Septītās Saeimas pirmajai pavasara sesijai beidzoties, "Latvijas Vēstneša" redakcija aicina atbildēt uz jautājumiem mūsu parlamenta frakciju priekšsēdētājus. Visiem Saeimas frakciju vadītājiem tiek uzdoti vieni un tie paši jautājumi.

— Kā vērtējat Saeimas pavasara sesijā paveikto?

— Šajā sesijā Saeimā darbs bija diezgan raits. Pirmkārt, nebija pārlieku daudz valdības iesniegtu likumprojektu. Tāpēc Saeima ar tiem visiem laikus tika galā.

Otrkārt, nebija pārmērīgi populistisku debašu, līdz ar to darbs bija visai konstruktīvs. Tāpēc es Saeimas darbu pavasara sesijā vērtēju diezgan pozitīvi.

— Kuri pieņemtie likumi, jūsuprāt, ir bijuši svarīgākie un valstij aktuālākie?

— Aktualizējušos likumus, manuprāt, varētu sadalīt divās daļās.Vispirms jāmin likumi un likumu grozījumi, kas saistīti ar integrāciju Eiropas Savienībā, kas atbilst valdības sastādītajam plānam.

Otrkārtējs, bet ne mazāk nozīmīgs darbs ir saistīts ar valsts ekonomisko situāciju. Tajā likumdošanas grupā varētu iekļaut visus tos likumu grozījumus, kas saistīti ar valsts budžetu un nodokļiem.

Varu minēt arī visu, kas Saeimā tika darīts, lai panāktu valsts iekšējā lauksaimniecības tirgus aizsardzību.

Kā zināms, dažādos mūsu likumos ir izdarīti vairāki grozījumi sakarā ar dažādu Eiropas Savienības normu ieviešanu. Līdz ar to mums kļūst aktuāli, bet ne īpaši pozitīvā nozīmē, visi šie ekonomiskie jautājumi, proti, valsts budžeta likums, kurā ir iestrādāts zināmais fiskālais deficīts. Tagad valdībā tiek veikti pasākumi, lai aizturētu budžeta asignējumus. Runājot par iekšējā tirgus aizsardzību, — viss vienkārši liecina par to, ka tuvākajā laikā varētu būt sarežģījumi tieši ekonomiskajos jautājumos.

— Kādus likumprojektus frakcijas deputāti gatavojas iesniegt vai atbalstīt izskatīšanai Saeimā?

— Te pirmām kārtām nosaucams Valsts valodas likums. Taču pašlaik attiecībā uz šo likumprojektu notiek visai asas debates. Pagaidām tas ir pieņemts tikai otrajā lasījumā. Bet mūsu frakcija tuvākajā laikā īpašu uzmanību pievērsīs valodas likumam. Mūs apmierina otrajā lasījumā pieņemtais likumprojekts. Uz trešo lasījumu ir saņemtas rekomendācijas no van der Stūla kunga, arī Ministru prezidents ir sagatavojis savus priekšlikumus. Bet mēs redzam, ka tiek vilcināta šī likuma pieņemšana. Politisko partiju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija ir paudusi viedokli, ka šo likumu nevajadzētu pieņemt līdz Valsts prezidenta vēlēšanām, jo pretējā gadījumā tas kļūšot pārlieku radikāls. Mēs uzskatām, ka likumprojekts jāsaglabā otrajā lasījumā pieņemtajā veidā, noraidot pēdējā laikā ienākušos priekšlikumus. Līdz ar to gatavojam dokumentu ar ierosinājumu sasaukt Saeimas ārkārtas plenārsēdi 16.jūnijā, lai tajā izskatītu Valsts valodas likuma projektu trešajā, galīgajā lasījumā.

— Kā prognozējat Saeimas darbu nākamajā — rudens — sesijā?

— Uzskatu, ka Saeimas nākamajā sesijā viens no galvenajiem jautājumiem varētu būt likums par valsts budžetu un ar to saistītie likumu grozījumi. Atbilstoši pašreizējiem projektiem un prognozēm mums ir paredzams diezgan liels budžeta deficīts. Turklāt mums valstī ir augsts bezdarba līmenis. Tas, manuprāt, varētu būt viens no svarīgākajiem jautājumiem.