Ekonomikas ministrija: Par valsts ekonomisko stāvokli un reformu gaitu

Ekonomikas ministrijas (EM) speciālisti ir sagatavojuši kārtējo – trīsdesmito – Ziņojumu par Latvijas tautsaimniecības attīstību, kurā tiek vērtēts valsts ekonomiskais stāvoklis un reformu gaita, kā arī prognozētas tautsaimniecības attīstības perspektīvas.

2009.gada pirmajā pusē, saglabājoties pasaules finanšu problēmām, turpinājās Latvijas ekonomikas lejupslīde – IKP apjoms 2009.gada 1.ceturksnī bija par 18% mazāks nekā pirms gada. Lejupslīde ir vērojama visā ES, t.sk. mūsu kaimiņvalstīs. Arī darba tirgu ir ietekmējusi vispārējā ekonomiskā lejupslīde, kā rezultātā samazinās pieprasījums pēc darbaspēka. Nodarbinātības valsts aģentūras dati liecina, ka 2009.gada jūnija beigās reģistrētā bezdarba līmenis ir sasniedzis 11,5% – reģistrēti vairāk nekā 129 tūkstoši bezdarbnieku.

Ņemot vērā krīzes padziļināšanos, valdība rīkojas, lai stabilizētu un atdzīvinātu finanšu sistēmu, uzlabotu valsts pārvaldes efektivitāti, samazinot tās tēriņus.

Ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programma paredz Latvijas ekonomikā uzņēmējdarbības atbalsta veidā ieplūdināt 600–700 miljonus latu. Darbību jau ir sākuši vairāki finanšu instrumenti. Pirmkārt, ir pieejami aizdevumi komersantu konkurētspējas uzlabošanai (finanšu instrumentu ievieš Latvijas Hipotēku un zemes banka). Otrkārt, uzņēmēji var saņemt garantijas konkurētspējas uzlabošanai (finanšu instrumentu ievieš Latvijas Garantiju aģentūra (LGA)). Treškārt, būtisks ekonomikas atjaunošanas instruments ir no šā gada 1.jūnija ieviestā eksportkredīta garantiju sistēma.

Kopumā ir saņemti 35 garantiju pieprasījumi. LGA valde ir apstiprinājusi 12 garantiju pieprasījumus, un 8.septembrī tika parakstīts pirmais līgums par eksporta kredīta garantijas piešķiršanu. Ceturtkārt, no šā gada 21.augusta pieejams atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības sākšanai – kredīti apgrozāmajiem līdzekļiem un investīciju aizdevumiem, kā arī granti saimnieciskās darbības sākšanai un aizdevumu dzēšanai (finanšu instrumentu ievieš Latvijas Hipotēku un zemes banka). Piektkārt, šā gada aprīļa vidū sākta arī ES struktūrfondu programmas īstenošana daudzdzīvokļu māju siltināšanai (finanšu instrumentu ievieš Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra). Sestkārt, papildus vēl plānots ieviest atbalsta programmas riska kapitālam un tehnoloģiju pārnesei, kā arī augsta riska aizdevumiem.

2009.gads Latvijas tautsaimniecības struktūrā izraisīs izmaiņas, kas parādīs mūsu valsts un uzņēmēju spēju pieņemt jaunus izaicinājumus un atrast jaunus risinājumus izaugsmes nodrošināšanai. Ekonomikas ministrija rūpīgi sekos, kā tiks īstenots Pasākumu plāns uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, apgūts ES struktūrfondu programmu ietvaros pieejamais finansējums un sniegts valsts atbalsts uzņēmējiem.

Vienlaikus Ekonomikas ministrija aktīvi turpina darbu pie Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāna vidējam termiņam (līdz 2015.gadam) izstrādes, lai pārstrukturizētu tautsaimniecību, paaugstinot tās konkurētspēju, palielinātu produktivitāti un ražošanu ar augstu pievienoto vērtību.

Latvijas rūpniecības uzņēmumu attīstība turpmāk būs atkarīga no situācijas tradicionālajos eksporta tirgos, kā arī no uzņēmēju spējas apgūt jaunus tirgus, tāpēc īpaša uzmanība tiks veltīta eksporta atbalstam. Tas atspoguļosies arī Latvijas ekonomikas atveseļošanas plānā, kas būs balstīts uz prioritāro tautsaimniecības nozaru noteikšanu un valsts atbalsta instrumentiem šīm nozarēm. Iecerēts, ka minētais plāns reāli varētu sākt darboties jau šogad.

Ekonomikas ministrijas ziņojumā ir ietvertas arī ministrijas speciālistu sagatavotas rekomendācijas valsts ekonomiskās politikas pilnveidošanai fiskālās politikas jomā, budžeta ieņēmumu un izdevumu efektivitātes paaugstināšanai, administratīvo šķēršļu mazināšanai, uzņēmējdarbību veicinošas nodokļu politikas un administrēšanas ieviešanai, konkurences nodrošināšanai, investīciju, uzņēmējdarbības sākšanai, finanšu pieejamības veicināšanai, eksporta veicināšanai u.c. Kā svarīgākie un neatliekamie uzdevumi jāmin:

• stingras fiskālās disciplīnas nodrošināšana, fiskālās atbildības likuma izstrādāšana, lai sekmētu pastāvīgu atbildīgas fiskālās politikas īstenošanu, kā arī nodrošinātu Māstrihtas kritēriju sasniegšanu 2011.gadā, lai varētu pievienoties eirozonai;

• valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošana un birokrātijas samazināšana;

• lai samazinātu administratīvos šķēršļus uzņēmējiem, jāpilnveido uzņēmējdarbības reģistrēšanas, atļauju piešķiršanas un nodokļu administrēšanas process, kā arī jāvienkāršo uzņēmumu maksātnespējas un likvidēšanas process;

• PVN atmaksāšanas sistēmas pārskatīšana, vienkāršojot un paātrinot šo procesu, Valsts ieņēmumu dienesta darbības efektivizēšana;

• jāveic izmaiņas Latvijas nodokļu sistēmā, izvērtējot šo grozījumu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un tautsaimniecību, kā arī jāturpina samazināt nodokļu slogs darbaspēkam;

• jāsniedz atbalsts uzņēmumiem, kuriem ir grūtības saņemt kredītu ES struktūrfondu projektu realizēšanai, ar īpaši izveidotu finanšu instrumentu starpniecību;

• lai palielinātu ES struktūrfondu projektu ieviešanas efektivitāti, jāpalielina fondu apguves ātrums, samazinot laiku, kas tiek patērēts administratīvām procedūrām;

• lai veicinātu Latvijas izcelsmes preču un pakalpojumu eksportu, jānodrošina lielāka eksporta kredīta garantiju pieejamība uzņēmumiem, palielinot pieeju tirgiem ar augstāku riska pakāpi;

• lai samazinātu nedeklarēto nodarbinātību, jāatvieglo nodokļu slogs uz nodarbinātību un jāpilnveido darba tiesību normu ievērošanas kontrole;

• lai uzlabotu energoefektivitāti Latvijas mājokļos, jāīsteno daudzdzīvokļu māju un sociālo dzīvojamo māju renovācija ES struktūrfondu atbalsta programmas ietvaros;

• jāveicina uzņēmēju un zinātnieku sadarbība, lai veicinātu pētniecības darbu rezultātu ieviešanu ražošanā. Vienlaikus jāatbalsta uzņēmējdarbība ar augstu pievienoto vērtību, sekmējot investīcijas pamatlīdzekļos.

EM uzsver, ka tikai konsekventi īstenota struktūrpolitika sekmēs Latvijas ekonomikas atdzimšanu, kas būs pamats iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanai. Latvijas sekmīgu attīstību un ekonomisko izaugsmi noteiks ne tikai valsts institūciju darbs, bet arī ikviena cilvēka personīgā iniciatīva jebkurā Latvijas vietā sabiedrības savstarpējās sapratnes un dialoga apstākļos.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa