Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs.

Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas, sāksim 3. jūnija Saeimas sēdi.

Vispirms izskatīsim priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā. Desmit deputāti ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektus "Par deputātes Astrīdas Mūrnieces atsaukšanu no Saimnieciskās komisijas" un "Par deputātes Astrīdas Mūrnieces ievēlēšanu Saeimas Ārlietu komisijā" . Vai ir iebildumi, ja mēs iekļaujam šos divus lēmuma projektus sadaļā "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata" pēc 21. darba kārtības jautājuma. Iebildumu nav. Paldies!

Desmit deputāti saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51. pantu lūdz iekļaut 3. jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā likumprojekta "Grozījumi Muitas likumā" izskatīšanu pirmajā lasījumā. Pret vēlas runāt deputāts Gundars Bērziņš, Tautas partijas frakcija.

G.Bērziņš

(TP). Cienījamais Prezidij, godājamie deputāti! Aicinām šo te likumprojektu šodien neiekļaut dienas kārtībā. Gribu informēt, ka Budžeta un finansu komisija noraidīja šo likumprojektu un neatbalstīja steidzamību. Šeit ir vairākas ārkārtīgi bīstamas lietas, kas man ir nesaprotamas, kāpēc tiek tik steidzamā kārtā tas dzīts cauri. Tas, ka notiks būtiskas izmaiņas muitas procedūrā, kas varbūt atbildīs Eiropas Savienības prasībām, un ceļš un virzība varbūt ir pareizi. Tanīs, piemēram, lietās, kas ir saistītas ar kravu ievešanu un pagaidu glabāšanu. Šobrīd likumā ir reglamentēts stingri noteikts dienu skaits, šeit tiek dotas neierobežotas iespējas pagarināt, nav sakārtotas lietas par kravu kontroli, notiek pilnīga atteikšanās no muitas konvoja, arī akcizētajām precēm, ne ar ko neaizstājot, nekādā veidā nepilnveidojot kontroles mehānismus. Budžeta un finansu komisija piekrīt šo likumprojektu skatīt, uzaicinājusi ir uz nākamo sēdi muitas darbiniekus, man ir absolūti nesaprotama šī te steiga šo te likumprojektu virzīt.

Es aicinu šoreiz neiekļaut, jo tas atvērs jau tā, teiksim, mūsu tirgu importa produkcijai. Un šī te virzība un likumdošanas saskaņošana ir veicama, bet ir veicama daudz apdomīgāk. Šis ir pārāk nozīmīgs lēmums, lai šo pieņemtu sasteigti. Arī valdošo partiju deputāti komisijas sēdē balsoja pret šo likumprojektu, tāpēc es aicinu šo ceturtdien neizskatīt, bet nākamo ceturtdien izskatīt, bet šo te likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Vai kāds vēlas runāt par? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu — iekļaut 3. jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā likumprojektu "Grozījumi Muitas likumā" pirmajā lasījumā.

Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 22, atturas — 13. Likumprojekts tiek iekļauts darba kārtībā kā pēdējais darba kārtības jautājums.

Sākam izskatīt plenārsēdes darba kārtību. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kalniņa, Bojāra, Mūrnieces, Lejas un Čevera iesniegto likumprojektu "Par lauksaimniecības pašpārvaldi" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Runāt vēlas Linards Muciņš,"Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj, godātie deputāti! Politiskā situācijā, kas šobrīd izveidojusies Latvijā, — lauksaimniecībā nodarbināto problēmas nevar atstāt vienaldzīgu nevienu no Latvijas Republikas deputātiem. Mums ir jāpadomā, kādās pareizās, juridiski korektās formās šai darbībai lauksaimniecībā un lauksaimniecības jomā strādājošo interesēm ir jābūt virzītām, kādam ir jāveidojas dialogam ar citiem ražotājiem, ar valsti, ar vietējo pašvaldību. Ļoti nozīmīga un pasaulē izplatīta prakse ir dažādas organizācijas, kuras pārstāv savu profesiju vai nozaru intereses. Ļoti daudzās pasaules valstīs šīm organizācijām tiek piešķirtas zināmas publiskas funkcijas vai arī šīs te organizācijas tiek veidotas kā publisko tiesību subjekti. Mēs zinām, ka komersanti apvienojas dažādās tirdzniecības un rūpniecības palātās vai kamerās, vai citās organizācijās. Daļā valstu šāda iesaistīšanās šādās organizācijās ir obligāta, daļā ir brīvprātīgi, arī lauksaimniecības un zemkopības nozarē nodarbinātie tiek organizēti vai paši organizējas dažāda veida organizācijās.

Iesniegtajā likumprojektā ir mēģināts daļēji atbildēt uz šiem jautājumiem. Manuprāt, pat mēģinājums virzīt šādu likumprojektu šajā politiskajā situācijā ir svarīgs, kaut arī, protams, man kā juristam jāatzīst, ka tur ir vesela rinda jautājumu, par kuriem būtu jādiskutē, par kuriem būtu jāstrīdas. Man pat šobrīd liekas, ka vesela rinda jautājumu, it sevišķi finansu jomā, būtu nepieņemami. Tajā pašā laikā man ir skaidrs, ka ir vesela rinda zemnieku organizācijas un lauksaimnieku organizācijas, kuras veidojas kā sabiedriskās organizācijas, un arī jādomā par to, kā šīs ļoti dažādās un ar dažādiem sastāviem vai uz dažādu interešu pamata veidotās organizācijas konsolidēt, pirmām kārtām, dialogam ar valsti, otrām kārtām savu lauksaimniecības un zemkopības interešu aizsardzībai.

Es aicinātu šo likumprojektu nodot Saeimas komisijām, taču ļoti uzmanīgi, it sevišķi no juridiskās puses gatavojot šo dokumentu pirmajam lasījumam, padomāt par to, kuras no šīm likumā iestrādātajām tēzēm atbilst šodienas Eiropas prasībām, uz kurieni mēs ejam, padomāt, kādā veidā tad šie Eiropas zemnieki saņem šīs subsīdijas, šos atbalstus, kādi ir tie mehānismi, vai tikai valsts ir tā, kas kaut ko sadala un regulē, vai arī šajā sistēmā un dialogā ir vieta lauksaimniecības pašpārvaldes organizācijām.

Es domāju, ka mēs varam arī padomāt darbā komisijā jautājumu par kādu konsolidāciju, par varbūt pamatīgu labojumu izdarīšanu un pat, iespējams, par alternatīvu likumprojektu. Taču šajā situācijā, lai problēma virzītos uz priekšu, es aicinātu atbalstīt šo likumprojektu nodošanu komisijām, noteikt arī Juridisko komisiju kā vienu no komisijām, kura varētu piedalīties šī jautājuma apspriešanā un balsot par. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pret vēlas runāt deputāts Aigars Kalvītis, Tautas partijas frakcija.

A.Kalvītis

(TP). Cienījamie deputāti! Kas ir lauksaimniecības pašpārvalde, un ko vispār vārds "pašpārvalde" nozīmē? Tā ir zemnieku pašiniciatīva, lai apvienotos un īstenotu kādus mērķus un realizētu tos. Bet tajā brīdī, kad mēs sākam veidot pašpārvaldes no augšas, finansējot tās, tad tūlīt rodas jautājums — ko šī pašpārvalde pārstāv? Tā patiesībā pārstāv valsts intereses zemnieku organizācijās. Un neviena šāda pašpārvalde līdz šim nav spējusi izdzīvot. Bija nodibināta kopdarbības savienība. Kas ar to notika? Tika iztērēta nauda, un pēc pusgada organizācija tika slēgta. Ar varu kolhozos zemniekus nesadzīs. Tai ir jābūt pašiniciatīvai.

Kas notiks ar tām organizācijām, kas šobrīd veiksmīgi funkcionē? Kaut vai ar Latvijas Piensaimnieku centrālo savienību, kuru es vadīju četrus gadus, kas ir veidota uz pašiniciatīvas un pašfinansēšanās principa. Ko viņi darīs? Bet viņi strādā, viņi pārdod produktus eksportam, veic visu ārējo sakaru darbību. Dod informāciju Zemkopības ministrijai par velti, bez naudas. Ko darīs Zemnieku federācija? Mēs izveidosim organizāciju, kas rajonos, lauksaimniecības departamentos izmantos to inventāru, komandēs valsts ierēdņus. Zemkopības ministram būs jāsaskaņo Zemkopības ministrijas budžets ar kaut kādu mistiski veidotas organizācijas otrās kategorijas ierēdni, kas patiesībā nepārstāvēs neko. Tā ir lauksaimniecības pašpārvalde? Es domāju, autori vienkārši nesaprot, kā pašpārvaldes funkcionē. Viņi varētu nākt pakonsultēties ar tiem, kas šajās pašpārvaldēs ir strādājuši. Pašpārvalde nav ne politiska, ne juridiska, ne sabiedriska, kā šajā likumā ir rakstīts. Kas tad tā ir? Pagastu ražotāju organizācija. Katrā ziņā šādu likumu nedrīkst pieņemt. Mēs varam uzsākt diskusijas par pašpārvaldes lomu, nozīmi, izstrādāt jaunu likumprojektu, bet šāds likumprojekts nav nekur derīgs. Mēs nevaram finansēt no Zemkopības ministrijas budžeta kaut kādu grupu avantūristu, kas noteikti uzradīsies, tiklīdz šis likums tiks pieņemts. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Viens ir runājis par, viens — pret. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai iesniegto likumprojektu "Par lauksaimniecības pašpārvaldi" nodotu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 31, atturas — 15. Priekšlikums noraidīts. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lībanes, Kezikas, Geiges, Panteļējeva un Monikas Zīles iesniegto likumprojektu "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vārds Kristiānai Lībanei.

K.Lībane

(LC). Labrīt, cienījamie kolēģi! Es tikai pavisam īsi paskaidrošu, ka, iesniedzot šo likumprojektu, patiešām neviens negrib atņemt Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijai vai Dzīvokļu jautājumu apakškomisijai viņu likumīgās tiesības un neapšaubāmos nopelnus. Tieši otrādi, "Latvijas ceļš" ar ļoti lielu cieņu izturas pret tiem kolēģiem, kas blakus savai lielajai slodzei lielajās komisijās vēl atrod laiku strādāt apakškomisijās. Un abas šīs manis pieminētās apakškomisijas rūpīgi un mēnešiem ilgi strādā, lai izanalizētu visus bērnu tiesību un dzīvokļu tiesību aspektus. Bet tur jau ir tā lieta, ka mēnešiem ilgi. Un tikmēr mēs pavisam drīz aiziesim garajā starpparlamentu…

Sēdes vadītājs.

Mikrofons nedarbojas tribīnē. Lūdzu!

K.Lībane.

Mēs aiziesim tajā garajā Saeimas sesiju starplaikā, un Bērnu tiesību aizsardzības likums ir spēkā, bet vēl joprojām tā īsti nedarbosies. Un es nezinu, kā jūsu frakcijās, bet mūsējā saņem kaudzēm vēstuļu, kurās atklājas pilnīgi nepārprotama aina, ka bērnu tiesību aizsardzība nestrādā ne tās minimālajā, pat elementārajā apjomā šajā valstī. Tā kā uz ko tad mēs aicinām, un uz ko aicina arī faktiski Valsts bērnu tiesību aizsardzības centrs, kas ir izstrādājis šos likumprojektus? Tikai un vienīgi uz politisku impulsu, tikai un vienīgi uz nulto lasījumu. Un mēs nemūžām neiebildīsim, ja atbildīgās komisijas, kurās nonāks šie projekti, izvēlēsies apakškomisijas izstrādāto variantu. Un mēs tikai aicinām nobalsot šoreiz par nultajā lasījumā un tad veidot vienotu projektu, kurā tiktu iekļautas arī visas tās idejas un visas tās lietas, kas dzimušas tajās manis minētajās apakškomisijās. Es domāju, ka ir jābalso par. Es aicinu to darīt.

Sēdes vadītājs.

Pret vēlas runāt deputāte Aija Barča. Nē, tādā gadījumā deputāts Andris Bērziņš, Jaunā partija.

A.Bērziņš

(JP). Cienītie kolēģi, šis jautājums nav ne par, ne pret. Nekādā gadījumā es nevaru runāt, teiksim, pret, bet man gribētos, lai mēs paskatītos vēsturi. Speciāla Bērnu tiesību apakškomisija izsūtīja visām ministrijām, pašvaldībām, dažādām iestādēm priekšlikumus, Bērnu tiesību aizsardzības likuma paketes izmaiņas. Mēs esam saņēmuši, un pie tam šodien iekšā ieliktie priekšlikumi ir jau Bērnu tiesību apakškomisijā izskatīti, visā paketē kopumā tiek skatīti, visi šie priekšlikumi. Es nezinu, vai ir loģiski apspriest vienu, pie tam ne visai būtisku, šinī gadījumā es uzskatu, jautājumu. Ja mēs šodien apspriestu jautājumu par to, ka jāpalielina pabalsti ģimenēm, es balsotu ar abām rokām par to, bet, lai izrautu ārā no šī konteksta tikai vienu daļu, es domāju, ka tas nav loģiski — skatīties, teiksim, likuma izmaiņas, ja mēs to nevaram skatīties pilnā kontekstā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Viens ir runājis par, viens — pret. Pirms izlemjam šo jautājumu, vārds deputātei Aijai Barčai. Lūdzu ieslēgt Barčas kundzei mikrofonu.

A.Barča

(LSDA). Priekšsēdētāj, man ir tāds lūgums — nodot šo likumprojektu arī Sociālo un darba lietu komisijai, kā arī skatīt par pārējiem jautājumiem — 4., 5., 6., 11. un 15., un rast iespēju nodot arī Sociālo un darba lietu komisijai, jo visi šie sociālās drošības jautājumi ir Sociālo un darba lietu komisijai piekritīgi.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai nodotu iesniegto likumprojektu "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" Sociālo un darba lietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 16, atturas — 17. Likumprojekts komisijām nodots.

Nākamais likumprojekts. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lībanes, Kezikas, Geiges, Panteļējeva, Zīles iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par bāriņtiesām un pagasttiesām" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi? iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lībanes, Kezikas, Geiges, Panteļējeva, Zīles iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Aijai Barčai.

A.Barča

(LSDA). Es atvainojos, es vēlreiz lūdzu izskatīt arī šo 4.jautājumu, arīdzan 5., 6., 11., 15. un iespēju nodot arī Sociālo un darba lietu komisijai.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" nodošanu Juridiskajai komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 25, atturas — 13. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lībanes, Kezikas, Geiges, Panteļējeva, Zīles iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Bija priekšlikums arī nodot Sociālo un darba lietu komisijai. Vai ir iebildumi? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 2, atturas — 32. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lībanes, Kezikas, Geiges, Panteļējeva un Zīles iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"" nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Arī par šo likumprojektu ir priekšlikums — papildus nodot Sociālo un darba lietu komisijai. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lībanes, Kezikas, Geiges, Panteļējeva un Zīles iesniegto likumprojektu "Grozījumi Ārstniecības likumā" nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Runāt vēlas Vladimirs Makarovs.

V.Makarovs

(TB/LNNK). Cienījamā Saeima! Cienījamie deputāti! Kolēģi! Protams, var uzskatīt, ka Latvijā katrs sociālais darbinieks, bērnu tiesību aizsardzības darbinieks ir labākais ārsts, kas spēs noteikt, kurā brīdī, kad un kāpēc ir nepieciešama stacionārā ambulatorā izmeklēšana un ārstēšana. Un, protams, var jau darīt tā, kā nav nevienā pasaules valstī, uzskatīt, ka Latvijā nepastāv ne feldšeru punkti pašreizējā situācijā, ne ātrās palīdzības, ne tie daži simti ģimenes ārstu, vienkārši turpmāk — ārstēties vai ne, izmeklēt vai ne — noteiks sociālās aprūpes darbinieki. Es domāju šāds likuma pants, pirmkārt, ir pārsteidzīgs, otrkārt, tās normas, kas darbojas pirmajos trīs priekšlikumos, jau darbojas spēkā citos pantos. Es aicinu šo likumprojektu noraidīt, ja ir nepieciešami grozījumi Ārstniecības likumā, izveidot darba grupu, sabiedrības veselības apakškomisiju, kopīgi koleģiāli izstrādāt un grozīt likumu. Nedarīt to, ko var nedarīt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Viens ir runājis pret. Par neviens runāt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ārstniecības likumā" nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 9, atturas — 43. Likumprojekts komisijām nodots netiek.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Lībanes iesniegumu, kurā viņa atsauc savu parakstu zem likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā", līdz ar to šī likumprojekta nodošanas jautājums komisijām nav izskatāms.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lībanes, Kezikas, Geiges, Panteļējeva un Zīles iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lībanes, Kezikas, Geiges, Panteļējeva un Zīles iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iesniegumu, sūdzības un priekšlikumu izskatīšanas kārtību valsts un pašvaldību institūcijās"" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt. Pieprasa balsojumu? Nē. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā"" nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Arī par šo likumprojektu bija priekšlikums — iekļaut komisiju sastāvā arī Sociālo un darba lietu komisiju, bet pret runāt vēlas deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Pēdējā laikā parlaments sāk pielietot nepareizu taktiku. Tikko 6.punktā mēs jau nobalsojām, ka šis likums ir nosūtīts komisijām. Līdz ar to šis jautājums nebija jāiekļauj darba kārtībā, nav nepieciešams, var jau izskatīt visas šīs komisijas, tad iznāks, ka vienu likumu mēs izskatīsim trīs reizes, pēc tam varbūt dažādās komisijās. Tā ir pirmā lieta, ko es gribu norādīt, ka neprecīza procedūra jau ieviesusies.

Otra lieta. Visi šie dzīvokļu jautājumi ir sabiedrībai ļoti sāpīgs jautājums. Un šajā gadījumā Ministru kabinets diemžēl starp vajadzīgiem jautājumiem arī izveidojis, ka ir jautājums pārejas noteikumos, kas skar Motes kunga problēmu. Un tādēļ es gribu iepazīstināt ar mūsu frakcijas viedokli par šo Ministru kabineta iniciatīvu. Latvijas Republikas Ministru kabinets iesniedzis Saeimā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā"", ar kuru būtiski ir izmainīta valstij piederošo dzīvokļu izīrēšanas kārtība, un ierosināts legalizēt to nelikumīgo praksi, kas ir izveidojusies Valsts nekustamā īpašuma aģentūrā, pēc saviem ieskatiem piešķirot atbrīvojušos valstij piederošos dzīvokļus. Pēc piedāvātā likumprojekta pārejas noteikumiem turpmāk valstī piederošos dzīvokļus, pirmkārt, piedāvās valsts amatpersonu nodrošināšanai ar dienesta dzīvokļiem vai izīrēšanai konkursa kārtībā. No dzīvokļu izīrēšanas nosacījumiem izslēgta tāda pazīme kā personas ģimenes nodrošinātība ar dzīvojamo telpu, bet papildus iekļauta tāda pazīme kā spēja izremontēt piešķirto dzīvokli. Man grūti saprast, ka šie grozījumi piedāvāti, lai dotu iespēju noklusēt tās nelikumības dzīvokļu sadalē Rīgā, par kurām pastiprināti interesējas prokuratūra. Ar dziļu nožēlu jāatzīst, ka šo koruptīvo darījumu nokārtošanai tiek izmantots likums, kura mērķis ir diametrāli pretējs — nodrošināt godīgu, atklātu un taisnīgu dzīvokļu sadali, pirmām kārtām nodrošinot trūkumā nonākušām ģimenēm. Mēs ceram, ka Saeimai pietiks godaprāta, lai noraidīto šo nelikumīgo likumprojektu. Un patiešām, ja Ministru kabinetam būs nepieciešams, lai griežas komisijās, iesniedz savus grozījumus, un komisijas mierīgi izskatīs. Un šajā brīdī es aicinu vēlreiz šo likumu neatvērt un balsot pret. Tā būtu mūsu politiskā nostāja, mēs parādītu savu godīgo deputātu morāli, normālu cilvēcisku morāli. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Viens ir runājis pret. Par runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 16, atturas — 11. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Komercķīlas likumā" nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Autopārvadājumu likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Šeit bija priekšlikums pievienot arī Sociālo un darba lietu komisiju. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par Rīgas Aviācijas universitātes Satversmes apturēšanu". Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija aicina apturēt 1992.gada 7.jūlijā Latvijas Republikas Augstākās padomes apstiprināto Rīgas Aviācijas universitātes Satversmes darbību saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta piekto daļu līdz Satversmes saskaņošanai ar Augstskolu likumu un citiem normatīviem aktiem. Lai, cienījamie kolēģi, jums būtu skaidrāks šis jautājums, es atļaušos citēt fragmentus no izglītības un zinātnes ministra vēstules Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. "Saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta piekto daļu lūdzu Latvijas Republikas Saeimu apturēt Rīgas Aviācijas universitātes Satversmi, neapturot studiju procesu. Es atgādinu — neapturot studiju procesu.

Latvijas Republikas Ministru prezidenta, es atkārtoju zinātnes komisijai. "Saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta piekto daļu lūdzu Latvijas Republikas Saeimu apturēt Rīgas Aviācijas universitātes Satversmi, neapturot studiju procesu. Es atgādinu — neapturot studiju procesu. Latvijas Republikas Ministru prezidenta, es atkārtoju — Ministru prezidenta, 1999.gada 23.martā ar rīkojumu nr.120 dibinātās komisijas vairākums, izvērtējot esošo situāciju, atbalstīja nepieciešamību reorganizēt aviācijas izglītības sistēmu valstī. Es atgādinu, šī komisija tika izveidota ar Ministru prezidenta rīkojumu. Izglītības un zinātnes ministrija 1998.gada 28.jūlijā ar rīkojumu nr.407 izveidoja komisiju stingrās uzskaites dokumentu pārbaudei Rīgas Aviācijas universitātei, kura darbojās no 1998.gada jūlija līdz 30.septembrim. Komisija konstatēja nopietnus un sistemātiskus pārkāpumus diplomu izsniegšanas kārtībā un diplomu reģistrācijā visos augstākās profesionālās un akadēmiskās izglītības līmeņos, ieskaitot maģistra un doktora diplomu izsniegšanu. Pēc pārbaudes materiāliem Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras īpaši pilnvarotas prokuroru nodaļas uzraudzībā atrodas krimināllieta, kas ierosināta pēc Kriminālkodeksa 190.pantā paredzētā nozieguma pazīmēm par dokumentu viltošanas faktiem Rīgas Aviācijas universitātē. Turklāt gribu jums atgādināt, ka finansiālās un saimnieciskās darbības pārkāpumus Rīgas Aviācijas universitātē ir konstatējusi Valsts kontrole. Uz Valsts kontroles pārbaudes materiālu pamata 1997.gada 10.decembrī Rīgas apgabaltiesas prokuratūra ir ierosinājusi krimināllietu pēc nozieguma pazīmēm, kas paredzētas Latvijas Kriminālkodeksa 162.pantā attiecībā pret RAU atbildīgajām amatpersonām. Šī krimināllieta tiek izmeklēta. Pats galvenais — Rīgas Aviācijas universitātes Satversme neatbilst Augstskolu likuma 10., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 26., 27., 36., 37., 42., 45. un 83.pantu nosacījumiem. Un ministrs uzskata, ka minētie likumu pārkāpumi, nepilnības RAU darbībā, kā arī Satversmes neatbilstība Augstskolu likumam ir pietiekams iemesls RAU Satversmes apturēšanai uz RAU reorganizācijas laiku.

Cienījamie kolēģi! Es aicinu respektēt izglītības un zinātnes ministra viedokli, kurš balstās uz Ministru kabineta izveidotās komisijas slēdzienu, uz Izglītības un zinātnes ministrijas komisijas slēdzienu un uz Valsts kontroles pārbaudes materiāliem. Varu piebilst, ka Ministru kabineta izveidotajā komisijā bija pārstāvēts... mikrofons...

Sēdes vadītājs.

Mikrofons nedarbojas tribīnē.

Dz.Ābiķis.

Varu piebilst, ka Ministru kabineta izveidotās...

Sēdes vadītājs.

Tehniskas problēmas.

Dz.Ābiķis.

Jā, cienījamie kolēģi, es atvainojos par tehniskiem traucējumiem, pie kuriem es neesmu vainīgs. Es atgādinu, ka komisijā...

Sēdes vadītājs.

Būs nepieciešams megafons laikam.

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi! Var dzirdēt tagad?

Sēdes vadītājs.

Lūdzu, turpiniet!

Dz.Ābiķis.

Gribu atgādināt, ka komisijā ietilpa gan Ministru kabineta pārstāvji, gan Satiksmes ministrijas pārstāvji, gan Izglītības ministrijas pārstāvji, gan Augstākās izglītības padomes pārstāvji, gan arī augstskolu pārstāvji. Un es aicinu respektēt visu šo iepriekš minēto institūciju, kā arī ministra viedokli un apturēt augstskolas satversmi.

Gribu vēl atgādināt, ka, lai šogad tiktu pabeigts sekmīgi mācību process, šis lēmums stājas spēkā tikai ar 25.jūniju, kad šīgada diplomi jau būs izsniegti.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Bet, pirms mēs sākam izskatīt šo jautājumu pēc būtības un uzsākam debates, mums ir jālemj par šī lēmuma projekta iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā. Vai ir kādam iebildumi? Vidiņa kungs vēlējās? Lūdzu!

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es mēģināju šinī lietā iedziļināties jau vakar, jo mani nepārliecina tas, ko Dzintars Ābiķis pašreiz teica. Vispirms man nav pieņemams tas, ka izskanēja masu medijos par to, ka šo universitāti vajag reorganizēt. Respektīvi, reorganizēt, pievienojot to Rīgas Tehniskajai universitātei. Man tas atgādina to, ka mētelis ir jāpiešuj pogai, nevis otrādi, jo Rīgas Aviācijas universitātē pašreiz mācās 3 400 studenti, un apmēram 200 no tiem ir no 40 ārvalstīm. Universitātes absolventi strādā 90 pasaules valstīs, un šī universitāte ir viena no deviņām vecākajām aviācijas universitātēm pasaulē. Universitātē strādā 9 akadēmiķi, 44 habilitēti zinātņu doktori un 133 zinātņu doktori. Bez tam Latvijas Republikas Izglītības ministrijas 1998.gada pārskatā ir rakstīts, ka Aviācijas universitātē ir augstākais Latvijā mācību spēku īpatsvars ar zinātniskajiem grādiem. Universitātē ir augstākais Latvijā aizstāvēto doktoru disertāciju rādītājs. Aviācijas universitātē aizstāvēti 25% doktorantu darbi, Tehniskajā universitātē — 3%, Latvijas Universitātē — 4,2%. Universitāte ir visizdevīgākā augstskola Latvijā no finansēšanas viedokļa. Valsts finansētā daļa universitātes budžetā sastāda 42%.

Cienītie kolēģi! Jūs atceraties tās batālijas, kas bija par Latvijas Medicīnas akadēmiju. Tātad tur arī bija atrasti finansiāli pārkāpumi, bet neviens necilāja jautājumu par to, ka Latvijas Medicīnas akadēmiju vajadzētu reorganizēt. Es lūgtu neiekļaut šīsdienas sēdē šo jautājumu un iekļaut to pēc kādām divām nedēļām, kad mēs varētu pamatīgi iepazīties ar šā jautājuma motivāciju. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Tā kā viens deputāts ir cēlis iebildumus, šo lēmuma projektu šīsdienas sēdē mēs nevaram izskatīt. Vai ir iebildumi, ka tas tiek iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Lujānam!

M.Lujāns

(PCTVL). Vai jūs mani dzirdat, cienījamie kolēģi, vai jārunā bez mikrofona? Mana balss ir pietiekami skaļa. Es piedāvāju, lai būtu romantiski un interesanti, — 1.septembri.

Sēdes vadītājs.

Tātad mums ir jābalso. Saskaņā ar Kārtības rulli ir izskatāms priekšlikums par iekļaušanu nākamajā sēdē vai nodošanu komisijām. Iebildumi par iekļaušanu nākamajā sēdē ir? Ir iebildumi. Vai ir priekšlikumi — nodot komisijām? Mums šis jautājums ir jālemj balsojot. Vispirms balsojam par to, lai šo lēmuma projektu iekļautu nākamās sēdes darba kārtībā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 18, atturas — 12. Paldies! Lēmuma projekts tiks izskatīts nākamajā Saeimas plenārsēdē.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par Raita Vītoliņa 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no savienības "Latvijas ceļš" Zemgales vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus" . Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece.

M.Muižniece

(TP). Godātie Saeimas deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.693. Daru zināmu, ka Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir saņēmusi deputāta Jāņa Bunkša iesniegumu par deputāta mandāta nolikšanu uz laiku, kamēr viņš pilda ministra pienākumus. Nākamais kandidāts attiecīgajā vēlēšanu sarakstā ir Raitis Vītoliņš, kurš ir piekritis pildīt 7.Saeimas deputāta pienākumus. Līdz ar to ir sagatavots Saeimas lēmuma projekts — "Apstiprināt Raita Vītoliņa 7.Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no savienības "Latvijas ceļš" Zemgales vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus. Lūdzu atbalstīt jums piedāvāto Saeimas lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu — "Par Raita Vītoliņa 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no savienības "Latvijas ceļš" Zemgales vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts. Apsveicam Raiti Vītoliņu un vēlam sekmes darbā! (Aplausi.)

Nākamais — lēmuma projekts — "Par Edītes Vernušas apstiprināšanu par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi" . Vai ir kāds, kas juridiskās komisijas vārdā ziņos par šo jautājumu? Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Labrīt, godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija ir saņēmusi materiālus par četriem tiesnešiem. Pirmais ir lēmuma projekts "Par Edītes Vernušas apstiprināšanu par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi, vienlaicīgi atbrīvojot viņu no Rīgas apgabaltiesas tiesneses amata". Juridiskā komisija atbalsta Augstākās tiesas ieteikumu.

Sēdes vadītājs.

Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu — "Apstiprināt Edīti Vernušu par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas apgabaltiesas tiesneses amata. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Dz.Rasnačs.

Augstākā tiesa iesaka un Juridiskā komisija atbalsta ieteikumu "Apstiprināt Andu Vītolu par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas apgabaltiesas tiesneses amata.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu — "Apstiprināt Andu Vītolu par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas apgabaltiesas tiesneses amatu . Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

Dz.Rasnačs.

Nākamais lēmuma projekts — Tieslietu ministrija iesaka "Apstiprināt Aivaru Kaparšmitu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amata". Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu — "Apstiprināt Aivaru Kaparšmitu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amata . Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Dz.Rasnačs.

Nākamais un pēdējais lēmuma projekts. Tieslietu ministrija iesaka "Apstiprināt Ilmāru Stivriņu par Rēzeknes tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Preiļu rajona tiesas tiesneša amata. Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu — "Apstiprināt Ilmāru Stivriņu par Rēzeknes tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Preiļu rajona tiesas tiesneša amata". Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Sakarā ar izmaiņām darba kārtībā nākamais izskatāmais jautājums — lēmuma projekts "Atsaukt deputāti Astrīdu Mūrnieci no Saeimas Saimnieciskās komisijas" . Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 3, atturas — 10. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Ievēlēt deputāti Astrīdu Mūrnieci Saeimas Ārlietu komisijā" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 3, atturas — 45. Lēmums nav pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu ar lūgumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektus "Par deputāta Raita Vītoliņa ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā", "Par deputāta Raita Vītoliņa ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā" un "Par deputāta Raita Vītoliņa ievēlēšanu Centrālajā zemes komisijā". Vai ir iebildumi, ja mēs izskatām šos lēmumu projektus pirms 22. darba kārtības jautājuma, tātad tūlīt? Iebildumu nav. Paldies!

Izskatām lēmuma projektu "Par deputāta Raita Vītoliņa ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Ievēlēt deputātu Raiti Vītoliņu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Ievēlēt deputātu Raiti Vītoliņu Centrālajā zemes komisijā" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — 1, atturas — 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Par zemes gabala nodošanu Zviedrijas Karalistes valdībai" , otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš, frakcija "Latvijas ceļš".

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekts "Par zemes gabala nodošanu Zviedrijas Karalistes valdībai", reģistra nr. 205, dokumenta nr. 642.

Cienījamie deputāti! Sagatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, Juridiskā komisija veikusi divus precizējumus. 1. Juridiskās komisijas priekšlikums bija precizēt subjektu, kuram tiek nodots šis zemes gabals.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

L.Muciņš

. 2.precizējums tāpat ir likumprojekta tekstā iekļauts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš

. Aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par zemes gabala nodošanu Zviedrijas Karalistes valdībai" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanu.

L.Muciņš

. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 8.jūnijam.

Sēdes vadītājs.

8.jūnijs. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 660. Šodien garākais un nopietnākais likumprojekts. Iesniegti daudzi priekšlikumi. Lūdzu sekot līdzi, jo priekšlikumi būs atšķirīgi pēc numerācijas.

1.priekšlikums — finansu ministra Ivara Godmaņa priekšlikums — izdarīt atsevišķus grozījumus. Tas ir tīri redakcionālus labojumus. To atbalstīja arī komisija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

P.Apinis.

Es lūdzu jūs sākt tālāk darbu ar pielikumiem, jo no 2. līdz 18. priekšlikumam patiesībā atbalsta tikai šos pielikumus. Ņemot pa priekšu šos pielikumus, izskatīsim, tad mēs varam tikai lemt par no 2. līdz 18.priekšlikumam. Tādēļ es ļoti lūdzu jūs strādāt ar pielikumiem un sākt skatīties, sākot ar 1.pielikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu turpinām!

P.Apinis.

21.priekšlikums ir par gaļu un pārtikas gaļas subproduktiem, kuru iesnieguši deputāti Kalniņš, Bojārs, Barča, Mūrniece un Čevers.

Sēdes vadītājs.

5.lappuse.

P.Apinis.

Iesnieguši savu priekšlikumu. Komisija ir atbalstījusi no 21.1. līdz 21.22. visus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

P.Apinis.

Nākamā ir 4.grupa. Tā ir grupa "Piens un piena produkti no valsts" un tamlīdzīgi. Deputāti Kalniņš, Bojārs, Barča, Mūrniece un Čevers ir iesnieguši priekšlikumus, kurus atbalstījusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Tie ir no 22.1. līdz 22.61.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

P.Apinis.

Nākamie priekšlikumi, kas ir iesniegti, attiecas uz 10.grupu "Graudaugu kultūras". Deputāti Kalniņš, Bojārs, Barča, Mūrniece un Čevers ir iesnieguši priekšlikumus. Komisija ir atbalstījusi priekšlikumus no 23.1 līdz 23.8.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

P.Apinis.

Nākamā ir 11.grupa. Tā ir, "Miltrūpniecības produkcija — iesals, ciete, inolīns, kviešu lipeklis", kur deputāti Kalniņš, Bojārs, Barča, Mūrniece un Čevers ir iesnieguši priekšlikumus. Komisija tos ir atbalstījusi 24.1 un 24.2.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

P.Apinis.

Nākama grupā, kurā ir iesniegti priekšlikumi, ir 16.grupa "Gaļas, zivju, vēžveidīgo molusku un pārējo ūdens bezmugurkaulnieku izstrādājumi", kur deputāti Kalniņš, Bojārs, Barča, Mūrniece un Čevers ir iesnieguši priekšlikumus par izmaiņām. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, rūpīgi izskatot, atbalstīja priekšlikumus no 25.1. līdz 25.14.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

P.Apinis.

17.grupa. "Cukurs un konditorejas izstrādājumi no cukura". Deputāti Kalniņš, Bojārs, Barča, Mūrniece un Čevers ir iesnieguši savus priekšlikumus, kurus Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja — attiecīgi 26.1 un 26.2.priekšlikumus.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

P.Apinis.

22.grupa. "Bezalkoholiskie un alkoholiskie dzērieni un etiķis". Finansu ministrs Godmanis iesniedzis priekšlikumu, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja — no 27.1 līdz 27.12.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

P.Apinis.

Savukārt 28. priekšlikums — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums 28.1, kuru pati komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

P.Apinis.

23.grupa. "Pārtikas rūpniecības atliekas un atkritumi". Iesniedzis finansu ministrs Ivars Godmanis. Taču komisija priekšlikumu 29.1 nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

P.Apinis.

36.grupa "Sprāgstvielas, pirotehniskie izstrādājumi, sērkociņi..." utt. Iesniedzis finansu ministrs Ivars Godmanis. Komisija priekšlikumu nr. 31 ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

P.Apinis.

Nākamais priekšlikums ir 61.grupa "Trikotāžas apģērbi un apģērbu piederumi". Iesniedzis deputāts Kārlis Leiškalns. Šajā grupā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, domām daloties, neatbalstīja priekšlikumus no 31.1 līdz 31.172.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates par 31. priekšlikumu — deputāta Leiškalna priekšlikumu. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Komisija ir noraidījusi 31.priekšlikumu, bet 31.priekšlikumā ir vismaz simts dažādās pozīcijas, un es pat nezinu, un es gribētu prasīt atbildīgam ziņotājam, vai komisija ir izskatījusi, neiedziļinoties problēmās, tātad nodalot lietas, kuras Latvijā ražotu un kuras varētu aizsargāt no lietām, kuras šeit neražo un nevarētu aizsargāt, bet man tomēr būtu lūgums, ja nu citādi nevar, tad izdalīt, balsot pa daļām. Es neprasu balsot par katru priekšlikumu vai par katru pozīciju, kas ir minēta šajā grupā, bet izdalīt vismaz 31. 158 un atcelt — paaugstināts vai samazināts tarifs vismaz zeķēm slimniekiem ar vēnu paplašinājumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Leiškalna kungs, vajadzētu precizēt jūsu priekšlikumu. Tātad pa daļām, kādas konkrēti daļas jūs vēlaties balsot atsevišķi?

K.Leiškalns.

Es noteikti vēlētos balsot atsevišķi 31. 158, tas ir ļoti nopietns likumprojekts. Šeit ir ļoti daudz dažādu pozīciju, un es pieņemu, ka ir pozīcijas vai izstrādājumi, kurus Latvijā ražo, un tiem varētu nesamazināt, kaut gan mans priekšlikums izriet no valdības un Starptautiskā valūtas fonda memoranda pagājušā gadā, tas tad arī vēl ir iesniegts, bet, ja citādi nevar, tad vismaz 31. 158 balsot atsevišķi pa daļām.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Komisijas vārdā — deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Tādā gadījumā mums jāizšķir, vai mēs balsojam visu priekšlikumu kopā vai atbilstoši Leiškalna kunga priekšlikumam vēnu slimnieku zeķes balsojam atsevišķi. Vispirms visu kopā atbilstoši Leiškalna kunga prasībām.

Sēdes vadītājs.

Tātad vispirms balsojam par deputāta Leiškalna priekšlikumu kopumā, bet tad tas tiks noraidīts, tad nevarēs izskatīt pa daļām.

P.Apinis.

Es domāju, ka Leiškalna kungs iesniegs precizētu priekšlikumu uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs.

Leiškalna kungs, jūs ierosināt balsot par savu priekšlikumu kopumā vai balsot pa daļām? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 31. — deputāta Leiškalna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 10, atturas — 46. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Apinis.

Godātie kolēģi! Aicinu nākamo skatīt 120.lappusi, 84.grupa — kodolreaktoru katlu iekārtas, mehāniskas ierīces, to daļas. Finansu ministra Ivara Godmaņa priekšlikums 32.1., ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

P.Apinis.

85.grupa — elektriskās mašīnas, iekārtas, to daļas, skaņu ierakstu un atskaņošanas aparatūra, aparatūra televīzijas attēlu un skaņas ierakstīšanai un reproducēšanai, iesniedzis finansu ministrs Godmanis, kuru komisija neatbalstīja, priekšlikumus no 33.1. līdz 33.11.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

P.Apinis.

Taču komisija atbalstīja priekšlikumus no 33.12. līdz 33.23.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

P.Apinis.

Tagad mēs skatāmies tālāk, 174.lappusē ir priekšlikumi par jauniem pielikumiem. 35.priekšlikums ir finansu ministra Ivara Godmaņa priekšlikums — papildināt likumprojektu ar jaunu pielikumu jaunā redakcijā. Tas ir trešais pielikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta 35. — finansu ministra Godmaņa priekšlikumu.

P.Apinis.

36.ir finansu ministra Godmaņa priekšlikums — papildināt likumprojektu ar jaunu ceturto pielikumu, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

P.Apinis.

37.ir finansu ministra Ivara Godmaņa priekšlikums — papildināt likumprojektu ar jaunu pielikumu, kas izpaužas mums kā piektais pielikums, ko protams, atbalstīja Budžeta un finansu komisija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

P.Apinis.

38.ir finansu ministra Ivara Godmaņa priekšlikums — papildināt likumprojektu ar jaunu sesto pielikumu, ko atbalstīja Budžeta un finansu komisija.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

P.Apinis.

Godātie kolēģi, es jūs ļoti lūdzu atgriezties likumprojekta sākumā, tātad atgriezties pie 2.priekšlikuma, jo tagad mēs esam izskatījuši visus pielikumus un varam skatīt likumprojekta būtiskākos priekšlikumus. Tātad 2.priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas papildina 5.pantu ar jaunām daļām — 2., 3.un 4., un, protams, Budžeta komisija atbalstīja savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

P.Apinis.

3.priekšlikums ir finansu ministra Ivara Godmaņa priekšlikums, kas izteic 3.punktu jaunā redakcijā, taču Budžeta un finansu komisija izstrādāja savu redakciju, un finansu ministra priekšlikums ir iestrādāts šajā priekšlikumā, lūdzu atbalstīt 4.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 3.un 4.priekšlikumu.

P.Apinis.

5.priekšlikums ir finansu ministra Ivara Godmaņa priekšlikums — izteikt 23.punktu jaunā redakcijā, ko Budžeta un finansu komisija atbalstīja, bet iestrādāja precizētā redakcijā, kuru lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 5.un 6.priekšlikumu.

P.Apinis.

7.ir finansu ministra Ivara Godmaņa priekšlikums — papildināt ar jaunu 27.punktu, ko Budžeta un finansu komisija iestrādāja savā redakcijā, iestrādāja finansu ministra priekšlikumu un lūdz atbalstīt 8.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli par 7.un 8.priekšlikumu.

P.Apinis.

9.ir finansu ministra Ivara Godmaņa priekšlikums — izteikt likumprojekta 1.pielikumu jaunā redakcijā, ko Budžeta un finansu komisija iestrādāja savā redakcijā un lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas slēdzienu par 9.un 10.priekšlikumu.

P.Apinis.

11.ir Budžeta un finansu komisijas priekšlikums — izteikt likuma 2.pielikumu jaunā redakcijā, par ko mēs jau esam balsojuši, un Budžeta un finansu komisija lūdz atbalstīt 11.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

P.Apinis.

12.ir Budžeta un finansu komisijas priekšlikums — atbalstīt likuma 3.pielikumu, un, kā mēs zinām, 3.pielikumu mēs jau esam nobalsojuši.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti piekrīt.

P.Apinis.

13.ir Budžeta un finansu komisijas priekšlikums — papildināt likumu ar 4.priekšlikumu, un tā kā mēs jau esam nobalsojuši par šī pielikuma redakciju, es lūdzu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

P.Apinis.

14.ir finansu ministra Ivara Godmaņa priekšlikums — izteikt likuma 3.pielikumu 2.pielikuma redakcijā, ko Budžeta un finansu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

P.Apinis.

15.ir finansu ministra Godmaņa priekšlikums — izteikt likuma 4.pielikumu jaunā 3.pielikuma redakcijā, ko atbalstīja komisija.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

P.Apinis.

16.ir finansu ministra Godmaņa priekšlikums — izteikt likuma 5.pielikumu šā likuma 4.pielikumā, ko mazliet citādā redakcijā iestrādāja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, un lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 16.un 17.priekšlikumu.

P.Apinis.

18.ir finansu ministra Ivara Godmaņa priekšlikums — izteikt likuma 6.pielikumu šā likuma 5.pielikuma redakcijā, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

P.Apinis.

Līdz ar to, godātie kolēģi, esam izskatījuši visus priekšlikumus, un es jūs ļoti lūdzu balsot par šī likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — 1. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

P.Apinis.

Godātie kolēģi! Es jūs ļoti lūdzu iesniegt priekšlikumus likumprojektam vienas nedēļas laikā — līdz 10.jūnijam.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 1998.un 1999.gadā"" , pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis.

Godātie kolēģi! Es jūs ļoti lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 1998.un 1999.gadā"", tas attiecas uz vienu biedrību, par neredzīgo biedrību, vienīgais, ka uz otro lasījumu Finansu ministrija, protams, neatbalstīs atpakaļejošu šā likuma piemērošanas kārtību, bet es jūs lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Vladimirs Makarovs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

V.Makarovs

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Latvijai ir šī labā prakse, ka uzņēmumi, kuros ir nodarbināti invalīdi, var tikt atbrīvoti no uzņēmuma ieņēmuma nodokļa nomaksas, es domāju, to neviens neapšauba, bet man ir priekšlikums šo likumprojektu atzīt par steidzamu un nākamnedēļ skatīt otrā un galīgā lasījumā, nevilkt vienkārši laiku. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Makarova kungs, priekšlikumus par steidzamību var iesniegt vai nu atbildīgā komisija, vai desmit deputāti, tā ka diemžēl šo priekšlikumu mēs nevaram izskatīt. Vairāk debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 1998.un 1999.gadā"". Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

P.Apinis.

Godātie kolēģi! Vai jums nebūtu iebildumu, ja mēs noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz rītdienai, lai mēs to varētu izskatīt nākamajā nedēļā.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš nevar būt ātrāk kā līdz 8.jūnijam.

P.Apinis.

Tādā gadījumā priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 8.jūnijs.

Sēdes vadītājs.

8.jūnijs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības nolīgumu par civilo gaisa satiksmi" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis

(LSDA). Godājamie deputāti! Ārlietu komisija ierosina pieņemt pirmajā lasījumā likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības nolīgumu par civilo gaisa satiksmi" un atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šī likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

R.Labanovskis.

Es ierosinu izskatīt šo jautājumu ar redakcionāliem precizējumiem otrajā, galīgajā variantā. Redakcionāli precizējumi ir 1.un 3.pantā.

Sēdes vadītājs.

Vispirms mums jālemj par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības nolīgumu par civilo gaisa satiksmi" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Vai ir iebildumi, ja mēs skatām uzreiz otrajā lasījumā? Iebildumu nav.

R.Labanovskis.

Redakcionālie precizējumi, kurus es minēju 1. un 3. pantā, un lūdzu pieņemt galīgajā variantā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības nolīgumu par civilo gaisa satiksmi" pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Aizsardzības spēkiem"" , trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš

(TP). Cienījamais Prezidij, godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 678. Aizsardzības un iekšlietu komisija ir saņēmusi šim lasījumam tikai vienu ierosinājumu no aizsardzības ministra Kristovska kunga — izteikt likuma 4. prim panta 3. daļu šādā redakcijā: "Militāro policiju var iesaistīt svarīgu militāro objektu un amatpersonu aizsardzības apsardzes nodrošināšanā. Šādu objektu un amatpersonu sarakstu, to aizsardzības, apsardzes kārtību nosaka aizsardzības ministrs." Atbildīgā komisija šo ierosinājumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta šo priekšlikumu.

J.Dalbiņš.

Vairāk ierosinājumi saņemti nav. Komisija kopumā atbalsta likuma pieņemšanu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Aizsardzības spēkiem"" pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Par 1976. gada Konvenciju par atbildības ierobežošanu attiecībā uz jūras prasībām" , otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis

(LSDA). Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumu par šo Konvenciju par atbildības ierobežošanu attiecībā uz jūras prasībām otrajā lasījumā. Pievienošanās šai konvencijai nepieciešama tāpēc, lai izpildītu Eiropas Savienības prasības attiecībā uz Latvijas likumdošanas harmonizēšanu atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumi nav saņemti. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Par 1976. gada Konvenciju par atbildības ierobežošanu attiecībā uz jūras prasībām" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem trešajam lasījumam!

R.Labanovskis.

12. jūnijs.

Sēdes vadītājs.

12. jūnijs. Iebildumu nav? Paldies!

R.Labanovskis.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais likumprojekts… Es atvainojos… Iepriekšējā jautājumā tātad likumprojekts "Par 1976.gada Konvenciju par atbildības ierobežošanu attiecībā uz jūras prasībām", pieņemot otrajā lasījumā, mēs esam pieņēmuši galīgi. Paldies!

Likumprojekts

"Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likums" , otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis

(TP). Cienījamo Prezidij, cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentiem 659 un 659a. 1. priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs ir vēlējies precizēt likuma nosaukumu. Komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

V.Ģīlis.

2. priekšlikums. Arī no Juridiskā biroja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

V.Ģīlis.

3. priekšlikums — deputāta Vidiņa. Šis priekšlikums ierobežo personu loku, uz ko šis likums attiecas. Komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Vidiņš lūdz balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 3. — deputāta Vidiņa priekšlikumu. Lūdzu rezltātu! Par — 14, pret — 32, atturas — 44. Priekšlikums noraidīts.

V.Ģīlis.

4. priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums — precizē vienkārši terminus. Komisija atbalstījusi priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

V.Ģīlis.

5. priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums — izslēgt 3. panta 2. daļu, iestrādājot to 8. panta 2. daļā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

V.Ģīlis.

6. priekšlikums — Juridiskā biroja. Šis priekšlikums tikai precizē sadaļas nosaukumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

V.Ģīlis.

7. priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē pantus. Komisija atbalsta šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

V.Ģīlis.

Uz īsu mirkli pārejam pie dokumenta nr. 659a. 7.a priekšlikums — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. 7.a priekšlikums paplašina saņēmēju loku, un komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

V.Ģīlis.

8. priekšlikums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija precizē tekstu. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

V.Ģīlis.

9. priekšlikums — no komisijas nācis. Precizē institūcijas nosaukumu, kas izsniedz atzinumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt?

V.Ģīlis.

Atkal dokuments nr. 659. 10. priekšlikums — deputātu Deņisova, Klementjeva, Sokolovska, Tolmačova un Mitrofanova priekšlikums — precizē vienkārši nosaukumu dokumentam, kas attiecas uz personām, uz kurām šis likums attiecas, tātad izziņas vietā noteikta parauga apliecību. Komisija atbalstījusi šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

V.Ģīlis.

11. priekšlikums — arī iesnieguši iepriekšminētie deputāti. Šis priekšlikums precizē nodaļas nosaukumu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Par šo priekšlikumu atklājam debates. Aigars Jirgens, Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Jirgens

(Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs). Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! 11. priekšlikums, protams, ir tīri tehnisks priekšlikums, bet tas ir saistīts tālāk ar 18. un 19. priekšlikumu, un šie priekšlikumi ir pretrunā ar valdības koncepciju šim likumprojektam. Un tāpēc arī valdības vārdā lūdzu noraidīt gan šos, gan arī 11. priekšlikumu, jo šeit ir jāmin vairāki apstākļi. Tātad pirmais ir fiskālais aspekts. Es domāju, ka nevienam nav noslēpums pašreizējā valsts finansiālā situācija, un šādā situācijā paplašināt sociālās palīdzības apjomu un saņēmēju loku nebūtu pareizi.

Otrām kārtām, arī šie atvieglojumi sabiedriskā transporta pakalpojumu izmantošanā pēc būtības ir sociālā palīdzība. Un šo naudas plūsmu nevajadzētu virzīt divos veidos. Vajadzētu visu šo summu iekļaut valsts sociālajā pabalstā, par ko mēs tālākajos pantos runāsim. Tā kā lūdzu noraidīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Māris Pūķis, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs.

M.Pūķis

(Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs). Priekšsēdētāja kungs, godājamie deputāti! Jirgena kungs jau daudz ko pateica. Es tikai piebildīšu dažas piezīmes pie šī jautājuma. Tātad sabiedriskais transports, tas ir pilsētas sabiedriskais transports, rajonu un tālsatiksmes autobusi, piepilsētas un vietējie vilcieni. Visos šajos transporta veidos vai nu ir praktiski pabeigta privatizācija, vai arī visa mūsu stratēģija iet uz to, lai soli pa solim, kā tas būtu jautājumā ar dzelzceļu, šīs sfēras kļūtu privātas. Šajos gadījumos atvieglojumi ir iespējami tikai tādā veidā, ja gadījumā no valsts budžeta atrod pietiekamus līdzekļus, lai veiktu attiecīgās subsīdijas. Doma, ka var vienkārši ar likumu noteikt atvieglojumus, lai ar biļešu un tarifu maksu, teiksim, ievestu zināmām kategorijām šos atvieglojumus, šī doma vispār ir pretrunā ar visām pārējām koncepcijām. Nepieskaroties pie jautājuma par to, cik tas ir lietderīgi, humāni un pārējais, bet gribētu lūgt ņemt vērā to, ka pagaidām nekādi finansu līdzekļi nav piedāvāti, un līdz ar to līdz tam brīdim, kamēr šis jautājums tiktu atrisināts, vajadzētu no šī te atturēties, it sevišķi tādēļ, ka divām esošajām kategorijām, kurām tiek veikti atvieglojumi, proti, invalīdiem un represētajiem, abos gadījumos pašlaik netiek nodrošinātas pietiekamas kompensācijas, kas segtu reālās izmaksas. Vienā gadījumā šīs kompensācijas ir 85% apmērā, otrā — 35% apmērā. Šeit secībai vajadzētu būt tādai, ka, veicot šos sociālos atvieglojumus, vispirms izpilda tos, kas jau tiek piešķirti, un tad iet tālāk. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Pirms pārtraukuma vairāki paziņojumi. Šodien sveicam mūsu kolēģi Dzintaru Ābiķi dzimšanas dienā! (Aplausi.)

Vārds paziņojumam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks

(LC). Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Lūdzu tagad tūlīt pat uz komisijas telpām, notiks komisijas sēde.

Sēdes vadītājs.

Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons

(LSDA). Godājamie Aizsardzības un iekšlietu komisijas locekļi! Lūdzu uz Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdi tagad pārtraukumā.

Sēdes vadītājs.

Un Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis

(LC). Cienījamie kolēģi! Es negribētu, lai mani pārprastu, tāpēc es precizēšu, ka starpbrīdī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai ir tikšanās ar jaunievēlēto augstskolu ministri. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs

(7. Saeimas sekretāres biedrs). Nav reģistrējušies deputāti: Jānis Bunkšs, Silva Golde, Helēna Demakova, Aida Prēdele, Juris Sinka, Guntars Krasts. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim darbu. Apspriežam 11. — deputātu Deņisova, Klementjeva, Sokolovska, Tolmačova un Mitrofanova priekšlikumu. Debatēs pieteicies deputāts Andrejs Požarnovs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais prezidijs! Cienītie kolēģi! Pūķa kungs un Jirgena kungs runāja par šo priekšlikumu lietas būtību, tie ir 16. un 19.priekšlikums.

Es gribētu nedaudz pieskarties likumdošanas procedūras jautājumiem. Parasti ir tā, kā tas ir pieņemts, ka otrajā lasījumā izskata konceptuālas dabas priekšlikumus, un pēc tam, ja gadījumā ir kādas pretrunas, uz trešo lasījumu izdara redakcionālas dabas grozījumus. Protams, mēs no šīs procedūras bieži vien esam atkāpušies. Bet jebkurā gadījumā, ja mēs pieņemam pēc šī iestrādātā principa, tad mums nebūtu pēc tam zināmas diskusijas un neskaidrības uz trešo lasījumu. Šobrīd šajā likuma sadaļā trešajā nodaļā tiek runāts par kaitējuma atlīdzību un par sociālajiem pabalstiem. Kamēr vēl nav nobalsots 18. vai 19.priekšlikums, būtu neloģiski mainīt šīs te nodaļas virsrakstu un noteikt to citādāk, proti, ka tur būs transporta atvieglojumi. Gadījumā, ja reiz Saeima nobalsos šādus te priekšlikumus, tāda gadījumā mēs pie virsraksta izmaiņām varēsim atgriezties uz trešo lasījumu. Tur nekādu pretrunu nebūs. Un, ņemot vērā to, ka 16. un 19.priekšlikumu mēs balsosim tikai vēlāk, es aicinātu šinī brīdī noraidīt 11.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. komisijas vārdā — deputāts Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis

(TP) . Par 11.priekšlikumu runājot, es domāju, kamēr mēs neesam apsprieduši 16. un 19., šo priekšlikumu varētu atstāt atklātu. Tātad principā šobrīd es aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu, un, ja 16. un 19.priekšlikums izmainīs situāciju, tad mēs varam pie tā atgriezties vēlreiz.

Sēdes vadītājs.

Mums ir jābalso par 11.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 11. — deputātu Deņisova, Klementjeva, Sokolovska, Tolmačova un Mitrofanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! lūdzu atkārtosim balsošanu, jo te parādās dažādi rezultāti. Tātad lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 11.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 10, atturas — 45. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

V.Ģīlis.

12. — Juridiskā biroja priekšlikums. Priekšlikums precizē kaitējuma atlīdzības saņēmēja loku. Komisija piedāvā atbalstīt šo priekšlikumu

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

V.Ģīlis.

13.priekšlikums — Deņisova, Klementjeva, Sokolovska, Tolmačova, Mitrofanova. Priekšlikums attiecas uz pacienta atkārtotas izmeklēšanas termiņiem. Komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Ģīlis.

14. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

V.Ģīlis.

15.priekšlikums — deputātu Deņisova, Klementjeva, Sokolovska, Tolmačova, Mitrofanova. Šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi, jo šis priekšlikums īstenībā pastiprina sociālo nevienlīdzību, jo pabalstu lielums būs atkarīgs no reālajiem sadzīves apstākļiem, nevis no darbaspēju zuduma.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 15. — deputātu Deņisova, Klementjeva, Sokolovska, Tolmačova un Mitrofanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 31, atturas — 37. priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

V.Ģīlis.

16.priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Aigars Jirgens, Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Jirgens

(Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs). Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Arī 16.priekšlikums ir pretrunā ar valdības konceptuālo pieeju šim jautājumam. Jau šobrīd, gatavojot valsts budžeta projektu 2000.gadam, ir problēma, lai nodrošinātu visas tās izmaksas, tajā skaitā sociālajā jomā, ko paredz jau spēkā esošie likumi. Šajā gadījumā tiek paredzēts no priekšlikumu autoru puses paplašināt sociālā pabalsta saņēmēju loku, piešķirot šo pabalstu ne tikai invalīdiem, bet arī tiem cilvēkiem, kuriem ir darbaspēju zaudējums no 10 līdz 25%. Šādā veidā paplašinot pabalstu saņēmēju loku, rezultāts ir iespējams būtībā tikai viens. Tas nozīmē, ka samazināsies pabalstu kopējais apjoms un netiks realizēts sociālais taisnīgums tajā izpratnē, ka sociālā palīdzība pirmām kārtām ir jānodrošina tiem cilvēkiem, kuriem tā ir visvairāk nepieciešama. Tāpēc valdības vārdā lūdzu neatbalstīt arī šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

V.Ģīlis.

Komisija ir atbalstījusi 16.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 16.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 11, atturas — 47. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

V.Ģīlis.

17.priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisijas. Šis priekšlikums precizē pabalstu saņēmēju — seku likvidēšanas dalībnieku nāves gadījumā. Komisija atbalstīja, tātad tas ir komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V.Ģīlis.

18.priekšlikums — deputātu Deņisova, Klementjeva, Sokolovska, Tolmačova. Šis priekšlikums ir atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates par 18.priekšlikumu. Aigars Jirgens, Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Jirgens

(Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs). Godātie deputāti! Mēs jau daļēji par šiem priekšlikumiem runājām, apspriežot 11.priekšlikumu, un, protams, ka es aicināšu jūs neatbalstīt arī 18. un 19.priekšlikumu. 18.priekšlikums paredz noteikt Černobiļas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem tos pašus atvieglojumus sabiedriskā transporta izmantošanā, kādi noteikti politiski represētām personām. Tomēr jāsaka, ka ir atšķirība starp politiski represētām personām un šiem avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem. Jo patīk tas vai nepatīk, nevar salīdzināt šīs divas cilvēku kategorijas. Tās ir tomēr nesalīdzināmas lietas, un lai gan daļa cilvēku uz Černobiļu devās faktiski piespiedu kārtā, tomēr nevar noliegt arī to, ka bija tādi, kas uz turieni brauca brīvprātīgi. Brauca arī tāpēc, lai nopelnītu naudu. Tāpēc lūdzu neatbalstīt 18.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Komisijas vārdā — deputāts Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis

(TP) . Komisijas lēmums bija — atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 18. — deputātu Deņisova, Klementjeva, Sokolovska, Tolmačova un Mitrofanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 12, atturas — 47. Priekšlikums nav pieņemts.

V.Ģīlis.

Turpinām strādāt ar dokumentu nr.659.

Sēdes vadītājs.

Atvainojiet, 19.priekšlikums. Par 19.priekšlikumu ir pieteikušies debatēs. Māris Pūķis, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs.

M.Pūķis

(Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Šajā priekšlikumā ir piedāvāts noteikt atvieglojumus sabiedriskajā transportā Ministru kabineta noteiktā kārtībā. Kā jau es minēju, līdz šim šie atvieglojumi netiek pilnā mērā segti, un par citām atvieglojumu kategorijām pašlaik netiek pilnā mērā nomaksāts. Tādēļ es iepazīstināšu ar tiem aprēķiniem, kas būtu, ja Ministru kabinets noteiktu analoģisku kārtību kā jau esošajiem atvieglojumiem. Ja atvieglojumi būtu tādi paši kā invalīdiem, tad, pieņemot, ka ir divi, trīs tūkstoši šo Černobiļas avārijā cietušo, kuri attiektos uz šo kategoriju, izmaksas, kas būtu nepieciešamas kompensācijai no valsts budžeta, būtu 115 000 latu gadā. Ja pielietotu tādu metodiku kā politiski represētiem, tad attiecinātu uz braukšanas maksu tālsatiksmes autobusos un vietējos vilcienos 50% atlaidi un piepilsētas vilcienos bez maksas, kā tas ir šai kategorijai, tad izdevumi no valsts budžeta būtu 78,8 tūkstoši latu. Tā kā pašlaik ir ļoti nopietnas problēmas ar budžetu un joprojām ir izvirzīts jautājums par to, ka nevar visu asignēt un ka varbūt būs budžets jāmaina, šādā brīdī uzņemties papildu slogu nebūtu iespējams, un tādēļ valdības vārdā aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Aigars Jirgens, Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Jirgens

(Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs). Godātie deputāti! Pūķa kungs jau lielāko daļu argumentācijas pateica. Es tikai gribu minēt vēl to, ka tie černobilieši, kuri vienlaikus ir 1. un 2.grupas invalīdi, tātad tie, kuriem klājas vissmagāk, jau šobrīd saņem šos transporta atvieglojumus. Paplašinot uz pārējiem, teiksim, uz 3.grupas invalīdiem, kuri ir černobilieši, radīsies likumsakarīgs jautājums — kādēļ pārējie šīs 3.grupas invalīdi nesaņems, bet viena daļa saņems šos atvieglojumus? Tāpēc lūdzu balsot pret un nepaplašināt šo saņēmēju loku.

Sēdes vadītājs.

Aija Barča, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāte.

A.Barča

(LSDSP). Cienījamais prezident! Godātie kolēģi! Es gribu nedaudz ieviest skaidrību šajos jautājumos. Un vispirms jau man, sēžot un klausoties satiksmes ministrijas parlamentāro sekretāru Pūķa kungu, radās pirmais jautājums — vai mēs saprotam, kas ir Černobiļas AS avārijas seku likvidētājs un kas ir invalīds? Jo viņš runāja par invalīdiem, ne jau par dalībniekiem.

Otrs jautājums. Mums ir skaidri un gaiši jānosauc tie cipari, un tā izmaksa no budžeta, cienījamās dāmas un godātie kungi, ir 20 tūkstoši latu nākamā gada budžetā. Par ko tad mēs te runājam? Mēs runājam un it kā sakām, ka ne jau visi uz Černobiļu tika aizsūtīti. Bet mums ir jādomā arī par tiem cilvēkiem, kuri bija Černobiļas tuvumā, kuri no mūsējiem bija aizbraukuši uz turieni un tā tālāk. Tas ir jautājums arī par analīzi.

Un tad vēl viena lieta. Vēlos jums darīt zināmu to, ko zina visa Latvija, un diez kāpēc to negrib saprast Saeima, ka Satiksmes ministrija, gluži tāpat kā viena otra pašvaldība, invalīdu braukšanu bez maksas transportā skaita katru invalīdu katru dienu. Visi, arī 1.grupas gulošie invalīdi, it kā mums vizinās uz priekšu un atpakaļ. Un tad mēs saskaitām šīs naudas summas, un tad mēs sakām, ka ļoti daudz no budžeta līdzekļiem mēs maksājam par šiem 1. un 2.grupas invalīdiem. Mīļie kungi un dāmas, nebrauc 1. grupas invalīds uz priekšu, uz atpakaļ. Viņš aizbrauc līdz ārstam un aizbrauc varbūt uz kapiņiem pie saviem tuviniekiem. Mēs skaitām katru dienu uz priekšu un atpakaļ. Un tad sarēķinām budžeta līdzekļus gan pašvaldībā, gan valstī, un mums iznāk ļoti daudz. Es jūs aicinu tomēr uzmanīgi izlasīt likumu un atbalstīt komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis

(TP) . Tātad 12.pants savā galīgajā redakcijā skanētu tā, ka šos transporta atvieglojumus nosaka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Komisija šādu viedokli ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 19. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 8, atturas — 51. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

V.Ģīlis.

Strādajam ar dokumentu nr.659a. 20.priekšlikums — deputāti Deņisovs, Klementjevs, Sokolovskis, Tolmačovs un Mitrofanovs. Priekšlikums precizēt terminus, un šis priekšlikums ir iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 20., 21. un 22. priekšlikumu. Tālāk, lūdzu!

V.Ģīlis.

Tālāk strādāsim ar dokumentu nr. 659. 23.priekšlikums — deputāta Vidiņa priekšlikums. Šis priekšlikums ierobežo personu loku, uz kuriem attiektos likums. Komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 23.priekšlikumu — deputāta Jura Vidiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 17, atturas — 64. Priekšlikums nav pieņemts.

V.Ģīlis.

24. priekšlikums — deputātu Deņisova, Klementjeva, Sokolovska, Tolmačova, Mitrofanova priekšlikums. Komisijas viedoklis bija tāds, ka šis priekšlikums varētu ietekmēt černobiliešu spēju konkurēt darbaspēka tirgū, tāpēc šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neuzstāj uz balsojumu. Tiek atbalstīts atbildīgās komisijas viedoklis.

V.Ģīlis.

25.priekšlikums... Es atvainojos, pārejam pie dokumenta nr. 659a. 25.priekšlikums, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Šis priekšlikums pēc komisijas viedokļa praktiski ir realizējams jau caur esošo likumdošanu. Pašvaldības var samazināt nodokļu atvieglojumus, tāpēc komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam.

V.Ģīlis.

26.priekšlikums attiecas uz starpvalstu sarunām un Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju sociālo nodrošināšanu, dzīvojot citās valstīs. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likums" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

V.Ģīlis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam es lūdzu noteikt 14.jūniju.

Sēdes vadītājs.

14.jūnijs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījums likumā "Par Triju Zvaigžņu ordeni"" , otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš

(TP). Godātie kolēģi deputāti! Jūs jau droši vien atceraties, ka pirms divām nedēļām mēs izskatījām Valsts prezidenta ierosināto grozījumu likumā "Par Triju Zvaigžņu ordeni, kurš paredz, ka Valsts prezidents automātiski, neatkarīgi ne no kādiem apstākļiem un faktoriem, kļūstot par Valsts prezidentu, iegūst augstākās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Toreiz debatēs tika izteikts ļoti daudz interesantu priekšlikumu, tomēr Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ar rūgtumu konstatēja, ka neviens konkrēts rakstveida priekšlikums netika iesniegts. Tādēļ komisija ar nelielu balsu pārsvaru aicina jūs atbalstīt šo grozījumu arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Leons Bojārs, LSDSP frakcijas deputāts.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Diemžēl, parādoties šīm izmaiņām likumprojektā, bija vispār jocīgi. Nu, ja vēl to būtu ierosinājusi Saeima, tā ir viena lieta, bet, ja ierosina Valsts prezidents, varbūt tas nav ētiski un nebūtu arī korekti. 1924.gada 25.martā, kad Valsts prezidents Čakste apstiprināja likumu "Par Triju Zvaigžņu ordeni", 20 pantos bija korekti un pilnīgi norādīts, kādā veidā un kas tas ir par ordeni un par kādiem nopelniem apbalvo. Tur bija ierakstīts tik tiešām, ka apbalvo par nopelniem Latvijas labā. Ja mēs paskatāmies no 1920.gada līdz 1940., tik tiešām 20 gadu laikā bija izveidota jauna valsts, bija no kara laikā sadragātas tautsaimniecības izveidota tik tiešām tautsaimniecība, un valsts vispār palika krāšņa, tos ordeņus saņemt bija gods. Bet tagad vispirms Valsts prezidents saņem ordeni, un pēc tam sāk mainīt statūtus. Precedents vispār ir tam. Tad, kad Brežņevam kāra augšā to Uzvaras ordeni, dabīgi, tur vismaz statūtus vispirms izmainīja un pēc tam deva ordeni. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Par šo laiku no 1994.gada. Starp citu, tur bija iestrādāts tāds jauninājums, ka uz ordeni var pretendēt un pieteikt sevi autors. Tas tika noraidīts. Bet bija arī tas apstiprināts. Tā jau vispār ir briesmīga lieta! Tāpēc, paskatoties uz šiem ierosinājumiem, kas ir, vispār tas nav atbalstāms un nav izskatāms. Un vēl. Ordenis ir vēsturisks, un tā statūtus mēs mainīt nevaram. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis, LSDSP frakcija. Lūdzu! Lūdzu, Burvja kungs!

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Atklāti runājot, lasot pašu tekstu šim labojumam, grozījumam, gribas nobalsot par. Bet, ja uzdod sev jautājumu: ja mēs gribam cienīt sevi, savu valsti un savas valsts apbalvojumus, tad šis grozījums ir drusciņ savādāk jāformulē. Formulēsim to tā: "Par Triju Zvaigžņu ordeņa pārvēršanu amata prezentācijas nozīmītē." Tad visā nopietnībā ir jārunā par to, kādus amatus ieņemot kādi ordeņi kam ir jādod. Prezidentam — I šķiras ar ķēdi, parlamenta priekšsēdētājam un Ministru kabineta vadītājam — bez ķēdes. Ministriem un komisiju vadītājiem — II šķiras dosim. Deputātiem un pagastu večiem — mierīgi varam III šķiras piešķirt un tā tālāk. Mēs būsim valsts, kur tauta pati sevi ir apbalvojusi ar ordeņiem. Būsim gandrīz vai visi ordeņoti.

Tādā gadījumā padomāsim par to, vai šādi obligātie dienesta ordeņi ir vajadzīgi. Atgādināšu no vēstures. Pirms manis runātājs atgādināja divdesmitos gadus. Es atgādināšu citu vēstures faktu. Bija obligātais ordenis Krievijā. Pēteris I to pacēla, 16 kilogramīgs čuguna ordenis par žūpošanu. Tas bija jānēsā obligāti. Ja mēs taisām obligātos, tad tiem ir jābūt neērtiem ordeņiem. Tā kā aicinu jūs noraidīt šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns.

M.Lujāns

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es, protams, saprotu sociāldemokrātu satraukumu, jo, man liekas, neviens no viņu kolēģiem nav apbalvots ar šo ordeni. Ja ir, tad ir labi! Cienījamie kolēģi! Es taisni uzskatu, ka noteikti šī iniciatīva ir jāatbalsta un trešajā lasījumā jāizdara viens mazs grozījums. Pareizi jau Burvja kungs norādīja. Savā laikā Ojāram Vācietim bija labs dzejolis par vadoņiem. Un tad viņš teica, lai vadonis kaut ko mazāk darītu un maisītu sabiedrībai, tad viņam jāsakarina bļenbaki. Es piedāvāju šeit ne tikai I šķiras ar ķēdi, bet visu šķiru ordeņus ar vienu nosacījumu, ka Valsts prezidentam ar šiem ordeņiem publiskās vietās ir jāparādās. Līdz ar to es domāju, ka kopējais svars sasniegs lielu daudzumu, un šis nākamais Valsts prezidents maz centīsies rādīties publiskās vietās. Es domāju, ka Latvijas valstij no tā būs tikai ieguvums. Tādēļ es aicinu nākamajā — trešajā lasījumā izdarīt grozījumu: "Visu šķiru Triju Zvaigžņu ordeņus ar noteikumu, ka viņam tie jānēsā publiskās vietās." Līdz ar to jautājums vienreiz būs atrisināts vajadzīgajā virzienā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Jānis Ādamsons, LSDSP frakcija.

J.Ādamsons

(LSDSP). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Manuprāt, šis likumprojekts ir diezgan nepilnīgs, un man jāatvainojas Lagzdiņa kungam, kaut gan es biju solījies viņam iesniegt priekšlikumus, bet diemžēl nepaspēju, es noteikti to izdarīšu uz trešo lasījumu.

Kāpēc man nav pieņemams šis likumprojekts otrajā lasījumā? Redziet, tāpēc, ka šeit ir diskriminējošas normas. Ja mēs pieminam, ka Valsts prezidentam, tikko viņš stājas amatā, ir jāpiešķir I šķiras ordenis ar visu ķēdi, tad mums tomēr jāpadomā arī par to, ka tagad ir Valsts prezidenta priekšvēlēšanu laiks un Valsts prezidenta kandidāti arī būtu kaut kādi jāatzīmē. Tātad likumprojektā būtu jāiestrādā norma, ka viņiem būtu jāpiešķir II šķiras ordenis. Jāņem vērā tas, ka Ministru prezidenta darbs bieži vien ir daudz atbildīgāks nekā Valsts prezidenta darbs un arī atbildība ir daudz lielāka. Acīmredzot tad vismaz ar likumu būtu jānosaka, ka Ministru prezidentam, tikko kā viņš tiek apstiprināts Saeimā, tūlīt tiek piešķirts III šķiras ordenis.

Ņemsim vērā vēl vienu lietu. Priekšvēlēšanu laiks, Saeimas priekšvēlēšanu laiks ir pietiekami grūts un sarežģīts. Mēs esam visi izgājuši caur šo karuseli — vismaz IV šķiras ordeni Saeimas deputāti jau būtu pelnījuši par tām pūlēm, kuras viņi veltījuši šajā priekšvēlēšanu laikā.

Problemātisks, dabiski, ir jautājums, kur būtu deputātiem jāizšķiras — ko tad darīt ar ministriem? Ir vēl viena kategorija — ko darīt ar tiem cilvēkiem, kuri nav ietikuši parlamentā, bet aktīvi palīdzējuši mums veikt savus darba pienākumus — tie ir deputātu palīgi. Šeit nākamajā lasījumā tad arī būtu jāizšķiras, vai mēs viņiem piešķiram V šķiras ordeni vai arī tikai aprobežojamies ar Goda zīmi, ja deputāta palīgs strādā uz pusslodzi.

Pats galvenais tomēr ir neatrisināts jautājums. Būtiski šis likumprojekts paredz, ka I šķiras ordenis ar visu ķēdi tiek piešķirts Valsts prezidentam, tikko kā viņš ir apstiprināts amatā. Bet, nedod Dievs, ja Valsts prezidents ir apstiprināts divas reizes! Tātad pildīs šos amata pienākumus sešus, astoņus gadus. Ko tādā gadījumā darīt? Šeit mēs arī ar Požarnova kungu esam apsprieduši šo jautājumu un diemžēl neesam nākuši pie kopsaucēja tāpēc, ka varētu būt divi varianti. Vai nu pirmajā gadījumā iedot ķēdi un tad ordeni termiņa beigās?

Bet man ir radikālāks priekšlikums. Piekrītot Lujāna kunga izteiktajiem priekšlikumiem par to ordeņu nastu, tomēr, ja Valsts prezidents tiek apstiprināts uz otru laika termiņu, viņam tiek piešķirts nevis otrs ordenis, bet ķēdes garums tiek dubultots. Tad ir loģika.

Bet, ja runājam nopietni, kolēģi, šis likumprojekts pēc savas būtības ir amorāls un absolūti neatbalstāms otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins

(TP). Godājamie deputāti! Žēl, ka mēs esam atcēluši debates par to, kādām īpašībām ir jāatbilst Valsts prezidenta kandidātam. Ja šeit būtu bijušas šīs debates, tad mēs saprastu, ka Valsts prezidents ir pirmais cilvēks valstī, un neiet runa ne par konkrētiem cilvēkiem, ne par Bērziņu, ne par Kalniņu, kurš kandidē uz Valsts prezidenta amatu, ne par Bojāru, ne par Ādamsonu, ir runa konkrēti par amatu, kā tas ir arī citās Eiropas valstīs un sešās valstīs vismaz, es zinu, arī mūsu kaimiņvalstīs, kurās parāda godu Valsts prezidentam.

Ir zīmīgi, ka sociālisti, kas vienmēr apspļaudīja Latvijas neatkarību pirms kara un cīnījās pret Brīvības pieminekļa celšanu, tagad ved tik izmisīgu cīņu un mēģina apstrīdēt kaut kādā veidā to, ka Valsts prezidentam acīmredzot piederēs kaut kādas amata zīmes.

Te neiet runa, Ādamsona kungs, par kaut kādiem personīgajiem uzvārdiem.

Es domāju, ka tas, ka sociāldemokrāti nav izvirzījuši savu prezidenta kandidatūru, liecina, ka viņi uzskata, ka prezidenta amata postenis ir tas, par ko var kaulēties aizkulisēs, jo sociāldemokrātiem bija savs amata kandidāts, kāpēc jūs viņu noņēmāt? Tātad, ja jūs pieļaujiet to, ka par prezidentu var kaulēties aizkulisēs, tad jūs pieļaujiet to, ka prezidents būs cilvēks, kurš, protams, nav pelnījis šāda veida pirmās šķiras ordeni. Un līdz ar to jūs labi saprotiet, ka nav vajadzīgs arī šāds likums. Ja jūs pieļaujiet to, ka prezidents būs tas, un es ceru, ka mēs tādu ievēlēsim, kurš ir visvairāk cienīgs būt par prezidentu, tad jūs nekādā gadījumā nevariet apstrīdēt viņa kā Latvijas pirmā cilvēka, vismaz formāli, pienākošos iespēju jeb arī vajadzību saņemt šo pirmās šķiras ordeni, lai atbrīvotu domi lemt, kuram prezidentam dot, kuram prezidentam nedot. Un tieši šī likuma iespēja un būtība ir tāda, ka šo ordeni paredz cilvēkam, kurš ir labākais, vismaz formāli, kurš ir pirmais Latvijā, kuru ir izvirzījusi Saeima, kura ir ievēlēta no tautas, un kā šim pirmajam cilvēkam, viņš nav pakļauts nepārtrauktiem pazemojumiem diskutēt šeit, lai redzētu, ka Latvijas valsts ir tik maza, ka viņai nevajag nevienu ordeni. Kāpēc tad jūs neierosiniet vispār atcelt kaut kādus ordeņus? Esiet godīgi un nāciet un pasakiet. Vai arī pasakiet, ka jūs gribat par šo amatu kaulēties un gribat tādu prezidentu, kuram nekāds ordenis nav vajadzīgs. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns — otro reizi.

M.Lujāns

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Patiešām Kiršteina runa bija aizkustinoša, jo es atcerējos un iedomājos, ka viņš ir gandrīz kā lobists, un nevajag, Kārli, arī klaigāt. Uzstājās to partiju pārstāvji, kuri izvirza prezidentu, un es saprotu arī, ka Kiršteina kungs satraucies, vai jūsu kandidāts, ja kļūs par prezidentu, saņems šo ordeni. Tad neuztraucieties, ja likums tiks pieņemts, tad saņems ordeni. Bet es skatījos no malas un visu laiku domāju, kāpēc vietas izpildītājs, kad prezidents ir izbraucis, mūsu cienījamais Straumes kungs, nav tiesīgs saņemt šo ordeni? Šis jautājums likumā nav pārdomāts, un es aicinātu vismaz pārejas noteikumos, Lagzdiņa kungs, varbūt ielikt priekšlikumu — uz to laiku, kamēr kāds izpilda prezidenta funkcijas, viņam atļauj šo ordeni panēsāt. Pēc tam, kad šis periods beidzās, tad ordeni var atdot atpakaļ, un tādēļ tā ir nopietna problēma, ko es arī aicinu Kiršteina kungam iniciēt Lagzdiņa kungam, lai šis jautājums tiktu reglamentēts, jo citādi man ir kauns, ka mūsu vietas izpildītāji ir bez ordeņiem. Tas ir nopietns jautājums, un padomāsim.

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis — otro reizi.

I.Burvis

(LSDA). Man ir ļoti patīkami, ka tie, kas lēkā no vienas partijas otrā, tik briesmīgi satraucas, kas notiek sociāldemokrātu partijas iekšienē, un tas nozīmē, ka kādreiz pārlēks, varbūt mēģinās pie mums. Bet, runājot nopietni par šo ordeni, es atgādināšu, ka ordenis ir jānopelna, visu cieņu tiem cilvēkiem, kurus izvirza par kandidātiem, savas komandas iekšienē viņi var būt labākie, bet var būt simts reizes labākais, bet ordeni vēl nav nopelnījis, ordeni nopelna, bet nevis saņem pie dzimšanas.

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs

(LSDA). Cienījamie kolēģi! Ir nepatīkami dzirdēt tādus vārdus kā kaulēšanās. Es nezinu, kam to var piesaistīt un kas nodarbojas ar kaulēšanos, mums tādas lietas nav. Tas ir viens.

Otrs. Ordenis ir jānopelna, tik tiešām. Astoņu gadu laikā kāds ir Latvijā uzplaukums? Tas nabadzības vilnis, kas ir. Tie deviņi tūkstoši, kurus izliks Rīgā no dzīvokļiem, kur viņi dzīvos, par to neviens nedomā, arī prezidents nedomā. Iekš viena miera paraksta visus lēmumus, un tikai tad, ja deputāti atrod kaut ko, tad atgriež atpakaļ. Viņa kantoris diemžēl nestrādā tā labā. Un kas tajās valstīs, kur varbūt tik tiešām ordeņus piešķir, arī cara laikā tos piešķīra visai cara ģimenei, bet ir valstis, kur ir visu — gan valsts, gan iedzīvotāju vēlēts prezidents, tur var būt pavisam cita runa, bet tādā veidā, kādā te mūsu prezidents pasniedza to, ka viņš lūdz iedalīt prezidentam kārtējo reizi ordeni, tas nav pieņemams.

Sēdes vadītājs.

Osvalds Zvejsalnieks.

O.Zvejsalnieks

(LSDSP). Godājamie kolēģi! Šis temats kļūst tiešām arvien interesantāks, un priekšlikumi kļūst arvien pilnīgāki, bet varbūt būtu jādara tam gals, un es nesaprotu tikai vienu, kas liedz mums piešķirt cienījamam cilvēkam ordeni par nopelniem Latvijas labā, vienalga, kādu amatu viņš ieņem, taisās ieņemt, kas liedz piešķirt cilvēkam, kurš stājas prezidenta amatā, ordeni par nopelniem savas valsts labā, tā kā tas ir šodien rakstīts, kur šeit ir problēma? Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Šīs radošās debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš

(TP). Godātie kolēģi deputāti! Šīs karstās un garās debates liecināja, ka Valsts prezidents ir trāpījis desmitniekā, ka šī problēma ir valstiski ļoti svarīga un no tās ir atkarīga mūsu valsts attīstība acīmredzot zināmā mērā. Es ierosinātu tiem deputātiem, kuri izteica ļoti oriģinālus priekšlikumus, iesniegt uz trešo lasījumu, bet tagad balsot pēc savas deputāta sirdsapziņas atbilstoši partiju programmām.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par Triju Zvaigžņu ordeni"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 28, atturas — 9. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Es aicinātu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 11.jūniju.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 11.jūnijs. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījums likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" , pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.629. Izskatām pirmajā lasījumā grozījumus likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu". Budžeta un finansu komisija izskatīja šo likumprojektu un lūdz atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

P.Apinis.

Godātie kolēģi! Lūdzu iesniegt savus priekšlikumus izskatīšanai otrajā lasījumā līdz 10.jūnijam.

Sēdes vadītājs.

10.jūnijs — priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par grāmatvedību"" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Skatāmies likumprojektu "Gozījumi likumā "Par grāmatvedību"" otrajā lasījumā. Gluži tāpat kā likumā par prezidenta ordeni arī šajā gadījumā neviens nav iesniedzis nevienu priekšlikumu. Es gan ceru, ka par šo jautājumu tik karstas debates neizraisīsies un aicinu balsot par otro lasījumu.

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par grāmatvedību"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — nav, atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

P.Apinis.

Godātie kolēģi! Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 10.jūnijam.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 10.jūnijs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Sēklu un stādāmo materiālu aprites likums" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Aivars Tiesnesis, Tautas partijas frakcija.

A.Tiesnesis

(TP). Cienījamie kolēģi! Likuma būtība sekojoša. Lai sakārtotu likumdošanu kvalitatīva sēklas materiāla ražošanai, pārbaudei un arī realizācijai, mums būtu sakarā ar likumdošanas Eirosavienības normatīvajiem aktiem un prasībām praktiskais likums. Lūdzu balsojumu!

Sēdes vadītājs.

Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Sēklu un stādāmo materiālu aprites likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

A.Tiesnesis.

Termiņš otrajam lasījumam — 10.jūnijs.

Sēdes vadītājs.

10.jūnijs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās"" , otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās"", reģistra nr.187, dokuments nr.685. Izskatīsim priekšlikumus, kurus komisija saņēmusi šīm likumprojektam uz otro lasījumu.

1. — tieslietu ministres Labuckas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš

. 2. — tieslietu ministres Labuckas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš

. 3. — tieslietu ministres Labuckas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

L.Muciņš

. 4. — tieslietu ministres Labuckas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš

. 5. — tieslietu ministres Labuckas priekšlikums — daļēji ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 5.un 6.priekšlikumu.

L.Muciņš

. 7. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš

. 8. — tieslietu ministres Labuckas priekšlikums — ir daļēji atbalstīts atbildīgās komisijas precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 8.un 9.priekšlikumu.

L.Muciņš

. 10. — tieslietu ministres Labuckas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš

. 11. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

L.Muciņš

. 12. — tieslietu ministres Labuckas priekšlikums — daļēji atbalstīts kopā ar 13. — atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 12.un 13.priekšlikumu.

L.Muciņš

. 14. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

L.Muciņš

. 15. — tieslietu ministres Labuckas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš

. 16. — tieslietu ministres Labuckas priekšlikums — atbalstīts kopā ar atbildīgās komisijas 17.priekšlikumu..

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 16.un 17.priekšlikumu.

L.Muciņš

. 18. — tieslietu ministres Labuckas priekšlikums — daļēji atbalstīts, iestrādājot atbildīgās komisijas 19.priekšlikumā..

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta 18.un 19.priekšlikumu atbildīgās komisijas redakcijā.

L.Muciņš

. Aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likuma "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — nav, atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

L.Muciņš

. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 8.jūnijs.

Sēdes vadītājs.

8.jūnijs — priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"" , otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekta reģistra numurs 173, Saeimā izskatāmais dokuments nr.686. Cienījamie deputāti, šis likumprojekts izskatāms paketē ar iepriekšējo, un piedāvātās redakcijas saskaņo abus likumprojektus. 1. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš

. 2. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

L.Muciņš

. 3. priekšlikums — atbildīgā Juridiskā komisija redakcionāli precizēja 14. pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

L.Muciņš

. 4. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš

. Aicinu likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

L.Muciņš

. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 8. jūniju.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 8. jūnijs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Par Igaunijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes līgumu par prāmi "Estonia" un līguma papildprotokolu" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis

(LSDSP). Godājamie deputāti! Ārlietu komisija lūdz pieņemt pirmajā lasījumā likumprojektu par Igaunijas, Somijas un Zviedrijas līgumu par prāmi "Estonia" un līguma papildprotokolu. Dažos vārdos būtība.

1995. gadā šīs valstis noslēdza līgumu, ar kuru mirušo pēdējā atdusas vieta — "Estonia" vraks — ir neaizskarami, paredzot kriminālatbildību par mirstīgo atlieku izcelšanu vai jebkādu mantas izcelšanu no jūras dzīlēm. Pēc gada, 1996. gadā, šīs valstis parakstīja papildprotokolu, ar kuru aicina pievienoties citas valstis, kuras ir ieinteresētas saglabāt šādu statusu, pirmām kārtām Baltijas jūras padomes valstis.

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Par Igaunijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes līgumu par prāmi "Estonia" un līguma papildprotokolu" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret  — un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

R.Labanovskis.

Lūdzu iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 12. jūnijam.

Sēdes vadītājs.

12. jūnijs. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības saprašanās memorandu par abu valstu muitas administrāciju savstarpēju administratīvu palīdzību" , pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis

(LSDSP). Ārlietu komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šī likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu balsošanas režīmu un balsojam par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

R.Labanovskis.

Lūdzu pieņemt to arī otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Nevienam iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības saprašanās memorandu par abu valstu muitas administrāciju savstarpēju administratīvu palīdzību" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Kipras Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi", p irmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis

(LSDSP). Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu analogi, kā tas ir darīts iepriekšējos gadījumos līdzīgu likumu pieņemšanā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šī likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Steidzamība atzīta.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

R.Labanovskis.

Lūdzu jūs akceptēt redakcionālos precizējumus 1., 2., 3. un 4. pantā no valodas viedokļa.

Sēdes vadītājs.

Jūsu priekšlikums ir izskatīt tūlīt otrajā lasījumā.

R.Labanovskis.

Jā.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu? Par redakcionāliem precizējumiem iebildumu nav? Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Kipras Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi" pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Par 1980. gada 9. maija Bernes Konvenciju par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis

(LSDSP). Komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par šī likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Steidzamība atzīta.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

R.Labanovskis.

Es aicinu balsot arī otrajā un galīgajā lasījumā, jo, pieņemot šo likumu, Latvija kļūs par starptautiskās dzelzceļa pārvadājumu starpvaldību organizācijas dalībvalsti un dzelzceļa transporta darbība tiks regulēta, pamatojoties uz Eiropas valstīs spēkā esošajiem starptautiskajiem tiesību aktiem.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu par to, ka izskatām otrajā lasījumā uzreiz, nav? Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par likumprojekta "Par 1980. gada 9. maija Bernes Konvenciju par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem" pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

R.Labanovskis.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu ierosinājumu — iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par deputāta Aināra Šlesera ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un Mandātu un iesniegumu komisijā". Vai ir iebildumi, ja iekļaujam šos lēmuma projektus darba kārtībā? Tie tiks izskatīti kā pēdējie darba kārtības jautājumi.

Bet tagad sakaņā ar izmaiņām darba kārtībā izskatām likumprojektu "Grozījumi Muitas likumā" pirmajā lasījumā. Komisijas vārdā deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 706a. Budžeta un finansu komisija izskatījusi savā sēdē grozījumus Muitas likumā, un mūsu domas precīzi dalījās, mūsu viedoklis bija: pieci — par un pieci — atturējās. Līdz ar to komisija formāli neatbalstīja šo priekšlikumu. Desmit deputāti iesniedza priekšlikumu — šos "Grozījumus Muitas likumā" izskatīt šodien pirmajā lasījumā, un paldies Saeimai, kura atbalstīja mūsu priekšlikumu. Līdz ar to es lūdzu jūs nobalsot desmit deputātu iesniegto priekšlikumu — atzīt likumprojektu "Grozījumi Muitas likumā" par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu "Grozījumi Muitas likumā". Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 47, atturas — 3. Likums par steidzamu netiek atzīts. Lūdzu tālāk.

P.Apinis.

Godātie kolēģi! Es lūdzu jūs izskatīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par likumprojekta "Grozījumi Muitas likumā" izskatīšanu pirmajā lasījumā, pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — 2, atturas — 2. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

P.Apinis.

Godātie kolēģi! Es jūs ļoti lūdzu iesniegt grozījumus likumprojektam "Grozījumi Muitas likumā" līdz 8. jūnijam.

Sēdes vadītājs.

8. jūnijs — priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam. Paldies!

P.Apinis.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Izskatām lēmuma projektu "Par deputāta Aināra Šlesera ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā". Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts "Par deputāta Aināra Šlesera ievēlēšanu Mandātu un iesniegumu komisijā". Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — nav, atturas — viens. Lēmums pieņemts.

Visi šīsdienas darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Bet Prezidija un Frakciju padomes vārdā es ierosinu izskatīt vēl vienu jautājumu — par pavasara sesijas slēgšanu un rudens sesijas uzsākšanu.

Saeimas Prezidijs un Frakciju padome ierosina slēgt pavasara sesiju 22. jūnijā un uzsākt darbu rudens sesijā 23. augustā. Vai ir citi priekšlikumi? Nav citu priekšlikumu. Pieņemts lēmums.

Lūdzu reģistrācijas režīmu, un reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, daži paziņojumi.

Atgādinu, ka šodien pulksten 12.30 notiks Saeimas prezidija un Frakciju padomes kopīga sēde, kurā tiks izskatīts jautājums par Prezidenta ievēlēšanas kārtību.

Andrim Bērziņam — vārds paziņojumam.

A.Bērziņš

(JP). Lūgums 12.30 Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijai — tikšanās ar dāņu ombudsmeniem Cilvēktiesību un sabiedrīsko lietu komisijas telpās. Lūgums — visus apakškomisijas telpās 12.30.

Sēdes vadītājs.

Saeimas sekretāres biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku.

A.Bartaševičs

(7. Saeimas sekretāres biedrs). Nav reģistrējušies sekojoši deputāti: Jānis Ādamsons, Silvija Dreimane, Aida Prēdele, Juris Sinka, Guntars Krasts. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Sēde ir slēgta.