Valsts sekretāru sanāksmē: 2009.gada 3.septembrī

AM: Par Aizsardzības īpašumu valsts aģentūras likvidēšanu

3.septembrī Ministru kabineta (MK) valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas (AM) iesniegtais MK rīkojums “Par Aizsardzības īpašumu valsts aģentūras likvidāciju un Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra izveidi”.

MK rīkojums sagatavots, ņemot vērā MK pieņemtos lēmumus par valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanu, kā arī uzdevumu maksimāli samazināt iestādes administratīvās izmaksas.

MK rīkojums paredz likvidēt Aizsardzības īpašumu valsts aģentūru (AĪVA) un tās vietā izveidot Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centru (Centrs). Centrs pārņems visas AĪVA funkcijas, saistības un tiesības. Centram nosakāma pakļautības forma atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta ceturtajai daļai. Centrā plānots nodarbināt civilpersonas un karavīrus. Centra administratīvo personālu veidos 61 persona, apsaimniekošanas personālu – 256 personas.

AĪVA darbības mērķis ir pārvaldīt AM, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienību un AM padotībā esošo iestāžu darbības nodrošināšanai nepieciešamo nekustamo īpašumu, veikt iepirkuma procedūras AM un NBS vienību vajadzībām.

Ievērojot MK pieņemtos lēmumus par valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanu, kā arī uzdevumus maksimāli samazināt iestādes administratīvās izmaksas, AM veica aģentūras funkciju izvērtējumu.

AM secināja: lai efektīvi nodrošinātu AĪVA aģentūras veicamās funkcijas un uzdevumus, tās vietā jāizveido AM pakļautībā esoša iestāde – Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs; lai optimizētu militāro vajadzību sasaistīšanu ar infrastruktūras attīstību, Centrā jānodarbina ne tikai civilpersonas, bet arī karavīri; jānovērš funkciju dublēšanās starp struktūrvienībām; jāpilnveido un jāturpina centralizēta iepirkumu īstenošanas sistēma; līdzšinējā prakse, kad iepirkumu procedūru īstenošana nodalīta no plānošanas un reālās izmantošanas, ir novērsusi korupcijas riskus, ko pierāda sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā par aģentūras īstenotajām iepirkumu procedūrām rezultāti (2008.gadā par pamatotām atzīts mazāk par 1% sūdzību).

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

EM: Par jaunu Būvniecības likumu būvniecības procesa būtiskai atvieglošanai

Sadarbībā ar būvniecības nozares nevalstiskajām organizācijām un citām iesaistītajām pusēm, t.sk. inženiertīklu turētājiem, Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi jaunā Būvniecības likuma projektu un sākusi tā saskaņošanu ar ministrijām un sociālajiem partneriem. Likumprojekts paredz būtiski vienkāršot būvniecības procesu, atsakoties no nelietderīgu dokumentu gatavošanas un lēmumu pieņemšanas un kā pamatdokumentu būvniecības ierosināšanai noteikt būves metu, no kura jau top skaidras paredzētās būves aprises un būvvaldei ir vieglāk izvērtēt tās atbilstību teritorijas plānojuma un apbūves noteikumu prasībām.

Tādējādi būvniecības procesā vairs nebūs nepieciešams plānošanas un arhitektūras uzdevums, jo visu nepieciešamo informāciju persona var atrast teritorijas plānojumā, apbūves noteikumos un būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos. Vienlaikus likums saglabā arī šobrīd esošas vienkāršotās procedūras, paredzot arī izņēmumus attiecībā uz būvēm ar iespējami mazu apdraudējumu (ģimenes mājām un to palīgēkām).

Lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un palielinātu Latvijas pievilcību vietējiem un ārvalstu investoriem, izstrādājot likumprojektu, ir ņemts vērā Pasaules bankas pētījums “Doing Business”. Pētījumā norādītais būvniecības saskaņošanas procedūru ilgums vidēja lieluma noliktavas būvniecībai Rīgā un tās pieslēgšanai komunikāciju tīkliem šobrīd ir 187 dienas, izpildot 25 dažādas procedūras. Salīdzinājumam – Dānijā būvniecības saskaņošanai jāveic 6 procedūras, Igaunijā – 13. Dānijā saskaņošanu var veikt 69 dienās, Igaunijā – 118 dienās. Pēc likumprojekta pieņemšanas Saeimā paredzams, ka Latvija pietuvosies Pasaules bankas pētījumā “Doing Business” esošajiem Dānijas rādītājiem.

Lai radītu lielāku drošību par ieguldītajiem finanšu līdzekļiem un novērstu šābrīža situāciju, kad, pamatojoties uz trešo personu (kaimiņu, sabiedrisko organizāciju, u.tml.) sūdzībām, tiek apturēti būvdarbi, likumprojekts paredz, ka apstrīdēt būvniecības tiesiskumu trešās personas varēs tikai pašā būvniecības sākumstadijā – lēmumu par būvniecības ieceres īstenošanu atbilstoši būves metam –, kad būvniecībā nav veikti lieli kapitālieguldījumi. Atļauja veikt būvdarbus, kura var tikt izsniegta tikai pēc strīda atrisināšanas, faktiski garantē netraucētu būvniecības pabeigšanu.

Savukārt publiskā apspriešana tiek aizstāta ar sabiedrības informēšanas pasākumiem, līdz ar to sabiedrībai būs pieejama informācija par visām būvniecības iecerēm un tās aktivitāte var novērst prettiesisku lēmumu pieņemšanas iespējamību. Vienlaikus sabiedrības informēšanas pasākumu rezultātā trešās personas iespējami ātri varēs uzzināt par lēmumu par būvniecības ieceres īstenošanu atbilstoši būves metam un varēs to apstrīdēt mēneša laikā, kas rada papildu drošību būvniecības ieceres ierosinātājam.

Skaidri nosakot valsts un pašvaldību institūciju kompetences un būvniecības dalībnieku tiesības un pienākumus, tiek nostiprināta būvniecības dalībnieka individuālā atbildība, kura nevar tikt pārnesta uz valsts vai pašvaldības institūciju ar saskaņojuma saņemšanu.

Likumprojektā ir paredzēts būvju sadalījums atkarībā no paredzamās būves riska pakāpes, t.i., kādas sekas var radīt būves sagrūšana, un atbilstoši šīm prasībām attiecīgas izglītības, pieredzes un kvalifikācijas prasības projektēšanai un būvdarbiem tiek izvirzītas arhitektiem, būvinženieriem un būvniekiem.

Likumprojekts izvirza arī skaidrus mērķus turpmākai būvniecības nozares attīstībai:

• nodrošināt drošu un kvalitatīvu būvju būvniecību;

• veicināt ilgtspējīgu un harmonisku arhitektoniskās vides attīstību;

• nodrošināt līdzsvarotas sabiedrības un indivīda intereses būvniecības procesā;

• veicināt būvniecības nozares attīstību, vairojot pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecības attīstību;

• veicināt racionālu vides un dabas resursus izmantošanu.

Likumprojekts paredz arī citas novitātes, kas būtiski atvieglos būvniecības procesu un palielinās tā caurspīdīgumu, kā arī veicinās būvniecības tirgus, līdz ar to visas tautsaimniecības attīstību.

Būvniecības nozare veido būtisku Latvijas tautsaimniecības aktivitāšu daļu, un tās ieguldījums ekonomikā sastāda 7,9% no IKP. Tādēļ EM kā par nozari atbildīgās ministrijas izaicinājums ir nodrošināt būvniecības nozares komersantu konkurētspēju Latvijā un ārvalstu tirgos, radot papildu darbavietas un uzlabojot Latvijas tirdzniecības bilanci.

Vienlaikus, lai esošajā ekonomiskajā situācijā palielinātu pieprasījumu nozarē un uzlabotu ēku energoefektivitāti, ministrija īsteno valsts atbalsta programmu “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

RAPLM: Par dotāciju piešķiršanu pašvaldībām infrastruktūras attīstībai

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ir izstrādājusi noteikumus par vienreizējas valsts budžeta dotācijas piešķiršanu pašvaldībām infrastruktūras attīstībai, kuri paredz gan dotācijas piešķiršanas kārtību, gan to izlietošanu.

Dotācija infrastruktūras attīstībai paredzēta pašvaldības īpašumā esoša infrastruktūras objekta projektēšanai, būvniecībai, rekonstrukcijai vai renovācijai, kā arī līdzfinansējumam Eiropas Savienības struktūrfondu finansētu pašvaldības infrastruktūras objektu projektēšanai, būvniecībai, rekonstrukcijai vai renovācijai.

Noteikumi paredz, ka dotāciju pašvaldības varēs izlietot arī nekustamā īpašuma iegādei, ja tas nepieciešams pašvaldības darbības nodrošināšanai un funkciju izpildei, autobusu iegādei skolēnu pārvadāšanai vai pašvaldības aizņēmuma atmaksai, kas izlietots iepriekš minētajiem mērķiem.

Uz dotāciju var pretendēt tās pašvaldības, kuras izveidotas līdz šā gada 31.janvārim.

RAPLM izstrādātie noteikumi paredz, ka pašvaldībām finanšu līdzekļus piešķir par katru novadā ietilpstošo teritoriālo vienību un dotācija izlietojama 36 mēnešu laikā pēc piešķiršanas.

Noteikumi “Kārtība, kādā piešķir un izlieto vienreizēju dotāciju pašvaldību infrastruktūras attīstībai” 3.septembrī tika izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.

RAPLM: Par administratīvi teritoriālā iedalījuma un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu

Valsts sekretāru sanāksmē 3.septembrī izsludināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādāto kārtību, kādā sagatavojami un iesniedzami dokumenti administratīvi teritoriālā iedalījuma un apdzīvoto vietu statusa noteikšanas jautājumu izlemšanai.

Noteikumu projekts paredz, ka pašvaldības varēs ierosināt veikt grozījumus administratīvi teritoriālajā iedalījumā un apdzīvoto vietu statusā, ievērojot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteiktos noteikumus.

Pašvaldībām ar domes lēmumu būs iespēja ierosināt izdarīt grozījumus administratīvi teritoriālajā iedalījumā, apvienojot pašvaldības un grozot teritoriju robežu, apvienojot novada teritoriālo vienību ar citas pašvaldības administratīvo teritoriju, kā arī novada pilsētu ieskaitīt republikas pilsētas statusā. Tāpat pašvaldībām būs iespēja novada pilsētu ieskaitīt ciema statusā vai ciemu ieskaitīt novada pilsētas statusā un mainīt pašvaldības vai novada teritoriālās vienības nosaukumu ar domes lēmumu.

Noteikumos noteikta kārtība, kādā sagatavojami un iesniedzami dokumenti administratīvi teritoriālā jautājuma un apdzīvoto vietu statusa noteikšanas jautājumu izlemšanai. Tāpat noteikumu projekts paredz arī dokumentu uzskaitījumu, kas jāiesniedz, lai ierosinātu veikt administratīvi teritoriālā iedalījuma un apdzīvoto vietu statusa jautājuma izlemšanu.

Noteikumu projekts “Kārtība, kādā sagatavojami un iesniedzami dokumenti administratīvi teritoriālā iedalījuma un apdzīvoto vietu statusa noteikšanas jautājumu izlemšanai” vēl jāizskata Ministru kabinetā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par būvniecības ierobežojumiem autoceļu aizsargjoslās

Iespējams, ka nākotnē tiešā autoceļu tuvumā drīkstēs būvēt tikai citus autoceļus vai to pieslēgumus, degvielas uzpildes stacijas, sabiedriskās ēdināšanas vietas, stāvlaukumus un ārējās inženierkomunikācijas objektus.

To paredz 3.septembrī valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Noteikumi par gadījumiem, kādos valsts autoceļu īpašnieks vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs dod atļauju būvniecībai aizsargjoslās gar autoceļiem un dzelzceļiem”.

Tas nozīmē, ka gadījumā, ja MK noteikumu projekts šādā redakcijā tiks apstiprināts valdībā, nākotnē vairs netiks izsniegtas atļaujas arī dzīvojamo māju būvniecībai autoceļu aizsargjoslās.

Noteikumu projekts neattiecas uz dzīvojamām mājām, kas jau ir uzbūvētas vai pašlaik tiek būvētas autoceļu tuvumā. Iespējamie ierobežojumi attieksies tikai uz tiem objektiem, kuriem būvatļauja vēl nav piešķirta.

Dzīvojamo māju būvniecība autoceļu aizsargjoslās ir nevēlama, jo šo joslu pamatfunkcija ir aizsargāt dažāda veida (gan dabiskus, gan mākslīgus) objektus no nevēlamas ārējās vides iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēkus no attiecīgā infrastruktūras objekta kaitīgās ietekmes (trokšņi, putekļi, izplūdes gāzes).

Turklāt atbilstoši pašlaik spēkā esošajām normatīvo aktu prasībām, būvējot dzīvojamo māju autoceļu tuvumā, autoceļa īpašniekam ir jānodrošina trokšņa robežlielumu nepārsniegšana. Paredzot dzīvojamo apbūvi izvietot ārpus aizsargjoslas, daudzos gadījumos vairs nebūs jātērē resursi, lai izbūvētu prettrokšņu barjeras.

Aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem nosaka, lai samazinātu ielu, autoceļu un dzelzceļu negatīvo ietekmi uz vidi, nodrošinātu transporta maģistrāļu ekspluatāciju un drošību, kā arī izveidotu no apbūves brīvu joslu, kas nepieciešama ielu un autoceļu rekonstrukcijai.

Pilsētās un ciemos gar ielām un autoceļiem aizsargjoslas atzīmē teritoriju plānojumos likumā noteiktajā kārtībā. Savukārt lauku apvidos aizsargjoslu platums no ceļa ass uz katru pusi ir: valsts galvenajiem autoceļiem – 100 metri; valsts reģionālajiem autoceļiem – 60 metri; valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem – 30 metri.

SM: Par vienādu pakalpojumu nodrošināšanu visās autoostās

Tuvākajā laikā plānots visās autoostās nodrošināt vienādu pakalpojumu klāstu. Iepriekš tās tika iedalītas pilna un nepilna apjoma pakalpojumu autoostās.

To paredz 3.septembrī valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 11.decembra noteikumos Nr.846 “Noteikumi par autoostu reģistrācijas kārtību, autoostās obligāti sniedzamajiem pakalpojumiem un kārtību, kādā autobusi iebrauc un stāv autoostas teritorijā”.

Autoostu iedalījums vairs nav lietderīgs, jo atšķirības starp to veidiem ir ļoti nelielas un līdz ar to nav lielas starpības šādu autoostu uzturēšanas izmaksās.

Grozījumu projekts paredz, ka visās autoostās varētu sniegt šādus pakalpojumus: peronu izmantošana un informācijas izvietošana par autobusu atiešanas laikiem; informācijas sniegšana par sabiedriskā transporta kustības sarakstiem, braukšanas biļešu cenām, vietu skaitu un komforta līmeni autobusā, pasažieru un bagāžas pārvadāšanas kārtību; braukšanas biļešu iegādes iespējas; atrastās vai nozaudētās bagāžas reģistrēšana un glabāšana; autobusa stāvvietas nodrošināšana pirms un pēc reisa, kā arī starp tiem, ja autoostas tehniskās iespējas to atļauj; iespēja izmantot sanitāro mezglu, nodrošinot vietu bērnu pabarošanai un aprūpei.

Iecerēts noteikt arī atšķirīgu maksu par autoostas pakalpojumu izmantošanu. Līdz šim tā tika aprēķināta pēc formulas, kur pamatā tika ņemtas vērā kopējās autoostas uzturēšanas izmaksas, arī tādas, kas nav tieši saistītas ar sabiedriskā transporta pakalpojumiem. Ievērojami pieauga pārvadātāju izdevumi par autoostas pakalpojumu izmantošanu. Tas savukārt no valsts budžeta prasīja zaudējumu kompensācijas apmēra palielināšanu. Tāpēc turpmāk plānota atšķirīga samaksa par autoostā sniegtajiem pakalpojumiem, nosakot atsevišķu maksu par autobusa iebraukšanu autoostas teritorijā un par biļešu izplatīšanu. Pakalpojumu izmantošanā vairs netiks iekļautas tādas izmaksas, kas nav tieši saistītas ar sabiedriskā transporta pakalpojumiem. Tas ļaus ietaupīt arī valsts budžeta līdzekļus, jo samazināsies dotācijas apjoms.

Autoostu darbības uzraudzībai plānots ieviest papildu pasākumus. To darbības apsekošana turpmāk tiks veikta ne retāk kā reizi divos gados. Iepriekš to darīja tikai pirms autoostas reģistrēšanas vai tās pārreģistrācijas.

Lai grozījumi stātos spēkā, tiem vēl jāgūst valdības atbalsts.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa