiz, un, ja var ticēt izglītības un zinātnes ministrei, tad par 39 skolu slēgšanu jau ir pieņemts lēmums un vēl 89 skolas ir uz slēgšanas sliekšņa.

Un vēl viena nianse. 1.septembrī ir ieplānota skolotāju protesta akcija, un varbūt šis Ministru kabineta priekšlikums ir atbilde uz šo akciju, lai nodemonstrētu, kas ir valstī saimnieks.

Sakarā ar visu izklāstīto es aicinu šo amorālo likumprojektu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Neviens deputāts nav pieteicies runāt “par”, tātad jautājums ir jāizšķir balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 5, atturas – nav. Likumprojekts Juridiskajai komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilstāvokļa aktu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?

Ir pieteikusies runāt deputāte Circene. Vai par procedūru? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Circenei.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Mēs lūdzam nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā līdzatbildīgai.

Sēdes vadītāja.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts “Grozījumi Civilstāvokļa aktu likumā” tiktu nodots Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija? Deputātiem iebildumu nav, tātad likumprojekts “Grozījumi Civilstāvokļa aktu likumā” nodots komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātei Circenei… Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Circenei.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz nodot šo likumprojektu arī tai kā līdzatbildīgai.

Sēdes vadītāja.

Saeimas Prezidijs lūdz nodot šo likumprojektu arī Sociālo un darba lietu komisijai kā līdzatbildīgai. Tātad likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par pašvaldību darbību no 2009.gada līdz 2012.gadam” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāti ir pieteikušies runāt par šo likumprojektu. Lūdzu! Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekta “Par pašvaldību darbību no 2009.gada līdz 2012.gadam”, kuru izstrādāja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, mērķis ir samērot pašvaldību rīcībā esošos finanšu līdzekļus ar likumos un Ministru kabineta noteikumos pašvaldībām noteiktajām funkcijām, uzdevumiem un pienākumiem. Bez šaubām, likumprojekts ir saistīts ar valstī pastāvošo ekonomisko situāciju un paredz, ka pašvaldības dome var pieņemt saistošus noteikumus par funkcijas, uzdevuma vai pienākuma izpildi noteiktajā kārtībā un apmērā, ja pašvaldības budžetā nav pietiekamu finanšu līdzekļu likumā vai Ministru kabineta noteikumos noteiktās funkcijas, uzdevuma vai pienākuma pildīšanai.

Ko tas nozīmē? Šajā likumprojektā mēs redzam vairākus riskus, to skaitā iespējas pašvaldību vadītājiem nepildīt noteiktās sociālās funkcijas, taupīt nevis uz birokrātu rēķina, bet uz sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju rēķina. Mūsuprāt, šis normatīvais akts robežojas ar tiesisko nihilismu, ir kaitīgs un bīstams.

Aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Nākamā ir pieteikusies runāt deputāte Ilma Čepāne. Acīmredzot viņa runās “par”. Lūdzu!

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Ir tikai divas iespējas runāt par šo likumu – “pret” vai “par”. Es, lielā mērā piekrītot kolēģim Agešina kungam, dažiem argumentiem, kurus viņš minēja, proti, par šo iespējamo tiesisko nihilismu, kā arī par to, ka, skatoties no sociālā nodrošinājuma viedokļa, šis likums varētu būt bīstams maznodrošinātiem cilvēkiem pašvaldībās, tomēr gribu runāt par šo likumu un aicināt balsot “par”, jo man citas iespējas nav. Es gribu raksturot šo likumu varbūt no konstitucionālo tiesību viedokļa un īpaši vērsties pie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātiem, kuriem šis likumprojekts būs jāizskata, lai to varētu iesniegt pirmajam lasījumam.

Un, proti, kādus es šeit redzu riskus. Šeit ir paredzēts, ka pašvaldības ar saistošo noteikumu palīdzību var grozīt augstākstāvošus normatīvos aktus, proti, likumus un Ministru kabineta noteikumus. Taču es saprotu, kā ir rakstīts šā likumprojekta 3.pantā, tas var notikt tikai tādā gadījumā, ja konkrētie normatīvie akti, proti, Ministru kabineta noteikumi vai likumi, pašvaldībām kaut ko tādu ļauj darīt. Manuprāt, šeit, runājot varbūt līdzībās... mums šeit ir daudzi ārsti klāt, šo likumu var salīdzināt ar tādu rīcību, ka ārsts izraksta norīkojumu uz operāciju, pirms vispār veikta diagnostika. Šajā ziņā anotācijā bija noteikti jānorāda, kuri tad ir tie likumi, kuri neļauj pašvaldībām pildīt šīs funkcijas. Es šeit nevienu tādu likumu neredzu. Anotācijā ir teikts, ka nu tagad būs glābējs – Latvijas Pašvaldību savienība –, kas norādīs, kuri tad būs tie likumi, kuri būs jāgroza.

Bet, godātie kolēģi, kamēr šie likumi netiks grozīti, tikmēr šo likumu nevarēs piemērot. Es tā saprotu šo 3.pantu. Un proti: ja šis likums tiks pieņemts pirms tiem likumiem, kuri būtu jāgroza un kuri dotu pašvaldībām šādas tiesības, šis likums būs piedzimis pilnīgi nedzīvs. Turklāt es gribu pievērst kolēģu uzmanību tam, ka, protams, pašvaldībām likumos ir dota diezgan plaša rīcības brīvība, bet daudzos gadījumos pašvaldības nesaprot vai negrib saprast, ka šai rīcības brīvībai ir arī robežas. Un daudzos gadījumos šīs robežas, kā liecina prakse, tiek pārkāptas.

Es aicinu šoreiz nobalsot “par” šā likuma nodošanu komisijām, taču komisijā ārkārtīgi rūpīgi izsvērt, vai tiešām šis likums nenodarīs mums vairāk ļauna nekā laba.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Par pašvaldību darbību no 2009.gada līdz 2012.gadam” nodošanu Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 28, atturas – 4. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamais darba kārtības punkts – “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Atim Slakterim šā gada 27.augustā”. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ata Slaktera iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 27.augustā. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Atim Slakterim! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Atvaļinājums deputātam piešķirts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām””, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Labrīt, augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām”” trešajā lasījumā. Juridiskā komisija trešajam lasījumam ir saņēmusi vienu priekšlikumu, un tas ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir tehniskas dabas grozījums, kas paredz izslēgt likuma 6.panta pirmās daļas trešajā teikumā vārdu “(kopija)”. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Šlesere.

Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām”” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts trešajā lasījumā pieņemts.

Kā nākamo darba kārtības jautājumu izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Aija Barča.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātie Prezidija locekļi! Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija nopietnā diskusijā izvērtēja Ministru kabineta iesniegto Labklājības ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” un nolēma to konceptuāli atbalstīt un aicināt Saeimu balsot par to pirmajā lasījumā.

Mans pienākums ir jums, kolēģi, vēstīt arī par to, kādas diskusijas un par kādiem jautājumiem notika Sociālo un darba lietu komisijā.

Viens no galvenajiem bija jautājums par iespēju turpmāk, ar nākamā gada 1.janvāri, arī Latvijas Republikas pilsoņiem ieskaitīt darba stāžā tikai to darbu, kas ir veikts Latvijā. Šodien tāda norma tiek piemērota Latvijas Republikā dzīvojošiem nepilsoņiem, bet Latvijas Republikas pilsoņiem uz šodienu darba stāžā tiek ieskaitīts absolūti viss darbam pielīdzinātais stāžs, kas ir strādāts jebkur, – neatkarīgi no tā, vai tā būtu augstākā mācību iestāde tepat Rīgā vai augstākā mācību iestāde Maskavā vai vēl kaut kur citur. Lai situāciju skaidrotu un iedziļinātos vēl pamatīgāk, uz mūsu komisijas sēdi šonedēļ aicinājām gan Labklājības ministriju, gan Ārlietu ministriju, lai izzinātu un precizētu, kāda tad pašreiz ir situācija un kā noris Latvijas un Krievijas sociālā līguma ratifikācijas process. Un, lūk, ko mēs izzinājām: pašreiz ierēdņi gan Latvijas, gan Krievijas pusē vēl joprojām cenšas izdarīt tehniskos darbus, un, kā apgalvoja gan Labklājības ministrija, gan Ārlietu ministrija, maksimāli tas varētu prasīt kādus sešus septiņus mēnešus, varbūt nedaudz mazāk. Tas nozīmē, ka, ja mēs arī otrajā un galīgajā, trešajā, lasījumā šīs normas atstāsim, tad uz dažiem mēnešiem Latvijā pensiju piešķiršanā iestāsies, manuprāt, diezgan liels haoss.

Ministru kabineta iesniegtajā likumprojektā “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” ir vēl vairākas normas, kuras būtu ļoti nopietni diskutējamas, izvērtējamas, un arī Sociālo un darba lietu komisija noteikti būs gatava izdarīt savus precizējumus.

Piemēram, es nekādi nevaru saprast, kādēļ likuma pārejas noteikumos būtu jālabo norma un jānosaka, kā piešķir apgādnieka zaudējuma pensiju, ja apgādnieks ir miris pirms 1995.gada. Šajā jautājumā, izskatot likumprojektu otrajam lasījumam, mēs noteikti prasīsim precizējumus no Labklājības ministrijas.

Cienījamie kolēģi! Mani satrauc vēl viens jautājums, par ko ir diskutējusi Sociālo un darba lietu komisija, un es vēlos jums to vēstīt. Tas ir jautājums par izdienas pensijām, jo jautājumi par izdienas pensijām Latvijā tiek regulēti astoņos normatīvajos aktos, savukārt likumā “Par valsts pensijām” tiek noteiktas pamatlietas šo pensiju piešķiršanai cilvēkiem, kuriem izdienas pensija kādreiz, pirms senākiem gadiem, jau ir piešķirta. Un arī šajā jautājumā Ministru kabinets dod savus precizējumus.

A.Barča.

Es komisijas vārdā aicinu kolēģus atbalstīt grozījumus likumā “Par valsts pensijām” pirmajā lasījumā. Vēstu, ka komisija lēma lūgt Saeimai noteikt iespējami garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu un aktīvi iesaistīties šā likumprojekta uzlabošanā, precizēšanā, lai mums beigās nebūtu par to jākautrējas vai arī jānokļūst Satversmes tiesā, kā mums nereti tas ir noticis sociālo jautājumu ziņā.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Uzsākam debates. Pirmais debatēs runās deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Apsveicu jūs ar sesijas sākumu! Sesija būs grūta, un man negribas pirmo sēdi atkal sākt ar sliktu ziņu pensionāriem. Sakarā ar to man ir priekšlikums, kuru atbalstīja arī mūsu frakcija, – svītrot šo likumprojektu no darba kārtības.

Ļoti labi prezentēja šo likumprojektu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Viņa mums iezīmēja tikai galvenās pozīcijas, kur mēs varam dabūt ļoti sliktu rezonansi pensionāru vidū, invalīdu vidū, ja mēs atbalstīsim šo likumprojektu. Saprotiet, ja ministrija uz pirmo lasījumu sagatavo likumprojektu, kurš pilnīgi nav pārdomāts un nav pārskatāms pusgadu uz priekšu, tad tas ir brāķis un to vajag noraidīt.

Aija Barča, kad runāja par šo likumprojektu, pateica ļoti interesantu vārdu “haoss”. Es pilnīgi piekrītu tam un pierādīšu, ka Barčai ir pilnīga taisnība. Ja mēs pieņemsim šo likumu tajā redakcijā, kurā tas ir iesniegts no Ministru kabineta puses, būs pilnīgs haoss.

Agrāk, kad šis likumprojekts vēl nebija iesniegts un nebija spēkā, mums bija tāda pozīcija, ka nepilsoņiem netiek ieskaitīts darba stāžs pirms 1991.gada, ja viņi bija strādājuši PSRS teritorijā. No 2010.gada 1.janvāra arī pilsoņiem neieskaitīs šo stāžu. Mums bija ļoti daudzas rūpnīcas Latvijas teritorijā – Liepājā, Daugavpilī, Rīgā... “ALFA”, “VEF”, “RAF”, kuru kadru daļas atradās ārpus Latvijas. Ļoti daudzās rūpnīcās bija tādas speciālas, varētu teikt, kadru daļas, kuras sauca “VČ”... Atcerieties, kadru daļa bija ārpus Latvijas, un cilvēks nemaz nezināja, ka viņš reāli strādā ārpus Latvijas, tāpēc ka viņa rūpnīcas kadru daļa atradās ārpus Latvijas. Viņš visu mūžu ir nostrādājis Latvijā, bet, kad viņš atnāks 2.janvārī kārtot savu pensiju, viņš ieraudzīs, ka viņam ir speciāla pensija... Un viņam pateiks: “Atvainojiet, mēs to neieskaitām jūsu darba stāžā, tāpēc ka jūs strādājāt ārpus Latvijas.” Viņš teiks: “Nu, kā tad tā? Kopā ar mani strādāja pilsonis Bērziņš, bet viņam viss ir ieskaitīts.” “Atvainojiet, bet mēs to nevaram, tāpēc ka parlaments kopā ar Ministru kabinetu un Labklājības ministriju grozīja likumu un šodien tas vairs neskaitās.” Un kas būs? Atkal tiesas!

Es gribu pateikt, ka ļoti laba lieta ir tā, ka parakstīts ir līgums starp Latviju un Krieviju par sociālo jautājumu. Bet, paskatieties, jau astoņus mēnešus mēs nevaram pabeigt tā ratifikāciju un tas nestājas spēkā! Mēs… Es saprotu, tas nav… Kas vainīgs Latvijas vai Krievijas pusē – tas nav galvenais jautājums, jā. Galvenais jautājums ir cits – ka viņi nepaspēs pabeigt ratifikāciju līdz 1.janvārim. Tas ir skaidrs, tāpēc ka ierēdņi gan no Labklājības ministrijas, gan no Ārlietu ministrijas pateica, ka labākajā gadījumā šī procedūra ilgs vēl pusgadu. Iznāks, ka tas stāsies spēkā, nu, kaut kad martā. Martā! Padomājiet, trīs mēnešus pilsoņi, pensionāri, jaunie pensionāri, kuri griezīsies Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, saņems atbildi: “Atvainojiet, tas, ka jūs bijāt armijā, nav ieskaitāms! Tas laiks, kad jūs mācījāties ārpus Latvijas, neskaitās! Tas, ka jums kadru daļa atrodas ārpus Latvijas, neskaitās!” Un sāksies atkal skandāls. Vai mums tas ir vajadzīgs šodien? Pensionāri, cilvēki, kuri iet pensijā, jau tā ir trūcīgi, un nu viņi vēl saskarsies ar mūsu brāķi.

Mans priekšlikums. Es pilnīgi atbalstu, ka vajag pielīdzināt nepilsoņus pilsoņiem viņu tiesībās, ka var… ka arī nepilsoņiem ir tiesības, lai viņiem ieskaita stāžā to laiku, kuru viņi strādāja ārpus Latvijas, bet mans priekšlikums ir tāds: vai nu mēs pielīdzinām nepilsoņus pilsoņiem, un tad būs miers, vai gaidīsim, kamēr tiek pabeigta ratifikācijas procedūra, un tikai tad sāksim izskatīt šo likumprojektu.

Mums šodien nevajadzētu arī represēt cilvēkus, kuri šajā likumā nosaukti par liliputiem, punduriem un tā tālāk. Atvainojiet, augsti godātie deputāti, nu šodien tas ietaupījums būs kādi… nu, labākajā gadījumā simts tūkstoši, bet šiem cilvēkiem vajag agrāk iet pensijā, tāpēc ka viņiem ļoti grūti atrast darbu. Saprotiet, nu ir tādi nežēlīgi laiki! Mums jau 150 tūkstoši bezdarbnieku šodien ir, un viņiem darbu ļoti grūti atrast.

Un sakarā ar to es lūdzu noņemt no izskatīšanas šo likumprojektu, nobalsot “pret”, lai mums nebūtu… lai nevajadzētu sākt sesiju ar tādiem nepopulāriem lēmumiem, kuri ierobežo, pirmkārt, mūsu pilsoņus un, otrkārt, cilvēkus ar invaliditāti, un tā tālāk. Lūdzu, noraidiet šo likumprojektu, pārsūtīsim… nosūtīsim to atpakaļ ministrijai, gaidīsim pabeigtu ratifikāciju, un tad būs mums mājā miers!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Turpinām debates. Nākamais debatēs runās deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Šogad es jau daudzkārt esmu izteicies par tematiku, kas tiek skarta valdības likumprojektā “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Divreiz tas notika pavasarī, kad PCTVL frakcija piedāvāja savus likumprojektus ar pilnīgi pretēju saturu, divreiz – vasarā. Pirmoreiz, kad likumprojekts vēl tika apspriests Ministru kabinetā, un otrreiz, kad tika lemts jautājums par tā nodošanu komisijām.

Visumā varu teikt, ka likumprojekts nedara godu nedz tā autoriem, nedz Latvijai kopumā, tomēr sākumā teikšu par likumprojektu dažus labus vārdus, kurus nebija izdevies izteikt pagājušajā reizē laika trūkuma dēļ.

Likumprojektā ir trīs pozitīvi momenti. Pirmkārt, tiek pagarināts tā saucamās minimālās pensijas aprēķināšanas piemērošanas termiņš, kurš beidzas šogad un kuru nosaka pārejas noteikumu 34.punkts.

Lietas būtība ir tāda, ka pensijas apmēra noteikšanas pēc uzkrātā pensijas kapitāla mehānisms tikai uz papīra izskatās skaisti. Patiesībā aprēķinātais pensijas apmērs daudziem sanāk pat mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, un tā tas ir pat tajā gadījumā, ja cilvēks bija godīgi strādājis daudzus desmitus gadu. Iepriekšminētajam pabalstam attiecīgi tiek ieviests koeficients, kas atkarībā no apdrošināšanas stāža svārstās no 1,1 līdz 1,7 personām, kurām apdrošināšanas stāžs ir lielāks par 40 gadiem.

Protams, ar to ir par maz, bet labāk tā, nevis nekā. Atgādināsim, ka tieši šo koeficientu apmērs arī kļuva par 2008.gada augusta pensiju referenduma iemeslu. Referenduma priekšvakarā Godmaņa valdība solīja paaugstināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu no 45 līdz 60 latiem. Ņemot vērā to, ka pabalsta apmērs netika pacelts kopš 2006.gada, tas tikai būtu kompensējis dažiem desmitiem tūkstošu... vistrūcīgākajiem vecuma pensijas un invaliditātes pensijas saņēmējiem patēriņa preču cenu pieaugumu. Ja Godmaņa valdība šo solījumu būtu izpildījusi, tad personām ar darba stāžu vairāk nekā 40 gadu minimālā pensija būtu nevis 76 lati mēnesī, kā ir patlaban, bet 100 latu. Diemžēl cerību uz to, ka šādu soli spers Dombrovska valdība, ir vēl mazāk. Tādēļ klusu teiksim tai paldies par to, ka valdība vismaz neatsakās saglabāt minimālo pensiju institūtu.

Otrkārt. Tāpat sakarā ar pensiju referendumu Godmaņa valdība aktualizēja arī jautājumu par piemaksu pie pensijām – par katru apdrošināšanas stāža gadu pensionāram sāka piemaksāt nevis 40, bet 70 santīmus. Protams, arī šai piemaksai nav nekādas saistības ar pensijas kapitālu, toties tās mehānisms ir vienkāršs, saprotams un viegli administrējams. Tad, lūk, šis likumprojekts paredz ieviest grozījumus arī pārejas noteikumu 41.punktā, kas patlaban ierobežo šīs piemaksas saņēmēju loku tikai ar tiem pensionāriem, kuri dzīvo Latvijā. Tāda ir valdības pozitīvā reakcija uz Eiropas Kopienu komisijas brīdinājumu.

Nu un pēdējais pozitīvais moments. Tā ir aktīvā militārā dienesta perioda stāžā ieskaitīšanas noregulēšana, ko visādā ziņā apsveic visi vīriešu dzimuma pensionāri.

Cienījamās dāmas un kungi! Ja valdība būtu aprobežojusies ar šiem trim punktiem, tad pensionāri sagaidītu likumprojektu ar aplausiem, bet diemžēl viss iepriekš minētais ir tikai medus karote darvas mucā. To pašu piemaksu tiek piedāvāts atcelt no 2012.gada vispār, ko valdībai neviens nebija lūdzis – nedz Latvijas Pensionāru federācija, nedz arodbiedrības.

Iepriekš minētie sociālie partneri iebilst arī pret daudziem citiem jaunievedumiem, piemēram, pret darbu zaudējušu invalīdu tiesību ierobežošanu vai tiesību priekšlaicīgi aiziet pensijā ierobežošanu veselai virknei darbinieku kategoriju.

Arodbiedrības iebilst arī pret visbarbariskāko valdības priekšlikumu – atņemt vēlētājiem tiesības uz tā darba stāža ieskaitīšanu, kurš tika uzkrāts padomju laikā ārpus Latvijas teritorijas. Tās pašas tiesības, kuras jau 13 gadus nebauda Latvijas nepilsoņi. Tiesa gan, tas attieksies tikai uz tiem vēlētājiem, kuri aizies pensijā pēc likuma stāšanās spēkā. Valdība liekulīgi apgalvo, ka līdz ar to tā izskauž diskrimināciju, kas tika konstatēta Eiropas Cilvēktiesību tiesas februāra spriedumā lietā “Andrejeva pret Latviju”. Es, būdams Natālijas Andrejevas pārstāvis šajā lietā, kas bija sekmīgi uzvarējis grūto tiesas procesu pret valdību, no valsts augstākās tribīnes paziņoju, ka šis valdības apgalvojums ir bezkaunīgi meli. Tādā veidā nav iespējams novērst nepilsoņu diskrimināciju, un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija Latvijas teritorijā joprojām tiks pārkāpta.

Lai izpildītu tiesas spriedumu tik perversā veidā, kādu bija izvēlējusies valdība, nepieciešams proporcionāli samazināt tekošo pensijas apmēru tiem vēlētājiem, kuri ir jau aizgājuši pensijā. Vēl vairāk – viņi būtu jāpiespiež izmaksāt atpakaļ valsts budžetā visu to naudu, kuru viņi bija saņēmuši par darbu padomju periodā ārpus Latvijas.

Savā aprīļa likumprojektā PCTVL frakcija piedāvāja absolūti pretēja rakstura operāciju – palielināt pensijas nepilsoņiem un izmaksāt viņiem neizmaksātās summas. Runa bija par 80 miljonu latu izmaksu aptuveni 60 tūkstošiem cilvēku triju gadu laikā.

Maijā mēs bijām piedāvājuši citu likumprojektu, kas attiecas vienīgi uz tekošā pensijas apmēra pārrēķināšanu un tikai tiem nepilsoņiem, kuri daļu sava darba stāža bija uzkrājuši tajās PSRS republikās, ar kurām Latvijai nav sociālā līguma. Šis projekts attiecās tikai uz apmēram 2000 nepilsoņiem un izmaksāja ne vairāk par 1 miljonu latu gadā, toties tas glāba Latviju no nenovēršama negoda. Gribētos atgādināt, ka jūlijā speciālais budžets sanāca ar pārpalikumu – 18 miljonu latu apmērā. Tātad mēneša nepieciešamās izmaksas, kas ir 80 tūkstošu latu apmērā un kas sastāda tikai 0,5 procentus no mēneša pārpalikuma, nekādi neietekmēs valsts finansiālo stāvokli.

Dāmas un kungi! Valsts jau tā stāv ar izstieptu roku Eiropas Komisijas un Starptautiskā Valūtas fonda priekšā. Valsts reputācijas graušana varētu izmaksāt vēl daudz dārgāk.

PCTVL, iesniegdama divus iepriekšminētos likumprojektus, bija paveikusi visu iespējamo, lai varbūtēju starptautisku skandālu noregulētu Latvijas iekšienē, neiznesot mēslus ārā no mājām. Tikai pēc tam, kad visas mūsu likumdošanas iespējas tika izsmeltas, mēs palīdzējām iesniegt sūdzības pirmajiem sešiem pensionāriem nepilsoņiem. Pagaidām gan Labklājības ministrija pēc šo pensionāru darba grāmatiņām varētu droši studēt Aizkaukāza un Vidusāzijas ģeogrāfiju. Šo pensionāru dzīves laikā nekādas Latvijas sociālās vienošanās ar šo reģionu desmit valstīm principā nav iespējamas. Tas arī nav nepieciešams, jo sprieduma 90.punktā ECT atzīmē, ka (citēju): “Tiesa pilnībā apzinās šādu starpvalstu vienošanos nozīmi, risinot tāda veida problēmas, kas izriet no šīs lietas. Tomēr tā atkārto, ka, ratificējot konvenciju, atbildētājvalsts uzņemas nodrošināt atbilstoši tiesības un brīvības ikvienai tās jurisdikcijā esošai personai. Saskaņā ar to šajā konkrētajā lietā Latvijas valsts nevar tikt atbrīvota no atbildības par konvencijas 14.panta izpildi, pamatojoties uz to, ka tā ir vai tā nav saistīta ar atbilstošām starpvalstu vienošanām sociālās drošības jomā.” (Citāta beigas.)

Tas, dāmas un kungi, attiecas arī uz līgumu ar Krieviju. Uz līgumu ar Krieviju, kurš jau gandrīz gadu pēc ratifikācijas tā arī pagaidām nebija stājies spēkā. Un, visticamāk, ātrāk nekā nākamā gada otrajā ceturksnī arī spēkā nebūs.

Protams, nepilsoņi tiesāsies ar Latviju vēl dažus gadus, bet mēs centīsimies paātrināt šo procedūru, informējot Eiropas Padomes Ministru komiteju par Latvijas patoloģisko nevēlēšanos izpildīt tiesas spriedumu. Septembrī turklāt Ministru komiteja skatīs uzreiz 17 lietas, kurās Latvija zaudē. Lai būtu arī astoņpadsmitā!

Nu, un pēc tradīcijas sesto reizi atbildēšu uz mūžīgo krieviem raksturīgo jautājumu – kas vainīgs?

Ministru kabineta februāra slēgtās sēdes protokols nenoliedzami liecina par to, ka perversā ideja atņemt vēlētājiem tās tiesības, kuras nebauda nepilsoņi, pieder diviem toreizējiem ministriem – Godmanim un Šleseram. Pirmais par to jau stāstīja visas Eiropas mērogā, bet otrais, ja var ticēt baumām, drīz klusi dalīsies ar šo informāciju ar Vladimiru Putinu. Tā, lūk, mēs Latvijā aizstāvam jūsu tautiešu tiesības!

Un pēdējais, kam gribētos pievērst uzmanību. Tātad tā ir vārda, kas pausts no Saeimas tribīnes, devalvācija. Godmaņa un Šlesera uzvārdus saistībā ar nelietīgo akciju attiecībā uz nepilsoņiem un arī vēlētājiem es šeit pieminu jau sesto reizi, bet neviens preses izdevums šo manas runas daļu ne reizi netika atzīmējis. Taču, ja es, teiksim, sekodams kolēģa Jāņa Ādamsona paraugam, paziņotu, ka abas iepriekš minētās personas ir pedofili, tad gan tas droši vien tiktu publicēts. Bet te īpaši perversā formā amorāli tika izvaroti 60 000 abu dzimumu pensijas vecuma cilvēki, un ir dziļš klusums.

Cienījamie kolēģi! Dombrovska valdībai šīs Godmaņa valdības pieļautās kļūdas nav saistošas. Es aicinu Saeimu nenodoties perversijām un noraidīt likumprojektu jau pirmajā lasījumā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Turpinām debates. Nākamais debatēs deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Skatoties zālē, man rodas iespaids, ka šis jautājums deputātus īpaši neinteresē... ka Ministru kabinets jau visu ir izlēmis un jums atliek tikai nobalsot tā, kā parāda jūsu krāsainā kartiņa.

Es gribu jums atgādināt, ka vairākus gadus cilvēktiesību aizstāvji centās pierādīt, ka atšķirīgā attieksme pret pilsoņiem un nepilsoņiem attiecībā uz pensijām ir diskriminējoša. Jūs arī tajā negribējāt ieklausīties. Tagad to pašu pateica Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Protams, katrā valstī ir cilvēktiesību pārkāpumi, bet diskriminācija attiecībā uz pensijām ir ārkārtīgi rets gadījums. Tā ir ārkārtīgi nopietna problēma jebkurai valstij. Un es domāju, ka mums noteikti vajadzētu sarīkot nopietnu diskusiju, kāpēc tā sanāca un kā var labot šos pārkāpumus.

Es neatkārtošu tos argumentus, ko minēja Klementjeva kungs, bet gribu sīkāk pievērsties jautājumam par to, kā mums labot cilvēktiesību pārkāpumus, ko atzinusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Kā jūs zināt, lai izpildītu Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu, faktiski ir jāveic divi uzdevumi.

Pirmais uzdevums ir kompensēt zaudējumus konkrētajai personai. Neapšaubāmi, Latvija to izdarīs. Un attiecībā uz konkrēto upuri, Andrejevas kundzi, spriedums tiks izpildīts bez jebkādām problēmām. Viņai tiks izmaksāta kompensācija.

Otrais – vispārēja rakstura pasākumi. Un ar tiem būs daudz grūtāk, jo faktiski šo vispārējo pasākumu jēdziens ietver sevī pasākumus vai lēmumus, vai izmaiņas, kas ir nepieciešamas, lai novērstu līdzīgus pārkāpumus. Tajā pašā laikā šiem vispārēja rakstura pasākumiem pēc idejas ir jālabo arī citas līdzīgu upuru situācijas, līdzīgi pārkāpumi, kas ir tikuši pieļauti attiecībā uz citām personām. Un šeit tas ir vissmagākais jautājums, jo Andrejevas kundze tāda nav vienīgā.

Mēs zinām, ka šī diskriminācija faktiski tika īstenota vairāku gadu garumā attiecībā uz desmitiem tūkstošu cilvēku. Mainot pensiju piešķiršanas kārtību un atņemot šo “papildu pensiju” arī pilsoņiem... tas nekādā gadījumā neuzlabo šo personu situāciju un nekādā gadījumā nelabo cilvēktiesību pārkāpumus attiecībā uz šīm personām. Kas tad notiks tālāk?

Tā ir diezgan labi pazīstama parādība, zināma tendence Eiropas Cilvēktiesību tiesā – tā sauktās, atkārtotās vai atkārtojamās lietas – repetitive cases, kā angliski tās sauc.

B.Cilevičs.

Tātad jebkura persona, kas atrodas līdzīgā situācijā ar Andrejevu, var iesniegt savu individuālo sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Precedents jau ir, nav nekāda pamata domāt, ka citos gadījumos tiesa varētu lemt citādāk. Tātad mēs būsim spiesti izmaksāt daudz lielāku naudu; tā būs jāizmaksā individuāli katrai personai, kas iesniegusi savu individuālo sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Tas ir pilnīgi reāli!

Tātad vienīgā iespēja, kā var novērst šādu notikumu attīstību, ir patiešām izstrādāt tādus likuma grozījumus, kas labo šos cilvēktiesību pārkāpumus.

Cienījamie kolēģi, jūs varat man nepiekrist, protams, bet gribu vēlreiz jums atgādināt, ka par to, ka šādas problēmas ir sagaidāmas, mēs runājam jau vairākus gadus. Arī toreiz jūs mums neticējāt, un tagad tas ļoti dārgi maksā Latvijas budžetam. Jā, būs jāmaksā individuāli visiem šiem cilvēktiesību pārkāpumu upuriem šīs kompensācijas. Tas vēl dārgāk būs visiem pārējiem Latvijas nodokļu maksātājiem. Tā ir bezatbildība, un tagad ir pēdējais laiks jums, kas balsojāt par šīm diskriminējošajām normām pensiju likumdošanā, beidzot atzīt savas kļūdas un labot tās, jo faktiski jūs atņemat naudu visiem Latvijas pensionāriem, Latvijas bērniem un tā tālāk. Ievērojamas summas būs jāizmaksā tieši no valsts budžeta.

Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu un izstrādāt patiešām nopietnus grozījumus pensiju likumdošanā, kuri patiešām novērstu cilvēktiesību pārkāpumus un ļautu mums izvairīties no tūkstošiem līdzīgu zaudētu lietu Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Turpinām debates. Nākamajam vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Ilgi un dikti runāja deputāti Klementjevs, Cilevičs, Buzajevs. Bet es gribu īsi un kodolīgi.

Ja mēs atbalstīsim un pieņemsim šo likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, mēs diskriminēsim Latvijas pilsoņus, tas ir galvenais. Jūs ļoti labi saprotat to, ka… Jā, varbūt viens no argumentiem būs tas, ka tik zema ir uzticība no Latvijas pilsoņiem mums, kas esam Saeimā! Nākamajā gadā vēlēšanas. Un, ja viens otrs cilvēks, nākamajā gadā aiziedams pensijā, uzzinās, ka viņam nav ieskaitīts darba stāžs, ko viņš godīgi nopelnījis, viņš… Jūs paši saprotat, ka viņš zinās, kurš to izdarīja, un saprotat, kā viņš… ko viņš darīs, balsodams nākamajā gadā Saeimas vēlēšanās.

Lūdzu, balsosim “pret” un meklēsim risinājumu, lai kaut kādā veidā izpildītu to, ko mums vajadzētu izdarīt Andrejevas lietā, un lai nediskriminētu arī Latvijas pilsoņus!

Sēdes vadītāja.

Debates pabeigtas.

Vai komisijas vārdā deputāti vēlas kaut ko piebilst? Lūdzu, Barčas kundze.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Arī es ļoti uzmanīgi noklausījos kolēģu debates. Gribu teikt, ka nedaudz mēs te jaucam. Nav runa tikai par pensiju piešķiršanu vai aprēķināšanu, bet šajā likumprojektā… tas gan ir izdarīts, to ir paveikusi Labklājības ministrija… tas ir, turpmāk ar šo likumu būs noteikts, ka tiek eksportētas uz citām valstīm ne tikvien pensijas, bet arīdzan piemaksas. Un šajā likumprojektā ir pateikts, ka… beidzot skaidri pateikts, ka piemaksa nav pensijas sastāvdaļa, ka tā tomēr ir piemaksa par darba stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim. Un arī mūsu komisija būs tā, kas, gatavojoties otrajam vai trešajam nākamā gada budžeta lasījumam, varētu rosināt jautājumu par to, ka piemaksas nav jāmaksā no sociālās apdrošināšanas budžeta, bet gan no valsts pamatbudžeta.

Vēlreiz komisijas vārdā aicinu balsot pirmajā lasījumā “par”, lai varam sākt strādāt un sakārtot likumu “Par valsts pensijām”.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 29, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Barča.

Komisijas vārdā lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 30.septembri.

Sēdes vadītāja.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 30.septembris.

 

 Stenogrammas nobeigums — Saeimas materiālu nākamajā, 52.laidienā