Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs M.Riekstiņš

Uz jaut nr.169/J9 – dok. nr.4724

Par procedūru Šengenas vīzu saņemšanai un tūrisma attīstību Latvijā

Atsaucoties uz Saeimas deputātu pieprasījumu “Par procedūru Šengenas vīzu saņemšanai un tūrisma attīstību Latvijā” (jautājumu reģistra Nr.169/J9), vēlos sniegt atbildes uz pieprasījumā uzdotajiem Saeimas deputātu jautājumiem.

Ārlietu ministrija vienmēr ir uzskatījusi tūrisma attīstību par ļoti svarīgu jautājumu, kuram pievēršama īpaša uzmanība. Arī šā gada sākumā, gatavojoties kārtējai vasaras tūrisma sezonai, Ārlietu ministrija organizēja plaši apmeklētu informatīvo kampaņu, kuras ietvaros ar sadarbības partneriem tika pārrunāti aktuālie jautājumi tūrisma jomā.

Sadarbībā ar Tūrisma attīstības aģentūru šā gada februārī – martā tika organizēti tūrisma semināri LR pārstāvniecībās Maskavā, Sanktpēterburgā, Pleskavā un Kijevā, kā arī Sanktpēterburgas reģiona žurnālistu un tūroperatoru un Baltkrievijas tūroperatoru vīzītes Ziemeļlatvijā. Šo pasākumu laikā mītnes valstu tūrisma jomas pārstāvjiem tika skaidrotas arī vīzu saņemšanas procedūras LR diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās (turpmāk – LR pārstāvniecības).

Ārlietu ministrija pēdējo divu gadu laikā lielu uzsvaru ir likusi uz vīzu saņemšanas procedūru atvieglošanu personām, kuras dzīvo attālos Krievijas reģionos. 2008.gada nogalē LR vēstniecība Krievijas Federācijā noslēdza līgumu ar loģistikas kompāniju “Pony Express” (“Freight Link”), kas stājās spēkā 2009.gada 1.janvārī. Saskaņā ar šo līgumu ne tikai tūristi, bet arī pārējie Krievijas pilsoņi var izmantot “Pony Express”’ pakalpojumus šobrīd jau 28 filiālēs Krievijas attālajos reģionos,¹ lai nosūtītu vīzu pieteikumus uz Latvijas vēstniecību Maskavā un saņemtu atpakaļ pases pēc vīzu pieteikumu izskatīšanas.

Atbildot uz konkrētiem deputātu jautājumiem, sniedzu šādas atbildes:

1. Vai ministrija neplāno izvirzīt jautājumu par Šengenas vīzas saņemšanas procedūras vienkāršošanu Latvijā, piemēram, atsakoties no ielūgumu sistēmas, kura nepastāv Igaunijā, vai vienkāršojot tūrista garantijas (kā tas ir Igaunijā un Lietuvā)?

Šengenas noteikumi prasa pamatot ieceļošanas un uzturēšanās mērķi Šengenas telpā, taču Imigrācijas likums nosaka, ka ārzemniekam un viņa uzaicinātājam tiek dota izvēles iespēja – vai nu pamatot ieceļošanas mērķi ar dažāda veida dokumentiem, piemēram, ar iegādātu biļeti uz basketbola spēli Rīgā, vai arī to pierādīt ar PMLP (turpmāk – PMLP) apstiprinātu ielūgumu. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ielūgums nav obligāta prasība vīzas izsniegšanai trešo valstu pilsoņiem LR pārstāvniecībās. Svarīgākais – personai ir iespēja izvēlēties, kuru no pamatojumiem izmantot.

Lai noteiktu. pēc iespējas harmonizētas vīzu procedūras LR pārstāvniecībās tūristiem, š.g. sākumā Ārlietu ministrija ar citām iesaistītajām iestādēm vienojās par to, ka tūrisma firmas un individuālie tūristi LR pārstāvniecībās pēc izvēles PMLP ielūguma vietā ieceļošanas mērķa pamatošanai var iesniegt kādu no šādiem dokumentiem:

– organizētā tūrisma brauciena dalībniekiem² PMLP ielūguma vietā tūrisma firmas LR pārstāvniecībās var iesniegt Latvijas tūrisma firmas izsniegtu vaučeri vai mītnes valsts akreditētas tūrisma firmas vaučeri vai tūrisma ceļazīmi;

– darījumtūrisma brauciena dalībniekiem PMLP ielūguma vietā tūrisma firmas LR pārstāvniecībās var iesniegt pārstāvniecības akreditētas tūrisma firmas vaučeri;

– individuālā tūrisma gadījumos vīzu pieprasītāji LR pārstāvniecībās var iesniegt apliecinājumu par finanšu līdzekļu esamību, apliecinājumu par apmešanās vietu un informāciju par transportu, ar kādu plānots ieceļot Latvijā un atgriezties rezidences valstī;

– ja personai ir vairāki ieceļošanas mērķi, kurus viņa vēlas īstenot viena apmeklējuma ietvaros, piemēram, tūrisms un privāta vizīte vai tūrisms un uzņēmējdarbība, tad viņa LR pārstāvniecībās var iesniegt dokumentus, kas pamato tikai vienu no šiem mērķiem.

Daru zināmu, ka LR pārstāvniecībās pastiprināta uzmanība tiek pievērsta trešo valstu pilsoņu informēšanai par vīzu procedūrām, t.sk. informācijai pārstāvniecību mājaslapās, sniedzot skaidras norādes, ka ārzemniekiem ir izvēles tiesības attiecībā uz PMLP apstiprināto ielūgumu, tā vietā iesniedzot citus ieceļošanas mērķi un apstākļus pamatojošus dokumentus.

2. Vai Jūs neuzskatāt, ka lietderīgi būtu dot tiesības Latvijas vēstniekam personīgi uzaicināt uz Latviju uzņēmēju, maksimāli vienkāršojot Šengenas vīzas saņemšanas procedūru šajā gadījumā, kā tas tiek praktizēts Lietuvas vēstniecībā?

Latvijas vēstniekiem nepastāv šķēršļi personīgi uzaicināt uz Latviju sadarbības partnerus, un šādas iespējas jau pašlaik tiek izmantotas.

3. Kādi ir cēloņi Latvijā izveidotajai tūristiem nedraudzīgajai Šengenas vīzu saņemšanas procedūrai, vai Latvija jūtas vairāk apdraudēta no iebraucējiem nekā Igaunija un Lietuva, un vai nav bezjēdzīgi realizēt tik stingru vīzu izsniegšanas procedūru, ja tas noved tikai pie tūristu plūsmas (un ar to saistītās naudas) novirzīšanu uz citām valstīm, nekādi nepasargājot, šajā gadījumā, Šengenas zonas ārējo robežu?

Diemžēl nevaru piekrist, ka Latvija Šengenas vīzu saņemšanas procedūru ir izveidojusi par vīzas pieprasītājiem un potenciālajiem tūristiem nedraudzīgu. Par to, ka LR pārstāvniecībās noteiktās vīzu procedūras nav šķērslis tūristu ieceļošanai Latvijā, liecina iesniegto tūrisma vīzu pieteikumu statistika.

Tā, piemēram, ņemot vērā globālo ekonomisko krīzi, LR vēstniecībā Krievijā 2009.gadā no janvāra līdz jūlijam kopējais iesniegto vīzu pieteikumu skaits bija par 12% mazāks nekā 2008.gada šajā pašā laika posmā, toties tūrisma vīzu pieteikumu skaits – par 18% lielāks nekā 2008. gadā.

LR vēstniecībā Ukrainā savukārt 2009.gadā no janvāra līdz jūlijam kopējais iesniegto vīzu pieteikumu skaits bija par 26% mazāks nekā 2008.gadā no janvāra līdz jūlijam, bet tūrisma vīzu pieteikumu skaits – tikai par 1% mazāks nekā 2008.gadā. Bet tieši pirms aktīvās tūrisma sezonas sākuma 2009.gada maijā LR vēstniecībā Ukrainā tika iesniegti gar 49% vairāk tūrisma vīzu pieteikumu nekā 2008.gada maijā.

Arī LR vēstniecība Baltkrievijā 2009.gadā ir uzrādījusi pozitīvu tendenci tūrisma vīzu pieteikumu jomā – ja 2009.gada janvārī – jūlijā kopējais vīzu pieteikumu skaits vēstniecībā bija par 10% mazāks nekā 2008.gadā šajā pašā laika posmā, tad tūrisma vīzu pieteikumu skaits 2009.gada janvārī – jūlijā bija par 21% lielāks nekā 2008.gada janvārī – jūlijā.

Kā jau minēts iepriekš, Ārlietu ministrija tūrisma jomā strādā ciešā sadarbībā ar citām Latvijas iestādēm, t.sk. Ekonomikas ministriju, Latvijas Tūrisma attīstības valsts aģentūru, Latvijas Tūrisma aģentu asociāciju, Latvijas Viesnīcu asociāciju, kuru priekšlikumi ir ņemti vērā, gatavojoties šā gada tūrisma sezonai, un no kurām ir saņemtas pozitīvas atsauksmes par vīzu procedūrām, kas LR pārstāvniecībās tiek īstenotas attiecībā pret tūristiem.

Attiecībā uz Latvijas apdraudējumu no vīzu pieprasītāju puses vēlos atzīmēt, ka Latvija tikai 2007.gada 21.decembrī kļuva par pilntiesīgu Šengenas līguma dalībvalsti. Pēc pievienošanās Šengenas zonai LR pārstāvniecībās ārpus Šengenas telpas palielinājās atteikto vīzu skaits,³ jo Latvijas tāpat kā pārējo t.s. jauno Šengenas līguma dalībvalstu pārstāvniecībās papildus labticīgiem vīzu pieprasītājiem vērsās arī daudzi vīzu pieprasītāji ar ļaunprātīgiem nolūkiem ieceļot Šengenas valstu teritorijā un palikt tur nelegāli uz dzīvi (t.sk. pieprasīt patvērumu). Saskaņā ar Šengenas valstu “Kopīgo konsulāro instrukciju diplomātiskajām pārstāvniecībām un konsulārajiem dienestiem attiecībā uz vīzām” konsulāro amatpersonu viens no galvenajiem uzdevumiem, izskatot vīzu pieteikumus, ir atklāt šādus ļaunprātīgus vīzu pieprasītājus un nepieļaut šo personu ieceļošanu Šengenas telpā.

Tomēr, ja kāda Šengenas valsts patvēruma meklētājam ir izsniegusi vīzu, saskaņā ar Šengenas konvenciju tā ir atbildīga par šīs personas patvēruma pieteikuma izskatīšanu. Vēlos vērst uzmanību, ka katras personas patvēruma pieteikuma izskatīšana rada valstij būtiskas izmaksas no valsts budžeta līdzekļiem.

4. Vai ir notikuši mēģinājumi panākt vienotu politiku Šengenas vīzu izdošanā starp Baltijas valstīm?

Vīzu jautājumi regulāri tiek apspriesti Baltijas valstu ārlietu ministriju ikgadējās konsultācijās konsulārajos jautājumos.⁴ Tāpat LR pārstāvniecību konsulārās amatpersonas ar citu Šengenas valstu kolēģiem savās mītnes vietās regulāri apmainās ar pieredzi par aktuālajiem vīzu jautājumiem Šengenas valstu pārstāvniecību sanāksmēs.

Tajā pašā laikā vēlos informēt, ka Šengenas vīzu politika ir Kopienas kompetencē un atsevišķām dalībvalstīm nav iespējas savstarpēji vienoties par vīzu politikas maiņu. Visām Šengenas valstīm vīzu jomā šobrīd ir saistoša jau minētā “Kopīgā konsulārā instrukcija diplomātiskajām pārstāvniecībām un konsulārajiem dienestiem attiecībā uz vīzām”, kur ir noteikti principi Šengenas vīzu izsniegšanai. Ir plānots, ka no 2010.gada marta visām Šengenas līguma dalībvalstīm būs jāpiemēro jauns normatīvais akts vīzu jautājumos – “Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu” (Vīzu kodekss), kas ir pieņemta 2009.gada 25.jūnijā un kuras publikācija ES Oficiālajā vēstnesī ir plānota š.g. septembrī. Vīzu kodekss noteiks vēl vairāk harmonizētas un caurspīdīgākas vīzu procedūras visām Šengenas līguma dalībvalstīm.

Papildus iepriekš sniegtajām atbildēm uz Saeimas deputātu jautājumiem vēlos pievērst uzmanību tam, ka galvenā atbildīgā iestāde par imigrācijas, t.sk. vīzu, jautājumiem Latvijā ir Iekšlietu ministrija.

Noslēgumā vēlos informēt, ka š.g. 3. septembrī plkst. 17.00 nevarēšu sniegt mutvārdu atbildi uz Saeimas deputātu jautājumiem, jo atradīšos attaisnotā prombūtnē – komandējumā Zviedrijā (Stokholmā), kur piedalīšos ES valstu ārlietu ministru sanāksmē.

Patiesā cieņā, ārlietu ministrs M.Riekstiņš

Rīgā 2009.gada 2.septembrī

¹ Pakalpojums ir pieejams “Pony Express” filiālēs Krasnojarskā, Novosibirskā, Samārā, Ufā, Irkutskā, Omskā, Volgogradā, Kazaņā, Sočos, Permā, Novorosijskā, Saratovā, Vladivostokā, Ņižņijnovgorodā, Čeļabinskā, Magņitogorskā, Toljati, Habarovskā, Jaroslavļā, Voroņežā, Tulā, Ļipeckā, Kirovā, Barnaulā, Dienvidsahalīnā, Tomskā, Orenburgā un Surgutā.

² Organizētā tūrisma dalībnieki – personas, kuras sava tūrisma brauciena organizēšanā izmanto tūrisma firmu pakalpojumus, tajā skaitā tūristu grupas.

³ No 1,92% 2007.gadā līdz 5,39% 2008.gadā.

⁴ Šogad konsultācijas plānotas 25.sep­tembrī Rīgā, kuru laikā ir paredzēts apmainīties arī ar pieredzi vīzu izsniegšanā 2009.gada vasaras tūrisma sezonā, lai izdarītu secinājumus par nepieciešamajiem uzlabojumiem, gatavojoties 2010.gada tūrisma sezonai.

Ministre L.Mūrniece

Uz jaut. nr.170/J9 – dok. nr.4723

Par procedūru Šengenas vīzu saņemšanai un tūrisma attīstību Latvijā

Iekšlietu ministrija ir izskatījusi Jūsu vēstuli par Latvijas puses iespējami nevienlīdzīgo Šengenas vīzu saņemšanas procedūras interpretāciju, kas, Jūsuprāt, ir nedraudzīga vīzas pieprasītājam un potenciālajam tūristam. Iekšlietu ministrija negribētu piekrist vēstulē paustajam apgalvojumam, ka Latvija stingrāk nekā kaimiņvalstis interpretējusi Šengenas prasības vīzu saņemšanas procedūrai. Vēlamies norādīt, ka Latvijas normatīvie akti Šengenas vīzu izsniegšanā un praktiskā piemērošana pilnībā atbilst Šengenas acquis. Minēto apliecina arī vairākkārt notikušās Šengenas novērtēšanas vizītes, kuru laikā tika analizēti Latvijas puses veiktie pasākumi vīzu sistēmas atbilstības nodrošināšanai Šengenas acquis prasībām un atzīti par piemērotiem. Vienlaikus vīzu sistēma regulāri tiek papildus vienkāršota un pilnveidota.
Tā, piemēram, 2009.gada 13.jūlijā ir pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes regula par Kopienas Vīzu kodeksa izveidi (Vīzu kodekss), kas cita starpā paredz noteikt harmonizētas minimālās prasības ielūgumiem.

Ievērojot minēto, sniedzam šādas atbildes uz Jūsu jautājumiem:

1. Latvija, pievienojoties Šengenas līgumam un pilnībā pārņemot Šengenas acquis, ir apņēmusies piemērot visas Šengenas acquis noteiktās prasības. Tādējādi Latvija var izsniegt Šengenas vīzas tikai tad, ja tās izsniegtas atbilstoši Šengenas konvencijā¹ un Kopīgajā konsulārajā instrukcijā,² kā arī attiecīgajās regulās noteiktajām prasībām un kritērijiem.

Jāatzīmē, ka pamatprasības Šengenas vīzu saņemšanai visās dalībvalstīs ir vienādas, jo visām Šengenas dalībvalstīm ir saistoši vieni un tie paši tiesību akti. Lai pieprasītu vīzu, ārzemniekam jāiesniedz vīzas anketa ar fotogrāfiju un derīgs ceļošanas dokuments, veselības apdrošināšanas polise, pierādījumi, ka viņam ir nepieciešamie finanšu līdzekļi un dokumenti, kas pamato ieceļošanas un uzturēšanās mērķi un uzturēšanās vietu. Šo normu piemērošana praksē tomēr ir atšķirīga (gan subjektīvu, gan objektīvu iemeslu dēļ) – īpaši tas attiecas uz atsevišķiem pieprasāmajiem dokumentiem, piemēram, pietiekamu finanšu līdzekļu, ieceļošanas un uzturēšanās mērķa un plānotās uzturēšanās vietas pierādīšanai, lai novērtētu iespējamo imigrācijas risku.

Līdzīgi kā 13 citās Šengenas līguma dalībvalstīs,³ arī Latvijā ir ieviesta ielūgumu sistēma – noteiktas formas ielūgums tiek uzskatīts kā viens no dokumentiem, kas pamato ieceļošanas un uzturēšanās mērķi un uzturēšanās vietu. Tomēr jāuz­sver, ka ielūgumu sistēma neizslēdz iespējamību ārzemniekam un viņa uzaicinātājam (ja tāds ir) pieprasīt vīzu, uzrādot citus ārzemnieka ieceļošanas un uzturēšanās mērķi apliecinošos dokumentus (to pieļauj gan Latvijas normatīvie akti,⁴ gan Šengenas acquis⁵), jo ielūgums nav uzskatāms par obligātu prasību vīzas izsniegšanai trešo valstu pilsoņiem.

Tomēr, praksē piemērojot Imigrācijas likuma normas, ir radušies pārpratumi, jo bieži tiek uzskatīts, ka vīzu pieprasīt bez ielūguma var tikai Imigrācijas likuma 12.panta otrajā daļā minētie ārzemnieki (šā panta otrā daļa nosaka gadījumus, kad vīzas pieprasīšanai ielūgums nav nepieciešams). Taču Imigrācijas likuma 12.panta pirmās daļas 3.punkts skaidri un nepārprotami nosaka, ka ārzemniekam, pieprasot vīzu, ar attiecīgiem dokumentiem ir jāspēj pierādīt viņa ieceļošanas un uzturēšanās mērķis un uzturēšanās vieta, vai tā pierādīšanai viņš var izmantot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (turpmāk – Pārvalde) apstiprinātu ielūgumu.

Lai novērstu šādu nepamatotu likuma interpretāciju un pārpratumus, Iekšlietu ministrija ierosināja 12.panta otro daļu izslēgt (likumprojektā “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr.1375/Lp9), ko šā gada 27.augustā Saeima pieņēmusi pirmajā lasījumā, ir iekļauts arī šis ierosinājums).

Dažāda veida atvieglojumi noteiktām personu grupām, tai skaitā atbrīvojums no ielūgumu prasības, ir noteikti arī Eiropas Kopienas noslēgtajos nolīgumos ar Krieviju, Ukrainu, Moldovu un piecām Rietumbalkānu valstīm par vīzu atvieglotu izsniegšanu. Nolīgumi ir gandrīz analogi, tādēļ kā piemēru var minēt nolīgumu ar Krieviju, kur noteikts, ka 11 kategoriju personām vīzu var izsniegt, tiesību aktos noteiktā ielūguma vietā uzrādot citus pamatojuma dokumentus. Šeit gan jāmin, ka bieži personas nolīgumos piedāvātās alternatīvas vietā izmanto Pārvaldē elektroniski noformētos ielūgumus, jo uzskata, ka ar to noformēšanu vīzas saņemšana ir ērtāka un ātrāka.

Latvijas elektroniskā ielūgumu sistēma ir novērtēta ļoti atzinīgi arī Eiropas Savienības dalībvalstu līmenī, un vairākas dalībvalstis jau pārņēmušas Latvijas praksi. Nākotnē ielūgumos iekļauto informāciju plānots iekļaut Centrālajā vīzu informācijas sistēmā.⁶

Ņemot vērā minēto, Iekšlietu ministrija uzskata, ka nav pamata atteikties no ielūgumu sistēmas, jo daudzos gadījumos ielūgumu sistēma atvieglo un paātrina vīzu pieteikumu iesniegšanu un vīzu saņemšanu. Vienlaikus Iekšlietu ministrija uzskata, ka gan ārzemnieka uzaicinātājam Latvijā, gan potenciālajam vīzas pieprasītājam ir jādod iespēja izvēlēties veidu, kā pamatot nepieciešamību saņemt vīzu.

Līdz ar Latvijas pievienošanos Šengenas līgumam Latvijas viesiem ir paplašinājušās iespējas pieprasīt un saņemt vīzas ceļošanai uz Latviju arī tādās trešajās valstīs un reģionos, kur Latvijai nav savas vēstniecības vai konsulāta, jo ir noslēgtas vairākas vienošanās⁷ ar citām Šengenas valstīm par vīzu izsniegšanu Latvijas vārdā 38 valstīs (ja Latvija ir ceļojuma galamērķa valsts).

Tajā pašā laikā Iekšlietu ministrija atzīst, ka joprojām periodiski jāinformē sabiedrība, tai skaitā tūrisma nozares pārstāvji, par iespējām pieprasīt un saņemt vīzas bez Pārvaldē apstiprināta ielūguma. Minētā iemesla dēļ š.g. pavasarī pirms aktīvās tūrisma sezonas sākuma tika rīkoti plaši informatīvi semināri, kā arī informācija tika ievietota Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību mājaslapās.

2. Paskaidrojam, ka Jūsu 2.jautājumā minētās tiesības uzaicināt citas valsts uzņēmēju Latvijas vēstniekiem ir arī pašlaik, proti, Latvijas vēstnieks ir tiesīgs uzaicināt ārvalstu pilsoni apmeklēt Latviju. Tāpat konsulārā amatpersona vīzu kādas trešās valsts uzņēmējam var izsniegt, pamatojoties uz šī uzņēmēja potenciālā sadarbības partnera – Latvijas juridiskas personas – uzaicinājuma vēstuli, papildus iesniedzot dokumentus, kas pierāda paredzamo uzturēšanās vietu.

3. Attiecībā uz Jūsu 3.jautājumu vēlamies atzīmēt, ka tūrisma nozares pārstāvji ir informēti par prasībām vīzu izsniegšanā tūristiem, tai skaitā gadījumos, kad atpūtas brauciens ir apvienots ar biznesa aktivitātēm (t.s. darījuma tūrisms), privāts tūrisms vai tūrisms organizētās grupās. Gan tūristiem, gan tūrisma nozares pārstāvjiem Latvijā un ārzemēs tiek sniegta informācija par iespējām, kā var saņemt vīzu ceļošanai uz Latviju (ar vai bez Pārvaldē apstiprināta ielūguma, vai pamatojoties uz vēstniecībā akreditētas tūrisma firmas vaučeri vai uzņemošās Latvijas tūrisma firmas vaučeri). Papildus, piemēram, Krievijas tūristiem tiek akceptētas arī tūrisma ceļazīmes un dokumentu iesniegšana, izmantojot “FREIGHT LINK” (“Pony Ekspress”) pakalpojumu. Attiecīgā informācija ir ievietota arī Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību mājas lapās.⁸

4. Atbildot uz Jūsu 4.jautājumu, Iekšlietu ministrija dara zināmu, ka tās rīcībā nav informācijas par mēģinājumiem ar citām Baltijas valstīm panākt vienotu politiku Šengenas vīzu izsniegšanā, jo sadarbība vīzu jomā ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem notiek Eiropas Savienības līmenī (dažādās darba grupās) atbilstoši Eiropas Savienības kopējai vīzu politikai un Šengenas līgumam.

Vienlaikus informēju, ka šī gada 3.septembrī plkst.17:00 mutvārdu atbildes nevarēšu sniegt, jo piedalīšos seminārā par valsts budžetu 2010.gadam.

Ar cieņu,

iekšlietu ministre L.Mūrniece

Rīgā 2009.gada 2.septembrī

¹ 1990.gada 13.jūnija Konvencija, ar ko īsteno Šengenas Nolīgumu (1985.gada 14.jūnijs) starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām.

² Kopīgā konsulārā instrukcija diplomātiskajām pārstāvniecībām un konsulārajiem dienestiem attiecībā uz vīzām (Eiropas Kopienu Oficiālais Vēstnesis, 2005, C 326, 1.–149.lpp.; aktualizēta versija dokumentā 10660/09, 30.07.2009).

³ Kopīgās konsulārās instrukcijas 15. pielikumā iekļauti Šengenas līguma dalībvalstīs lietojamie ielūgumi – kopumā 14 dalībvalstis pašlaik izmanto noteiktas formas ielūgumus (Eiropas Kopienu Oficiālais Vēstnesis, 2005, C 326, aktualizēta versija dokumentā 10660/09, 30.07.2009).

⁴ Imigrācijas likums, 12.panta otrā daļa.

⁵ Kopīgā konsulārā instrukcija un Schengen Catalogue. Issuing of Visa: Recommendations and Best Practices. May 2009.doc.12099/09.

⁶ Saskaņā ar esošajiem Eiropas Komisijas plāniem Centrālā vīzu informācijas sistēma būs operacionāla 2009.gada decembrī.

⁷ Pašlaik ir spēkā vienošanās ar Vāciju, Ungāriju, Nīderlandi un Franciju.

⁸ Skat., piem., http://www.am.gov.lv/lv/moscow/konsulara-informacija/iecelosana-Latvija/.