Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

"Ir jāprot grūtībām tikt pāri"

Turpinājums no 1.lpp.

— Jā, parlamentārieši šobrīd strādā arī pie kāda procesa, ko daži grib pasteidzināt, daži — novilcināt, tēvzemieši un Tautas partija domā, ka Valsts valodas likums galīgajā lasījumā līdz Jāņiem būtu jāpieņem. Bet savukārt "Latvijas ceļš" un Jaunā partija uzskata, ka šis likums var gaidīt. Kā jūs uzskatāt — vai būtu vērts sasteigt ārkārtas sēdē?

G.Ulmanis:

— Es neuzskatu, ka valodas likums ir sasteigts. Šis valodas likums, kurš pašreiz ir spēkā, ir pieņemts jau, man liekas, pirms atmodas vai atmodas laikā. Katrā ziņā ļoti sen, un daudzi jau ir pārstājuši skaitīt gadus, kuros šis likums jau stipri novecojis. Un es neredzu šai likumā vairs tādas vietas, kuru dēļ būtu vajadzīgs pusgadu, gadu vai desmit gadus vēl vilcināt un ko prātot. Mēs esam parādījuši, ka esam demokrātiska sabiedrība, mēs esam parādījuši, ka protam ļoti toleranti risināt jautājumus, kas skar ne tikai pilsoņus, bet arī nepilsoņus, kas skar mūsu tautiešus un arī cittautiešus, un, manuprāt, visas kārtis ir rokā parlamentāriešiem, lai pirms vasaras brīvlaika varētu šo likumu pieņemt. Bet viņiem par to lemt un viņiem par to spriest, es tikai varu izteikt savu pilsonisko attieksmi un savu viedokli kā Latvijas pilsonis.

— Vēl pēdējā laikā ir daudz runāts par budžetu, daudz bijis uztraukumu, daudz bijis pretēju viedokļu. Jūsuprāt, vai tas, ka valdība bija aizkavējusi šos budžeta izdevumus apmēram par 60 miljoniem latu, neraida kādus signālus pasaulē?

G.Ulmanis:

— Nu, pasaulē, es domāju, mūsu signāli diez vai kaut kā speciāli tiek uztverti vai sevišķi uzmanīti, akcentēti. Jo vispirms bija Dienvidaustrumāzijas krīze, Krievijas krīze, tad Brazīlijā, pasaule ir saņēmusi ļoti spēcīgus finansiālos satricinājumus, un nevienam tas vairs nav pārsteigums, arī mūsu kaimiņvalstis risina tieši tās pašas problēmas par budžeta izdevumu samazināšanu. Un acīmredzot valdībai būs jāatrod pareizais ceļš, cik lielā mērā atlikt šo budžeta samazināšanu vai kurā brīdī pieņemt šo lēmumu un izdevumu daļu budžetā tik tiešām samazināt. Manuprāt, šeit prasās noteikta rīcība, es zinu, ka gan Godmaņa kungam, gan Krištopana kungam ir padomā viens otrs praktisks gājiens, un es ceru, ka tuvākajā laikā viņi arī tos realizēs. Bet mana nojauta ir, gan arī argumentēta, gan arī tīri intuitīva, ka budžets neapšaubāmi būs jāsamazina, jo nekādi brīnumi nenotiks un tik lielos apmēros budžets no jauna klāt nenāks, vēl jo vairāk — no malas neviens mums neiedos. Tāpēc budžets ir jāsabalansē gan no iekšpolitiskā viedokļa, gan arī saskaņojot ar tām investīcijām, kas mūsu finansu sistēmā palīdz mums šo sistēmu stabilizēt.

— Jūs teicāt, ka tad, kad prezidentu izvirza, un tad, kad vēlē, prezidenta kandidāts ir it kā malā. Bet tad, kad prezidents beidz savu darbu, — kādi ir viņa pienākumi, kādi šobrīd ir jūsu pienākumi?

G.Ulmanis:

— Laikam jau pats grūtākais laiks katram prezidentam, tā es tagad to jūtu, ir pirmais un pēdējais mēnesis. Kad bija pirmais, tad es par pēdējo, protams, nedomāju, bet, šim pēdējam pienākot, es saprotu, ka tas pat varbūt ir smagāks nekā pirmais mēnesis. Gan arī tāpēc, ka gribas daudz kur pielikt punktu un daudz ko padarīt līdz galam. Divi pamatjautājumi varētu būt. Pirmkārt, drošības politika, un es vēl vēlētos novadīt drošības konferenci, kurā piedalītos gan dažādu Eiropas valstu aizsardzības ministri, gan arī NATO augstas amatpersonas. Un otrs jautājums, pie kura es droši vien arī strādāšu pēc prezidentūras beigām, ir mūsu vēsture. Tā ir mūsu vēsture, un it sevišķi tā ieguva plašu skanējumu, kad mēs sākām debatēt par to, vai skolās ir jāmāca Latvijas vēsture. Man liekas, ka šeit vispār debates nebūtu vajadzīgas. Šī vēsture ir jāmāca, un man liekas, ir kauna lieta, ka mēs par to tik daudz vēl spriežam un mokāmies. Bet ir arī jāizvērtē šīs divas totalitārās varas, kas nāca no austrumiem un rietumiem 40. gados un pirms 40. gadiem. Mēs nedrīkstam nākamos kalendāros datumus atzīmēt uz emociju, asaru vai ņirgu pamata, mums vajadzētu to veidot uz vēsturisko analīžu, vēsturisku materiālu, vēsturisku slēdzienu, secinājumu pamata, un es jūnijā pēdējās dienās, jūlija pirmajās dienās aicināšu uz Latviju vēsturniekus ne tikai no Latvijas, bet arī no Amerikas, Vācijas, Anglijas, es ceru, ka viņi piedalīsies, un tas būs sākums, kuru mēs būsim ieguldījuši, lai šī vēsture tiktu izpētīta daudz pamatīgāk un iedzīvotājiem dots priekšstats par visiem šiem procesiem jau ne no politiķu emocijām, bet no vēsturnieku pētījumiem, vēsturiskiem materiāliem. Katrā ziņā es domāju, ka šis mēnesis ir rūpīgi saplānots, jūlija pirmās dienas es pavadīšu Valmierā, būs Prezidenta kausa izcīņa vieglatlētikā.

Ja viss izdosies, atvadīsimies no valmieriešiem ar kādu jauku basketbola spēli. Es gribētu aicināt Latvijas uzņēmējus un Latvijas politiķus piedalīties kādā no atsevišķām komandām, un šī spēle varētu notikt Valmierā. Būs simfoniskais koncerts, būs tikšanās ar vēstniekiem atsevišķi. Varbūt nebūs tādas pompozas pieņemšanas pilī, jo pils prasa remontu un budžets ir budžets, tāpēc mēs mazlietiņ ieturēsimies. Bet es domāju, ka es ar katru paspēšu gan parunāties, gan arī pārspriest šīs problēmas, kas nākotnē būs jārisina, un reizē sev smelties iedvesmu, ko man pašam darīt pēc viena mēneša.

— Jums ir ieplānota vēl kāda vizīte.

G.Ulmanis:

— Jā, ir brauciens pie Romas pāvesta, ir tikšanās ar Eiropas Savienības, es ceru, nākamo vadītāju Prodi kungu Romā. Vizīte pie pāvesta būs tas svētības pieliktais punkts ilgajam darbam sešu gadu garumā, kas zina, varbūt tas būs arī kāds jauns punkts nākamajam darbam.

— Sakiet, vai jūs esat jau domājis par to, kā jūs pavadīsit atlikušo vasaru pēc visiem pienākumiem un darbiem?

G.Ulmanis:

— Nē, ir jāpavada šis mēnesis ar pilno atbildību un spriedzi, kāda ir ieplānota, ziniet, nedarīt jau var vienmēr, var ātri izdomāt, kā laiku pavadīt, daudz sarežģītāk un grūtāk ir — kā to izmantot racionāli un pareizi. Es ceru, ka vasarā būs daži jauki mirkļi, kas ļaus man atslēgties no tā, kas bijis šajā laikā, pārdomāt, kas ir bijis labs, kas bijis slikts, lai varētu arī turpmāk veidot savu dzīvi.

— Paldies jums par šīsdienas sarunu. Lai jums daudz spēka un laba vasara!

G.Ulmanis:

— Paldies!

Pēc radioieraksta "LV" diktofonā