Ministru kabineta noteikumi Nr.970
Rīgā 2009.gada 25.augustā (prot. Nr.54 22.§)
Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā
Izdoti saskaņā ar Attīstības plānošanas sistēmas likuma 11.panta piekto daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka sabiedrības līdzdalības kārtību Saeimas, Ministru kabineta, tiešās valsts pārvaldes iestāžu, valsts pārvaldes iestāžu, kas nav padotas Ministru kabinetam, plānošanas reģionu un pašvaldību (turpmāk – institūcijas) attīstības plānošanas procesā (turpmāk – sabiedrības līdzdalības kārtība).
2. Noteikumu mērķis ir sekmēt efektīvu, atklātu, ietverošu, savlaicīgu un atbildīgu sabiedrības līdzdalību attīstības plānošanas procesā, tādējādi paaugstinot plānošanas procesa kvalitāti un plānošanas rezultātu atbilstību sabiedrības vajadzībām un interesēm.
3. Sabiedrības līdzdalību īsteno formālās (piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības, darba devēju organizācijas, reliģiskās organizācijas) un neformālās (nereģistrētas iniciatīvu grupas, interešu apvienības) sabiedrības grupas, kā arī atsevišķas fiziskas personas (turpmāk – sabiedrības pārstāvji).
4. Sabiedrības līdzdalības kārtība netiek piemērota:
4.1. institūciju vadības dokumentu plānošanas procesā;
4.2. ja sabiedrības līdzdalība attīstības plānošanas procesā tiek regulēta ar citu ārējo normatīvo aktu;
4.3. ja izstrādājamais dokuments satur ierobežotas pieejamības informāciju vai valsts noslēpumu.
5. Institūcija var piemērot sabiedrības līdzdalības kārtību arī tiesību aktu projektu izstrādē.
II. Sabiedrības līdzdalības veidi
6. Sabiedrības līdzdalība ir iespējama šādos attīstības plānošanas procesa posmos:
6.1. attīstības plānošanas procesa ierosināšanā (tai skaitā problēmu konstatēšanā un politikas alternatīvu noteikšanā);
6.2. attīstības plānošanas dokumenta izstrādē;
6.3. lēmuma pieņemšanas procesā lēmējinstitūcijas noteiktajā kārtībā;
6.4. attīstības plānošanas dokumenta ieviešanā;
6.5. attīstības plānošanas dokumenta ieviešanas uzraudzībā un novērtēšanā;
6.6. attīstības plānošanas dokumenta aktualizācijā.
7. Sabiedrības pārstāvji var līdzdarboties attīstības plānošanā:
7.1. piedaloties starpinstitūciju darba grupās un konsultatīvajās padomēs;
7.2. piedaloties sabiedriskajā apspriedē;
7.3. iesaistoties publiskajā apspriešanā;
7.4. iesaistoties diskusiju grupās, forumos un citās līdzdalības aktivitātēs (piemēram, videokonferencēs un sabiedriskās domas aptaujās);
7.5. sagatavojot atzinumu attīstības plānošanas dokumentam pirms lēmuma pieņemšanas lēmējinstitūcijas noteiktajā kārtībā:
7.5.1. tiešajā valsts pārvaldē – Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātam attīstības plānošanas dokumenta projektam atbilstoši Ministru kabineta iekšējo kārtību un darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem;
7.5.2. pašvaldībās un citās institūcijās – to normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
7.6. sniedzot iebildumus un priekšlikumus lēmējinstitūcijas noteiktajā kārtībā lēmuma pieņemšanas procesā:
7.6.1. tiešajā valsts pārvaldē – Ministru kabineta komitejas un Ministru kabineta sēdē atbilstoši Ministru kabineta iekšējo kārtību un darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem;
7.6.2. pašvaldībās – domes sēdēs, komitejās un komisijās atbilstoši pašvaldības nolikumam;
7.6.3. citās institūcijās – atbilstoši tajās noteiktajai iekšējai lēmumu pieņemšanas kārtībai;
7.7. līdzdarbojoties politikas ieviešanā Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā.
8. Institūcija, iesaistot sabiedrības pārstāvjus starpinstitūciju darba grupās un konsultatīvajās padomēs:
8.1. sabiedrības pārstāvjus izvēlas ar atklātas procedūras palīdzību, publicējot informāciju par darba grupas vai konsultatīvās padomes izveidi un iespējām tajā pieteikties (1.pielikums) institūcijas mājaslapā sadaļā “Sabiedrības līdzdalība”, kā arī, ja iespējams, izplatot to citos sabiedrībai pieejamos veidos;
8.2. var noteikt kritērijus (pamatojot to nepieciešamību), kādiem jāatbilst iesaistāmajiem sabiedrības pārstāvjiem;
8.3. nodrošina, ka tiek uzklausīti arī tie sabiedrības pārstāvji, kuri izrādījuši interesi līdzdarboties darba grupā vai konsultatīvajā padomē, taču tās sastāvā nav iekļauti.
9. Sabiedriskā apspriede ir sanāksme, kurā piedalās un savus iebildumus un priekšlikumus sniedz sabiedrības pārstāvji. Institūcija, organizējot sabiedrisko apspriedi:
9.1. informē par sanāksmes vietu, laiku un atbildīgo amatpersonu;
9.2. nodrošina, ka visa ar sanāksmi saistītā informācija ir pieejama institūcijas mājaslapā ne mazāk kā 14 dienas pirms sabiedriskās apspriedes. Ja nepieciešams, informāciju var izplatīt citos sabiedrībai pieejamos veidos;
9.3. pēc tiešās mērķgrupas pieprasījuma, ja iespējams, institūcijas budžeta ietvaros nodrošina sanāksmes un ar to saistīto dokumentu pieejamību un saprotamību tiešajai mērķgrupai nepieciešamajā formātā;
9.4. ne vēlāk kā 14 dienas pēc sanāksmes tās kopsavilkumu (2.pielikums) un dalībnieku sarakstu ievieto institūcijas mājaslapā sadaļā “Sabiedrības līdzdalība”, kā arī, ja iespējams, izplata citos sabiedrībai pieejamos veidos.
10. Publiskā apspriešana ir ar ārējo normatīvo aktu vai institūcijas noteikts laikposms, kurā sabiedrības pārstāvji sniedz savus iebildumus un priekšlikumus vai piedalās citās institūcijas organizētās sabiedrības līdzdalības aktivitātēs (piemēram, sabiedriskajās apspriedēs un sabiedriskās domas aptaujās). Institūcija, organizējot publisko apspriešanu:
10.1. nosaka publiskās apspriešanas laiku, ne īsāku par 30 dienām, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi;
10.2. nodrošina apspriežamo dokumentu publisku pieejamību mājaslapā visu publiskās apspriešanas laiku. Ja nepieciešams, informāciju var izplatīt citos sabiedrībai pieejamos veidos;
10.3. pēc tiešās mērķgrupas pieprasījuma, ja iespējams, institūcijas budžeta ietvaros nodrošina informācijas pieejamību un saprotamību tiešajai mērķgrupai nepieciešamajā formātā;
10.4. paziņojumā par publisko apspriešanu norāda atbildīgo amatpersonu, kurai iesniedzami viedokļi;
10.5. ne vēlāk kā 30 dienas pēc publiskās apspriešanas beigām tās kopsavilkumu (2.pielikums) un dalībnieku sarakstu ievieto institūcijas mājaslapā sadaļā “Sabiedrības līdzdalība”, kā arī, ja iespējams, izplata citos sabiedrībai pieejamos veidos.
III. Sabiedrības līdzdalības organizēšana
11. Institūcija, lemjot par attīstības plānošanas uzsākšanu politikas jomā, nozarē vai teritorijā, nosaka amatpersonu, kas ir atbildīga par sabiedrības līdzdalības nodrošināšanu uzsāktajā attīstības plānošanas procesā.
12. Atbildīgā amatpersona plāno sabiedrības līdzdalību:
12.1. apzina un iesaista sabiedrības mērķgrupas, kuras tieši skars attīstības plānošanas dokuments;
12.2. izvēlas piemērotākos sabiedrības līdzdalības veidus, veicinot efektīvu, atklātu, ietverošu, savlaicīgu un atbildīgu sabiedrības iesaistīšanos attīstības plānošanas procesā.
13. Atbildīgā amatpersona sagatavo un publicē institūcijas mājaslapā sadaļā “Sabiedrības līdzdalība” paziņojumu par līdzdalības procesu (1.pielikums) atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā iestādes ievieto informāciju internetā, kā arī, izvērtējot nepieciešamību, izplata to citos sabiedrībai pieejamos veidos, lai iespējami labāk sasniegtu mērķauditoriju.
14. Tiešās valsts pārvaldes institūcijas elektroniski sagatavotus paziņojumus par līdzdalības procesu iesniedz Valsts kancelejā publicēšanai tās mājaslapā. Pašvaldības elektroniski sagatavotus paziņojumus par līdzdalības procesu iesniedz tam plānošanas reģionam, kurā ietilpst attiecīgā vietējā pašvaldība, publicēšanai tā mājaslapā. Plānošanas reģioni elektroniski sagatavotus paziņojumus par līdzdalības procesu iesniedz Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā publicēšanai tās mājaslapā. Valsts kanceleja, plānošanas reģioni un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija minētos paziņojumus publicē savā mājaslapā ne vēlāk kā trīs darbdienas pēc to saņemšanas.
15. Sabiedrības pārstāvja pienākums ir institūcijas paziņojumā noteiktajos termiņos un veidā informēt institūciju par savu interesi iesaistīties attīstības plānošanas procesā, norādot paziņojumā pieprasīto informāciju, kā arī turpmākajā līdzdalības procesā ievērot institūcijas noteiktos termiņus.
16. Informāciju par atsevišķām sabiedrības iesaistīšanas iniciatīvām (diskusijām, sabiedriskajām apspriedēm un citām sabiedrības iesaistīšanas aktivitātēm), kuras nav iepriekš plānotas un norādītas paziņojumā, institūcija publicē savā mājaslapā sadaļā “Sabiedrības līdzdalība” ne mazāk kā septiņas dienas pirms iniciatīvas norises sākuma un izplata paziņojumā noteiktajā kārtībā, kā arī, ja nepieciešams, citos sabiedrībai pieejamos veidos.
17. Iesniedzot attīstības plānošanas dokumenta projektu izskatīšanai lēmējinstitūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par attīstības plānošanu un attiecīgo institūciju iekšējo kārtību un darbību, tam pievieno plānošanas procesā izteiktos sabiedrības pārstāvju viedokļus atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumam un publicē tos institūcijas mājaslapā sadaļā “Sabiedrības līdzdalība”.
IV. Noslēguma jautājums
18. Šo noteikumu III nodaļa stājas spēkā sešus mēnešus pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.
Ministru prezidents V.Dombrovskis
Tieslietu ministrs M.Segliņš
1.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 25.augusta noteikumiem Nr.970
Paziņojums
Tieslietu ministrs M.Segliņš
2.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 25.augusta noteikumiem Nr.970
Sabiedrības iebildumi un priekšlikumi par attīstības plānošanas dokumentu
|
Nr.
p.k.
|
Iebilduma/priekšlikuma iesniedzējs
|
Iesniegtā iebilduma/
priekšlikuma būtība
|
Ņemts vērā/
nav ņemts vērā
|
Pamatojums, ja iebildums/priekšlikums
nav ņemts vērā
|
| |
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
Datums*
|
_______________________________________ |
| |
(dd/mm/gggg)
|
|
Atbildīgā amatpersona
|
_____________________________________ |
| |
(vārds, uzvārds, paraksts*)
|
Piezīme. * Dokumenta rekvizītus “datums”
un “paraksts” neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir
sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko
dokumentu noformēšanu.
Tieslietu ministrs M.Segliņš
