Labklājības ministrs: Par sociālā budžeta ieņēmumiem un izdevumiem

Saistībā ar publiskajā telpā izskanējušo informāciju par lielo tēriņu pieaugumu sociālajā budžetā, kas it kā kļuvis par lielāko slogu valsts pamatbudžetam, Labklājības ministrija (LM) izskaidro reālo situāciju.

LM norāda, ka jau kopš 1991.gada sociālā budžeta izdevumi tiek finansēti no sociālajām iemaksām, ko veic pats cilvēks un tā darba devējs. Tomēr par sociālās apdrošināšanas sistēmu kā pašfinansējošu var runāt tikai, sākot ar 1996.gadu, kad sākta visaptveroša sociālās apdrošināšanas sistēmas reforma. Reformas rezultātā sociālā budžeta ieņēmumi un izdevumi tiek uzskaitīti atsevišķi no valsts pamatbudžeta.

To, ka sociālās apdrošināšanas sistēma visus šos gadus ir spējusi pati sevi atražot, pierāda fakts, ka 2009.gada sākumā līdzekļu uzkrājums sociālajā budžetā bija 951 miljons latu (ieskaitot visus atdotos parādus un nomaksātos kredītprocentus valsts pamatbudžetam, kas bija radušies Krievijas krīzes ietekmē 90.gadu beigās). Savukārt valsts pamatbudžets pat treknajos gados ir bijis ar deficītu (-4% no iekšzemes kopprodukta 2008.gadā) un visu laiku tika lāpīts ar sociālā budžeta pārpalikumu.

Ekonomiskā krīze ir radījusi būtiskus ierobežojumus sociālā budžeta finansēšanas iespējām. Tādēļ šogad budžets pirmo reizi kopš 2002.gada ir apstiprināts ar deficītu. Tādējādi sociālā budžeta deficīta mazināšana ir skārusi gandrīz ikvienu Latvijas ģimeni, kas izpaudās kā pensiju un pabalstu ģimenēm ar bērniem samazinājums. Saskaņā ar pēdējiem grozījumiem speciālais budžets ir apstiprināts ar 206 miljonu latu deficītu, un tas tiek finansēts no iepriekšējo gadu līdzekļu uzkrājuma (augusta beigās līdzekļu uzkrājums bija sarucis līdz 845 miljoniem latu). Taču, pēc Valsts kases operatīvās informācijas datiem, septembra sākumā speciālajam budžetam ir tikai 118 miljonu latu deficīts, un tā izdevumi jūlijā salīdzinājumā ar jūniju ir samazinājušies par 30%, bet augustā – par 20%.

 “Ņemot vērā ik dienu pieejamo Valsts kases operatīvo informāciju, esmu neizpratnē par finanšu ministra izteikumiem, jo viņam, tāpat kā man, šī informācija ir pieejama,” norāda labklājības ministrs Uldis Augulis.

Attiecībā uz bezdarbnieka pabalstiem jau vairākus mēnešus šo pabalstu saņēmēju skaits ir nostabilizējies un nepieaug. Diemžēl LM speciālisti secina, ka ne par visiem bez darba palikušajiem ir veiktas sociālās iemaksas, kā rezultātā bezdarbniekiem nav tiesību pretendēt uz minēto pabalstu. Tā, piemēram, jūlijā no visiem Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētajiem bezdarbniekiem tikai 54% bija tiesības uz bezdarbnieka pabalstu.

Runājot par nākamā gada kopējā valsts budžeta samazinājuma attiecināšanu uz sociālā budžeta izdevumiem, U.Augulis uzskata, ka joprojām sociālās apdrošināšanas sistēma spēj darboties kā pašfinansējoša. Samazinoties iedzīvotāju darba ienākumiem, samazināsies arī budžeta izdevumi. Tas attiecas uz tiem pabalstiem, kuru apmērs ir tieši atkarīgs no iepriekšējiem darba ienākumiem.

Vienlaikus ministrs norāda, ka ir jādomā ilgtermiņā, jo būtiski pieaug iedzīvotāju skaits pensijas vecumā, t.i., par pensijas vecuma paaugstināšanu, taču ne agrāk par 2016.gadu.

Pēc LM rīcībā esošiem statistikas datiem, kopējais valsts pensiju saņēmēju skaits 2008.gada decembrī bija 556,7 tūkstoši cilvēku, savukārt 2009.gada jūlijā jau 561,9 tūkstoši cilvēku.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments