Eiropas Komisija: Par kopēju ES pārvietošanas programmu bēgļu aizsardzībai

Eiropas Komisija 2.septembrī ierosināja izveidot kopēju ES pārvietošanas programmu. Šīs programmas mērķis ir pārvietošanu ES robežās izveidot par efektīvāku līdzekli bēgļu aizsardzībai, nodrošinot ES dalībvalstu ciešāku politisko un praktisko sadarbību. Šī iniciatīva attiecas uz bēgļu no trešām valstīm pārvietošanu uz kādu no ES dalībvalstīm. Pārvietošana ir bēgļu nosūtīšana no pirmās patvēruma valsts uz citu valsti, kur viņi var sākt jaunu dzīvi un iegūt pastāvīgu aizsardzību. Lielais vairums bēgļu visā pasaulē ir nonākuši ārpus ES – jaunattīstības valstīs Āzijā un Āfrikā. Vairumam vēlamā iespēja ir atgriešanās izcelsmes valstī. Tomēr dažiem no šiem bēgļiem, jo īpaši vismazāk aizsargātajiem, šī iespēja nepastāv. Vienīgais risinājums viņiem ir pārvietošana.

Priekšsēdētāja vietnieks Žaks Baro, par brīvību, drošību un tieslietām atbildīgais komisārs, teica: “Komisija šodien sper nozīmīgu soli virzienā uz noteiktu solidaritāti ar trešām valstīm, kurās uzturas liels skaits bēgļu.”

Lielais vairums bēgļu visā pasaulē atrodas vietās, kas atrodas tālu no ES. Tie apmetas valstīs, kas atrodas kaimiņos vai tajā pašā reģionā, kur ir to izcelsmes valsts Āfrikā, Āzijā un Vidējos Austrumos. Uzņēmējas valstis bieži ir jaunattīstības valstis ar ierobežotiem resursiem, kuras nevar integrēt lielu skaitu bēgļu. Vēlamais risinājums attiecībā uz lielāko vairumu bēgļu visā pasaulē, protams, ir to atgriešanās izcelsmes valstī. Pārvietošana ir uzskatāma par galējo līdzekli, ja bēglis nevar nedz atgriezties izcelsmes valstī, nedz droši uzturēties trešā valstī. Daudzi no šiem bēgļiem ir visneaizsargātākās personas, piemēram, bērni, vientuļas sievietes ar bērniem, traumētas vai nopietni slimas personas.

Saskaņā ar ANO augstā komisāra bēgļu jautājumos aplēsēm tikai 2010.gadā vien no apmēram 10 miljoniem visas pasaules bēgļu 203 000 bēgļiem būs nepieciešama pārvietošana. 2008.gadā pasaules valstis piedāvāja pārvietot apmēram 65 000 bēgļu. No tiem 4378 bēgļi jeb 6,7% tika pārvietoti uz kādu no ES valstīm. Pieaug to bēgļu skaits, ko nepieciešams pārvietot, tomēr attiecīgi nepalielinās valstīs pieejamo vietu skaits. Paredzams, ka šī plaisa pat pieaugs, ja starptautiskā sabiedrība neīstenos saskaņotu darbību.

Līdz ar to ir jānošķir bēgļu pārvietošana uz ES no trešām valstīm un bēgļu pārvietošana no vienas ES dalībvalsts uz citu ES, īstenojot solidaritāti ES iekšienē, attiecībā uz kuru Komisija īsteno dažādas iniciatīvas, piemēram, konkrētu izmēģinājuma projektu tiem, kas saņem starptautisku aizsardzību Maltā un tiek pārvietoti uz citām dalībvalstīm.

Ņemot vērā iepriekšminēto, kopējās ES pārvietošanas programmas mērķis ir padarīt pārvietošanu uz ES par efektīvāku līdzekli aizsardzības sniegšanai bēgļiem. Pašreiz desmit dalībvalstis īsteno pārvietošanu katru gadu, savukārt dažas citas dalībvalstis pārvieto bēgļus īpašos gadījumos. Visas šīs pārvietošanas darbības notiek gandrīz bez apspriešanās un saskaņošanas ES dalībvalstu starpā.

Komisijas piedāvātajā programmā ir paredzēta ciešāka politiska un praktiska dalībvalstu sadarbība, lai palielinātu pārvietošanas darbību efektivitāti un izmaksu lietderību, kā arī pārvietošanas humāno un stratēģisko ietekmi. Tā ietver mehānismu, kas dod iespēju noteikt kopējās gada prioritātes pārvietošanas jomā un ļauj efektīvāk izmantot dalībvalstīm pieejamo finanšu palīdzību, izmantojot Eiropas Bēgļu fondu.