Par nekustamā īpašuma nodokli*

Finanšu ministrs Einars Repše:

I. Pašreizējā situācija

Saskaņā ar likumu “Par nekustamā īpašuma nodokli” (Likums) ar nodokli tiek aplikta zeme un saimnieciskajā darbībā izmantojamās ēkas. Nodokļa likme 1 procents no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Līdz 2010.gadam Likumā noteikts nodokļa apmēra pieauguma ierobežojums 25% salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas gadu. Likums paredz pašvaldībām atvieglojumu piešķiršanas tiesības nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem, jo ieņēmumi no šā nodokļa pilnībā tiek ieskaitīti tās republikas pilsētas vai novada pašvaldības budžetā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums vai tā daļa. Saskaņā ar Likuma normām, atvieglojumus atsevišķām nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju kategorijām pašvaldības var noteikt 90 procentu, 70 procentu, 50 procentu vai 25 procentu apmērā no aprēķinātās nekustamā īpašuma nodokļa summas. Dzīvojamās mājas nav nodokļa objekts.

Saskaņā ar Starptautisko valūtas fondu noslēgtā Nodomu protokola 21.punkta 3.apakšpunktu un Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas 7.1.apakšpunktu ar 2010.gadu jāuzsāk dzīvojamo māju aplikšana ar nekustamā īpašuma nodokli. Lai izpildītu Starptautiskā valūtas fonda rekomendācijas, uz nodokļa bāzes paplašināšanas ar dzīvojamām mājām rēķina 2010.gadā papildus jāiekasē 59,6 milj.latu jeb 0,5% no IKP.

Lai iespējami lielākā mērā izpildītu uzņemtās saistības ar Starptautisko valūtas fondu, papildus dzīvojamo māju aplikšanai ar nodokli 2010.gadā paredzēts zemei un saimnieciskajā darbībā izmantojamām ēkām palielināt nodokļa likmi līdz 1,5 procentiem un noteikt minimālo nodokļa maksājumu 5 lati par katru nekustamā īpašuma nodokļa objektu (zemi, ēku).

II. Iespējamie risinājumi

Finanšu ministrija ir sagatavojusi trīs variantus dzīvojamo māju aplikšanai ar nodokli.

1.variants.

Piemērojot dzīvokļiem un individuālām dzīvojamām mājām 1,5% likmi un šādu minimālo neapliekamo platību:

• dzīvokļiem – 50 m²;

• individuālām dzīvojamām mājām – 100 m².

50 m² kā neapliekamā platība dzīvokļiem ir izvēlēta tādēļ, ka tā ir aptuvenā standarta 2 istabu dzīvokļa platība. Saskaņā ar Valsts zemes dienesta sniegto informāciju dzīvokļi ar platību līdz 50 m² ir apmēram 40 procenti no visu dzīvokļu kopskaita.

100 m² kā neapliekamā platība individuālajām dzīvojamām mājām noteikta, pamatojoties uz to, ka individuālo dzīvojamo māju vidējā platība ir apmēram 150 m². Individuālās dzīvojamās mājas ar platību līdz 100 m² ir 57 procenti no šo māju kopskaita, bet ar platību no 100 līdz 150 m² 22 procenti.

Nodokļa ieņēmumu pieaugums 2010.gadā no dzīvojamo māju aplikšanas ar nodokli šajā variantā paredzams 28 milj.latu.

Pozitīvie aspekti:

labvēlīgs nodokļa maksātājiem:

• kuru dzīvokļu platība nepārsniedz 50 m² (1 istabas un praktiski arī 2 istabu dzīvokļi jeb 40 procenti no visiem dzīvokļiem ar nodokli neapliekami);

• kuru dzīvojamo māju platība nepārsniedz 100 m² (līdz šādai platībai ir 57 procenti māju, kas būs ar nodokli neapliekamas);

• kuru dzīvojamo māju platība ir no 100 līdz 150 m² (2/3 no mājas platības ar nodokli nav apliekamas).

Negatīvie aspekti:

• nelabvēlīgs daudzbērnu ģimenēm, kurām objektīvi nepieciešama lielāka platība,

• netiek ņemts vērā katrā mājoklī dzīvojošo personu skaits.

Nodokļa lielums atsevišķiem konkrētiem dzīvokļiem, piemērojot neapliekamo platību 50 m²:

*aktualizētā kadastrālā vērtība 2010.gadam

Nodokļa lielums atsevišķām konkrētām individuālām dzīvojamām mājām, piemērojot neapliekamo platību 100 m²:

Kā 1.varianta apakšvariants ir izvēlēta neapliekamā platība 75 m² dzīvokļiem un 150 m² dzīvojamām mājām.

Nodokļa ieņēmumu pieaugums 2010.gadā no dzīvojamo māju aplikšanas ar nodokli šajā variantā paredzams 14 miljonu latu.

Pozitīvie aspekti:

labvēlīgs nodokļa maksātājiem:

• kuru dzīvokļu platība nepārsniedz 75 m² (1 istabas un 2 istabu dzīvokļi jeb vairāk nekā 40 procenti no visiem dzīvokļiem ar nodokli neapliekami);

• kuru dzīvojamo māju platība nepārsniedz 150 m² (līdz šādai platībai ir 79 procenti māju, kas būs ar nodokli neapliekamas).

Negatīvie aspekti:

• netiek ņemts vērā katrā mājoklī reāli dzīvojošo personu skaits;

• mazāki paredzamie ieņēmumi, salīdzinājumā ar pārējiem variantiem.

Nodokļa lielums atsevišķiem konkrētiem dzīvokļiem, piemērojot neapliekamo platību 75 m²:

Nodokļa lielums atsevišķām konkrētām individuālām dzīvojamām mājām, piemērojot neapliekamo platību 150 m²:

2.variants.

Piemērojot dzīvokļiem un individuālām dzīvojamām mājām 1,5% likmi un šādu minimālo neapliekamo platību par katru mājoklī reāli dzīvojošo personu:

• dzīvokļiem – 25 m²;

• individuālām dzīvojamām mājām – 50 m².

Paredzamais nodokļa ieņēmumu pieaugums 2010.gadā pie šādas neapliekamās platības izvēles, pieņemot, ka pašvaldības iekasēs 80 procentus no aprēķinātā nodokļa, ir 12 milj. latu.

Izvēloties lielāku neapliekamo platību vienai personai, ieņēmumu pieaugums būtu vēl mazāks, piemēram, pie neapliekamās platības 35 m² dzīvokļiem un 70 m² mājām, nodokļa ieņēmumu pieaugums būtu tikai 3 milj. latu. Savukārt, nosakot neapliekamo platību vienai personai zem 25 m² dzīvokļiem un zem 50 m² dzīvojamām mājām, tiks radīts nesamērīgs nodokļa pieaugums par tiem mājokļiem, kurus apdzīvo viena vai divas personas.

Pozitīvie aspekti:

• aprēķinot nodokli, tiek ņemts vērā katrā mājoklī reāli dzīvojošo personu skaits;

• variants labvēlīgs noteiktām iedzīvotāju kategorijām, piemēram, daudzbērnu ģimenēm, jo tām nodoklis nebūs jāmaksā pat pie dzīvokļa platības 125 m² un dzīvojamās mājas platības 250 m².

Negatīvie aspekti:

• ļoti sarežģīta administrēšana;

• nav mehānisma, kā pašvaldība varētu konstatēt katrā mājoklī dzīvojošo personu skaitu;

• nesamērīgs nodokļa pieaugums par mājokļiem, kurus apdzīvo viena vai divas personas (piemēram, pensionāri);

• mazāki paredzamie ieņēmumi, salīdzinot ar pārējiem variantiem.

Nodokļa lielums atsevišķiem konkrētiem dzīvokļiem, piemērojot neapliekamo platību 25 m² katrai reāli dzīvoklī dzīvojošai personai:

Nodokļa lielums atsevišķām konkrētām individuālām dzīvojamām mājām, piemērojot neapliekamo platību 50 m² katrai dzīvojamā mājā reāli dzīvojošai personai:

3.variants.

Piemērojot pazeminātu likmi visai dzīvokļu un individuālo dzīvojamo māju platībai 0,4 procentu apmērā (nodokļa ieņēmumu pieauguma aprēķini veikti arī ar 0,3 un 0,2 procentu likmi). Nodokļa ieņēmumu pieaugums 2010.gadā no dzīvojamo māju aplikšanas ar nodokli šajā variantā paredzams 26, 20 vai 13 miljonu latu, atkarībā no piemērotās nodokļa likmes.

Nodokļa ieņēmumu pieaugums pie dažādām nodokļa likmēm (milj.Ls):

Pozitīvie aspekti:

• vienmērīgs, neliels nodokļa pieaugums visām iedzīvotāju grupām;

• vienkārši administrējams.

Negatīvie aspekti:

• nodokļa pieaugums būs visiem, neatkarīgi no mājokļa platības;

• netiek ņemts vērā katrā mājoklī reāli dzīvojošo personu skaits;

• nodoklis būs jāmaksā arī par nelieliem mājokļiem, kuros pārsvarā dzīvo pensionāri un cilvēki, kuri nevar atļauties iegādāties lielāku mājokli.

Nodokļa lielums atsevišķiem konkrētiem dzīvokļiem, piemērojot samazinātu nodokļa likmi:

Nodokļa lielums atsevišķām konkrētām individuālām dzīvojamām mājām, piemērojot samazinātu nodokļa likmi:

Fiskālās ietekmes apkopojums, ņemot vērā dzīvojamo māju aplikšanas variantus, 1,5 procentu likmes piemērošanu zemei un saimnieciskajā darbībā izmantojamām ēkām un minimālā nodokļa maksājuma 5 lati noteikšanu (milj.Ls):