Par ārlietu ministra oficiālo vizīti Gruzijā

Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš oficiālās vizītes laikā Gruzijā 10.septembrī tikās ar Gruzijas prezidentu Mihailu Saakašvili.

Tikšanās laikā abas puses pievērsās Eiropas Savienības un Gruzijas attiecību perspektīvai, kā arī ES attiecībām ar citām Austrumu kaimiņvalstīm un plānotajām diskusijām par šiem jautājumiem Zviedrijas ES prezidentūras ietvaros, tai skaitā 15. un 16.septembra ES ārlietu ministru sanāksmē Briselē. Sarunā tika atzīmēti ES un Gruzijas attiecību šobrīd būtiskākie jautājumi, tostarp līgumu par īstermiņa vīzu izsniegšanas vienkāršošanu un readmisiju noslēgšana, kā arī sarunu sākšana par brīvās tirdzniecības līgumu.

M.Riekstiņš un Gruzijas prezidents M.Saakašvili pārrunāja situāciju Gruzijā gadu pēc 2008.gada augusta militārā konflikta un attiecības ar Krievijas Federāciju. Abas puses bija vienisprātis par nepieciešamību stiprināt un paplašināt starptautisko novērotāju klātbūtni, īpaši uzsverot Eiropas Savienības novērošanas misijas nozīmi, ņemot vērā, ka EDSO un ANO (UNOMIG) misijas Gruzijā savu darbību pārtrauca jūnijā.

Amatpersonas apmainījās viedokļiem par NATO un Gruzijas attiecībām, Gruzijas progresu ikgadējās nacionālās programmas ieviešanā un reformu īstenošanā, kā arī Gruzijas dalību starptautiskajā misijā Afganistānā.

Ārlietu ministrs M.Riekstiņš atzīmēja, ka Latvija ir gatava dalīties ar Gruziju savā NATO integrācijas pieredzē un augstu vērtē atklātu viedokļu apmaiņu ar Gruzijas amatpersonām par reformu gaitu, īpaši ņemot vērā Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības Gruzijā pašreizējās funkcijas kā NATO kontaktvēstniecībai Tbilisi.

11.septembrī ārlietu ministrs M.Riekstiņš oficiālās vizītes Gruzijā ietvaros tikās ar Eiropas Savienības novērošanas misijas Gruzijā vadītāju Hansjorgu Hāberu. Tiekoties tika pārrunāta ES novērošanas misijas darbība Gruzijā kopš misijas sākšanas pagājušā gada 1.oktobrī.

Sarunā ES novērošanas misijas vadītājs H.Hābers informēja par galvenajām funkcijām, ko ikdienas darbā veic ES novērotāji, veicinot situācijas stabilizāciju, savstarpēju uzticību un objektīvas informācijas apmaiņu. Tikšanās laikā M.Riekstiņš tika iepazīstināts ar misijas pašreizējo izvietojumu trīs reģionālajos birojos Zugdidi, Gori un Mchetā, kur kopumā darbojas vairāk nekā 200 novērotāju no ES dalībvalstīm.

H.Hābers informēja arī par galvenajiem izaicinājumiem, ar kuriem novērotājiem jāsaskaras, tostarp ierobežoto piekļuvi Gruzijas separātiskajiem reģioniem Dienvidosetijai un Abhāzijai, kā arī saspringto drošības situāciju administratīvās robežas tuvumā. “Kopš ANO un EDSO misiju slēgšanas jūlijā ES novērošanas misija Gruzijā nodrošina vienīgo starptautisko klātbūtni, objektīvu informāciju un situācijas novērtējumu,” atzīmēja M.Riekstiņš. Tāpat ministrs uzsvēra, ka viens no izaicinājumiem ES misijas darbībā joprojām saglabājas Sešu punktu plāna nepilnvērtīga izpilde no Krievijas puses.

Pēc tikšanās ārlietu ministrs M.Riekstiņš apmeklēja misijas reģionālo biroju Gori, kur šobrīd ir dislocēti arī abi Latvijas pārstāvji ES novērotāju misijā Edgars Perijs un Jānis Baltmanis. Kopā ar novērotājiem no Latvijas ārlietu ministrs M.Riekstiņš apmeklēja Dienvidosetijas administratīvo robežu, lai iepazītos ar novērotāju ikdienas darbu un situāciju pie administratīvās robežas klātienē.

ES novērošanas misija Gruzijā darbojas saskaņā ar ES dalībvalstu pagājušā gada septembrī pieņemto lēmumu, kas balstās uz 2008.gada augustā apstiprināto Sešu punktu plānu, kā arī septembrī panākto papildu vienošanos.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments