Valsts sekretāru sanāksmē: 2009.gada 27.augustā
LM: Par iespēju redzes invalīdiem izmantot invalīdu stāvvietas
Lai cilvēkiem ar 1.grupas redzes invaliditāti atvieglotu pārvietošanos un rastu iespēju nokļūt tuvāk nepieciešamajam objektam, Labklājības ministrija (LM) rosina arī šai grupai atļaut izmantot invalīdu stāvvietas.
Tas nozīmē, ka arī cilvēkiem ar 1.grupas redzes invaliditāti būs atļauts automašīnas salonā pie priekšējā stikla novietot invalīdu stāvvietu izmantošanas karti, kuru izsniedz Ceļu satiksmes drošības direkcija, pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas sniegto informāciju.
To paredz 27.augustā valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi Ceļu satiksmes noteikumos. Izmaiņas noteikumos vēl jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāpieņem valdībā.
Atgādinām, ka pašlaik invalīdu stāvvietas drīkst izmantot cilvēki ar invaliditāti, kuriem ir pārvietošanās traucējumi, pamatojoties uz minētās komisijas vai tās struktūrvienības izsniegtu izziņu par medicīnisko indikāciju noteikšanu, lai varētu iegādāties speciāli pielāgotu vieglo automašīnu un saņemtu pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai.
Invalīdu stāvvietu izmantošanas kartes izdod konkrētam cilvēkam, nevis automašīnai, kas nodrošina tās izmantošanu arī pasažierim bez vadītāja apliecības un personīgās automašīnas.
Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments
RAPLM: Par informācijas apmaiņu valsts pārvaldē
Valsts sekretāru sanāksmē 27.augustā tika izsludināti Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātie noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā iestādes sadarbojoties veic informācijas apmaiņu elektroniskā veidā, kā arī nodrošina un apliecina šādas informācijas patiesumu.
Noteikumu projektā definētas pamatprasības informācijas apmaiņai elektroniskā veidā, kā arī pamatmetodes, kuras izmantojot informācija elektroniskā veidā nododama citai iestādei.
Ja informācijas sniedzēja rīcībā esošā informācija ir pieejama tikai papīra dokumenta formā, tiek sagatavota papīra dokumenta elektroniskā kopija, kas elektroniski nododama informācijas pieprasītājam atbilstoši noteiktai elektronisko dokumentu aprites kārtībai.
RAPLM izstrādātie noteikumi paredz: informācijas saņēmējam ir tiesības paļauties, ka informācijas sniedzēja sniegtā informācija ir patiesa. Lai nodrošinātu elektroniskā veidā sniegtās un saņemtās informācijas patiesuma apliecināšanu, noteikumos noteiktas prasības ziņu reģistrēšanai par informācijas apriti.
Noteikumi “Kārtība, kādā iestādes sadarbojoties veic informācijas apmaiņu elektroniskā veidā, kā arī nodrošina un apliecina šādas informācijas patiesumu” vēl jāizskata Ministru kabinetā.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa
ZM: Par Eiropas Komisijas programmu vistrūcīgākajiem 2009.gadā
Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi informatīvā ziņojuma projektu “Par pārtikas produktu piegādi, īstenojot Eiropas Komisijas programmu vistrūcīgākajām personām Latvijā”, ko 27.augustā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.
Informatīvā ziņojuma projekta mērķis ir informēt par Eiropas Komisijas (EK) programmu vistrūcīgākajām personām īstenošanas gaitu Latvijā, galvenajām problēmām un nepieciešamajām izmaiņām.
Secināts, ka kopš Latvija aktīvi iesaistījusies programmas īstenošanā 2006.gadā, piedāvāto produktu klāsts ir paplašinājies un kļuvis daudzveidīgāks. Pavisam programmas ietvaros apkalpotas 113 650 vistrūcīgākās personas.
ZM informē, ka EK programmas īstenošanā Latvijā ir piedalījušās 12 labdarības organizācijas, no kurām visaktīvākā ir biedrība “Latvijas Sarkanais Krusts”, kurai 2009.gada EK programmā vien ir 222 pārtikas produktu izdales vietas. Aktīvi programmas īstenošanā piedalās arī daudzbērnu ģimeņu apvienība “Dzīpariņš”, sabiedriskā organizācija “Zigate” un Viļānu labdarības biedrība “Mazumiņš”. Savukārt saistībā ar 2010.gada EK programmas īstenošanu Tieslietu ministrija izvērtē 19 labdarības organizāciju pieteikumus.
Kā galvenās problēmas programmas īstenošanā ZM speciālisti min to, ka pagaidām ir apgūta tikai daļa no piešķirtā finansējuma un programmai joprojām nav pieteikušies visi novadi. Tāpat nav izstrādāta vienota uzskaites sistēma par personām bez noteiktas dzīvesvietas.
Būtu arī nepieciešams, lai vietējās pašvaldības vairāk sadarbotos ar labdarības organizācijām vistrūcīgāko personu apzināšanā ar mērķi iesaistīt šīs personas EK programmā. Ziņojumā konstatētas arī citas nepilnības.
Lai tās novērstu, ZM ierosina pilnveidot normatīvo aktu bāzi saistībā ar EK programmas īstenošanu, kā arī veicināt lielāku vietējo pašvaldību iesaisti tās īstenošanā. Lai varētu piedalīties programmā, komersantiem, kas piegādās organizācijām pārtikas produktus, būtu jānodrošina, ka piedāvājumā ietvertie produkti ir ražoti Pārtikas un veterinārā dienesta atzītos uzņēmumos un marķēti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pārtikas preču marķēšanu.
2009.gada EK programmai starpinstitūciju darba grupā tika nolemts vistrūcīgākajām personām reizi mēnesī izsniegt “pārtikas grozu”, kurā ietilpst: 0,5 kg auzu pārslu; 0,5 kg četrgraudu pārslu; 1 kg makaronu; 0,4 kg pankūku miltu; 0,4 kg vājpiena pulvera.
Pavisam Eiropā 2009.gada programmas ietvaros ir plānots apkalpot 44 083 vistrūcīgākās personas, savukārt 2010.gada EK programmā iesaistīto vistrūcīgāko personu skaits varētu būt 60 000.
Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa