Par starptautisko aizdevēju piešķirtā finansējuma izlietojumu*

Finanšu ministrs Einars Repše:

Straujā Latvijas tautsaimniecības izaugsme pēdējo piecu gadu garumā veicināja mūsu valsts iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanos, tomēr šo izaugsmi galvenokārt virzīja privātais patēriņš, kā arī ieguldījumi nekustamajā īpašumā un citos neeksportējamo preču sektoros. Valsts izdevumu pieaugums stimulēja pieprasījumu, taču algu palielinājums bija straujāks nekā produktivitātes pieaugums, kā rezultātā palielinājās patēriņa cenu inflācija un pasliktinājās valsts konkurētspēja, turklāt satricinājums globālajos finanšu tirgos šos riskus pastiprināja.

Lai nodrošinātu valsts budžeta finansēšanu, Valsts kase arī līdz šim regulāri, ik gadu ir veikusi finanšu līdzekļu piesaisti gan iekšējā tirgū, emitējot iekšējā aizņēmuma vērtspapīrus, gan arī aizņemoties ārējos finanšu tirgos. Tomēr globālās finanšu krīzes un Latvijas valsts kredītreitinga samazinājuma ietekmē 2008.gada otrajā pusē ārējo finanšu resursu pieejamība ļoti strauji samazinājās. Paralēli tika sniegts ievērojams likviditātes atbalsts banku sektora stabilizēšanas pasākumiem. Tādēļ valdība lēma uzsākt sarunas ar starptautiskajiem finanšu donoriem.

Ņemot vērā to, ka globālās finanšu krīzes kontekstā ir būtiski samazinājusies kredītresursu pieejamība un tautsaimniecības lejupslīdes apstākļos ir ievērojami kritušies ieņēmumi valsts budžetā, tādēļ 2008.gada beigās bija nepieciešams vēl ievērojamāk samazināt budžeta izdevumus, taču tā laika lielākie samazinājumi apdraudētu valsts pamatfunkciju nodrošinājumu. Papildu statistikas dati par 2008.gada nogali liecināja par sevišķi lielu kritumu ekonomiskās aktivitātes rādītājos. Kritumu šādā apjomā nebija paredzējuši ne publiskā, ne privātā sektora analītiķi. Ekonomiskās aktivitātes prognožu pārskatīšana savukārt nozīmē nepieciešamību koriģēt valsts budžetu, kas ir balstīts uz šiem pieņēmumiem. Redzot arvien sarežģītāko situāciju tautsaimniecībā, 2008.gada 20.novembrī Ministru kabinetā tika pieņemts lēmums uzsākt sarunas ar Eiropas Komisiju (EK) un Starptautisko valūtas fondu (SVF) par atbalstu maksājumu bilances un tautsaimniecības stabilizācijai.

Šīs programmas mērķis ir samazināt ekonomiskas attīstības bremzējošo risku iedarbību, stabilizēt Latvijas ekonomiku, lai iespējami ātri sasniegtu ilgtspējīgu iekšzemes kopprodukta izaugsmi un sabalansētu budžetu.

Raugoties uz iespējām aizņemties iekšējā un ārējos tirgos, jāvērš uzmanība, ka, sākot ar 2008.gada otro pusi, esošās ekonomiskās situācijas dēļ aizņemšanās iekšējā tirgū ir ierobežota, jo vietējā tirgū strādājošo finanšu institūciju kredītresursi ir ierobežoti un tie ir nepieciešami arī tautsaimniecības finansēšanai. Valdībai aizņemoties jau tā samērā nelielos vietējā tirgū pieejamos līdzekļus, tā faktiski aizņemoties no tirgus tos finanšu līdzekļus, kas var tikt izmantoti privātā sektora kreditēšanai tautsaimniecības attīstīšanas nolūkos.

2008.gada decembra beigās EK, SVF, Pasaules banka (PB), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) un vairākas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojās par finanšu atbalsta sniegšanu Latvijai 7,5 miljardu EUR apmērā, kurus paredzēts izmantot:

• valsts budžeta deficīta finansēšanai (~2,6 miljardi eiro jeb 35%);

• finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanai (~2,7 miljardi eiro jeb 36%);

• valsts parāda refinansēšanai (~1,6 miljardi eiro jeb 21%);

• valsts budžeta aizdevumiem (~0,6 miljardi eiro jeb 8%).

1.tabula. Plānotais finansējums Latvijai (miljonos EUR)

* ieskaitot 2008.gada 29.decembrī saņemtos 600 miljonus eiro

Par pamatu aizdevuma izsniegšanai kalpo valdības apstiprinātās apņemšanās, kas formulētas gan nodomu vēstulē (Letter of Intent) SVF, gan parakstītajā Saprašanās memorandā (Memorandum of Understanding) un tā papildinājumā ar EK, gan LR Saeimas pieņemtajā un 2009.gada jūnijā papildinātajā Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmā.

Nodomu vēstule ar SVF tika parakstīta 2008.gada 18.decembrī. Saprašanās memorands ar Eiropas Kopienu tika parakstīts 2009.gada 28.janvārī. Kopš tā laika būtiski pasliktinoties starptautiskās un valsts ekonomikas videi, bija nepieciešams papildināt sākotnējo Saprašanās memorandu, lai tajā iestrādātu nosacījumus, kas atbilstu reālajai Latvijas tautsaimniecības attīstībai un jaunākajām makroekonomiskajām prognozēm. Papildu vienošanās, kas starp Eiropas Kopienu un Latvijas valdību parakstīta 2009.gada 13.jūlijā, savukārt ar SVF papildu vienošanās parakstīta š.g. 27.jūlijā, papildina ekonomikas politikas kritērijus katras nākamās aizdevuma daļas saņemšanai, kā arī pārskatu iesniegšanas noteikumus.

Maksājumi saņemti jau divreiz no SVF un EK. Š.g. 1.septembrī valdība arī apstiprināja līguma parakstīšanu ar Pasaules banku par aizdevuma piešķiršanu finanšu sektoram, kā arī turpinās sarunas ar Čehijas Finanšu ministriju par iespējamā aizdevuma līguma nosacījumiem.

Pirmais maksājums no starptautiskajiem aizdevējiem tika saņemts jau 2008.gadā. Turpmāko maksājumu saņemšanas grafiks ir izklāstīts tabulā “Saņemtie maksājumi no starptautiskajiem aizdevējiem” (sk. 2.tabulu). Būtiski ir uzsvērt, ka Latvijai piešķirtais aizdevums uzskatāms par sava veida kredītlīniju, no kuras līdzekļi tiek izmantoti tikai vajadzības gadījumā. Pozitīva scenārija gadījumā Latvija neizmantos visus tai piešķirtos līdzekļus.

2.tabula. Saņemtie maksājumi no starptautiskajiem aizdevējiem

* Aktuāla likme uz 02.09.2009.

Ar katru no finanšu atbalsta sniedzējiem tiek noslēgta atsevišķa vienošanās par līdzekļu pieejamības grafiku. Likme katrai aizdevuma daļai tiek noteikta individuāli, tiek fiksēts arī katras daļas atmaksas grafiks. Piemēram, Eiropas Komisija Latvijai sniegtos finanšu līdzekļus plāno aizņemties ārējā tirgū, aizdodot tos Latvijai ar tādu pašu likmi. Savukārt SVF aizdevuma likme tiek noteikta, balstoties uz SVF standarta noteikumiem, nosakot to atkarībā no Latvijas kvotas lieluma un aizdevuma attiecības. Kopumā jānorāda, ka starptautiskā aizdevuma procentu likmes, kas ir norādītas tabulā “Saņemtie maksājumi no starptautiskajiem aizdevējiem”, ir krietni zemākas nekā aizdevumiem no iekšējā tirgus.

Aizdevuma atmaksa Eiropas Komisijai paredzēta vienā maksājumā, atmaksas termiņa beigās. Savukārt aizdevuma atmaksas SVF paredzētas veikt ar amortizējošu grafiku, kas nozīmē, ka maksājumi tiek veikti 8 vienādos maksājumos 2 gadu laikā. Atmaksas SVF plānots uzsākt 2012.gada februārī ik ceturksni līdz 2013.gada beigām.

3.tabula parāda, ka līdz š.g. 31.augustam valsts kopumā saņēma 2,08 miljardus LVL, no kuriem tika izlietots 1,11 miljardi LVL šādiem mērķiem: 59,9% – valsts parāda atmaksai, 0,5% – valsts budžeta aizdevumiem, 25% – valsts budžeta deficīta segšanai, 14,6% – atbalstam finanšu sektora stabilitātei.

No saņemtā atbalsta atlikuma 0,97 miljardiem LVL, 75% no SVF naudas un 50% no EK naudas plānots novirzīt valsts budžeta vajadzībām, t.i., iepriekš nosauktajiem mērķiem.

Vienlaikus saskaņā ar noslēgtajām vienošanām ar EK (2009.gada 13.jūlija Saprašanās memorands) un SVF (27.jūlija Nodomu vēstule), daļa (25% no SVF un 50% no EK) aizdoto resursu tiek iezīmēta finanšu sektora stabilizācijas rezerves izveidei 600 miljonu EUR apmērā no 2.izmaksas, ko veica Eiropas Komisija, un 25% (t.i., 50 miljoni EUR) no 2.izmaksas, ko veica Starptautiskais valūtas fonds.

Jāuzsver, ka šie līdzekļi veido sava veida “drošības rezervi”, kas būs pieejama, ja būs jāveic pasākumi banku sektora pārstrukturēšanai, to starpā ieguldījumi valsts banku kapitālā (valsts banku rekapitalizācija), noguldījumi garantiju fonda saistību segšanai, valsts garantijas banku sindicēto kredītu atmaksāšanai un likviditātes instrumentu nodrošināšana banku sektoram. Finanšu sistēmas stabilitātei ir svarīga uzticības atgūšana un “drošības spilvens”, kas veidojas no starptautiskā aizdevuma līdzekļiem. Tas palīdzēs Latvijas finanšu sistēmai šo uzticību atgūt gan iekšējā, gan ārējā tirgū. Jebkuri valsts atbalsta pasākumi finanšu sektoram neatkarīgi no līdzekļu avota iepriekš jāsaskaņo ar SVF un EK. Šobrīd noslēgtās vienošanās neparedz finanšu sektora stabilizācijai neizmantotos līdzekļus novirzīt budžeta deficīta segšanai. Ja nākotnē radīsies tāda vajadzība, par to ir iespējams diskutēt ar finanšu atbalsta sniedzējiem.

Tautsaimniecības lejupslīdes apstākļos, palielinoties bezdarba līmenim, palielinās risks, ka daļai no kredītņēmējiem var rasties grūtības ar savlaicīgu saistību izpildi. Mājsaimniecību kredītu pārstrukturēšanas mehānisma izstrādes nepieciešamība minēta arī valdības nodomu vēstulē SVF. Lai savlaicīgi meklētu risinājumus, Finanšu ministrijas paspārnē tika izveidota īpaša darba grupa, kas izstrādāja privātā sektora restrukturizācijas stratēģiju. Valdība apstiprināja darba grupas piedāvāto risinājumu 2009.gada 4.augustā.

Pasaules bankas aizdevums 400 miljoni EUR ir sadalīts divas daļās – “finanšu sektora” un “sociālā sektora” aizdevumā. Aizdevums finanšu sektoram tiks apstiprināts Pasaules bankas izpilddirektoru valdē š.g. 22.septembrī.

Sociālā sektora aizdevuma pamatā ir Sociālās drošības tīkla stratēģijas (SDTS) izstrāde un ieviešana, kuras mērķis ir samazināt negatīvo sociālo ietekmi sabiedrības vismazāk aizsargātajām grupām (trūcīgajiem), kas ir izveidojusies: (1) globālās un Latvijas finanšu un ekonomikas krīzes rezultātā, un (2) strukturālo reformu veikšanas rezultātā. SDTS ir paredzēti pasākumi veselības, izglītības un labklājības jomā.

SDTS tika pirmo reizi skatīta Ministru kabinetā š.g. 1.septembra sēdē. Ministru kabineta š.g. 8.septembra sēdē ir paredzēts vienoties par veicamajiem pasākumiem SDTS kontekstā, kā arī uzdot iesaistītajām ministrijām izstrādāt nepieciešamos normatīvos aktus stratēģijas īstenošanai, lai stratēģijas ieviešanu varētu sākt ar š.g. 1.oktobri.

PB aizdevuma līgums aizdevumam finanšu sektoram balstās uz PB standarta aizdevuma nosacījumiem un finanšu nosacījumiem, kas norādīti š.g. 19.augusta Valsts kases aizdevuma izmaksas finanšu nosacījumu pieprasījumā, kas savukārt nosaka aizdevuma apjomu EUR 200 miljonu apmērā ar mainīgo likmi 6 mēnešu LIBOR + 2% ar amortizējošo atmaksas grafiku. Aizdevumu būs jāsāk atmaksāt pēc 5 gadiem, un tā gala atmaksas termiņš ir 10 gadi. Visa aizdevuma summa tiks saņemta vienā maksājumā pēc aizdevuma līguma parakstīšanas. Par aizdevuma piešķiršanu ir noteikta komisijas maksa – 1 % no aizdevuma summas jeb 2 miljoni EUR, kas pirms aizdevuma izsniegšanas tiks atskaitīti no aizdevuma summas.

Viens no nosacījumiem turpmākajai sadarbībai ar starptautiskajiem aizdevējiem ir Latvijas uzņemto saistību izpilde attiecībā uz fiskālo politiku 2010.gadā. Uzņemtās saistības paredz fiskālā deficīta samazināšanu 2010.gadā līdz 8,5% no IKP (ESA -95).

Latvijas valdības vēstulē SVF par vienu no stratēģiskajiem mērķiem noteikta pēc iespējas ātrāka eiro valūtas ieviešana Latvijā, par vēlāko termiņu nosakot 2014.gadu. Tomēr konkrēts mērķa datums, kad Latvijā tiks ieviests eiro, būs jānosauc Ministru kabinetam vismaz 24 mēnešus pirms sagaidāmā eiro ieviešanas datuma. Mērķa datumu valdība nosauks, pamatojoties uz Konverģences programmas prognozēm un Māstrihtas kritēriju reālām izpildes iespējām. Pēc tam, kad valdība noteiks oficiālu mērķa datumu, tiks uzsākta nepieciešamo pasākumu izpilde, lai sagatavotos eiro ieviešanai definētajā datumā, kā arī tiks īstenota pasākumu plāna un Finanšu ministrijas stratēģijas, kuras ietvaros paredzēts eiro ieviešanas projekta īstenošanai nepieciešamais finansējums, aktualizēšana. Konverģences programma tiek izstrādāta katru gadu vidēja termiņa periodam, kas tādējādi sniedz priekšstatu par Māstrihtas kritēriju izpildi un ir būtisks orientieris eiro ieviešanas datuma noteikšanā. Ja tiks konstatēts, ka nepieciešams uzlabot makroekonomisko rādītāju atbilstību Māstrihtas kritērijiem, var tikt izvērtēta iespēja lietot fiskālos un ekonomiskos instrumentus, lai sasniegtu izvirzīto mērķi.

3.tabula. Starptautiskā finansiālā atbalsta izlietojums, tūkst. latu (31.08.2009.)