Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Pēteris Kušners. Pavēle par karavīra disciplinārsodīšanu, tās apstrīdēšanas kārtība 

Valsts drošība ir svarīgākais valsts pastāvēšanas un saglabāšanās nosacījums. Valsts drošība var tikt apdraudētā divos veidos: iekšēji un ārēji. Iekšējās valsts drošības nodrošinātājas valstī ir Iekšlietu ministrijas struktūrvienības. Savukārt ārējās – Aizsardzības ministrijas Nacionālie bruņotie spēki. Pašlaik Nacionālajos bruņotajos spēkos dien ap 4800 profesionālā dienesta karavīru: virsnieki, instruktori, kareivji, kā arī militārie darbinieki, kas ir civilpersonas, kuras ieņem karavīra amatus.

Karavīri ir amatpersonas, kurām ir īpašas dienesta attiecības ar Latvijas Republiku. Tā ir sabiedrības daļa, kas rūpējas par valsts drošību gan Latvijā, gan starptautisko misiju rajonos kolektīvās aizsardzības ietvaros. Pavēles kā administratīva akta analīze Latvijas tiesību zinātnē ir maz pētīta tēma, tādēļ autoram ir interesanti analizēt jautājumus, kas ir aktuāli kaut nelielai sabiedrības daļai, taču ļoti nozīmīgam un svarīgam personu kopumam – profesionālā dienesta karavīriem, kā arī tām personām, kas nākotnē savu karjeru saistīs ar profesionālo dienestu.

• Kristaps Kretainis. Par latgaliešu rakstu valodas statusu 

Šā gada 19.augustā interneta medijos tika izplatīta ziņa, ka Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments atzinis par pamatotu lēmumu atteikties pieņemt izskatīšanai sūdzību, kas noformēta nevis Latvijas oficiālajā, latviešu valodā, bet gan latgaliešu rakstu valodā, tādējādi pieliekot punktu vairāk nekā divus gadus ilgušajam administratīvajam procesam, kurā tika risināts strīds par latgaliešu rakstu valodas statusu.

2007.gada 15.martā Uzņēmumu reģistrā (UR) tika saņemts pieteikums par jaunas biedrības “Latgalīšu volūdis centris” ierakstīšanu Biedrību un nodibinājumu reģistrā. Gan reģistrācijas pieteikums (kurā norādāmas biedrību un nodibinājumu reģistrā ierakstāmās ziņas), gan tam pievienotie dokumenti (kuri biedrības reģistrācijas gadījumā būtu pievienojami biedrības reģistrācijas lietai) bija rakstīti latgaliešu rakstu valodā. 2007.gada 22.martā UR valsts notārs pieņēma lēmumu atlikt biedrības ierakstīšanu Biedrību un nodibinājumu reģistrā, nosakot konstatētā trūkuma (dokumentos lietotajai latgaliešu rakstu valodai) novēršanas termiņu līdz 2007.gada 21.maijam.

• Kristīne Strada-Rozenberga, Ārija Meikališa. Pārmaiņu laiks kriminālprocesā turpinās (III) 

Šajā rakstā apskatīti un precīzāk komentēti, pēc autoru domām, nozīmīgākie Kriminālprocesa likuma (KPL grozījumi), kas stājās spēkā 2009.gada 1.jūlijā. Tāpat arī analizēta šo izmaiņu ietekme uz spēkā esošo kriminālprocesuālo kārtību un problēmsituācijas, kas saglabājušās vai radušās līdz ar grozījumu spēkā stāšanos attiecībā uz kriminālprocesuālajiem piespiedu līdzekļiem, termiņiem, dokumentiem un mantiskajiem jautājumiem kriminālprocesā.

Vairāki grozījumi veikti KPL 13.nodaļā reglamentētajos piespiedu līdzekļu piemērošanas vispārīgajos noteikumos. Daļa no tiem ir redakcionāla, precizējoša rakstura vai arī veikti, lai nodrošinātu KPL normu savstarpēju saskaņotību. Tā, piemēram, divi grozījumi veikti KPL 241.pantā “Procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanas pamats”. Pirmkārt, grozījumi veikti KPL 241.panta otrajā daļā – procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanas nosacījumu “izvairīsies no izmeklēšanas un tiesas” aizstājot ar “traucēs pirmstiesas kriminālprocesu vai tiesu vai izvairīsies no šā procesa vai tiesas”. Tādējādi KPL 241.panta otrās daļas redakcija saskaņota ar KPL 272.panta pirmo daļu un 249.panta otro daļu. Vairākos pantos veikti grozījumi, aizstājot vārdu “tuvi radinieki” ar “tuvinieki” (KPL 247., 248.pants).

“Jurista Vārda” redakcija