Par augstākās izglītības eksporta veicināšanu

Latvijai jādara viss, lai tās augstskolās mācītos pēc iespējas vairāk ārzemju studentu un augstākā izglītība kļūtu par būtisku mūsu valsts eksportpreci, uzsver Saeimas Ārlietu komisija.

Ārlietu komisija 2.septembrī uz diskusiju par studēšanas vienkāršošanu ārvalstu studentiem bija aicinājusi pārstāvjus no Latvijas augstskolām, Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta, Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes.

 “Šodien runājām par augstākās izglītības vietu Latvijas eksporta struktūrā un par atbildīgo institūciju gatavību veicināt šo eksporta nozari, kam neapšaubāmi ir augsta pievienotā vērtība,” norādīja Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Kā noskaidroja deputāti, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu universitātēs ārvalstu studenti veido aptuveni desmit procentus no studējošo kopskaita, bet Latvijā patlaban mācās tikai 1600 ārvalstu studentu. “Ņemot vērā, ka Latvijā ir 65 tūkstoši studentu, šeit būtu jāmācās vismaz sešiem ar pusi tūkstošiem ārvalstu studentu. Šis ir mērķis, uz kuru mums jātiecas, un kopīgi jāmeklē ceļi, kā to panākt,” uzsvēra A.Bērziņš.

Deputāti identificēja vairākas problēmas, kuras apgrūtina ārvalstu pilsoņu studijas mūsu valstī. Piemēram, Latvijai nav diplomātisko pārstāvniecību visās valstīs, no kurām pie mums ierodas studenti, un tas būtiski sarežģī vīzu iegūšanas procesu.

Tāpat sarežģījumus rada arī izglītības dokumentu atzīšanas jautājums, kā arī negatīvu iespaidu uz Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta darba efektivitāti varētu atstāt ievērojamā ministrijas budžeta samazināšana.

Komisijas priekšsēdētājs atzinīgi novērtēja uzaicināto amatpersonu apņēmību novērst diskusijas gaitā konstatētos šķēršļus un ārvalstu studentu piesaistīšanu Latvijai padarītu elastīgāku un efektīvāku.

Ārlietu komisija lūgusi Latvijas Augstskolu rektoru padomi visdrīzākajā laikā sagatavot un iesniegt konkrētus priekšlikumus ar viņu skatījumā nepieciešamajām izmaiņām atbilstošajos normatīvajos aktos.

 “Neskatoties uz stingrajiem Šengenas līguma nosacījumiem un dažādiem drošības apsvērumiem, mums ir jādomā, kā kļūt elastīgākiem, jāvērtē potenciālo studētgribētāju pieteikumi pēc būtības un pēc iespējas jānāk tiem pretī,” uzsvēra Ārlietu komisijas priekšsēdētājs.

Saeimas preses dienests