Par grozījumiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā
Zemesgrāmatā nereģistrēto būvju problēma un nekustamā īpašuma nodokļa piemērošana dzīvokļiem un mājām ir cieši saistīta, tādēļ šie abi jautājumi jārisina kontekstā, 2.septembrī, skatot piedāvātos grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, secināja Saeimas Juridiskā komisija.
“Ir ļoti būtiski izšķirties, vai un cik lielā mērā patlaban zemesgrāmatā neierakstītās bezīpašnieku ēkas, kuru ir vairāk nekā 77 tūkstoši, nākotnē veidos nodokļu bāzi. Jāapzinās, ka tas nozīmē ļoti lielu finansiālu slogu to nākamajiem īpašniekiem – vai tā būtu valsts, vai atsevišķas fiziskas un juridiskas personas,” uzsvēra komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece.
Komisija 2.septembrī vēl neatbalstīja Tieslietu ministrijas piedāvātos priekšlikumus grozījumiem kadastra likumā, kas paredzēja zemes īpašnieku noteikt par lietotāju tām nereģistrētām ēkām, kas atrodas uz viņa zemes.
“Nevar pieļaut situāciju, ka atgūtās zemes īpašnieks ir atbildīgs par visu, kas uzbūvēts uz viņa zemes piecdesmit gados, kuru laikā viņš nav bijis tiesīgs rīkoties ar savu īpašumu. Šāda valsts rīcība noteikti būtu pamats, lai personas vērstos ar sūdzībām Satversmes tiesā,” atzina komisijas priekšsēdētāja.
Deputāti norādīja, ka tādējādi zemes īpašniekam tiktu uzspiests viņam nepiederošs īpašums un, iespējams, nāktos no savas kabatas segt izdevumus par tā uzmērīšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā. Tāpat nebūtu pieļaujama situācija, ka zemes īpašniekam jāmaksā nodoklis par ēkām, kas nav viņa īpašumā, bet atrodas uz viņa zemes.
Komisija uzdeva ministrijai turpināt darbu ar sēdē izteiktajiem priekšlikumiem. Juridiskā komisija darbu pie grozījumiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā plāno turpināt oktobrī.
Saeimas preses dienests