Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā: Par Latvijas iedzīvotāju aptauju par krīzes pārvarēšanu

“Eirobarometra 71” pētījumā aptaujātie izeju krīzes pārvarēšanā visbiežāk saredz atbalstā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (49%) un atbalstā bezdarbniekiem (26%), tā 26.augustā preses konferencē pavēstīja ziņojuma par Latviju atbildīgā redaktore, “TNS Latvia” projektu vadītāja Inta Priedola.

Pētījumā, ko “TNS Latvia” veica šā gada jūnijā, Latvijas iedzīvotāji atzīst, ka svarīgi sniegt atbalstu arī lielajiem uzņēmumiem un ražošanai (23%). Visretāk kā krīzes pārvarēšanas līdzekļi tiek minēti ar enerģiju un vides aizsardzību saistīti pasākumi – tikai 4%.

Domājot par turpmāk risināmajiem jautājumiem Eiropas Savienībā, Latvijas iedzīvotāju vidū izteikti iezīmējas trīs galvenās lietas. Vissvarīgākie ir ekonomikas jautājumi, uz ko norādījuši 57% Latvijas iedzīvotāju, tas ir par 24 procenta punktiem (PP) vairāk nekā vidējais ES 27 valstu rādītājs. Nākamās svarīgās lietas, kam jāpievērš lielāka uzmanība turpmāk, ir sociālie un veselības jautājumi (40%), kā arī iekšējais tirgus (30%).

Latvijas iedzīvotāji ir vēl ievērojami skeptiskāki par valsts attīstības virzienu – tikai 9% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka lietas valstī virzās pareizā virzienā. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (78%) uzskata, ka lietas Latvijā virzās nepareizajā virzienā, tam par cēloni varētu būt lielā neuzticība valdībai un valsts pārvaldei, kā arī straujā ekonomiskās situācijas pasliktināšanās Latvijā.

“TNS Latvia” vecākā projektu vadītāja I.Priedola preses konferencē secināja: “Latvijas iedzīvotāju viedoklis par ekonomisko situāciju valstī un savu personīgo situāciju ir kritisks un zināmā mērā pesimistisks. Tomēr kopumā nākamos 12 mēnešus iedzīvotāji vērtē optimistiskāk nekā 2008.gada rudenī – arvien vairāk cilvēku nākamo gadu vērtē optimistiski.

Tajā pašā laikā iedzīvotāju neuzticēšanās valdībai un Saeimai saglabājas augsta, kamēr Eiropas Savienībai iedzīvotāji uzticas ievērojami biežāk un šobrīd sagaida lielāku atbalstu no Eiropas Savienības ne tikai dažādu valstisku lēmumu pieņemšanā, bet arī ekonomikas stabilizēšanā un krīzes pārvarēšanā.”

Attiecībā uz Eiropas Savienības attīstības virzienu gan ES 27 valstu, gan Latvijas pilsoņi ir pozitīvāk noskaņoti. 35% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka lietas Eiropas Savienībā attīstās pareizā virzienā, turklāt, salīdzinot ar 2008.gada rudeni, par 8 procentu punktiem ir pieaudzis šo iedzīvotāju īpatsvars.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca vērtē: “Pētījumā pārliecināmies, ka krīzes skartie Latvijas iedzīvotāji sākuši pesimistiskāk raudzīties uz visām norisēm ap viņiem, arī uz Eiropas Savienību. Iedomāsimies, ka laika mašīna mūs atmestu atpakaļ uz 2004.gadu un vēlreiz dotu iespēju, vai nu palikt tajā vai tomēr labāk pārcelties uz 2009.gadu? Esmu droša, ka lielākā daļa no tiem 83% iedzīvotāju, kas uzskata, ka Latvijas kā ES dalībvalsts ekonomika nav ieguvusi, tomēr izvēlētos dzīvot šodien. Protams, ka vēl labāk būtu uzreiz pārcelties uz 2014.gadu, kad krīze būs pārvarēta un Latvijā būs eiro…”

Latvijā līdzīgi kā Eiropā iedzīvotāji vairāk uzticas Apvienoto Nāciju Organizācijai un Eiropas Savienībai nekā vietējām varas institūcijām. Uzticēšanās Eiropas Savienībai Latvijā saglabājas samērā augstā līmenī – 44%, bet tas tomēr ir nedaudz zemāks radītājs nekā vidēji Eiropā. Kopš 2008.gada rudens Latvijā saglabājas ļoti augsta neuzticēšanās vietējai valsts varai – absolūtais vairākums iedzīvotāju neuzticas Latvijas valdībai un Saeimai – attiecīgi 88% un 91% iedzīvotāju, un šie ir augstākie neuzticības rādītāji Eiropā.

Latvijas iedzīvotāju vidū, līdzīgi kā ES 27 valstu iedzīvotāju vidū, vērojams atbalsts lielākai Eiropas Savienības vienotai politikai – vairāk jautājumu tieši pieņemot Eiropas līmenī.

Pēc Latvijas iedzīvotāju domām, Eiropas līmenī vairāk ir jāpieņem lēmumi cīņā ar terorismu (85%), demokrātijas un miera veicināšanā pasaulē (81%), sadarbībā pētījumu un jaunievedumu jomā (79%), cīņā ar organizēto noziedzību (76%) un nepārtrauktas enerģijas apgādes nodrošināšanā (75%). Lielāku Eiropas Savienības iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā iedzīvotāji sagaida ekonomikas (57%), sociālās un veselības aizsardzības (40%), kā arī iekšējā tirgus (30%) jautājumu risināšanā.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa