• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Šonedēļ žurnālā "Jurista Vārds". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.09.2009., Nr. 142 https://www.vestnesis.lv/ta/id/197185

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Finanšu ministrija: Par ERAB ienākšanu Parex bankas pamatkapitālā

Vēl šajā numurā

08.09.2009., Nr. 142

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

 

 

JV36VAKS.JPG (18133 bytes)• Numura aktualitāte ir raksts par vietējo pašvaldību institucionālo sistēmu saistībā ar pašlaik veidojamo novadu administratīvo struktūru.

 

Māris Mednis. Ieslodzītā režīma pārkāpumu sodu būtība 

Kad Latvijas plašsaziņas līdzekļos tika publicēta kāda ziņa par noziegumiem, ko izdarījuši bijušie notiesātie, kurus tiesa nosacīti pirms termiņa atbrīvojusi no brīvības atņemšanas soda izciešanas, Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore I.Gratkovska norādīja uz dažādu institūciju atbildību un atzīmēja, ka “iepriekš tiesa nevarēja atteikt pirmstermiņa atbrīvošanu, ja notiesātais ieslodzījuma vietā nebija izdarījis nekādus pārkāpumus”. Ar brīvības atņemšanas sodu notiesāto personu resocializācijas koncepcijas izstrādes darba grupas vadītāja M.Lustes rakstā “Notiesāto personu resocializācija – solis pareizajā virzienā” norādīts, ka noziedzības recidīva novēršanai svarīga ir riska faktoru novērtēšana un šajos faktoros starp galvenajiem nav notiesātā disciplīna soda izciešanas laikā.

Piekrītu, ka katra no institūcijām ir atbildīga par savu darbu, tomēr noziedzības novēršanā svarīgs ir pasākumu komplekss un visu institūciju rīcība vislabākajā iespējamā veidā. Tikai tiesa vien nekad nenodrošinās 100% noziegumu novēršanu – lai tiesa personai piemērotu ieslodzījumu un iespējamo sodu, vispirms šai personai ir jāizdara noziedzīgs nodarījums, kas tiek atklāts, un tikai tad tiesai ir pienākums izvērtēt nepieciešamību un iespēju piemērot kādu no drošības līdzekļu un soda veidiem.

 

Kristīne Jaunzeme. Vietējo pašvaldību institucionālā sistēma 

Ar vietējo pašvaldību visbiežāk saprot vietējo iedzīvotāju ievēlētu domi, kas īsteno likumos noteikto kompetenci un nodrošina publisko pakalpojumu sniegšanu saviem iedzīvotājiem. Lai gan dome, neapšaubāmi, ir būtiskākā pašvaldības institūcija, jo veido iedzīvotāju likumīgo interešu pārstāvniecību, tomēr lielā mērā kompetenci īsteno un publiskos pakalpojumus sniedz domes izveidotas iestādes, aģentūras, citas izpildinstitūcijas, kas līdz ar domi veido pašvaldību institucionālo sistēmu.

Lai gan Valsts pārvaldes iekārtas likums nostiprina visu valsts pārvaldes institūciju institucionālo sistēmu un likums “Par pašvaldībām” nosaka pašvaldības domes kompetenci administrācijas izveidošanā, ne viss, kas ir noteikts Valsts pārvaldes iekārtas likumā, der pašvaldībām un ne viss, kas ir noteikts likumā “Par pašvaldībām”, atbilstošā veidā tiek noteikts pašvaldību nolikumos un īstenots pašvaldību darbā. Šajā rakstā autore analizē pašvaldības institucionālo sistēmu, galvenokārt pievēršoties jautājumam par pašvaldību administrāciju, pašvaldības izpilddirektora statusu, dažādiem pašvaldību institucionālās sistēmas modeļiem, atsevišķu iestāžu īpatnībām un citiem ar pašvaldību institucionālo sistēmu saistītiem jautājumiem.

 

Andris Rimša. Personas subjektīvās publiskās tiesības uz publisko lietu izmantošanu 

Raksta mērķis ir noteikt, kādēļ uz atsevišķām publiskas personas lietām ir piemērojams speciāls tiesiskais regulējums un kādas ir personas subjektīvās publiskās tiesības uz publisko lietu izmantošanu. Rakstā uzmanība ir veltīta publisko lietu institūta izcelšanās vēsturei, kā arī šā institūta pastāvēšanas nepieciešamībai. Tālāk aplūkoti Latvijas normatīvie akti, kas regulē publiskās lietas, lai noteiktu, kādas attiecības ir starp publisko personu un publiskajām lietām, un, balstoties uz tiesību normu analīzi, lai definētu, kādēļ uz atsevišķām publiskas personas lietām ir attiecināms īpašs tiesiskais regulējums.

Raksta pamatā ir Vācijas tiesību zinātnē sniegtās definīcijas, saskaņā ar kurām publiskās lietas ir lietas, ko izmanto pārvalde vai sabiedrība, ja tās, pamatojoties uz speciālajām tiesību normām, kalpo publisko uzdevumu veikšanai. Lai arī saskaņā ar Senāta judikatūru arī privatizācijai paredzētās lietas ir pakļautas publiskajām tiesībām un to principiem, darba autors piekrīt Senāta lietotajiem apzīmējumiem un privatizācijai nododamās lietas neuzskata par publiskajām lietām, jo tās per se nekalpo publisko funkciju veikšanai.

 

“Jurista Vārda” redakcija

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!