Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 1.septembrī

  
 

AM: Par zemessargu atalgojuma samazināšanu par 20% 

1.septembrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināti grozījumi MK noteikumos Nr.245 “Noteikumi par apmēru un kārtību, kādā zemessargiem un Zemessardzes veterānu apakšvienību komandieriem izmaksā Zemessardzes dienesta uzdevumu izpildes vai mācību dienu kompensāciju un atalgojumu par dienesta uzdevumu pildīšanu ārpus līgumā paredzētā laika”.

MK noteikumos precizēti amati, kurus zemessargi pilda, veicot objektu apsardzību, un par kuriem, pildot ārpus līgumā paredzētā laika, zemessargs var saņemt atalgojumu. Sarakstam klāt pievienoti šādi amati: rotas komandieris, apsardzes virsseržants, 2.klases speciālists un 3.klases speciālists.

Vienlaikus noteikumu pielikumā jau esošiem un klāt pievienotajiem amatiem noteikts par 20% zemāks mēneša atalgojums.

Budžeta līdzekļu ekonomija, samazinot zemessargu atalgojumu par 20%, tiks novirzīta Nacionālo bruņoto spēku budžeta izdevumu samazinājumam.

 

AM: Par iespēju sievietēm brīvprātīgi pieteikties Nacionālo bruņoto spēku rezervē 

1.septembrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināti grozījumi MK noteikumos Nr.779 “Kārtība, kādā rezerves karavīrus un rezervistus reģistrē un uzskaita, rezerves karavīrus iesauc aktīvajā dienestā, kā arī pieprasa un izsniedz informāciju par rezerves karavīriem un rezervistiem”.

Grozījumi MK noteikumos reglamentē sieviešu ieskaitīšanu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezervē Militārā dienesta likumā (MDL) noteiktajos gadījumos.

2008.gada 20.novembrī tika veikti grozījumi Militārā dienesta likumā. Veicot grozījumus likumā, likuma 63.pants tika papildināts ar trešo daļu, kur noteiktas tiesības Latvijas pilsonēm sievietēm, kas sasniegušas 18 gadu vecumu, brīvprātīgi pieteikties Nacionālo bruņoto spēku rezervē, kā arī noteikts, ka Latvijas pilsones sievietes, kas apguvušas speciālo militārās apmācības kursu vai beigušas apmācību Zemessardzē, ir ieskaitāmas bruņoto spēku rezervē. 

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

  

EM: Par jaunu Latvijas būvnormatīvu mazstāvu dzīvojamām mājām 

1.septembrī Ministru kabinets apstiprināja jaunu Latvijas būvnormatīvu mazstāvu dzīvojamām mājām.

Pašlaik Latvijas būvnormatīvos ir noteiktas projektēšanas prasības daudzstāvu dzīvojamiem namiem, kā arī publiskām ēkām, bet nav noteiktas prasības mazstāvu dzīvojamām mājām. Līdz šim, projektējot šādas ēkas, bija jāpiemēro vispārīgas prasības, kas palielināja projektēšanai nepieciešamo laiku.

Mazstāvu dzīvojamo māju būvnormatīvs nosaka minimālās prasības, kas jāievēro, projektējot jaunbūvējamas, rekonstruējamas un renovējamas visu veidu mazstāvu dzīvojamās mājas un to palīgēkas.

Līdz ar šā būvnormatīva apstiprināšanu tiek vienkāršotas projektēšanas prasības mazstāvu dzīvojamām mājām un to palīgēkām, kā arī samazināts projektēšanai nepieciešamais laiks.

Būvnormatīva prasības mazstāvu dzīvojamām mājām stāsies spēkā šā gada 1.novembrī.

Būvniecības nozare veido būtisku Latvijas tautsaimniecības aktivitāšu daļu, un tās ieguldījums ekonomikā sastāda 7,9% no IKP. Tādēļ Ekonomikas ministrijas kā par nozari atbildīgās ministrijas izaicinājums ir nodrošināt būvniecības nozares komersantu konkurētspēju Latvijā un ārvalstu tirgos, radot papildu darbavietas un uzlabojot Latvijas tirdzniecības bilanci.

Vienlaikus, lai esošajā ekonomiskajā situācijā palielinātu pieprasījumu nozarē un uzlabotu ēku energoefektivitāti, ministrija īsteno valsts atbalsta programmu “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”. 

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

  

FM: Par 200 miljonu eiro aizdevuma līguma parakstīšanu ar Pasaules banku 

Valdība 1.septembrī atbalstīja aizdevuma līguma parakstīšanu ar Pasaules banku (PB) par 200 miljoniem eiro. Aizdevums paredzēts valsts budžeta vajadzībām.

Lai saņemtu PB aizdevumu, sadarbojoties ar PB tehniskās misijas ekspertiem, Latvijas institūcijas (Finanšu ministrija, Valsts kase, Latvijas Banka u.c.) veica vairākus pasākumus finanšu sistēmas izturības stiprināšanai, gan sagatavojot izmaiņas tiesību aktos, gan pilnveidojot banku uzraudzības pasākumus.

Valdība pilnvaroja finanšu ministru Einaru Repši valdības vārdā parakstīt apstiprinājuma vēstuli, kurā PB tiek informēta, ka Latvijas valdība atbalsta PB aizdevuma līgumu un tā tālāku virzību izskatīšanai un apstiprināšanai PB izpilddirektoru valdē.

Savukārt pēc līguma apstiprināšanas PB izpilddirektoru valdē valdība pilnvaroja Latvijas vēstnieku Amerikas Savienotajās Valstīs Andreju Pildegoviču parakstīt aizdevuma līgumu. Paredzams, ka aizdevuma līgumu PB izpilddirektoru valdē varētu apstiprināt šā gada 24.septembrī.

PB aizdevums ir daļa no finanšu atbalsta Latvijai 7,5 miljardu eiro (5,27 miljardu latu) apmērā, par kura sniegšanu 2008.gada 19.decembrī vienojās Eiropas Komisija, Starptautiskais valūtas fonds, PB, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka un vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis.

PB kopējais aizdevums Latvijai plānots 400 miljoni eiro. Plānots, ka atlikušie 200 miljoni eiro tiks izlietoti sociālās drošības tīkla stratēģijā paredzētajiem pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt valsts veikto strukturālo reformu negatīvās ekonomiskās un sociālās sekas, kā arī nodrošināt iedzīvotāju pamatvajadzības. Stratēģijas īstenošanai pieejamais finansējums plānots divos maksājumos (100 miljoni un 100 miljoni eiro). Paredzams, ka par pirmajiem 100 miljoniem eiro PB valde varētu lemt decembra beigās.

 

FM: Par rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas darbības kārtību 

Lai nodrošinātu rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas elementu savstarpējo saistību, 1.septembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais MK noteikumu projekts par rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas darbības kārtību.

Noteikumi reglamentē rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas uzbūvi, kā arī nosaka kārtību, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes plāno, īsteno, uzrauga un uzskaita savus un tām padoto iestāžu politikas un darbības rezultātus un to rādītājus, kā arī sniedz pārskatus par tiem.

Līdz šim normatīvie akti paredzēja rezultatīvo rādītāju izmantošanu vairākos dokumentos (piemēram, iestāžu darbības stratēģijās, ikgadējos budžeta pieprasījumos, politikas plānošanas dokumentos, īpašos ikgadējos MK rīkojumos), kā arī ar tiem saistītās prasības un procedūras, taču nebija noteikta savstarpējā saistība starp visiem elementiem. Lai to nodrošinātu, FM sagatavotie Ministru kabineta noteikumi paredz pašreizējo rezultatīvo rādītāju sistēmas elementu savstarpējo saistību un līdz šim izdotā normatīvā regulējuma piemērošanu.

Lai ietaupītu valsts pārvaldes resursus, noteikumi paredz samazināt ar rezultatīvajiem rādītājiem saistīto dokumentu un procedūru skaitu. Saskaņā ar rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmu turpmāk papildus pārējiem plānošanas dokumentiem ik gadu nebūs jāizdod īpašs MK rīkojums vai noteikumi ar plānoto rezultatīvo rādītāju sarakstu nākamajam gadam.

Vienlaikus ar Ministru kabineta noteikumiem valdība uzdeva FM izveidot darba grupas, kurām klātienē būs padziļināti jāizvērtē attiecīgās ministrijas darbības stratēģijā 2007.–2009.gadam plānotie rezultāti un to rādītāji, kopīgi jānovērtē to līdzšinējā efektivitāte ministrijas darbības rezultātu atspoguļošanā, kā arī jāvienojas par pilnveidotiem rezultātiem un to rādītājiem nākamajam stratēģiskās plānošanas ciklam. Līdztekus darba grupas sagatavos ieteikumus papildu rezultātiem un rādītājiem, kas būtu iekļaujami budžeta pieprasījumos un valsts budžeta izpildes novērtēšanā. Pēc valdības lēmuma tuvākajā laikā tiks uzsāktas pirmās darba grupu sanāksmes.

Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas mērķis ir atbilstoši vienotiem principiem identificēt un izvērtēt sabiedrībā un tautsaimniecībā radītās izmaiņas, kā arī materiālo un nemateriālo labumu, kuru sabiedrība un valsts gūst, izmantojot valsts budžeta līdzekļus.  

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IeM: Par policijas sniegto maksas pakalpojumu sarakstu un cenrādi 

Piesaistot privātpersonu rīkotajos publiskajos pasākumos kārtības uzturēšanai Valsts policijas darbiniekus ar dienesta suņiem vai dienesta zirgiem, organizatoriem turpmāk par to būs jāmaksā kā par policijas sniegtu maksas pakalpojumu.

To nosaka 1.septembrī MK pieņemtie grozījumi Valsts policijas maksas pakalpojumu cenrādī, kas paredz papildināt šo sarakstu, izdalot atsevišķi kā maksas pakalpojumu ne tikai policijas darbinieku un specializētā dienesta transporta iesaistīšanu kārtības nodrošināšanai privātpersonu rīkotajos publiskajos pasākumos, bet arī dienesta suņu un zirgu izmantošanu.

Turpmāk par dienesta zirga iesaistīšanu kārtības uzturēšanai šādos sarīkojumos organizatoriem būs jāmaksā 1,01 lats par katru stundu, savukārt speciāli apmācīto dienesta suņu izcenojums noteikts 50 santīmu stundā. Tāpat valdības apstiprinātajā policijas maksas pakalpojumu cenrādī atsevišķs izcenojums noteikts arī dienesta motocikla un ūdens transportlīdzekļa izmantošanai privāto pasākumu apsardzei. Ja organizatori vēlēsies, lai policisti kārtību nodrošina ar saviem dienesta motocikliem, par to būs jāmaksā papildus 9,12 lati par katru stundu, bet tarifs policijas ūdens transportlīdzekļa izmantošanai būs 39,20 lati stundā.

Grozījumu nepieciešamību policijas pārstāvji skaidro ar to, ka līdz šim maksas pakalpojumu sarakstā bija iekļauts tikai izcenojums par dienesta transportlīdzekļa izmantošanu privātpersonu rīkotajos publiskajos pasākumos. Taču praksē kārtības uzturēšanai tiek iesaistītas ne tikai vieglās dienesta automašīnas, bet arī motocikli un ūdens transportlīdzekļi, par ko jāparedz diferencēta samaksa, jo arī uzturēšanas izdevumi ir atšķirīgi.

1.septembra sēdē ministri piekrituši papildināt policijas sniegto maksas pakalpojumu sarakstu, nosakot izcenojumu arī par dokumentu kopēšanu privātpersonu vajadzībām. Policija aprēķinājusi, ka katru gadu būtiski izdevumi rodas tādēļ, ka privātpersonu vajadzībām jāsagatavo liels skaits dokumentu kopiju no lietvedības lietām. Tā kā šādas dokumentu kopijas nav nepieciešamas Valsts policijas struktūrvienību darbībai, bet tiek izmantots policijas aprīkojums un papīrs, turpmāk policija par šo pakalpojumu varēs iekasēt no 4,2 līdz 7,6 santīmiem par katru lapu.

Plānots, ka pēc grozījumu stāšanās spēkā Valsts policijas ieņēmumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem 2010.gadā un turpmākajos gados varētu būt 293 511 lati, kas ir par 27 985 latiem vairāk nekā šogad apstiprinātajā plānā.

Likums “Par policiju” nosaka, ka Valsts policijas finanšu līdzekļus veido ne tikai dotācija no valsts budžeta, bet arī pašu ieņēmumi, kurus iegūst, noteiktā kārtībā slēdzot līgumus ar privātpersonām.  

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

 

IZM: Par pedagogu konkurētspējas veicināšanu izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos 

Lai veicinātu pedagogu konkurētspēju un profesionālo mobilitāti izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos, 17 400 vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu pedagogu saņems Eiropas Sociālā fonda (ESF) mērķstipendijas par ieguldījumu pedagogu novērtēšanas sistēmas ieviešanā vai pārkvalifikācijai darbam skolā jaunos apstākļos, kā arī tiem pedagogiem, kuriem nepieciešams atbalsts pārkvalifikācijai, ja tuvākajā laikā darbu skolā plānots pārtraukt.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.2.2.1.5.apakšaktivitāti “Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos”” 1.septembrī apstiprināja MK.

Pieņemtie noteikumi par ieguldījumu pedagogu novērtēšanas sistēmas ieviešanā paredz mērķstipendijas 100 latu mēnesī tiem pedagogiem, kuri mācību procesa laikā būs gatavi iesaistīties savā un savu skolas kolēģu profesionālajā pilnveidē, savstarpēji piedaloties (hospitējot) cita pedagoga mācību stundās, sniedzot objektīvu kolēģa darba un lietoto mācību metožu izvērtējumu un priekšlikumus mācību procesa kvalitātes uzlabošanai, diskusiju ceļā veicināt vienotu kritēriju un principu izstrādi un lietošanu pedagoga pašnovērtējumā un iekšējā skolas novērtējumā; kā arī tiem skolotājiem, kas iesaistīsies mentoringa kustības ieviešanā pedagoģiskajā darbā.

Pedagogiem, kuri pārkvalificēsies darbam skolā jaunos apstākļos (piemēram, darbam apvienotajās klasēs, savai specialitātei radniecīga mācību priekšmeta pasniegšanā, darbam citā klašu grupā utt.), paredzēts segt mācību maksu 200 latu apmērā un mācību laikā izmaksāt mērķstipendiju – 100 latu mēnesī.

Tāpat stipendijas pedagogam mācību laikā 100 latu mēnesī un mācību apmaksa 320 latu apmērā ir paredzēta tajos gadījumos, ja pedagogam ir neliela slodze – zem deviņām kontaktstundām, un tuvākajā laikā šis pedagogs plāno pārtraukt darbu skolā. Šie skolotāji ar ESF līdzekļiem varēs apgūt sev nepieciešamās zināšanas vai pilnveidot prasmes, piemēram, lai varētu sākt komercdarbību vai veikt pedagoga darbu kā pašnodarbināta persona ārpus izglītības sistēmas.

Pieņemtie noteikumi paredz, ka aktivitāte tiks īstenota kā viens projekts sadarbībā ar novadu vai republikas pilsētu pašvaldībām vai izglītības pārvaldēm un Valsts izglītības attīstības aģentūru. Finansējumus tiks sadalīts proporcionāli katrā novadā esošajam vispārējās un profesionālās izglītības programmās iesaistīto skolēnu skaitam. Līdz ar to novads būs atbildīgs par tam piešķirtā finansējuma tālāku administrēšanu un pedagogs sev nepieciešamā atbalsta saņemšanai pieteiksies sava novada vai pilsētas pašvaldībā. Pašvaldībai ir paredzēta iespēja pielāgot atbalstu atbilstoši situācijai novadā – tai piešķirtās kvotas ietvaros sadalīt finansējumu starp pedagogam pieejamiem atbalsta veidiem atbilstoši nepieciešamībai un pieprasījumam.

Izprotot pašreizējo situāciju izglītības nozarē un skolotāju izvēli palikt strādāt skolā, IZM aktivitātes īstenošanu virzīja steidzamības kārtā. Pēc 1.septembrī apstiprināto MK noteikumu stāšanās spēkā gan projektu iesniedzējam projekta pieteikuma sagatavošanai, gan vērtēšanas komisijas projekta iesnieguma izvērtēšanai tiks dots īss laiks, lai jau šā gada oktobrī varētu sākt projekta īstenošanu un pašvaldības aicinātu skolotājus izmantot ESF atbalstu

Kopējais aktivitātes finansējums ir 20 miljoni latu. To veido 17 miljoni latu ESF finansējums un 3 miljoni latu nacionālais publiskais finansējums.  

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

KM: Par Ārzemju mākslas muzeja un Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja pievienošanu VA “Latvijas Nacionālais mākslas muzejs” 

Valdība 1.septembrī atbalstījusi Kultūras ministrijas virzīto Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu, ar kuru paredzēts no 2010.gada 1.janvāra likvidēt valsts aģentūras statusu VA “Ārzemju mākslas muzejs” un VA “Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs”, šos muzejus pievienojot VA “Latvijas Nacionālais mākslas muzejs’’.

Ārzemju mākslas muzejs, kā arī Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs turpinās savu līdzšinējo darbību, arī muzeju atrašanās vietas netiks mainītas. Lēmums likvidēt muzejiem līdzšinējo valsts aģentūras statusu pieņemts, vienīgi pildot valdības uzdevumu samazināt ministrijas pārraudzībā esošo valsts aģentūru skaitu, kas šajā gadījumā tiek īstenots, izveidojot no trīs valsts aģentūrām vienu.

Ar MK rīkojumu tiek noteikts, ka VA “Latvijas Nacionālais mākslas muzejs” ir VA “Ārzemju mākslas muzejs” un VA “Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs” tiesību, saistību, finanšu līdzekļu, mantas, muzeja krājuma, lietvedības un arhīva pārņēmēja.

Kultūras ministram jāizveido likvidācijas komisija, kurai līdz 2009.gada 31.decembrim jānodrošina VA “Ārzemju mākslas muzejs” un VA “Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs” materiālo un finanšu līdzekļu inventarizācija, slēguma bilanču sastādīšana, mantas vērtības un saistību apjoma noteikšana, kā arī finanšu līdzekļu, mantas un saistību, arhīva, lietvedības un muzeja krājuma nodošana VA “Latvijas Nacionālais mākslas muzejs”.

Vienlaikus ar rīkojumu par Ārzemju mākslas muzeja un Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja pievienošanu Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam valdība 1.septembrī apstiprinājusi izmaiņas VA “Latvijas Nacionālais mākslas muzejs’’ nolikumā, precizējot tā funkcijas.

Finanšu ietaupījums valsts budžetā 2009.gadā jau ir sasniegts, veicot muzeju izdevumu samazinājumu. Rezultātā, lai muzeji varētu turpināt pildīt savas funkcijas, nepieciešama vairāku muzeju apvienošana, līdz ar to papildu ietaupījums neveidojas.

 

KM: Par Latvijas Kultūras muzeja “Dauderi” pievienošanu VA “Latvijas Nacionālais vēstures muzejs” 

Valdība 1.septembrī atbalstījusi Kultūras ministrijas virzīto Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu, ar kuru paredzēts no 2010.gada 1.janvāra likvidēt valsts aģentūras (VA) statusu Latvijas Kultūras muzejam “Dauderi””, muzeju pievienojot valsts aģentūrai “Latvijas Nacionālais vēstures muzejs’’.

“Dauderi” turpinās savu līdzšinējo darbību, arī muzeja atrašanās vieta netiks mainīta, lēmums likvidēt muzejam līdzšinējo valsts aģentūras statusu pieņemts, vienīgi pildot valdības uzdevumu samazināt ministrijas pārraudzībā esošo valsts aģentūru skaitu, kas šajā gadījumā tiek īstenots, izveidojot no divām valsts aģentūrām vienu. Ar MK rīkojumu tiek noteikts, ka Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir līdzšinējās VA “Latvijas Kultūras muzejs “Dauderi”” tiesību, saistību, finanšu līdzekļu, mantas, muzeja krājuma, lietvedības un arhīva pārņēmējs.

Kultūras ministram noteikts izveidot komisiju, kurai līdz 2009.gada 31.decembrim jānodrošina aģentūras materiālo un finanšu līdzekļu inventarizācija, slēguma bilances sastādīšana, mantas vērtības un saistību apjoma noteikšana, kā arī finanšu līdzekļu, mantas un saistību, arhīva, lietvedības un muzeja krājuma nodošana muzejam.

Lai nodrošinātu pārņemamo aģentūras funkciju un uzdevumu īstenošanu, VA “Latvijas Nacionālais vēstures muzejs” paredzēts nodot no aģentūras resursiem 13 štata vietas. Tādējādi, likvidējot “Dauderiem” aģentūras statusu, plānots samazināt nodarbināto skaitu par vienu amata vietu. Aģentūras darbības atbalsta funkcijas (grāmatvedība) plānots nodrošināt VA “Latvijas Nacionālais vēstures muzejs” administratīvā aparāta ietvaros.

Vienlaikus ar rīkojumu par Latvijas Kultūras muzeja “Dauderi” pievienošanu Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam valdība 1.septembrī apstiprinājusi izmaiņas VA “Latvijas Nacionālais vēstures muzejs’’ nolikumā, precizējot aģentūras funkcijas.

Tādējādi no 2010.gada 1.janvāra Latvijas Nacionālā vēstures muzeja funkcijās ietilps Gaida Graudiņa Latvijas valstij dāvinātās kolekcijas zinātniskā un vēsturiskā veseluma saglabāšana, kā arī izglītojošā darba veikšana.

Finanšu ietaupījums valsts budžetā 2009.gadā jau ir sasniegts, veicot muzeju izdevumu samazinājumu. Rezultātā, lai muzeji varētu turpināt pildīt savas funkcijas, nepieciešama vairāku muzeju apvienošana, līdz ar to papildu ietaupījums neveidojas.  

Dace Vizule, KM sabiedrisko attiecību speciāliste

 

LM: Par Eiropas fondu atbalstīto pasākumu īstenošanu labklājības nozarē 

Labklājības ministrija (LM) 1.septembrī informēja valdību par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu labklājības nozarē pasākumu īstenošanu un ieviešanu ekonomiskās krīzes apstākļos.

LM norādīja, ka lielākoties jeb 95% no ministrijas ES fondu ietvaros plānotajiem un piedāvātajiem pakalpojumiem šobrīd ir pieejami visos Latvijas reģionos, nodrošinot pakalpojumu pieejamību pašvaldību iedzīvotājiem.

Tādējādi labklājības nozares Eiropas Savienības fondu aktivitāšu finansējums sniedz maksimāli iespējamo atbalstu sociālās aizsardzības un nodarbinātības veicināšanai pašvaldībās.

Tāpat Labklājības ministrija prognozē, ka līdz šā gada beigām plānots noslēgt 22 līgumus par projektu īstenošanu, kuru apjoms sasniegtu 93,6 miljonus latu jeb 61% no kopējā pieejamā Eiropas Savienības fondu finansējuma labklājības nozarē. Pašlaik LM ir noslēgusi 18 līgumus par projektu sākšanu.

No kopējā ES struktūrfondu atbalsta labklājības nozarei, proti, 154,42 miljoniem latu, pašlaik 83,9% finansējuma novirzīti cilvēku atbalstam, 8,3% – pakalpojumu sistēmas attīstībai, bet 7,8% finansējuma novirzīti infrastruktūras kvalitātes un pieejamības attīstībai.

Pērn tika iesaldētas un vēlāk pārvērtētas 14 LM īstenotās ES struktūrfondu aktivitātes. Finansējuma pārdales rezultātā par 29,92 miljoniem latu tika palielināts kopējais ES fondu līdzfinansējums labklājības nozarei, papildus atbalstot aktīvos nodarbinātības pasākumus sociālās drošības jomā (bezdarba riskam pakļauto darbinieku apmācība, vietējo nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu ieviešana un mūžizglītības politikas pamatnostādņu īstenošana).

Tomēr, analizējot sociāli ekonomisko situāciju valstī, LM struktūrfondu aktivitātes varētu atkārtoti izvērtēt šā gada novembrī. 

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

RAPLM: Par informācijas sistēmu izmantošanas kārtību pārrobežu sadarbības programmās 

Ministru kabinets 1.septembrī apstiprināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātos noteikumus, kas turpmāk regulēs Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” Latvijas un Lietuvas, kā arī Igaunijas, Latvijas un Krievijas pārrobežu sadarbības programmu informācijas sistēmu izmantošanas kārtību.

Noteikumi nosaka vadības informācijas sistēmas lietotājus un lietošanas pamatprincipus, kā arī paredz, ka Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas vadošā iestāde un Igaunijas, Latvijas un Krievijas pārrobežu sadarbības programmas apvienotā vadošā iestāde nodrošina datubāzu sistēmas uzturēšanu.

Noteikumi nosaka arī uzkrājamās informācijas saturu, datu ievades, aktualizācijas vai datu apmaiņas kārtību atbilstoši katras programmu vadībā iesaistītās institūcijas kompetencei.

Programmu vadības informācijas sistēmu izveide tiks finansēta no valsts budžeta līdzekļiem. Kopējais šīm aktivitātēm nepieciešamais finansējums ir 71 003 lati. Nepieciešamie līdzekļi ir iekļauti Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas 2009.gada budžetā.

2009.–2012.gadam paredzamie vadības informācijas sistēmu uzturēšanas izdevumi tiks nodrošināti no Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 3.prioritātes “Tehniskā palīdzība” līdzekļiem un Igaunijas, Latvijas un Krievijas pārrobežu sadarbības programmas tehniskās palīdzības budžeta līdzekļiem.

RAPLM ir Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas vadošā, sertifikācijas, revīzijas un nacionālā atbildīgā iestāde, kā arī Igaunijas, Latvijas un Krievijas pārrobežu sadarbības programmas apvienotā vadošā un nacionālā atbildīgā iestāde.

 

RAPLM: Par grozījumiem programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” aktivitātē 

MK 1.septembrī apstiprināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izstrādātos grozījumus noteikumos programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” aktivitātei “Atbalsts alternatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības attīstībai”.

Grozījumi noteikumos paredz nodrošināt 3.1.4.4.aktivitātes “Atbalsts alternatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības attīstībai” ieviešanas nosacījumu atbilstību noteikumiem par kārtību, kādā ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu.

Noteikumi paredz samazināt avansa apmēru aktivitātē no projektam noteiktā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma.

Aktivitātes mērķis ir veicināt vienlīdzīgas nodarbinātības iespējas, nodrošinot bērnu, invalīdu un pensijas vecuma personu sociālās aprūpes, sociālo prasmju attīstības, izglītošanas un brīvā laika pavadīšanas iespējas, attīstot alternatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamību ārpus nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem.

Finansējuma saņēmēji aktivitātes ietvaros ir pašvaldības, pašvaldību iestādes, biedrības un nodibinājumi. 

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

SM: Par zaudējumu kompensēšanu par preses piegādi lauku apvidos 

Ministru kabinets 1.septembrī atbalstījis Satiksmes ministrijas priekšlikumu segt VAS “Latvijas Pasts” 2009.gada pirmā pusgada un atlikušos pagājušā gada zaudējumus par preses izdevumu piegādi lauku apvidos.

Saskaņā ar valdības pieņemto lēmumu Satiksmes ministrijai jau šogad jākompensē kapitālsabiedrībai 687 181 lata zaudējumi par preses piegādi lauku apvidos pērn, bet par 2009.gada pirmo pusgadu – 2 370 316 lati. Minētie zaudējumi jāsedz no ministrijas budžeta līdzekļiem.

Kā jau iepriekš ziņots, satiksmes ministrs Kaspars Gerhards augusta sākumā tikās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski un Latvijas Preses izdevēju asociāciju, lai pārrunātu iespēju kompensēt “Latvijas Pastam” radušos zaudējumus.

Pieņemtais lēmums ir būtisks uzņēmuma turpmākajai darbībai un ļaus nepaaugstināt preses piegādes pakalpojuma tarifus reģionos.

Turklāt pašlaik “Latvijas Pasta” vadība sākusi arī jaunā darbības modeļa izstrādi, kura mērķis ir nodrošināt uzņēmuma rentablu saimniecisko darbību. 

Inga Spriņķe, satiksmes ministra padomniece

  

TM: Par zemes reformas pabeigšanas veicināšanu 

1.septembrī Ministru kabinets pieņēma kārtību, kādā nosaka valstij un pašvaldībām piekrītošo lauku apvidu zemi, kura turpmāk izmantojama zemes reformas pabeigšanai, kā arī valstij un pašvaldībām piederošo un piekrītošo zemi. Noteikumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta (VZD) speciālisti.

Noteikumu mērķis ir veicināt zemes reformas pabeigšanu un novērst vairākas problēmas. Proti, pašlaik Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanai par zemes piekritību vai piederību jāiesniedz tādi paši dokumenti, kādi nepieciešami zemes ierakstīšanai zemesgrāmatā. Tā kā lielākā daļa valsts zemju nav kadastrāli uzmērītas un šis process ir dārgs un laikietilpīgs, tikai dažas ministrijas ir nodrošinājušas minētā rīkojuma pieņemšanu.

Lai risinātu šo problēmu, noteikumos paredzēts, ka VZD sagatavos un nosūtīs ministrijām, VAS “Privatizācijas aģentūra” un pašvaldībām izvērtēšanai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus par valstij un pašvaldībām piekrītošajām zemes vienībām.

Papildus tam ministrijas varēs pieteikties uz tām zemes vienībām, no kurām citas ministrijas un Privatizācijas aģentūra būs atteikušās. Šī informācija būs publicēta Valsts zemes dienesta mājaslapā internetā.

Zemes reformas pabeigšanai netiks nodotas zemes vienības, kuru platība ir mazāka par 0,2 ha, un par šīm zemēm VZD Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā būs jānorāda, ka tie ir starpgabali.

 

TM: Par kārtību, kādā civillietās aprēķināmi ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 

1.septembrī Ministru kabinets pieņēma ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtību civillietās. Noteikumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Noteikumu mērķis ir paredzēt kārtību, kādā civillietās aprēķināmas lieciniekiem un ekspertiem izmaksājamās summas, kā arī ar liecinieku nopratināšanu vai apskates izdarīšanu uz vietas, atbildētāja meklēšanu, tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

Kā teikts noteikumu anotācijā, pašlaik ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanu nosaka kārtība, kādā civillietās aprēķināmas lieciniekiem un ekspertiem izmaksājamās summas un ar atbildētāja meklēšanu saistītie izdevumi, taču šie noteikumi nenosaka vairāku citu ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtību.

Pēc noteikumu stāšanās spēkā, piemēram, būs noteikts, ka tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanas un izsniegšanas izdevumus vienam pasta sūtījumam veidos veidlapas izgatavošanas, aploksnes, vēstules marķēšanas, sūtījuma sagatavošanas un pasta pakalpojumu izmaksas. Tās aprēķinās atbilstoši preces pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja izcenojumiem un tiesas izvēlētajam pasta sūtījuma piegādāšanas un izsniegšanas veidam.

Savukārt ar sludinājuma ievietošanu laikrakstā saistītos izdevumus veidos teksta sagatavošanas un izsniegšanas izmaksas, kā arī publikācijas izmaksas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Izdevumus jāsedz zaudētāja pusei. Ja persona atbrīvota no tiesu izdevumu samaksas, izdevumi jāsedz valstij. 

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

  

VidM: Par atkritumu savākšanas, šķirošanas un bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanas vietām 

1.septembrī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par atkritumu savākšanas, šķirošanas un bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanas vietām”. Noteikumu projekts ir izdots saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 7.panta 13.punktu.

MK noteikumu projekts nosaka atkritumu savākšanas un šķirošanas vietu veidus, prasības atkritumu savākšanas un šķirošanas vietu, kā arī bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanas vietu ierīkošanai un apsaimniekošanai. Tiek noteikts atkritumu savākšanas un šķirošanas vietu iedalījums:

1) sadzīves atkritumu dalītās

savākšanas punkti;

2) šķiroto atkritumu savākšanas

laukumi;

3) atkritumu šķirošanas

un pārkraušanas centri vai stacijas;

4) atsevišķu veidu bīstamo atkritumu

savākšanas punkti.

Noteikumu projekts arī paredz prasības atsevišķu veidu bīstamo atkritumu savākšanas punktiem, kuri ir izvietoti ārstniecības vai veterinārijas iestādēs, kā arī videi kaitīgo preču atkritumu savākšanas punktiem.

Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

  

ZM: Par pārtikas preču marķēšanas prasību precizēšanu 

Valdība 1.septembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 23.novembra noteikumos Nr.964 “Pārtikas preču marķēšanas noteikumi””.

Saskaņā ar Pārtikas kodeksa pamatnostādnēm un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes Diētisko produktu, uztura un alerģijas ekspertu grupas ieteikumiem noteikumos precizēta jēdziena “šķiedrvielas” definīcija. Šķiedrvielu definīcijā tiek iekļauti ogļhidrātu polimēri, kuriem ir labvēlīga ietekme, tos lietojot uzturā.

Tāpat noteikumos papildināts enerģētiskās vērtības pārrēķina koeficientu saraksts ar šķiedrvielām un eritritolu. Eritritolu var izmantot daudzos pārtikas produktos, lai aizstātu uzturvielas, piemēram, cukuru, ja vēlama zemāka enerģētiskā vērtība.

Pārtikas preču marķēšanas noteikumos atjaunots pašreizējais vitamīnu un minerālvielu un to ieteicamo diennakts devu pielikums.

Ministru kabineta noteikumu projekts stāsies spēkā 2009.gada 31.oktobrī, taču pārtikas preces, kas nav marķētas atbilstoši noteikumu projekta prasībām, varēs realizēt līdz 2012.gada 30.oktobrim.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa