Finanšu ministrija: Par priekšlikumiem ES fondu apguves vienkāršošanai

1.septembrī Finanšu ministrijas (FM) eksperti piedalījās Eiropas Savienības (ES) Padomes Strukturālo pasākumu darba grupas sanāksmē Briselē, lai rosinātu papildu grozījumus Eiropas Komisijas regulā, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Eiropas Sociālo fondu (ESF) un Kohēzijas fondu (KF).  

Sanāksmes mērķis bija Eiropas Savienības dalībvalstu viedokļu un priekšlikumu apmaiņa par Eiropas Komisijas (EK) šā gada jūlijā ierosinātajiem grozījumiem regulā, kas paredz tiesību aktā noteikto prasību vienkāršošanu. Latvijai bija svarīgi piedalīties sanāksmē un aizstāvēt valsts intereses, jo regulā iekļautie grozījumi veicinātu ES fondu apguves vienkāršošanu arī Latvijā.

Viens no Latvijai būtiskākajiem grozījumiem paredz, ka 2009. un 2010.gadā ESF projektiem nacionālo publisko (valsts budžeta) līdzfinansējumu 100% apmērā atmaksās Eiropas Komisija, tādējādi uz laiku atslogojot dalībvalstu budžetus. Tomēr šis piedāvājums neparedz palielināt Eiropas Savienības fondu piešķīrumu dalībvalstij kopumā vai palielināt vidējo EK līdzfinansējuma likmi 2007.–2013.gada plānošanas periodā, tas neparedz arī samazināt nacionālā līdzfinansējuma apmēru, kas dalībvalstij jāsedz līdz 2015.gadam. Valsts budžeta līdzfinansējuma segšanu no Eiropas Komisijas budžeta 2009. un 2010.gadā dalībvalstij būtu jākompensē ar augstāku līdzfinansējumu no valsts budžeta 2011.–2013.gadā.

Lai palielinātu ieguvumu, īstenojot EK iniciatīvu, Latvija ir izstrādājusi vairākus priekšlikumus. Viens no tiem paredz valsts līdzfinansējuma likmes samazināšanu vai atlikšanu attiecināt tikai uz finanšu un ekonomikas krīzes visvairāk skartajām valstīm.

FM arī rosināja ES līdzfinansējumu palielināt par 10%, tādējādi nodrošinot, ka ES atbalsts tiktu sniegts tām valstīm, kurām tas visvairāk nepieciešams.

Vēl viens Finanšu ministrijas priekšlikums paredz, ka valsts līdzfinansējuma likmes atlikšana vai samazināšana būtu jāattiecina ne tikai uz ESF, bet arī uz ERAF un KF projektiem, tādējādi palielinot ekonomisko un fiskālo ietekmi krīzes visvairāk skartajās valstīs.

Saskaņā ar EK laika grafiku grozījumi regulā varētu stāties spēkā aptuveni 2009.gada decembrī. Līdz ar to Latvija ierosināja pagarināt valsts līdzfinansējuma likmes atlikšanu vai samazināšanu līdz 2011.gada beigām, ņemot vērā, ka krīzes visvairāk skartajās valstīs ekonomiskā situācija vēl nebūs ievērojami uzlabojusies.

Latvijas interesēs bija panākt arī vienkāršākus nosacījumus attiecībā uz ES fondu projektu ietvaros iegādāto infrastruktūras objektu un līdzekļu uzraudzību, īpaši atceļot piecu gadu uzturēšanas prasību ESF projektos. Šādi grozījumi vienkāršotu ES fondu līdzfinansēto projektu īstenošanu Latvijā un samazinātu formalitātes ES fondu projektu ietvaros radīto rezultātu uzraudzībā.

Tāpat Latvijai svarīgi ir grozījumi regulā par garantiju veidiem gadījumos, kad komersantiem (ES fondu projektu īstenotājiem) tiek piešķirti avansi projekta īstenošanai. Latvija papildus banku izsniegtām garantijām ierosināja ieviest nodrošinājumu ar bankas garantijai līdzvērtīgu efektu, piemēram, apdrošināšanu. Tādējādi komersantiem tiktu atviegloti Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanas nosacījumi, pieļaujot lielāku elastību nodrošinājuma izsniedzēja un formas izvēlē ar līdzvērtīgu ietekmi.

ES fondi Latvijā ir viens no svarīgākajiem instrumentiem, ar kuru palīdzību stimulēt ekonomikas atveseļošanos.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments