Vakar, 18. janvārī, Valsts ieņēmumu dienestā tā ģenerāldirektors Andrejs Sončiks un Zviedrijas muitas ģenerāldirektors Čells Jansons parakstīja ceturto Zviedrijas–Latvijas divpusējās sadarbības līgumu muitas jomā. Līguma parakstīšanā no Latvijas puses piedalījās arī VID Galvenās muitas pārvaldes direktors Aivars Krastiņš un no Zviedrijas puses — Zviedrijas muitas starptautiskās sadarbības koordinators Jans Jansons un Zviedrijas muitas atašejs Latvijā Bjorns Sjobergs.

Pirms līguma parakstīšanas VID ģenerāldirektors A. Sončiks uzsvēra, ka darbs, ko Latvijas VID un muita ir paveikusi ar Zviedrijas muitas atbalstu, ir vērtējams ļoti augstu. Šī sadarbība aizsākās jau 1995. gadā.

Foto: Arnis Blumbergs "LV" Vakar, 18. janvārī, pēc sadarbības līguma parakstīšanas Valsts ieņēmumu dienestā: Zviedrijas muitas atašejs Latvijā Bjorns Sjobergs, Zviedrijas muitas starptautiskās sadarbības koordinators Jans Jansons, Zviedrijas muitas ģenerāldirektors Čells Jansons, Latvijas VID ģenerāldirektors Andrejs Sončiks, VID Galvenās muitas pārvaldes direktors Aivars Krastiņš

Zviedrijas muita ir mūsu kaimiņvalsts lielākā muita, ar kuru Latvijai visilgākā sadarbība. "Mūsu sadarbība ar Zviedrijas muitu ir ļoti konkrēta, praktiska un noris Latvijai ļoti svarīgās nozarēs. Mums ir līgumi ar vairākām valstīm, taču sadarbība ar Zviedriju ir visnopietnākā un viskonkrētākā. Tā ir Zviedrijas valdības konkrēta palīdzība Latvijai, īpaši mūsu muitai. Es ceru, ka līgums, kuru mēs šodien parakstīsim, dos ieguldījumu mūsu ekonomiskās robežas aizsardzībā. Līgums paredz mūsu muitas apmācību, galvenokārt muitas kontrolē un izmeklēšanā."

Zviedrijas muitas ģenerāldirektors Č. Jansons teica, ka viņš ļoti priecājas būt Rīgā un šī ir viņa pirmā vizīte Latvijā. "Jau četras nedēļas Zviedrija ir Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts, un mums ir trīs prioritātes: nodarbinātība, ES paplašināšanās un apkārtējās vides aizsardzība. Sadarbība muitas jomā ir ļoti svarīga visām ES kandidātvalstīm, un Zviedrija darīs visu, lai palīdzētu Latvijai pēc iespējas sekmīgāk sagatavoties iestājai Eiropas Savienībā. Ar Latvijas muitu Zviedrija ir noslēgusi jau trīs līgumus, šodien tiks parakstīts ceturtais. Mēs viens otru labi pazīstam un viens otram uzticamies, tas ir ļoti būtisks priekšnosacījums veiksmīgai sadarbībai. Es esmu informējis arī Zviedrijas valdību par jau padarīto."

VID Galvenās muitas pārvaldes direktors A. Krastiņš atzina, ka par sadarbību ar Zviedriju ļoti viegli runāt, jo tā ir ļoti konkrēta un tai redzami rezultāti. "Mūsu līdzšinējās sadarbības ietvaros pats svarīgākais ir izstrādātā un pagājušā gada novembrī parakstītā Latvijas muitas kontroles stratēģija. Tas ir ļoti būtiski, jo mūsu muitai ir jāatbilst ES prasībām. No mums tiek prasīta pastiprināta robežkontrole, kas ir saistīta gan ar darba struktūras izmaiņām, gan ar muitnieku skaita optimizāciju. Pats svarīgākais ir pilnveidot pretkontrabandas darbu, tas nozīmē, ka pakāpeniski, bet diezgan īsā laika sprīdī, operatīvais darbs no Kontrabandas apkarošanas centra ir jāpārņem muitai. Tāda ir daudzu valstu, arī Zviedrijas, prakse. Mums tā būs jauna lieta, mums šim darbam būs arī atbilstoši jāsagatavo speciālisti. Divpusējais līgums paredz mūsu speciālistu stažēšanos Zviedrijas muitā, runa ir par konkrētu piedalīšanos muitas darbā. Kā piemēru varētu minēt jau notikušo sadarbību iekšējā audita jomā — cīņā pret korupciju muitā. Tagad mūsu iekšējais audits jau atbilst ES prasībām. Mūsu speciālisti piedalījās iekšējā auditā Malmes muitā. Iekšējais audits ir saistīts ar darba laika izmantošanas uzskaites sistēmas ieviešanu. Mēs esam pārņēmuši Zviedrijas sistēmu, kas ļauj optimizēt muitnieku skaitu. Mums ir ļoti laba sadarbība arī muitnieku teorētiskajā apmācībā. Latvijas muitnieku izglītības sistēma ir viena no labākajām postsociālisma valstīs. Divi muitnieki mācās doktorantūrā, pagājušā gadā 25 darbinieki ieguva maģistra grādu ekonomikā. Mums ir arī brokeru sertifikācijas kursi. Zviedrija ir izstrādājusi unikālu muitnieku apmācības sistēmu, kuru Pasaules muitas organizācija aicinājusi ieviest visās šīs organizācijas dalībvalstīs. Šī programma ir tulkota angļu, franču, vācu un nu jau arī latviešu valodā.

Zviedrijas muitas starptautiskās sadarbības koordinators J. Jansons uzsvēra, ka līdz šim sadarbība ir bijusi ļoti vispārīga, ir notikusi stratēģijas izstrāde, taču nu ir pienācis laiks to praktiski īstenot. J. Jansons teica, ka jaunā līguma ietvaros tiks ieviesta "follow up" jeb kontroles sistēma, kas ļaus muitas darbu padarīt efektīvāku. J. Jansons arī atzina, ka muitnieku apmācību sistēmā vajadzētu būt vienotiem standartiem visā pasaulē, jo muita ir starptautiska institūcija. Tāpēc arī noslēgts sadarbības līgums starp Rīgas un Stokholmas ostām, kas paredz kopēju cīņu pret kontrabandu un narkotikām. Praktiskajā darbā būtu jāorientējas uz zaļā koridora koncepcijas ieviešanu, kas nozīmē, ka muitas robežas šķērsošana notiek ne ilgāk kā divas stundas.

A. Krastiņš piebilda, ka Latvijai uz šo sistēmu jāpāriet divos gados.

Rūta Kesnere, "LV" informācijas redaktore