Frakciju viedokļi

Pēc 1999. gada 3. jūnija sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

J.Leja (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija):

Es gribu pakavēties pie viena likumprojekta, kur es arī biju līdzautors pie tā izstrādāšanas, tas bija jautājumā "Par lauksaimniecības pašpārvaldi". Šis likumprojekts tika noraidīts, netika nodots komisijām. Es domāju, ka tas notika neizpratnes dēļ, tāpēc, ka netika pienācīgi izskaidrota šī likuma būtība un nepieciešamība un arī tie cilvēki, kas uzstājās, runāja pret, tas bija no Tautas partijas, no viņa runas varēja saprast, ka viņš neizprot, par ko ir runa. Es vēlreiz gribu atgādināt, ka šī likuma mērķis nav uzspiest tā saucamo pašpārvaldi no augšas. Tieši likums garantē iespēju zemniekiem veidot savu pašpārvaldi no apakšas. Tādēļ likuma būtība būtu garantēt šīs tiesības, organizēt no apakšas. Pašlaik ir lauksaimniecībā gandrīz desmit vai vairāk organizāciju, tās ir dažādas asociācijas, apvienības pēc profesionāliem, sociāliem un nozaru principiem. Tāpēc, lai ieviestu zināmu sistēmu, kaut kādu kārtību, kādā veidā tām organizēties un kopā strādāt, lai piedalītos lauksaimniecības koncepciju izstrādāšanā, kuras nav pašlaik Latvijā, kā arī noteiktu, kāda būs virzība dažādu likumu pieņemšanā un tagad jau arī labošanā, kas nodrošinātu vietējo lauksaimniecības ražojumu tirgu. Tas bija galvenais mērķis, un es domāju, ka mēs atgriezīsimies vēlreiz pie šī jautājuma, pastrādājot ar deputātiem, ar frakcijām, izskaidrojot šī likuma mērķus un būtību.

J.Plinters (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija):

Es šodien gribu runāt par jautājumu, kurš it kā tika atlikts, Saeima šo jautājumu neizskatīja. Tas ir, par Rīgas Aviācijas universitātes reorganizāciju vai satversmes darbības apstādināšanu. Rīgas Aviācijas universitāte, varbūt ne visiem radioklausītājiem ir zināms, ir viena no vecākajām aviācijas augstskolām pasaulē. Tā dibināta 1919. gadā un ir vienīgā augstskola Baltijā, kuras diploms ir starptautiski atzīts. Rīgas Aviācijas universitāte ir iekļauta starptautiskajā civilās aviācijas organizācijā, kā arī daudzās citās starptautiskās organizācijās. Šī augstskola ir trešā lielākā augstskola Latvijā. Trīs galvenajās fakultātēs mācās ap 3400 studentu. 300 no viņiem ir no 40 valstīm. Aviācijas universitātes absolventi strādā 90 valstīs, un es uzskatu, tālu un plaši nes Latvijas valsts prestižu. Augstskolā ir kvalificēts mācībspēku sastāvs: 14 starptautisko akadēmiju locekļu, 177 zinātņu doktori, no viņiem 50 profesori, kopskaitā 60% no mācību spēkiem, 69% ir ar zinātniskajiem grādiem, vidēji republikā apmēram 43%. Starp citu, varbūt tas ir radioklausītājiem interesanti, ka pēc Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Zemessardzes pasūtījuma universitāte veic militāro speciālistu, inženieru mērķsagatavošanu. Un attiecīgi uz šīm specialitātēm tiek uzņemti tikai Latvijas Republikas pilsoņi. Es uzskatu, ka iznīcināt kaut ko ir ļoti viegli, uzbūvēt no jauna ir ļoti grūti. Man nepatīk, ka ap šo augstskolu notiek, manuprāt, netīras politiskas spēlītes, un es uzskatu, ka šī augstskola jāreorganizē, bet nekādā gadījumā mēs nedrīkstam to iznīcināt. Varbūt ir vērts veidot vienotu Latvijas transporta akadēmiju, un tam piekrīt arī augstskolas mācību spēki. Tātad vēlreiz atkārtoju, ka modernizēt, reorganizēt — jā, bet iznīcināt — nekādā gadījumā. Starp citu, Amerikā ne tāpēc ir daudz universitāšu, ka tā bagāta, bet varbūt tā tieši bagāta tāpēc, ka šai valstij ir daudz universitāšu.

V.Paegle (Tautas partijas frakcija):

Vērtējot notikušo Saeimas sēdi, jūtos gandarīta, ka šī bija daudz vairāk par darba kārtības punktiem nekā iepriekš, tas nozīmē, ka mums bija cītīgāk jāpastrādā.

Kaut gan jāsaka, ka lielākoties šie likumprojekti un darba punkti, manuprāt, bija saistīti ar tehniskiem jautājumiem, nevis ar valsts attīstībai nepieciešamajiem. Domāju arī, ka debates un sarunas par šiem likumprojektiem liecina, ka mazliet citādāk jāpiestrādā, lai tie būtu labāk sagatavoti, precīzāki, lai tur tiktu definēti termiņi. Svarīgi ir arī, lai mēs rūpīgāk izvērtētu to, kādas funkcijas atdot Ministru kabinetam.

Un visbeidzot. Es domāju, ka ļoti nopietns kritērijs likumu sastādīšanai ir, vai mēs tos varēsim ieviest dzīvē.

Tikai daži akcenti. Mēs arī atbalstījām noraidīt likumprojektu "Par lauksaimniecības pašpārvaldi", jo atradām, ka tās ir tomēr zemkopības funkcijas. Bija arī vesela rinda projektu par bērnu tiesību aizsardzību. Protams, tur ir vajadzīgi labojumi, bet ir arī kārtīgāk jāpiestrādā pie šiem likumprojektiem.

Par Černobiļā cietušo aizsardzību. Mūsu vērtējums ir tāds, ka mums kopumā jāskatās uz šiem sociālās aizsardzības projektiem, jo mums bijušas arī citas lielas traģēdijas, un mums nevajadzētu runāt par vienu vien, bet tiešām kopumā skatīties, kā mēs varam palīdzēt šiem cietušajiem.

Bija arī interesantas debates par Triju Zvaigžņu ordeni. Un nobeigumā es gribu atkārtot Jāņa Lagzdiņa teikto, ka viņš aicināja katru balsot pēc sirdsapziņas, atbilstoši partiju programmai. Man liekas, ar to var vislabāk raksturot notikušo.

A.Požarnovs (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija):

Mums šodien ir tāds ļoti negatīvs noskaņojums pēc šīs sēdes, jo šī bija tā sēde, kura pēc savas būtības, pēc sava satura vairāk atgādināja 6. Saeimas sēdes. Tika ļoti daudz debatēts un izteikti dažādi, tā teikt, humoristiski priekšlikumi. Bet jautājumos, kas skāra tieši lietas būtību, bija daudz kļūdu, varētu teikt, neveiksmju. Izskatījās, ka šodien ir kaut kāda 4. prognoze.

Piemēram, kad bija runa par likumu "Par Triju Zvaigžņu ordeni", tika izskatīts jautājums, vai Valsts prezidentam, stājoties amatā, ir nepieciešams sākumā piešķirt ordeni vai varbūt tikai ķēdi un pēc tam, kad viņš beidz savu pilnvaru laiku, vai kaut ko tādu. Deputāti bija atnākuši uz sēdi ar domu paveikt lielus darbus, jo tiešām bija tehniskas dabas labojumi dažādos likumos, tad tīri izlādēties varēja ar šādu likumu.

Tajā pašā laikā labklājības ministrs Makarova kungs ierosināja, ka būtu ar steidzamību jāpieņem likums par uzņēmumu ienākumu nodokļa atlaidi, arī invalīdu biedrību uzņēmumiem, taču Saeima, atbilstoši Kārtības rullim, nepieņēma likumu par steidzamību. Likumu pieņēma pirmajā lasījumā, bet jebkurā gadījumā ir pozitīvi, ka šāds likumprojekts iet uz priekšu.

Tāpat es gribu pieminēt, ka bijusi faktiski kļūda Saeimas lēmuma izskatīšanā "Par Rīgas Aviācijas universitātes satversmes apturēšanu". Mūsu frakcija atbalstaa to, ka šīs universitātes satversme ir jāaptur, jo ir novērotas vairākas augstskolas, kurās ir likumu pārkāpumi augstskolu vadībā. Tā varētu būt Aviācijas universitāte un Latvijas Medicīnas akadēmija. Proti, valdībai ir ļoti grūti iejaukties šo augstskolu darbībā gadījumā, ja reiz pastāv esošais Augstskolu likums.

Deputāts Vidiņš izteicās debatēs par to, ka mums un Ministru kabinetam ir nopietnāk jāizskata šie jautājumi un jālemj konceptuāli, ko darīt ar augstskolām, kurās novēroti pārkāpumi augstskolu darbībā. Taču sakarā ar to, ka tika izteikts kritisks viedoklis par šā jautājuma virzīšanu, augstskolas satversmes apturēšana tika atlikta uz nedēļu. Tas liecina par to, ka mums jāturpina risināt šis jautājums par Rīgas Aviācijas universitātes darbību, kā arī jāpievērš lielāka uzmanība Ministru kabineta darbībai, kā arī, iespējams, jāizdara grozījumi Augstākās izglītības likumā.

Es gribu pieminēt vēl vienu likumprojektu. Tas ir likumprojekts "Par lauksaimniecības pašpārvaldi". Mūsu frakcija atbalstīja šī likuma virzīšanu, taču, Saeimā balsojot, divu balsu pietrūka, lai šis likums tiktu virzīts tālāk.

Līgumā starp sociāldemokrātiem un premjerministru ir rakstīts, ka šāds likums ir nepieciešams. Tajā brīdī, kad notika zemnieku streiki, ļoti daudzas zemnieku organizācijas pieprasīja, ka šāds likums ir vajadzīgs. Kas tagad notiek? Zemnieki savā starpā ir sašķelti. Šī darbība nav koordinēta. Tātad pārstrādājošā aparatūra ir iegādāta un nav noslogota, tie visi ir lieki izdevumi. Jautājumu risināšanā katra atsevišķa zemnieku organizācija pauž savu viedokli. Visas šīs organizācijas ir jāsakoordinē kopā. Valsts var nākt ar savu palīdzību. Proti, arī no budžeta piefinansējot šīs lauksaimnieku pašu iniciatīvas. Likumprojekts bija sagatavots tiešā tādā veidā, lai valsts no savas puses tikai veicinātu lauksaimniecības darbinieku sadarbību, nejaucoties pēc būtības jautājuma risināšanā.

Diemžēl, ņemot vērā to, ka šis likums netika novirzīts komisijām, ir pamats domāt, ka jautājums par lauksaimniecības darbinieku pašpārvaldes organizācijām tiek politizēts, ka atsevišķas frakcijas vairāk atbalsta vienu vai otru organizāciju un nevēlas risināt šo lauksaimnieku jautājumu kopumā. Tas atbilst valdības koncepcijai, un šādam likumam ir jābūt. Es pieļauju domu, ka šis likumprojekts nav izstrādāts pilnīgi perfekti, bet ir otrais un trešais lasījums, kura laikā varētu šo likumprojektu pilnveidot.

Jebkurā gadījumā, tika izskatīti visi Saeimā iesniegtie likumprojekti, un tas liecina par to, ka Saeima darbojas. Neskatoties uz to, ka šodien bija debates, kuras nebija pašas konstruktīvākās, Saeima turpina darboties pieteikami veiksmīgi un atrisināt visus savus jautājumus, un mēs varēsim sagaidīt vasaru bez parādiem un visi likumi tiks izskatīti.

Saeimas preses dienests