Par budžeta samazinājumu un pārmaiņām izglītības jomā

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti 9.septembrī, tiekoties ar izglītības un zinātnes ministri Tatjanu Koķi, pauda bažas par lielo budžeta samazinājumu, kas skāris izglītības jomu.

 “Tas ir absurdi, ka izglītībai pieejamo naudas līdzekļu samazinājums ir galvastiesu lielāks par to, kas attiecināts uz citām jomām. Lai Latvija attīstītos stratēģiski un nākotnē mēs varētu lepoties ar konkurētspējīgiem cilvēkiem, krīzes apstākļos nedrīkst atstāt novārtā izglītību un zinātni,” uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš.

Izglītības un zinātnes ministre deputātus informēja, ka 2009.gadā nozares budžets samazināts par 186 miljoniem latu un samazinājumi gaidāmi arī nākamgad. Ņemot vērā 2010.gadā plānoto budžeta ietvaru, izglītības finansējums kopumā saruks par 250 miljoniem, taču sociālo partneru sniegtā funkciju izvērtējuma rezultāts liecina, ka samazinājums varētu būt vēl lielāks, informēja T.Koķe.

Izglītības reformu nepieciešamību diktē apstāklis, ka desmit gadu laikā skolēnu skaits ir samazinājies par trešo daļu, taču skolu skaits sarucis vien par desmit procentiem, atzina komisijas deputāti. Vienlaikus vairāki deputāti aicināja pārskatīt koeficientu, saskaņā ar kuru tiek īstenots pedagogu atalgojuma finansēšanas modelis “nauda seko skolēnam”.

Arī šajā mācību gadā pārmaiņas izglītības jomā turpināsies, apliecināja ministre. Kā galvenos uzdevumus viņa izvirzīja kvalitātes uzlabošanu un finanšu līdzekļu efektīvu izlietojumu, augstākās izglītības un zinātnes nozaru eksportspējas paaugstināšanu, kā arī nacionālo vērtību stiprināšana, organizējot 10. Latvijas skolu un jaunatnes dziesmu un deju svētkus. Viņa uzsvēra, ka būtiski ir arī nepieļaut dramatisku sporta treneru skaita samazinājumu.

Viena no izglītības jomas pārmaiņām paredz, ka nākamajā mācību gadā skolas gaitas varēs sākt sešgadīgi bērni. Deputāti noskaidroja, ka šobrīd notiek aktīvs darbs, lai mācību saturu un tā pasniegšanas metodes pielāgotu šai vecuma grupai. Izglītības un zinātnes ministre skaidroja, ka vecāki varēs izvēlēties, vai bērnu sūtīt skolā sešu vai septiņu gadu vecumā. Vienlaikus viņa informēja, ka atšķirībā no ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm lielākajā daļā Eiropas valstu bērni mācības sāk jau piecu un sešu gadu vecumā.

Saeimas preses dienests