Saeimas 2009. gada 27. augusta sēdes stenogramma (nobeigums)

 

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

 

Stenogrammas nobeigums. Sākums — Saeimas materiālu 51.laidienā (“LV”, Nr.138, 01.09.2009.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja.

Nākamo izskatīsim likumprojektu “Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā” pirmajā lasījumā.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Ausma Ziedone-Kantāne.

A.Ziedone-Kantāne (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie Saeimas Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un konceptuāli arī atbalstījusi likumprojektu “Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā” (reģistra Nr.1368/Lp9).

Tas ir stipri tā… Šis likumprojekts ir stipri līdzīgs tam likumprojektam, ko mēs pieņēmām par piemaksu pensionāriem par darba stāžu līdz 1995.gadam... par 70 santīmiem, kas šogad ir. Un arī šis likumprojekts paredz noteikt, ka papildus valsts pensijai Latvijas baleta māksliniekiem, kuri ir atbrīvoti no darba baleta mākslinieka profesijā laikposmā līdz 1998.gada 31.decembrim, tiek maksāta piemaksa par veikto radošo darbu, kā arī paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt piemaksas aprēķināšanas, piešķiršanas un izmaksāšanas kārtību un apmēru.

Lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu “Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā” pirmajā lasījumā. Lūdzu!

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Ziedone-Kantāne.

Ļoti skaisti!

Priekšlikums ir 2009.gada 4.septembris.

Sēdes vadītāja.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 4.septembris. Paldies.

A.Ziedone-Kantāne.

Paldies!

Sēdes vadītāja.

Nākamo izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Labdien, cienītie deputāti! Pievērsīsimies dokumentam Nr.1374/Lp9 – likumprojektam “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”. Šā likumprojekta grozījumi izriet no attiecīgās Eiropas Komisijas direktīvas, kuras mērķis ir pastiprināt elektronisko līdzekļu izmantošanu akciju sabiedrību darbības nodrošināšanā, it īpaši situācijā, kad kapitālsabiedrību akcijas ir kotētas vienā valstī, bet sabiedrības akcionāri atrodas citā valstī.

Likumprojekts nosaka, piemēram, to, ka paziņojumam par akcionāru sapulci jābūt publicētam sabiedrības mājaslapā, ka ir jānorāda procedūra par piedalīšanos sapulcē, ir jāmin sapulcē izskatāmie jautājumi, tajā skaitā likumprojekti, ir jānorāda balsošanas procedūra.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija likumprojektu ir izskatījusi un konceptuāli atbalstījusi tā virzīšanu uz Saeimu pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Bērziņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2.septembris.

Sēdes vadītāja.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2.septembris. Paldies.

Nākamo izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Kolēģi! Pievērsīsimies likumprojektam Nr.1371/Lp9 – “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Šis likumprojekts ir nepieciešams, lai veiktu grozījumus saistībā ar Maksātnespējas likuma spēkā stāšanos. Likumprojekts paredz precizēt, piemēram, ka Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram un viņa vietniekam ir tiesības lemt par piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai.

Likumprojekts precizē arī Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu kompetenci saskaņā ar Eiropas Komisijas direktīvu par starpvalstu palīdzību saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem un citiem pasākumiem, kā arī precizē to kompetenci saskaņā ar starptautiskiem līgumiem par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu.

Arī šo likumprojektu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi un konceptuāli atbalstīja tā virzīšanu uz Saeimu. Aicinu Saeimu to pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 1, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Bērziņš.

Tāpat kā iepriekšējam likumprojektam – 2.septembris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2.septembris.

G.Bērziņš.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja.

Nākamo izskatīsim likumprojektu “Grozījums Vispārējās izglītības likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (ZZS frakcija).

Godājamais Prezidij! Kolēģi! Aicinu izskatīt likumprojektu “Grozījums Vispārējās izglītības likumā” pirmajā lasījumā.

Likumprojekts tika apspriests Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Mums bija ļoti nopietna diskusija arī ar Saeimas Juridisko biroju un Izglītības un zinātnes ministriju. Likumprojekts ir nepieciešams pašreizējās ekonomiskās situācijas dēļ, jo daudzas pašvaldības ir vērsušās Izglītības un zinātnes ministrijā ar lūgumu optimizēt izglītības iestāžu tīklu – ļaut ģimnāzijām īstenot arī pamatizglītības programmas. Komisijā bija arī citi viedokļi – bija tādi, kuri uzskatīja, ka pietiek tikai ar vidusskolām, ka ģimnāzijas vispār it kā nebūtu pat vajadzīgas. Taču no izglītības sistēmas filozofijas viedokļa ģimnāzijas ir vajadzīgas, ir vajadzīgas vidusskolas, un ir vajadzīgas pamatskolas. Un grozījums ļautu vienkārši šajā situācijā palīdzēt pašvaldībām, lai tās varētu ar saviem ekonomiskajiem resursiem atrisināt izglītības jautājumus savos novados.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Sākam debates. Vārds deputātam Jānim Eglītim.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Manā gandrīz 20 gadus ilgajā skolas direktora praksē ir bijuši laiki, kad izglītības iestādēm ir vienādi nosaukumi, bet tās realizē diezgan atšķirīgas programmas, un ir bijuši arī laiki, kad izglītības iestādēm ir dažādi nosaukumi, bet tās dara vienu un to pašu. Un Vispārējās izglītības likums zināmā mērā šo haosu 2004.gadā novērsa, skolas tika pārdēvētas atbilstoši Vispārējās izglītības likumam vai arī tika reorganizētas. Toreiz tas bija prestiži un finansiāli izdevīgi.

Iesniegtais likumprojekts dažu pašvaldību dēļ atkal rosina atjaunot šo haotisko situāciju. Šobrīd nav problēmas apvienot skolas, apvienot pirmsskolas posmu ar ģimnāzijas posmu, attiecīgi pārdēvēt skolu un tādējādi ekonomēt līdzekļus. Neviens to neliedz darīt jau tagad. Un, ja pašvaldības to nedara, tad to zināmā mērā var saukt par līdzekļu izšķērdēšanu.

Taču šā likumprojekta pieņemšana atkal var radīt haotisku situāciju, tā atkal var likt ļoti daudzām skolām, kas šobrīd ir vidusskolas, aizdomāties par to, ka tām atkal ir jāmaina nosaukums uz ģimnāziju, respektīvi, mēs atkal sāksim tādu diezgan nekontrolējamu un haotisku procesu.

Manuprāt, jau pašreizējie procesi izglītībā ir gana sarežģīti un sāpīgi, tātad šie skolu tīkla reorganizācijas jautājumi, un es domāju, ka nav nepieciešams radīt vēl papildu haosu šajā sistēmā. Līdz ar to es aicinu balsot “pret” šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Turpinām debates.

Vārds debatēs deputātam Jānim Dukšinskim.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Augsti godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi!

Strādājot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, ne Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs, ne daži deputāti mani tomēr nepārliecināja par šo grozījumu nepieciešamību. Mēs šeit tikko dzirdējām, ka tas ir nepieciešams, ka Izglītības un zinātnes ministrijā ir griezušās dažas pašvaldības ar tādu lūgumu. Es sākumā domāju, ka, iespējams, varbūt tiešām pašvaldībām krīzes apstākļos ir nepieciešams šāds solis, lai palīdzētu ekonomēt līdzekļus, lai atbrīvotos no administrācijas, un tā tālāk. Varbūt.

Tāpēc es mēģināju sazvanīties ar ļoti daudzām pašvaldībām, ar izglītības pārvalžu vadītājiem, ar valsts ģimnāziju direktoriem. Šie cilvēki, izglītības eksperti, uzzinājuši par šiem grozījumiem, bija neizpratnē un diezgan šokēti. Un tiešām es atbalstu Eglīša kunga teikto, ka šajā gadījumā var iestāties diezgan liels haoss.

Bet es tomēr mēģināju noskaidrot, no kurienes šim likumprojektam kājas aug... Lieta tāda, ka Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs mums komisijā minēja, ka tas ir vienas nelielas Latgales pašvaldības dēļ, var teikt, Krāslavas dēļ, ja gribam precīzāk minēt. Šīs pašvaldības... šā novada vadītājs ir diezgan lielas zināmas partijas biedrs, un tāpēc es mēģināju Krāslavā noskaidrot, kā ir veidojies izglītības iestāžu tīkls, ja jau viņu dēļ tiešām groza šo Vispārējās izglītības likuma normu. Izrādās, ka jaunais Krāslavas Valsts ģimnāzijas direktors neatbalsta šādu reorganizāciju, jo viņam ir pietiekami spēcīga ģimnāzija, viņš redz citu pilsētas attīstības modeli. Ne Krāslavas Izglītības pārvaldes administrācija, ne Krāslavas izglītības sistēmas eksperti neatbalsta šādus grozījumus. Tad ir jautājums: kam tad tas ir vajadzīgs?

Es tā noprotu, ka vadība droši vien grib atbrīvoties no nevēlama direktora, kas, iespējams, pašvaldību vēlēšanās piedalījās no cita saraksta, un tas ir visvienkāršākais solis, kā skolu padarīt par filiāli un atbrīvoties no nevēlama cilvēka.

Un tāpēc es, godīgi runājot, esmu šokēts par šādā veidā gatavotiem likumprojektiem, kas skar ne tikai vienu novadu vai vienu skolu, vai viena noteikta pašvaldības vadītāja kaut kādas ambīcijas, kuras, tā teikt, tiek lobētas ministrijā un tālāk noteiktās partijās.

Tāpēc, godīgi runājot, ja turpinām stāstu par Krāslavas pilsētu, tad varu sacīt, ka Krāslavas pilsētā ir vairākas izglītības iestādes, pie tam šis tīkls ir ļoti interesants. Tur tiešām ir Krāslavas Valsts ģimnāzija, kurā mācās... vismaz vakar tajā bija reģistrēti 332 audzēkņi, Krāslavā ir Varavīksnes vidusskola, kurā ir reģistrēti 702 audzēkņi, ir Krāslavas pamatskola, kurā mācās 400... vairāk nekā 430 audzēkņi. Ko mēs gribam? Lielu skolu pievienot mazai skolai? Tā ieekonomēt un atbrīvoties no skolas direktora? Un ir arī Poļu pamatskola, kurā mācās tikai 72 skolēni, bet tas jau ir cits stāsts.

Es redzu šeit, kā optimizēt iestādi, tomēr veidojot šīs pamatskolas tiešām par valsts ģimnāzijas bāzes pamatu. Nākotnē varbūt arī Varavīksnes vidusskolai ir jākļūst par to skolu, kur gatavo vidusskolēnus valsts ģimnāzijai, turklāt valsts ģimnāzijai jābūt ne tikai pilsētas, bet visa novada izglītības… šādā veidā koncentrētam vidējās izglītības centram. Godīgi runājot, ar šo projektu mēs varam sagraut visu koncepciju, veidu, kādā mēs pakāpeniski virzījāmies.

Es domāju, ka ir jārunā par vidējās izglītības attīstību Latvijā, it īpaši ģimnāziju attīstību. Ministrijai esošajā situācijā nevis jāpieņem tādi nepārdomāti lēmumi un jālobē, bet jādomā, kādā veidā motivēt, atbalstīt ģimnāziju, normālu ģimnāziju veidošanos Latvijā, lai tiešām būtu spēcīgas iestādes, kur skolēni ir motivēti mācīties. To var kaut vai ar normētā koeficienta palīdzību – noteikt nevis 1,25, bet 1,50, un tad uzreiz pašvaldības veidos tiešām labas izglītības iestādes, jo koncentrēt līdzekļus vidējā posmā ir daudz efektīvāk. Tādā veidā mēs atbalstītu arī profesionālās izglītības iestāžu tīkla attīstību, jo pārējie bērni varētu nākt mācīties arī uz profesionālās izglītības iestādēm.

Tāpēc šajā situācijā, es domāju, tas… Man ļoti liels prieks par Tautas partiju, kurā izglītības eksperti tomēr izanalizējuši šo situāciju. Man lūgums arī citām partijām, to skaitā arī “Saskaņas Centram”, tomēr padomāt par šiem jautājumiem, jo lielākā daļa izglītības ekspertu un vadītāju tomēr neatbalsta. Un arī partijas, kuras atbalsta, ar šiem lēmumiem iegūs nevis vairāk atbalstītāju, bet tiešām mazāk. Lūgums būt pārdomātākiem un nerisināt varbūt “pastnieka sēriju numur divi” šajā gadījumā.

Es tātad aicinu neatbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Turpinām debates. Nākamais debatēs runās deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekta būtība ir grozīt kritērijus, pēc kādiem izglītības iestāde var pretendēt uz ģimnāzijas statusu. Tātad atļautu ģimnāzijās īstenot arī pilnu pamatizglītības programmu. Tas nozīmē, ka ir iespējama šo klašu – no pirmās līdz sestajai klasei – pievienošana ģimnāzijai.

Mēs uzskatām, ka šis likumprojekts vēl nav pietiekami izdiskutēts speciālistu vidū, arī izglītības iestāžu direktoru vidū. Protams, viss varētu būt atkarīgs no likumprojekta piemērošanas, jo, no vienas puses, var runāt par sākumskolu un pamatskolu glābšanas plānu pašreizējā ekonomiskajā situācijā, bet, no otras puses, mums ir bažas par to, ka likumprojekts nodrošinās papildu iespēju iznīcināt kādu skolu, izrēķināties ar kādu direktoru, un tāpēc mūsu frakcija ir diezgan atturīga, vērtējot likumprojektu “Grozījums Vispārējās izglītības likumā”.

Bez tam mēs uzskatām, ka likumprojekts pēc būtības ir ģimnāzijas idejas profanācija. Skaistiem vārdiem nav nozīmes, visu izšķir rīcība.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Turpinām debates. Nākamajam vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie deputāti! Šā grozījuma mērķis ir dot iespēju Izglītības un zinātnes ministrijai veikt skolu tīkla reorganizāciju, ejot pa tādu ceļu, kurš tagad jau izvēlēts ministrijā, proti, pievienot vienu iestādi pie citas iestādes, ja tas ir iespējams. Esošais likums, kuru mēs tagad skatām, nedot tādu iespēju attiecībā uz sākumskolas pievienošanu ģimnāzijai, un dažos Latvijas Republikas pagastos un pilsētās tieši tāpēc šī reorganizācija nav iespējama. Un līdz ar to ministrija piedāvā mums veikt tagad šo… pieņemt šo grozījumu. Manuprāt, tas ir aplams ceļš, kuru tagad mums piedāvā iet.

Ar tādu grozījumu pieņemšanu mēs reducējam ģimnāziju uz vidusskolu, uz parastu vidusskolu, un līdz ar to ģimnāzija kā mācību iestāde jeb mācību institūts tiek pakāpeniski iznīcināta.

Es gribu atgādināt, ka ģimnāzijas kā iestādes izveidošanas mērķis bija nodrošināt Latvijas valstī padziļinātu vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi salīdzinājumā ar parasto vidusskolu. Līdz ar to gan esošajā likumā, gan Ministru kabineta noteikumos bija noteiktas gan jaunās tiesības, gan arī saistības, kas īpaši izdalīja ģimnāzijas... atšķīra ģimnāziju no parastās vidusskolas. Proti, ģimnāzijai ir dotas iespējas veikt iestājpārbaudījumus, skolēnus pieņemot 7. un 9.klasē. Vidusskolā tas nav atļauts. Reizē tika ieviestas arī saistības ģimnāzijām, proti, ģimnāzijas veic metodisko centru funkciju un arī piedalās pasniedzēju tālākizglītībā. Tām ir nepieciešams arī konkrēts skolēnu skaits, lai nodrošinātu ģimnāzijas statusa piešķiršanu vidusskolai.

Un vēl ir ļoti nopietns viens moments. Ja konkrētā periodā nav nodrošināts attiecīgais sekmju līmenis... lielāks par C līmeni, ģimnāzijai var noņemt šo statusu. Tas nozīmē, ka ģimnāzija tomēr ir īpaša iestāde Latvijas valsts izglītības iestāžu sistēmā. Pieņemot šo grozījumu, mēs sākam iet to ceļu, kas pamazām ģimnāziju vispār izņem no valsts mācību iestāžu sistēmas. Ar tādu ceļu mēs pamazām tomēr pasliktināsim izglītības kvalitātes līmeni valstī, un tas var būt saprasts ļoti asās ekonomiskās krīzes apstākļos. Bet tomēr, manuprāt, nebūtu prātīgi vispār šajā krāsnī mest arī skolas, mēģinot ietaupīt līdzekļus uz izglītības rēķina. Es domāju, ka neoliberāļu reformas sekas nevar tikt risinātas tieši uz izglītības, sociālās palīdzības un valsts pilsoņu drošības rēķina.

Līdz ar to es domāju, ka arī šis konkrētais grozījums, kurš vērsts tieši šajā virzienā, nebūtu pieņemams. Un es tikai gribu atkārtot, ka līdz ar to dažiem mūsu frakcijas biedriem, kolēģiem ir ļoti lielas šaubas, vai šāds grozījums varētu tikt pieņemts.

Aicinu arī citu frakciju deputātus nopietni pārdomāt šo konkrēto ierosinājumu, kas būs tagad balsojams, un to neatbalstīt.

Paldies jums!

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Turpinām debates. Vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kaut arī tas var šķist sīks organizatorisks jautājums, šīs debates tik tiešām ir pamatotas, tādēļ ka mēs varam rast nopietnus argumentus gan “par”, gan “pret” šādu grozījumu. Pateikšu savu viedokli.

Pašreizējos apstākļos, manuprāt, izglītības pārvaldēm, vēl precīzāk – pašvaldībām, noteikti ir jādod tiesības organizēt skolu tīklu savās teritorijās. Un, skatot konkrētu valsts ģimnāziju tīklu Latvijā, mēs redzam, ka apstākļi, kādos šīs ģimnāzijas strādā, nebūt nav vienādi. Šeit mēs nevaram runāt par Rīgu un par Latvijas lielākajām pilsētām kā par pilnīgi identiskiem situācijas reprezentantiem. Un tāpēc, arī atzīstot par daļēji pamatotiem iepriekšējo debatētāju izteiktos argumentus “pret”, es tomēr gribu minēt dažus argumentus, kas, manuprāt, varētu drīzāk tikt interpretēti kā “par”.

Pirmkārt, tie ir pašreizējie ekonomiskie apstākļi, kad skolu telpu racionāls izmantojums tomēr ir arguments.

Un otrs arguments ir skolu tīkla infrastruktūra, respektīvi, attālums no mājas līdz skolai. Un, ja šim pamatskolas skolēnam attālums fiziski līdz ģimnāzijai ir mazāks nekā līdz eventuālajai pamatskolai, tad tas, protams, transporta izmaksu pieauguma laikmetā arī ir arguments.

Trešais arguments ir tas, ko mēs varētu saukt par sociālo integrāciju. Neredzu pilnīgi neko negatīvu, bet – gluži otrādi – tikai pozitīvu faktā, ka mazie bērni kontaktēsies ar ģimnāzistiem, kas, protams, varēs pildīt modeļa lomu; tie tiešām būs motivēti jaunieši, kas zināšanu apguvē varēs būt paraugs mazākajiem bērniem, un tas nav maznozīmīgi. Un savukārt ģimnāzistiem, šķiet, nemaz nebūtu par ļaunu uzzināt, ka pasaulē ir arī jaunāko klašu skolēni, ar kuru interesēm, ar kuru psiholoģijas īpatnībām ir jārēķinās.

Ceturtais arguments ir skolotāju kvalifikācija. Mēs zinām, ka ģimnāzijas skolotājiem tiek izvirzītas augstākas prasības, un zinām arī to, ka mūsu ģimnāziju skolotāji tik tiešām izceļas ar savu zināšanu kvalitāti un savu metodoloģisko briedumu. Un kāpēc vienotā kolektīvā neveicināt arī sākumskolas un pamatskolas skolotāju izaugsmi?

Ko šajā situācijā varētu rosināt? Šeit varētu rosināt nenoteikt tik stingru likuma normu, bet tik tiešām pašvaldībām dot lielāku rīcības brīvību. Ja pašvaldība motivēti pierāda, ka ir pamats ģimnāzijas durvis atvērt arī pamatskolas audzēkņiem, lai tā to dara! Ja pašvaldība ir pietiekami spēcīga, lai uzturētu līdzšinējo sistēmu (tas, protams, ir pamatoti, un jebkura sistēmas destrukcija ir nevēlama, it īpaši šajā nebeidzamo reformu laikā), lai tā to dara! Un, protams, mēs ļoti gribētu dzirdēt iesniedzēju pamatojumu, lai šis nebūtu tāds gadījums, ka tik tiešām vajadzīgas reformas tiek veiktas vienas vai divu pašvaldību interešu vārdā.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Turpinām debates. Vārds Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārajam sekretāram Rolandam Brokam.

R.Broks (Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Izglītības un zinātnes ministrija atbalsta minētos grozījumus Vispārējās izglītības likumā. Jāteic, ka Izglītības un zinātnes ministrijas viedoklis ir tāds, ka nav nekāda apdraudējuma pašreizējām ģimnāzijām. Proti, šobrīd ģimnāzijas jau daļēji īsteno pamatizglītības programmas. Tātad ir tā sauktā “proģimnāzija”, kurā ir 7.–9.klase, tas ir, pamatizglītības programma. Tas ir viens no argumentiem.

Un otrs. Ģimnāzija no vidusskolas atšķiras ar kvalitāti un ar metodisko darbu. Šie kritēriji ģimnāzijām netiks noņemti.

Līdz ar to nekāda apdraudējuma pašreizējam ģimnāziju tīklam nav, un Izglītības un zinātnes ministrija lūdz virzīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Turpinām debates. Vārds deputātam Jānim Dukšinskim, otro reizi.

(No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): “Vēlreiz skaidrāk par Krāslavu!”)

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Labdien vēlreiz, cienījamie kolēģi! Te izskanēja daži apstākļi, kuru dēļ šie grozījumi varētu arī būt. Pirmais – finansiālie apstākļi. Tas neiztur kritiku. Jo skolu var nosaukt par vidusskolu, un miers. Viens direktors juridiski var vadīt vairākas iestādes ar vienotu administrāciju. Nekāda finansiāla ieguvuma absolūti nav.

J.Dukšinskis.

Ja runā par kadriem, par sociālo integrāciju, tad... nu, atvainojiet. Varbūt kaut kur, kādā vienā skolā mazie bērni daļēji mācās no lielajiem, bet ģimnāzijās ir cita mācību atmosfēra. Mēs tak varam bērnudārzu arī universitātē integrēt, godīgi runājot, jā? Ar tādiem pašiem grozījumiem! Un tur ir pedagoģisko kadru koncentrācija. Tur ir, pieņemsim, desmit fizikas skolotāju metodiskā apvienība un tā tālāk, zinātniskie darbi, pētnieciskie. Tur ir koncentrācija uz konkrētu rezultātu noteiktā posmā.

Tāpēc, es domāju, tas nav vajadzīgs šobrīd.

Un vēl es gribu tikai atgādināt to, ko Broka kungs minēja. Arī 7.–9.klase, kas pašreiz pastāv, – tas ir pagaidu variants. Es domāju, ka Latvijai jāiet uz tīrām ģimnāzijām (10.–12.klase), tā, kā visā pasaulē. Jo 7.–9.klase... tas tiešām novājina apkārt esošās pamatskolas. Jo talantīgākie bērni aiziet prom uz ģimnāzijām, un tā arī rodas problēma. Es domāju, šis jautājums arī jārisina.

Un galvenais aspekts ir tas, ka tiešām šā projekta sagatavošanā nav nekādas konsultācijas notikušas. Es te minēju tikai Krāslavu kā piemēru. Varbūt vēl kaut kur ir... Arī parlamentārais sekretārs minēja šo piemēru. Tas tika teikts, nekādā gadījumā neapvainojot Krāslavas izglītības ekspertus, bet minot vienkārši kā piemēru.

Tāpēc es vēlreiz aicinu tomēr neatbalstīt. Tas ir pārāk nopietns, sarežģīts jautājums. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Pareizi!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Turpinām debates. Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi, nu tā jau var aizrunāties ļoti tālu. Var katru lietu novest līdz absurdam. Taču, ja mēs runājam par ģimnāzijām un pamatskolām, tad, protams, apvienot bērnudārzu ar augstskolu – šis vispārinājums varbūt nebija īsti vietā (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Ļoti labi raksturojošs!”), jo tas tiešām ir diezgan absurds.

Bet, kolēģi! Es gribu piebilst tikai dažas lietas. Mani šajā normatīvo aktu maiņā mazliet mulsina tas, ka tad, kad mēs nodalījām pamatskolu no ģimnāzijas, tika veiktas zināmas organizatoriskas darbības, kuras tagad izrādās liekas. Tas, protams, nav labi, jo liecina par zināmu nekonsekvenci. Un to es redzu noteikti kā mīnusu šiem grozījumiem.

Bet es redzu arī vairākus plusus. Un to, ko Dukšinska kungs teica par proģimnāzijas posmu kā pagaidu normu, es uzskatu nevis par pagaidu normu, bet par ļoti vajadzīgu pārejas normu, jo, ja proģimnāzijas klašu skolēni nonāk šajā ģimnāzijas atmosfērā, tas ir ārkārtīgi labi, jo šajās proģimnāzijas klasēs viņi var sagatavoties šim ģimnāzijas posmam, un tādā gadījumā ģimnāzijas 1.klasē vairs nav vajadzīgs šis adaptācijas periods. Es domāju, ka tā ir ārkārtīgi laba norma. Un es arī domāju, ka ārkārtīgi laba norma ir tā, ka mazo klašu skolēni tomēr redz šos ģimnāzistus, jo, ja viņi mācās nevis ģimnāzijā, bet vidusskolā, kur acīmredzot daudzos gadījumos šo vecāko klašu skolēnu nu, kā lai to saka, sociālās uzvedības modelis varbūt nav tik izcils kā ģimnāzistiem, tad varbūt ir labāk, ka mazo klašu skolēni redz šos ģimnāzistus, nevis citus.

Es domāju, ka tas varētu nākt tikai par labu. Vienīgais, ko es gribu pateikt, ir tas, lai šā likuma tālākajā virzībā tiktu ievērots princips, ka, ja tā ir juridiska iestāde, šī ģimnāzija, tad, proģimnāzijas klases beidzot, tomēr būtu jāsaglabā eksāmeni, iestājoties ģimnāzijā, kā tas ir šodien. Šī eksāmenu norma būtu jāsaglabā. Un, protams, mums ir jāsaglabā, iespējams, visi šie kvalitātes kritēriji... ir jāpiestrādā pie kvalitātes kritēriju pilnveides, kas mums ir ģimnāzijās.

Es domāju, ka, neraugoties uz visām šīm piebildēm, es varētu atbalstīt šā likuma tālāko virzību.

Paldies.

(Aplausi.)

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Turpinām debates. Vārds deputātam Jānim Eglītim, otro reizi.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Ļoti īsi.

Esošā likumdošana pašvaldībām jau šodien dod iespēju reorganizēt, apvienot, sadalīt, likvidēt un dibināt skolas, attiecīgi piemērojot skolas nosaukumu, un ekonomēt līdzekļus, ja pašvaldība saredz tādu iespēju.

Šis jaunais likumprojekts nedod nekādas papildu iespējas pašvaldībām.

Aicinu to vēlreiz noraidīt.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Gribu Kārļa Šadurska vietā atvainoties tām izcilajām vidusskolām, kādas arī Latvijā ir, kur ir izcili audzēkņi, izcili pedagogi, un pateikt to, ka ne jau nosaukums vienmēr ir tas noteicošais. Ir arī ģimnāzijas, kurām vēl diezgan daudz būtu jāpiestrādā pie sava visa tā stāsta.

Bet nu par būtību. Tātad pirmajās klasēs bērni atnāk ar ļoti dažādu sagatavotību. Ar ļoti dažādu! Un pirmajās klasēs vēl nevar saprast, kas no tā bērna izveidosies. Proģimnāzijas klasēs vai ģimnāzijas klasēs jau ir atlasīti bērni, kuriem ir skaidrs, ka viņi gribēs iet tālāk un iegūt augstāko izglītību. Un faktiski mēs, ieliekot jau šos mazos bērnus, kuri... Pēc kaut kāda laika būs skaidrs, ka daļa no viņiem nekad “nevilks” uz ģimnāziju, jo viņi vienkārši nav tā tendēti, ka viņiem vienkārši nav tādu interešu. Līdz ar to mēs faktiski šos bērnus nostādām sliktā situācijā. Viņiem būs tā skola jāatstāj agri vai vēlu, un tā savā ziņā būs pat personīga traģēdija.

Tāpēc es domāju, ka šie priekšlikumi tiešām ir pārsteidzīgi, un nevajag tos atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā deputātam Strazdiņam ir kas piebilstams? Nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Vispārējās izglītības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 27, atturas – 37. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav atbalstīts.

Nākamo izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Eiropas komercsabiedrību likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Andis Kāposts.

A.Kāposts (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Eiropas komercsabiedrību likumā” (Nr.1192/Lp9), izskatīsim to otrajā lasījumā.

Ir iesniegti divi priekšlikumi, abi ir Juridiskā biroja priekšlikumi.

1.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Kāposts.

2.priekšlikums ir ļoti nopietns priekšlikums, ko izteica valodniecības iestādes, – ka Islande nav Islande, bet Īslande. Tas būtu tagad jāievēro. Un arī tas ir Juridiskās komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Kāposts.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Eiropas komercsabiedrību likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Kāposts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10.septembris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 10.septembris.

Nākamo izskatīsim likumprojektu “Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Armands Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4638 un Nr.4670.

Šā grozījuma būtība ir vasaras kafejnīcām pagarināt licences izsniegšanas termiņu. Jāteic, ka pati konkrētā redakcija nav pārāk veiksmīga, mums komisijā būs jāpastrādā, lai to uzlabotu. Bet kopumā virzība ir pareiza, tāpēc aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Sākam debates. Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es gribu uzteikt mūsu Saeimas darba kvalitāti, kas ir jūtami augusi. Līdz šim mēs vienmēr visus jautājumus esam risinājuši vēlu vai ļoti vēlu. Šobrīd, vasaras sezonai beidzoties, protams, ir ļoti svarīgi atrisināt vasaras kafejnīcu jautājumus. No šā viedokļa es esmu ļoti laimīgs, ka mēs tiešām laicīgi sākam šo likumu skatīt, jo jautājums ir būtisks, aktuāls un gaidīt nedrīkst ne minūti.

Bet, godātie kolēģi, es ļoti baidos, ka, lai gan šis ir pilnīgi nekaitīgs iemesls jeb iegansts, lai atvērtu šo likumu... Es diemžēl prognozēju ļoti karstas debates par dažādu alkohola tirdzniecības ierobežojumu atcelšanu; tas parādīsies uz otro un trešo lasījumu. Kā jau Kraukļa kungs teica, formulējums nav pats veiksmīgākais. Padomāsim par veiksmīgāku formulējumu! Mums vēl ir daži aukstie ziemas mēneši, kuros vasaras kafejnīcas varēs nedarboties. Izstrādāsim labu formulējumu un tad atvērsim šo likumu un izdarīsim šo darbiņu, kas jādara!

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? (No zāles: “Nevajag, nevajag!”)

V.A.Krauklis.

Paldies, cienījamie kolēģi! Komisija ir gatava uzklausīt arī Šadurska priekšlikumus.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 17 atturas – 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.A.Krauklis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10.septembris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 10.septembris.

Pirms sākam izskatīt nākamo darba kārtības jautājumu, gribu informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu – Bendrātes, Zaķa, Bērziņa, Circenes, Rugātes, Rībenas, Ziedones-Kantānes, Reira, Krūmiņa un Liepiņas – iesniegumu ar lūgumu turpināt šodienas sēdi bez pārtraukuma, līdz būs izskatīti visi darba kārtības jautājumi. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Ir iebildumi!”) Deputātiem ir iebildumi. Tātad jautājums izskatāms balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par desmit deputātu iesniegumu turpināt sēdi bez pārtraukuma, līdz būs izskatīti visi darba kārtības jautājumi! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 3, atturas – 3. Lēmums pieņemts.

Turpināsim sēdi bez pārtraukuma, līdz būs izskatīti visi darba kārtības jautājumi.

Nākamo izskatīsim lēmuma projektu “Par LR 9.Saeimas deputāta Ivana Klementjeva ievēlēšanu par NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas locekli, aizstājēju”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par LR 9.Saeimas deputāta Ivana Klementjeva ievēlēšanu par NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas locekli, aizstājēju”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 1, atturas – 2. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu – likumprojektu “Latvijas Republikas valsts robežas likums”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātā sēdes vadītāja! Kolēģi! Likumprojekts “Latvijas Republikas valsts robežas likums” ir jauns valsts robežas likums, kas izstrādāts, lai Latvijas likumdošanā pilnībā piemērotu Šengenas līguma acquis noteikumus. Līdz ar Latvijas pievienošanos Šengenas līguma zonai spēkā esošajā Valsts robežas likumā ietvertais regulējums, kas saistīts ar valsts robežas, robežjoslas un pierobežas joslas noteikšanu, ierīkošanu dabā un uzturēšanu, ir kļuvis nepilnīgs šinī jomā.

Bez tam Latvijas tiesību aktos šobrīd tiek lietota no Šengenas Robežu kodeksa atšķirīga terminoloģija, kā arī nav nostiprināta Šengenas Robežu kodeksā minēto definīciju “iekšējās robežas” un “ārējās robežas” sasaiste ar valsts robežu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izskatīja šo jautājumu savā sēdē, atbalstīja to un aicina Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Latvijas Republikas valsts robežas likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 21.septembris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 21.septembris.

Nākamo izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātā sēdes vadītāja! Kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”. Nepieciešamība izdarīt likumprojektā ietvertos grozījumus radās likuma piemērošanas gaitā. To mērķis ir precizēt likumā lietotos terminus, paredzētās procedūras un ārzemnieku kategorijas, kā arī ar ielūgumiem saistītos un citus jautājumus.

Komisija izskatīja šo likumprojektu, atbalstīja to un aicina Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 14.septembris… Es atvainojos, 21.septembris!

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 21.septembris.

Kā nākamo darba kārtības jautājumu izskatīsim likumprojektu “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātā sēdes vadītāja! Kolēģi! Valsts drošības iestāžu likuma 10.panta pirmās daļas 9.punktā kā viens no valsts drošības iestāžu uzdevumiem ir paredzēta sadarbība un līdzdalība starptautiskā miera uzturēšanā. Līdz ar to Latvijas valsts drošības iestādes var nosūtīt savus pārstāvjus uz ārvalstīm šo funkciju realizēšanai.

Apspriežamais likumprojekts paredz, ka valsts drošības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, kas pilda dienesta pienākumus ārpus valsts, maksājami pabalsti, kompensācijas un piemaksas.

Komisija likumprojektu izskatīja savā sēdē, konceptuāli atbalstīja un aicina Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 14.septembris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 14.septembris.

Kā nākamo darba kārtības jautājumu izskatīsim likumprojektu “Grozījums Civilās aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātā sēdes vadītāja! Kolēģi! Izskatāmajā likumprojektā ietvertais grozījums nepieciešams, lai valsts materiālo rezervju atbildīgo glabātāju uzraudzību turpmāk deleģētu veikt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam. Likumprojekts ir saistīts ar likumprojektu “Grozījumi Valsts materiālo rezervju likumā”. Saskaņā ar minētajiem likumprojektiem tiek reorganizēta valsts aģentūra “Materiālās rezerves” un Iekšlietu īpašumu valsts aģentūra, izveidojot Nodrošinājuma valsts aģentūru.

Komisija izskatīja likumprojektu savā sēdē un konceptuāli to atbalstīja.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Civilās aizsardzības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 14.septembris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 14.septembris.

Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu – Plinera, Buzajeva, Sokolovska, Buhvalova un Mitrofanova – jautājumu ārlietu ministram Mārim Riekstiņam “Par procedūru Šengenas vīzu saņemšanai un tūrisma attīstību Latvijā”. Jautājums tiks nodots ministram.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī piecu deputātu – Plinera, Buzajeva, Mitrofanova, Sokolovska un Buhvalova – jautājumu iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei “Par procedūru Šengenas vīzu saņemšanai un tūrisma attīstību Latvijā”. Jautājums tiks nodots ministrei.

Tā kā visi jautājumi ir izskatīti, ir pienācis laiks reģistrācijai. Gribu atgādināt, ka mums ir jaunā balsošanas sistēma un mēs reģistrējamies nevis ar kartēm, bet ar balsošanas pogām. Pēc tam, kad ir atskanējis skaņas signāls un pults ekrānā zem uzraksta “Reģistrācija” mirgo dzeltena lampiņa, lūdzu, nospiediet šo taustiņu zem uzraksta “Reģistrācija”. Jūs esat reģistrējies, ja sāk mirgot lampiņa zem uzrakstiem “pret”, “atturas”, “par”. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, ir saņemti pieteikumi paziņojumiem.

Pirmajai vārds paziņojumam deputātei Vinetai Muižniecei.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi, kas strādā Saeimas Juridiskajā komisijā! Lūdzu pievērst uzmanību! Sēde šodien pulksten 11.10 Juridiskās komisijas sēžu telpā.

Sēdes vadītāja.

Paziņojumam vārds deputātam Mārim Ārbergam.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātie Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas locekļi! Sēde mūsu telpās pulksten 11.30.

Sēdes vadītāja.

Paziņojumam vārds deputātam Andrim Bērziņam no ZZS frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pulksten 10.45 – 106.telpā, bet Sociālo un darba lietu komisijas sēde pulksten 11.15.

Sēdes vadītāja.

Vārds paziņojumam Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pulksten 11.15 komisijas telpās.

Sēdes vadītāja.

Vārds paziņojumam deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Aicinu uz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdi šodien pulksten 11.30 komisijas telpās – tātad pusdivpadsmitos.

Sēdes vadītāja.

Vārds paziņojumam deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde pēc 8 minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Baltijas lietu apakškomisijas deputāti! Lūdzu pulcēties Juridiskās komisijas telpās. Tūlīt!

Sēdes vadītāja.

Vārds paziņojumam deputātam Jānim Strazdiņam.

J.Strazdiņš (ZZS frakcija).

Cienītie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi! Mums ir jāsapulcējas uz komisijas sēdi tūlīt pēc šīs sēdes... Tā nebūs gara, mums ir jāatrisina svarīgs jautājums.

Sēdes vadītāja.

Prezidija vārdā vēlos informēt, ka Saeimas Prezidija sēde notiks šodien pulksten 11.00.

Un tagad, lūdzu, vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Liels paldies!

Nav reģistrējušies: Gundars Daudze, Visvaldis Lācis, Kārlis Leiškalns, Leopolds Ozoliņš, Artis Pabriks, Dzintars Rasnačs, Atis Slakteris, Viktors Ščerbatihs un Aigars Štokenbergs.

Paldies par darbu!

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Līdz ar to Saeimas 27.augusta sēdi pasludinu par slēgtu.