Ministru prezidents:

— savā iknedēļas preses konferencē vakar, 7.jūnijā

Pagājušajā nedēļā, manā uztverē, ļoti svarīgs notikums bija pirmā Latvijas, Baltijas un ārvalstu investoru padomes sēde. Tā ir pirmā šāda veida tikšanās kopš mūsu neatkarības atgūšanas. Ārvalstu investoru padome ir izveidota tikai nesen. Ļoti svarīgi bija tas, ka sēdē piedalījās visu kompāniju pirmās personas. Manuprāt, masu mediji nepelnīti neveltīja pienācīgu uzmanību šim pasākumam. Es domāju, ka drīzumā būs vēl divas tikšanās — viena pirms Helsinku sanāksmes un otra — vai nu pirms, vai ERAB pilnvarnieku sanāksmes laikā. Kā mēs jokojām ar ERAB ģenerālsekretāru, trīs dienas Latvija būs Eiropas finansu galvaspilsēta, jo pilnvarnieku sanāksme notiks Rīgā.

Par budžeta izdevumu iesaldēšanu. Vienmēr iznāk otrādi — ja normāli speciālisti, reitingu aģentūras, ārvalstu vēstnieki, finansu eksperti ko atbalsta, tad finansists Gundars Bērziņš ir pret. Iznāk, ka viena puse kaut ko nesaprot. Atkal es atgriežos pie tās tēmas, kuru es aizsāku, būdams vēl satiksmes ministrs. Eksporta un importa bilance, kas ir negatīva gadiem ilgi, nosedz un rada iekšzemes kopprodukta pieaugumu tieši ar pakalpojumu eksportu. Pakalpojumu eksports ir dzelzceļš, autopārvadājumi, ostas utt. Es gribētu uzsvērt — tranzīts nav Lembergs. Tranzīts — tie ir 100 000 reāli strādājošu cilvēku. Pakalpojumu eksports Latvijā ir lielāks nekā Lietuvā un Igaunijā kopā. Tas nozīmē, ka Latvijas budžets un tekošais konts izturēs spiedienu, kas radās pagājušā gada augustā, mūsu pārstrādātājiem zaudējot eksporta iespējas uz Krieviju. To nosedz pakalpojumu eksports ostās — 53 miljoni tonnu Latvijā, 15 miljoni tonnu Klaipēdā, 15 miljoni tonnu Tallinā. Pakalpojumu eksports ir tā joma, kas ļauj mūsu ekonomikai normāli dzīvot.

Man ir plānota oficiālā vizīte Ungārijā. Es gribu izrunāt Eiropas Savienības un NATO jautājumus. Man pirms kāda laika bija ļoti interesanta saruna ar Ungārijas vēstnieku par to, kā jūtas jaunās NATO dalībvalstis. Vizītes laikā Ungārijā tiks parakstīti divi līgumi — brīvās tirdzniecības līgums un ieguldījumu veicināšanas un savstarpējās aizsardzības līgums. 14. jūnijā es būšu vienas dienas darba vizītē Helsinkos, kur tikšos ar Liponena kungu. Tas ir saistīts ar Somijas prezidentūru un Latvijas integrācijas procesiem. Atgriežoties no Ungārijas, es tūlīt pat došos uz Roju, kur piedalīšos Lauku konsultatīvās padomes sēdē, lai turpinātu diskusiju ar zemniekiem. Tagad es tikai gribētu teikt: ļaujiet man un Salkazanova kungam strādāt! Pārējais ir tikai laika jautājums.

 

Tad Vilis Krištopans atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

— Vai jums būtu iebildumi, ja kāds ierosinātu skatīt budžeta grozījumus jau jūlijā?

V.Krištopans:

— Tas nav pēc definīcijas iespējams, tā ir neuzticības izteikšana valdībai. Jūs pašlaik ierosināt apspriest modeli — vajag vai nevajag izteikt neuzticību valdībai. Es esmu pārliecināts, ka to deputātu skaits, kas atbalsta valdību, ir daudz lielāks, nekā to, kas grib gāzt valdību.

— Šorīt Zīles kungs pa radio teica, ka budžeta grozījumus vajadzētu izdarīt jau vasarā.

V.Krištopans:

— Es to neesmu dzirdējis. Es pieļauju, ka Zīles kungs vienkārši filozofēja. Kā kabineta loceklis viņš piedalījās visu lēmumu pieņemšanā un pilnībā akceptēja tos. Ja kāds kabineta loceklis domā citādi, nekā valdība, tad acīmredzot viņam vietas tajā nav.

— Tēvzemieši ir savākuši parakstus, lai valodas likumprojekts tiktu izskatīts pēc iespējas ātrāk. Kā jūs to vērtējat?

V.Krištopans:

— Valodas likums ir ļoti jūtīga lieta. Es respektēju savas koalīcijas partneru, it īpaši tās partijas viedokli, kam šis jautājums ir tik ļoti svarīgs. Mans uzskats — valodas likumam ir jābūt stingram un vienlaikus derīgam ikdienas lietošanai. Mani priecē, ka "Tēvzemes un Brīvības" aktivitātes ir notikušas koalīcijas līguma ietvaros. Viņi "neuzķērās" uz Tautas partijas lēto triku un neparakstīja piedāvātos priekšlikumus, jo tad būtu pārkāpts koalīcijas līgums.

— Kā jūs strādāsit vasarā?

V.Krištopans:

— Latvijas likumdošana nosaka, ka Ministru kabineta sēdēm ir jānotiek ne retāk kā reizi nedēļā. Ja jūs jautājat par 81. pantu, tad mēs to izmantosim. Mēs mainīsim likumus, kas attiecas uz nodokļu iekasēšanu, cīņu ar kontrabandu, akcīzes nodokli utt.

— Lietuva un Igaunija ir izteikusi savu neapmierinātību ar Latvijas ieviestajiem iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem. Kā jūs to vērtējat?

V.Krištopans:

— Es jums, godājamie kolēģi, gribētu atgādināt, ka Latvijas valdība nesastāv tikai no Ministru prezidenta, vēl ir arī ministri. Latvijas valdībā ir arī zemkopības ministrs, kas ļoti izsmeļoši atbildēs uz visiem jautājumiem. Tāpat to izdarīs arī ekonomikas un ārlietu ministri. Es esmu komandas cilvēks un gribu ne tikai aizstāvēt savus ministrus, bet arī ļaut viņiem strādāt.

— Vai jūs esat gatavs publiski atzīt savu kļūdu, ja piepildīsies Tautas partijas prognozes par iekšējā tirgus aizsardzību?

V.Krištopans:

— Es domāju, ne tikai es viens būšu kļūdījies. Piektdienas "Dienas Biznesā" bija ļoti labs raksts par cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzību.

— Kādus argumentus jūs minētu, lai pārliecinātu opozīciju par valdības izvēlētā kursa pareizību?

V.Krištopans:

— Pirmkārt, Šķēles kungs plūca Gaiļa valdības laurus, un man tagad ir jāstrebj Šķēles valdības ievārītā putra. Nav jau māksla vadīt valdību, kad iekšzemes kopprodukts ir 5 līdz 8 procenti gadā, kā tas bija 1996. 1997. gadā. Jā, es piekrītu, ka šī gada pirmā puse ir ļoti smaga. Jā, budžeta ienākumi ir nelieli. Bet kur ir šīs valdības vaina? Vai tā, ka Krievijā pagājušā gada 17. augustā sabruka nacionālā valūta, kad mēs vienā dienā pazaudējām 30 procentus no mūsu eksporta? Šī valdība rod un atradīs risinājumus šajā situācijā. Argumentus jums vajag? Lūdzu. Paskatieties, kas notiek ar valdības parādzīmju likmēm. Tās ir nokritušās, tas nozīmē, ka mūsu ekonomika ir stabila.

Rūta Jaksona,

"LV" informācijas redaktore,

Pēc ieraksta "LV" diktofonā