• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeima kā domu kopības un atšķirības apliecinājums (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.06.1999., Nr. 184/185 https://www.vestnesis.lv/ta/id/19700

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Daidžests. Citu rakstītais

Vēl šajā numurā

08.06.1999., Nr. 184/185

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeima kā domu kopības un atšķirības apliecinājums

Andrejs Požarnovs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim" vakar, 7.jūnijā

Turpinājums

no 1.lpp.

P.JPG (32694 BYTES) No citas puses raugoties, varētu šā gada beigās iesākties pozitīva rakstura sarunas par Latvijas uzņemšanu Eiropas Savienībā. Līdz ar to sakarā ar skrīningu jeb likumdošanas saskaņošanu varētu būt sagatavoti priekšlikumi sakarā ar citiem likumiem. Taču es domāju, ka ekonomisko apstākļu dēļ Latvija vilcināsies ieviest tās vai citas normas pārāk ātri.

— Vai jūs apmierina Saeimas Prezidija un Kancelejas līdzšinējā darbība, un kas tajā būtu pilnveidojams?

— Mani apmierina Saeimas Prezidija un Kancelejas darbība. Līdz ar to man vismaz pagaidām nav nekādu ierosinājumu, kā uzlabot Saeimas Prezidija vai Kancelejas darbu.

— Cik auglīgs un konstruktīvs, pēc jūsu domām, ir bijis Frakciju padomes darbs?

— Frakciju padome ir sanākusi kopā reti. Taču tie principiālie jautājumi, kurus tai nācies risināt, ir apspriesti un akceptēti. Piemēram, ir bijuši jautājumi par pārtraukumiem starp Saeimas sesijām, par Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru un datumu. Šie jautājumi tika izskatīti Frakciju padomē. Domāju, ka Frakciju padomei nav sevišķi daudz darba, bet jebkurā gadījumā galvenais ir tas, ka Frakciju padome, vajadzības gadījumā sanākot kopā, savas funkcijas paveic.

— Kā vērtējat mūsu parlamenta pozīcijas un opozīcijas pašreizējās attiecības?

— Tiklīdz izveidojās pašreizējā valdība, opozīcija deklarēja, ka tā būs konstruktīva opozīcija, ka tā piekops opozīcijas darbības kultūru, ka ar saviem priekšlikumiem un darbību tā palīdzēs attīstīties valstij un uzlabot tās visdažādākos rādītājus. Un pavēstīja, ka kritizēs valdību vienīgi tajos gadījumos, kad tā patiešām kļūdās.

Taču šajā Saeimas darbības laikā mēs esam pārliecinājušies par to, ka tomēr lielākoties opozīcija iestājas par gluži vai destruktīviem priekšlikumiem. Bieži vien viņi diemžēl vadās pēc principa: "jo sliktāk, jo labāk". Tātad opozīcija mēdz atbalstīt visus tos priekšlikumus, kas prasa budžeta papildu izdevumus. Un tajā pašā laikā kritizē valdību par to, ka tā netiek galā ar valsts budžeta līdzsvarotību.

Varu teikt, ka mēs saņemam arī diezgan daudz opozīcijas priekšlikumu, kas mūs attālina no valdības deklarācijas īstenošanas. Kaut gan vārdos tiek deklarēts kas pilnīgi cits. Tādēļ es uzskatu, ka opozīcijas sākotnējie mērķi ir palikuši tikai vārdos, bet darbi tomēr atšķiras.

Ļoti sarežģīts ir jautājums, kas saistīts ar opozīcijas lielākās partijas frakcijas priekšsēdētāja Andra Šķēles darbību ekonomikā. Tas diezgan nopietni sarežģī valdības un visu opozīcijas frakciju darbību.

Kā zināms, Tautas partijas priekšsēdētājs vienlaikus ir "Ave Lat" grupējuma īpašnieks. Bet valdības pienākums būtu aizstāvēt Latvijas ražotājus. Taču, ja šī "Ave Lat" grupējuma ienākumi tiešā vai netiešā veidā atgriežas politikā un ja tā frakcija ierosina izteikt neuzticību valdībai, — pilnīgi automātiski seko valdības negatīvā nostāja pret "Ave Lat" grupējumu. Te, lūk, parādās interešu konflikts. Tāpēc es uzskatu, ka attiecības starp pozīciju un opozīciju varētu būt daudz konstruktīvākas, ja mūsu diskusijas izvērstos vien par partiju ptrogrammatiskajiem un ideoloģiskajiem jautājumiem. Un ja te nebūtu tik liela loma ekonomisko grupējumu ietekmei Latvijas valsts politikā.

— Kāda ir un kādai vajadzētu būt Valsts prezidenta lomai Saeimas darbā?

— Ir daudz diskutēts par mūsu Valsts prezidenta lomu — gan Saeimā, gan valdībā, gan sabiedrībā, gan mūsu valsts dzīvē kopumā.

Protams, runa ir par parlamenta, nevis tautas, vēlētu prezidentu. Ja vien tauta referenduma vai aptaujas galarezultātā izteiktos, ka vajadzīgs tautas vēlēts prezidents, tad mums būtu jāpieņem pavisam cita konstitūcija jeb Satversme.

Ja ir tautas vēlēts prezidents, kardināli mainās valsts varas institūciju savstarpējās attiecības. Tad, lūk, patiešām vajadzīga pavisam cita Satversme.

— Vai tuvākā vai tālākā nākotnē varētu mainīties jūsu frakcijas locekļu skaits, deputātiem to atstājot vai tajā iestājoties?

— Nav nekādu prognožu, ka mūsu frakcija varētu sarukt. Jo patlaban mums frakcijā ir ļoti stabila iekšējā dzīve. Pašlaik nav nekādu aizdomu, ka kāds varētu pamest mūsu frakciju.

Attiecībā uz frakcijas palielināšanos jāsaka, ka, protams, tas ir iespējams. Taču šobrīd izskatās, ka it visas — gan opozīcijas, gan pozīcijas — frakcijas ir daudz stabilākas un profesionālākas salīdzinājumā ar sesto Saeimu. Nav mums brīvo jeb neatkarīgo deputātu, nav arī staigāšanas no frakcijas uz frakciju.

Partiju frakciju disciplīna ir daudz stingrāka salīdzinājumā ar iepriekšējo Saeimu.

— Kas būtu darāms, lai paaugstinātos Saeimas prestižs sabiedrības acīs?

— Manā skatījumā, politiķu prestižs nekad nebūs augsts sabiedrības acīs. Politiķis nekad nebūs pirmā persona prestiža ziņā. To apliecina to valstu pieredze, kur parlamentārā demokrātija ir pastāvējusi ļoti ilgu laiku. Bet arī tur, kur izveidojušās stabilas demokrātisko vērtību atziņas, tomēr tiek uzskatīts, ka politiķa amats ir visnelabvēlīgākais un visneperspektīvākais.

Lai Saeima atgūtu vai iegūtu savu prestižu, politiķiem vajadzētu norobežoties no amatu savienošanas gadījumiem, kā arī no dažādu ekonomisko grupējumu pārstāvniecības, ko principā aizliedz korupcijas novēršanas likums.

Taču realitāte ir tāda, ka tomēr bieži vien Saeimas deputāti lobē to vai citu uzņēmumu vai firmu. Tas, manuprāt, ir apstāklis, kas ietekmē Saeimas darbību kopumā.

Tās valstis, kur parlamentārā demokrātija ir bijusi ļoti ilgu laiku, apliecina, ka arī tur sabiedrība politiķus vērtē zemākajās kategorijās. Tātad politiķis ir viena no viszemāk vērtētajām profesijām. Bet jebkurā gadījumā Latvijas apstākļos politiķiem vajadzētu norobežoties no amatu savienošanas gadījumiem, kā arī no dažādu ekonomisko grupējumu pārstāvēšanas. To principā aizliedz Korupcijas novēršanas likums. Taču realitāte ir tāda, ka tomēr bieži vien Saeimas deputāti "lobē" to vai citu uzņēmumu vai firmu. Tas manā skatījumā ir apstāklis, kas ietekmē Saeimas darbību kopumā. Es uzskatu, ka tas ir viens no tiem jautājumiem, kam tuvākajā laikā būtu pievēršama īpaša uzmanība.

Runājot par dažādu politisko partiju ideoloģiskajiem jautājumiem, jāsaka, ka ir gluži objektīvi un dabiski, ka katrai Saeimā pārstāvētajai partijai ir sava programma un ka katra no tām aizstāv savu vēlētāju intereses.

— Kā izveidojušās un turpinās jūsu frakcijas deputātu attiecības ar septītās Saeimas vēlētājiem?

— Saskarsme ar mūsu vēlētājiem ir mūsu ikdienas darbs. To veic gan mūsu frakcijas deputāti, gan mūsu partijas jeb apvienības darbinieki. Mēs strādājam ar vēstulēm, tiekoties ar mūsu partijas līdzdalībniekiem un līdzjutējiem. Tiekoties ar mūsu vēlētājiem, gatavojam likumprojektus un priekšlikumus, kurus mūsu ministriem būtu lemts realizēt.

Tas ir nepārtrauktais ikdienas darbs — tikšanās ar vēlētājiem. Tagad mums partijas vadībā tiek izveidots tā sauktais koordinācijas centrs, kam būs labvēlīga saikne ar mūsu elektorātu.

Mintauts Ducmanis,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!